Olģerts Bištēviņš
1907-1972
Diriģents, komponists
Oļģerts Bištēviņš dzimis 1907. gada 30. maijā Šķibes pagasta “Kalēju Bākuļosˮ (tag. Glūdas pagastā). Studējis Latvijas Konservatorijā pie Jāzepa Vītola diriģēšanas un kompozīcijas klasē, pēc studijām papildinājies pie diriģentiem Feliksa Veingartnera Bāzelē, Leo Bleha Berlīnē, Adriāna Boulta un Frica Buša Londonā. Atgriezies Latvijā, 1936. gadā O. Bištēviņš uzņēmās Rīgas radiofona pastāvīgā diriģenta amatu, vadot Radiofona simfonisko orķestri, ar kuru koncertēja Tallinā, Varšavā, Berlīnē, Zalcburgā, Vroclavā, Stokholmā un Gēteborgā.
O. Bištēviņš bija viens no tiem latviešu inteliģences pārstāvjiem, kuri, nebaidoties represiju, vācu okupācijas laikā parakstīja Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 17. marta memorandu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Otrajam pasaules karam tuvojoties beigām, diriģenta sieva Daina uzstāja – mēs aizbraucam. Un 1944. gada rudenī ģimene ar diviem mazgadīgiem bērniem – meitu Baibu un dēlu Indriķi – zvejnieku laivā no Pāvilostas krastiem devās trimdā. Sākumā nonāca Upsalā, Zviedrijā, no kurienes jau 1946. gada sākumā pārcēlās uz Argentīnu. O. Bištēviņu tur uzaicināja strādāt par Kuijo (Cuyo), Mendozas, Kordovas (1954) un Buenosairesas simfonisko orķestru diriģentu, pēcāk viņš kļuva par Argentīnas Nacionālā simfoniskā orķestra un Nacionālā radio orķestra diriģentu. Viņa diriģētie koncerti notika labākajās Argentīnas koncertzālēs, arī uz lielākā Latīņamerikas operteātra – Buenosairesas “La Colon” – skatuves.
Kā viesdiriģents viņš apciemoja Čīli, Urugvaju un 1963. gadā ar savu orķestri koncertēja Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā, Francijā un Šveicē. Diriģents viesojās arī Bāzelē un Rietumberlīnē, kur diriģēja RIAS (Rundfunk im amerikanischen Sektor) orķestri. Ģimenē pa šo laiku meitai Baibai (kuru argentīnieši pārdēvēja par Barbaru) un brālim Indriķim pievienojās māsa Sandra. O. Bištēviņš kļuva arī par vispāratzītu diriģēšanas profesoru, mācībspēku Santafē konservatorijas Mūzikas fakultātē un izaudzināja vairākas argentīniešu diriģentu paaudzes. Pēdējos dzīves gadus viņš bija Santafē pilsētas simfoniskā orķestra galvenais diriģents (Director de Orquesta Sinfonica de Santa Fe).
Vistuvākais viņam bija klasiskais un romantiskais repertuārs, O. Bištēviņš iestudēja simfoniskus darbus un ik gadu arī kādu no lielajām oratorijām un pa kādai operai. Starp O. Bištēviņa kompozīcijām orķestrim minamas “Teika” un “Orķestra dziesma”, kurās ir arī modernās skolas tendences.
Viņš bija virsvadītāja godā 4. ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos, kas notika Losandželosā 1970. gada 3.–6. jūlijā.
O. Bištēviņš mūžībā devās 1972. gada 17. septembrī Santafē Argentīnā.
Izmantotie informācijas avoti
Lesiņš, K. (1972, 30. septembris). Oļģertam Bištēviņam aizejot. Laiks, 79, 3. Laiks, Nr.79 (30.09.1972) (periodika.lv)
Miris diriģents Oļģerts Bištēviņš. (1972, 27. septembris). Laiks, 78, 1. Laiks, Nr.78 (27.09.1972) (periodika.lv)
Strautiņš, V. (2018, 9. septembris). Peru nacionālā varone no Latvijas. https://www.la.lv/peru-nacionala-varone-no-latvijas
Znotiņš, A. (2020). Kas ir Jānis Vītoliņš un Oļģerts Bištēviņš? Mūzikas Saule, 3 (103), 56–57. https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Muzikas_Saule_2020_03_LMIC.pdf
Zvirgzdiņš, K. (1950, 26. augusts). Liktenīgais trijstūris. Laiks, 34, 3. Laiks, Nr.34 (26.08.1950) (periodika.lv)
