Jānis Kalniņš
1904-2000
Komponists, diriģents, ērģelnieks
Jānis Kalniņš dzimis 1904. gada 3. novembrī Pērnavā Igaunijā, ievērojamā komponista Alfrēda Kalniņa ģimenē. Tēvs tolaik bija Pērnavas Sv. Nikolaja baznīcas ērģelnieks. Vēlāk Kalniņu ģimene pārcēlās uz Liepāju, kur Jānis uzauga. Kad viņam bija septiņi gadi, tēva vadībā bija jau iemācījies spēlēt ērģeles, klavieres un mūzikas teorijas pamatus.
1920. gadā J. Kalniņš iestājās Latvijas Konservatorijā studēt kompozīciju un mūzikas teoriju pie profesora Jāzepa Vītola (studijas beidza 1924. gadā neabsolvējot), kā arī saņēma zinības diriģēšanas mākslā no slavenajiem diriģentiem – Ērika Kleibera, Hermaņa Abendrota un Leo Bleha. Jau 1923. gadā 19 gadu vecumā J. Kalniņš kļuva par Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītāju. No 1933. līdz 1944. gadam viņš bija Latvijas Nacionālās operas diriģents. Līdztekus 30. gados J. Kalniņš bija Liepājas filharmonijas viesdiriģents un vadīja vasaras koncertus un diriģēja operu uzvedumus. Šajā laikā viņš kļuva pazīstams arī kā baznīcas un koncertu ērģelnieks. Kā diriģents J. Kalniņš viesizrādēs vadījis Stokholmas Karaliskās operas un Varšavas Lielās operas orķestrus. 1935. gadā Zviedrijas karalis Gustavs viņu apbalvoja ar Gustava Vāsas ordeņa bruņinieka krustu.
Otrā pasaules kara beigās J. Kalniņš nonāca Vācijā, kur nometnē Lībekā viņš turpināja savu muzikālo darbību. 1948. gada pavasarī viņš ieguva pirmo godalgu 42 citu komponistu konkurencē par kompozīciju “Pirmā nakts”, kas sarakstīta korim. Tā paša gada 20. maijā filharmonijas orķestris 86 mūziķu sastāvā pirmo reizi izpildīja viņa simfoniju do minorā. Šajā laikā otrpus okeānam – Kanādā, Ņūbransvikas provinces Frederiktonas pilsētā – Sv. Pāvila baznīcai meklēja ērģelnieku. Mariss Vētra, kurš tobrīd bija Halifaksas konservatorijas vokālās klases vadītājs, ieteica J. Kalniņu, un baznīcas komiteja piekrita. Pirms izbraukšanas uz Kanādu J. Kalniņš vēl paguva radīt mūziku 19. gs. Frederiktonas dzejnieka Džeimsa Hoga (James Hogg) poēmai “Atspulgs” un tā manuskriptu nosūtīt komitejai, kas rīkoja pilsētas 100. jubilejas svinības. Šo darbu 1948. gada 26. jūlijā pirmatskaņoja jauktais koris.
No 1948. gada J. Kalniņš dzīvoja Frederiktonā, strādāja par ērģelnieku, vadīja kori un komponēja. 1951. gadā sāka strādāt arī par mūzikas skolotāju Ņūbransvikas skolotāju koledžā. Līdztekus diriģēja neilgi pastāvējušo Frederiktonas simfonisko orķestri un Sentdžonsas simfonisko orķestri, kurus pēcāk apvienoja arī ar citiem provinces orķestriem, izveidojot jaunu Ņūbransvikas simfonisko orķestri. Par nopelniem Ņūbransvikas provinces mūzikas dzīvē 1981. gada 11. maijā Elisona Universitāte (Mount Allison University) J. Kalniņam piešķīra goda doktora grādu (honoris causa) mūzikā.
Trimdas latviešu dziesmu svētkos J. Kalniņš piedalījās no 1965. gada, bet kora virsdiriģenta godā startēja tikai 1976. (VI Latviešu dziesmu svētki Kanādā) un 1981. gadā (VII Latviešu dziesmu svētki Kanādā), citus gadus bija arī simfoniskā koncerta diriģents.
J. Kalniņa skaņdarbu klāstā ir Latvijas brīvvalsts laikā sakomponētās trīs operas – “Lolitas brīnumputns” (1934), “Hamlets” (1936) un “Ugunī” (1937) –, kā arī viencēliena opera “Lakstīgala un roze” (1938), divi baleti, skatuves mūzika apmēram 30 teātru lugām, 4 simfonijas, 5 citi skaņdarbi orķestrim, vijoļkoncerts, stīgu trio un kvartets, 5 sonātes dažādiem instrumentiem, baznīcas dziesmas, 5 kantātes, apmēram 50 kora un 50 solo dziesmas un vēl citi darbi.
Komponists un diriģents J. Kalniņš miris 2000. gada 23. novembrī 96 gadu vecumā. Viņa aiziešana mūžībā tika pieminēta 30. novembrī sēru dievkalpojumā Frederiktonas Sv. Paula Apvienotajā baznīcā (St. Paul’s United Church), kurā viņš reiz bija ērģelnieks un kora diriģents. 2001. gada 26. jūlijā komponista pelnu urna pārbedīta dzimtenē un guldīta Rīgas 1. Meža kapos līdzās tēvam un mātei. Pirms tam komponista piemiņu aizlūgumā Doma baznīcā godināja vairāk nekā 300 cilvēku.
Izmantotie informācijas avoti
6. latviešu dziesmu svētku un Latviešu dienu Kanādā vadonis : 24. jūnija–4. jūlijam Toronto 1976. Toronto : 6. latviešu dziesmu svētku Kanādā rīcības komiteja, 1976. 128 lpp.
7. latviešu dziesmu svētku Kanādā vadonis : 1.–5. jūlijam Toronto 1981. Toronto : 7. latviešu dziesmu svētku Kanādā rīcības komiteja, 1981. 166 lpp.
K., A. (2000, 16. decembris). Komponists un diriģents Jānis Kalniņš aizsaulē. Latvija Amerikā, 51-52, 5. Latvija Amerikā, Nr.51-52 (16.12.2000) (periodika.lv)
Karikatūra par tēvu un dēlu. (1937, 8. oktobris). Atpūta, Nr.675 (08.10.1937) (periodika.lv)
Philips, F. H. (1962, 29. augusts). Jānis Kalniņš – ievērojams diriģents. Latvija Amerikā, 68, 4. andamp; 8. Latvija Amerikā, Nr.68 (29.08.1962) (periodika.lv)
Rītiņš, R. (1944, 28. aprīlis). Komponists Jānis Kalniņš. Kurzemes Vārds, 99, 4. Kurzemes Vārds, Nr.99 (28.04.1944) (periodika.lv)
