Ernests Māršaus
1907–1979
Dziedātājs, diriģents, komponists, skolotājs
Ernests Māršaus (dažos avotos – Māršavs) dzimis 1907. gada 6. decembrī Jaungulbenes pagastā. Bērnība un pirmie skolas gadi aizvadīti Rugāju pagastā. Līdztekus skolas gaitām Silenieku pamatskolā apgūti arī vijoles spēles pamati. Mācības turpinājis Rēzeknes skolotāju institūtā, kuru absolvējis 1930. gadā. E. Māršaus sācis aktīvas diriģenta un mūzikas skolotāja gaitas – strādājis Rēzeknes skolotāju institūtā un Rēzeknes arodskolā, diriģējis Riebiņu katoļu draudzes kori, bet 1934. gadā kļuvis par Jaunlatgales [Abrenes] pamatskolas skolotāju un pārzini (līdz 1940). Līdztekus darbojies Rēzeknes XVII aizsargu pulkā (1931–1934) un Jaunlatgales XIX aizsargu pulkā, bijis Rēzeknes, Ludzas un Abrenes mazpulku fiziskās audzināšanas instruktors un Abrenes aizsargu pulka rotas komandieris un kora diriģents.
1940. gadā E. Māršaus ar ģimeni pārcēlies uz Rīgu un sācis darbu Rīgas 8. pamatskolā. Būdams skanīgas tenora balss īpašnieks, viņš lolojis sapni par vokālajām studijām Latvijas Konservatorijā un apmeklējis nodarbības pie ievērojamā latviešu dziedātāja Paula Saksa. Taču pēc pāris mēnešiem, pasliktinoties politiskajai situācijai, pārcēlies uz Lejasciemu, kur diriģējis kori. 1941. gada rudenī devies uz dzimtajām vietām, kur pieņēmis Tilžas pamatskolas pārziņa amatu un kora vadību. 1942. gada Rugāju pagasta dziesmu svētkos stājies pie diriģenta pults 800 balsu liela kopkora priekšā.
1944. gadā E. Māršaus ar ģimeni devās uz Vāciju, sāka mācības virsnieku skolā Čehoslovākijā, kur uzņēmies arī kora vadību, bet 1945. gadā, beidzoties karam, atgriezies Vācijā un apmeties bēgļu nometnē Lībekā (Lübeck). 1946. gadā viņš absolvējis Lībekas Konservatorijas kamerdziedāšanas klasi, līdztekus strādājis Lībekas Latviešu ģimnāzijā (1946–1949), vadījis nometnes kori, nodibinājis un diriģējis vīru dubultkvartetu “Kokle”, kā arī koncertējis kā solo dziedātājs koncertos un radiofonā.
1949. gadā E. Māršaus ar sievu un bērniem pārcēlies uz Austrāliju. Arī šeit aktīvi iesaistījies mūzikas dzīvē – diriģējis gan Melburnas latviešu biedrības vīru kori “Kokle” (no 1950. gada), gan Melburnas latviešu baznīcu draudžu korus, piedalījies Melburnas Operetes ansambļa izveidē un darbībā, kā arī uzstājies dažādu ansambļu sastāvā un dziedājis solo dažādos koncertos un operu uzvedumos. Viņa solo repertuārs aptvēris gan latviešu un ārzemju komponistu kamermūzikas pērles, gan nozīmīgas operu lomas. Piemēram, 1951. gadā viņam uzticēta Radamesa loma Dž. Verdi operā “Aīda”, bet 1953. gadā – Fausta loma Š. Guno operā “Fausts”.
Turpinot muzikālo izglītību, E. Māršaus 1957. gadā iestājies Melburnas Universitātes Mūzikas fakultātē, vienlaikus sākot skolotāja darbu Altonas vidusskolā (1959). Studiju laikā aktīvi darbojies studentu organizācijā “Fraternitas Rusticana”. Pēc universitātes absolvēšanas (1966) līdz 1972. gadam strādājis par mūzikas skolotāju dažādās Melburnas vidusskolās, kā arī bijis Austrālijas Apraides komisijas (Australian Broadcasting Commission) solists un loceklis.
Noorganizējis un veicis trīs lielas koncertturnejas uz ASV un Kanādas latviešu centriem (1968, 1970 un 1974). Diemžēl trešo turneju ar plānotajiem koncertiem Eiropā nācās pārtraukt smagu veselības problēmu dēļ.
Pēdējos dzīves gados E. Māršaus pievērsies komponēšanai, sacerot kora dziesmas un instrumentālo mūziku. Viņa radošā darbība iemūžināta arī vairākās skaņu platēs, kur dzirdama gan viņa balss, gan viņa rokas vadītie kori, gan komponētās dziesmas.
E. Māršaus bijis neskaitāmu Austrālijas latviešu kultūras dienu dalībnieks, Austrālijas latviešu 2. (1952), 10. (1960), 13. (1963) un 15. (1965) kultūras dienu kopkora diriģents.
Apbalvots ar Aizsargu nopelnu krustu (1938).
Ernests Māršaus miris 1979. gada 6. augustā Melburnā.
Izmantotie informācijas avoti
Bajinskis, A. (1979, 31. augusts). Ardievas Ernestam Māršavam. Austrālijas Latvietis 1493, 4. Austrālijas Latvietis, Nr.1493 (31.08.1979) (periodika.lv)
Līdums, E. (1951, 26. februāris). Latviešu koris Austrāliešu operā. Austrālijas Latvietis 73, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.73 (26.02.1951) (periodika.lv)
Māršaus Ernests. (1987). No Latvju enciklopēdija 1962–1982 (3. sējums, 26.–27. lpp.). Rockville: Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts.
Māršaus Ernests. http://biographien.lv/M_dizs.html
Rd. (1968, 24. janvāris). Ernests Maršaus dziedās Toronto. Latvija Amerikā, 7, 4. Latvija Amerikā, Nr.7 (24.01.1968) (periodika.lv)
Vada 20 korus 30 gados: Ernesta Maršava muzikālās darbības atcere. (1961, 18. novembris). Austrālijas Latvietis, 613, 6. Austrālijas Latvietis, Nr.613 (18.11.1961) (periodika.lv)
