Jānis Muhks

1921–2004
Uzņēmējs, trimdas sabiedrisks darbinieks

Jānis Muhks (Muchks) dzimis 1921. gada 4. janvārī Rīgā žurnālistes Arvīdas Muhkas (pseidonīms – Anna Muhka) un pulkveža, Kara tiesas tiesneša Hermaņa Muhka ģimenē.

1940. gadā J. Muhks absolvējis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, pēc tam uzsācis studijas Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Studijas pārtrauca iesaukšana Latviešu leģionā 1943. gadā.

Karam beidzoties, J. Muhks nonācis gūstā tā sauktajā angļu zonā Vācijā, vēlāk kopā ar sievu Ruti, ar ko iepazinās kara laikā, dzīvojis bēgļu nometnē Lībekā, no kurienes 1948. gadā izceļojis uz Zviedriju.

Darba gaitas sācis kāda Stokholmas uzņēmuma noliktavā. Sasniedzot pensijas vecumu, bija “Esselte Grako International” vadītājs sešās Eiropas valstīs.

Aktīvi darbojies dažādas trimdas organizācijās un pārstāvniecībās – bijis ilggadējs Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra prezidija un Zviedrijas Latviešu centrālās padomes un valdes loceklis, no 1990. gada darbojies arī Latviešu centrālās padomes sastāvā. No 1986. gada bijis laikraksta “Brīvā Latvija” izdevēju valdes priekšsēdis.

Viņš piedalījies gandrīz visos visu kontinentu trimdas dziesmu svētkos. Iesaistījies III Eiropas latviešu dziesmu svētku Ķelnē (1973) un IV Eiropas latviešu dziesmu svētku Londonā (1977) rīcības komitejas darbā, uzņemoties saimniecības vadītāja pienākumus.

1979. gada jūnijā kopā ar Jāni Ritumu un citiem atbalstošiem entuziastiem gan no Zviedrijas, gan citām valstīm īstenojis drauga komponista un diriģenta Alberta Jēruma sapni par dziesmu svētkiem tiešā Latvijas tuvumā – Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas Gotlandes salā, Zviedrijā.

Svētki bija privātpersonu ierosināti un tika organizēti bez trimdas organizāciju tieša atbalsta, un rīkotājiem tie bija liels izaicinājums kā ekonomiski, tā organizatoriski un politiski. Gotlandē pirms Jāņiem ieradās ap 3500 dalībnieki no visas pasaules, tos vēlāk atzina ne tikai par lieliskiem svētkiem, bet arī par veiksmīgu politisku demonstrāciju starptautiskā līmenī, kura atgādināja par Latvijas okupāciju.