Austris Grasis

1942
Valodnieks, folklorists, mūziķis, pedagogs

Austris Grasis dzimis 1942. gada 1. jūnijā Rudbāržos. Kara bēgļu gaitās ar vecākiem nonācis Bavārijā Vācijā. No 1949. gada līdz 1960. gadam mācījies Ingolštates latviešu skolā un dažādās vācu skolās. 1962. gadā absolvējis Minsteres latviešu ģimnāziju. Līdztekus nodarbojies ar mūziku – mācījies klarnetes spēli, muzicējis džeza ansambļu sastāvos, dziedājis un spēlējis dažādos etnogrāfiskos uzvedumos.

Studijas sācis Minsteres Universitātē (1962, mākslas vēsture, arheoloģija), turpinājis Minhenes Universitātē (1963, Āfrikas etnoloģija, Eiropas folklora un etnogrāfija). 1964. gadā devies uz Upsalas Universitāti Zviedrijā, kur turpinājis studijas afrikānistikā un Eiropas etnogrāfijā, pēc tam mainījis studiju virzienu un absolvējis Ģermānistikas nodaļu, iegūstot filoloģijas maģistra grādu (1971). Tad studējis baltu valodas Stokholmas Universitātē, kur Veltas Rūķes-Draviņas vadībā izstrādājis darbu par latviešu tautas dziesmu terminoloģiju un ieguvis filoloģijas kandidāta grādu (1974).

Studiju gados piedalījies popmūzikas grupā “Saules brāļi”, kā arī kopā ar brāli Uldi nodibinājis populāru dziesmu duetu “Brāļi Graši”. Duets ilgus gadus aktīvi koncertējis gan Eiropā, gan Amerikā, uzstājies Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības kongresos, 2. Pasaules latviešu jaunatnes kongresā, 3. Eiropas latviešu dziesmu svētkos Ķelnē.

1971. gadā A. Grasis atgriezies uz dzīvi Vācijā un vienu gadu bijis Minsteres Latviešu ģimnāzijas latviešu valodas skolotājs, pēc tam līdz 1972. gada vasarai – vēstures un zviedru valodas skolotājs divās zviedru skolās Stokholmas pievārtē. 1972. gadā kļuvis par Bonnas Frīdriha Vilhelma Universitātes baltu valodu lektoru un lasījis kursus par latviešu, lietuviešu un prūšu valodu. Līdz 1983. gadam sadarbojies ar valodnieci Edīti Hauzenbergu-Šturmu, pēc tam turpinājis viņas darbu baltistikā. Bijis viens no Latvijas Tautas augstskolas “Abrene” Francijā dibinātājiem. Būdams “Abrenes” direktors (1987–1995), to veidojis kā pasaules latviešu kultūras centru – ar sanāksmju, nometņu un studiju iespējām, lielu uzmanību pievērsis bibliotēkas izveidei, kā arī latviskā dzīvesveida un dzīvesziņas popularizēšanai.

Astoņdesmitajos gados vadījis tautas un populārās mūzikas ansambli “Ķelnes prāģeri”, ar ko piedalījies Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienās Minsterē (1987) un ASV Rietumkrasta dziesmu svētkos Losandželosā (1989). Paralēli aktīvi darbojies “Mālu ansamblī”, no 1988. gadā muzicējis duetā kopā ar dēlu Kristapu.