Aizvērt

Taisa Aruma

1940
Pedagoģe, horeogrāfe, kultūras darbiniece

Dzimusi 1940. gada 13. augustā Alūksnes rajona Pededzes pagastā. Jau bērnībā uzsākusi dejot Lejasciema pamatskolas deju kolektīvā.

Mācījusies Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1959–1962), vienlaikus beidzot starptautisko profesiju tautisko deju nodaļu. Pēc tam sākusi vadīt savu pirmo deju kolektīvu Lēdurgā (1963–1973), kam sekojuši vairāki deju kolektīvi Limbažu rajonā. 1979. gadā T. Arumas vadītais Limbažu rajona skolēnu deju kolektīvs “Varavīksne” piedzīvoja ievērojamus panākumus, iegūstot laureāta nosaukumus visās vecuma grupās: 9.–11. klašu kolektīvs ieguva I pakāpes diplomu, 5.–8. klašu kolektīvs – II pakāpes diplomu un 1.–4. klašu kolektīvs – III pakāpes diplomu. Šis bija pirmais gadījums deju svētku vēsturē, kad viena rajona kolektīvs nopelnījis tik daudz godalgotu vietu.

Par vēl vienu mākslinieces lolojumu kļuvis viņas izveidotais un vairāk nekā 40 gadu garumā vadītais tautas deju ansamblis “Katvari” (kopš 1973. gada). Darbības laikā gūti panākumi gan Latvijā, gan starptautiskos festivālos, kā arī noorganizēti sadraudzības koncerti, parādot publikai ne vien latviešu tautas dejas, bet arī izteiksmīgas cittautu dejas.

Pieredzes bagātās deju pedagoģes vadībā 1985. gadā jauniešu deju kolektīvs “Katvari” republikas deju konkursā ieguva 1. vietu, bet pēc gada izcīnīja Tautas deju ansambļa nosaukumu.

Atceroties 20. gadsimta 70. gadus, stāsta kādreizējā “Katvaru” dejotāja Alija Berkāne: “Kaut gan pagājuši tik daudz gadu, balles deju kursi man joprojām spilgtā atmiņā, tāpat kā mūsu slavenais deju kolektīvs “Katvari”. Vadītāja Taisa Aruma visu darīja no sirds, tāpēc viņai izdevās visas ieceres piepildīt. Man ļoti patika mūsu dejotāji, un tik daudz mehanizatoru dejoja! Pēc smagā darba uz traktora viņi vēl atrada spēkus dejai. Apbrīnojami! Saimniecība toreiz ļoti lepojās ar saviem dejotājiem un izcilo vadītāju.” (Melne, Edīte. Un bija kopā darbošanās prieks. Katvarupagasts.lv. 2017. g. 26. maijs)

Jaunrades konkursos godalgotas viņas veidotās dejas, tostarp “Līgo laiva uz ūdeņa”, “Saimnieks darbā” un “Caur sidraba birzi gāju”.

10. un 11. Deju svētku virsvadītāja, 15. un 16. Deju svētku Goda virsvadītāja, 6. un 7. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītāja, Valkas rajona deju kolektīvu virsvadītāja (1981–1990), Limbažu rajona deju kolektīvu virsvadītāja Ulda Žagatas asistente (līdz 1982).

LPSR Izglītības teicamniece (1978), LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1989), saņēmusi Kultūras ministrijas Goda rakstu un Atzinības krusta Zelta Goda zīmi.

Uz augšu