Laimons Jānis Mušinskis

1921-2008
Teologs, sabiedrisks darbinieks

Laimons (arī Laimonis) Jānis Mušinskis dzimis 1921. gada 22. decembrī Jelgavā, kur pavadījis bērnību un pabeidzis Annas pamatskolu. Pēc tam kļuvis par mācekli elektroinstalācijas jomā. Jau agri sajutis saikni ar kristietību, 16 gadu vecumā iestājies kristīgajā pulciņā un plānojis mācīties Šveices misijas skolā, taču šo nodomu izjauca Otrais pasaules karš. Kara laikā piedalījies cīņās, kara beigās nokļuvis Vācijā, bēgļu nometnē Volterdingenē.

Pēc tam izceļojis uz Rietumaustrāliju, kur obligātā darba līguma laiku bijis mežstrādnieks netālu no Pērtas. Pēc pārcelšanās uz dzīvi Dienvidaustrālijā absolvējis Imanuela koledžu (Immanuel College) un studējis Imanuela luterāņu seminārā (1953–1957). Pēc tā beigšanas un ordinācijas 1958. gadā kļuvis par mācītāju austrāliešu luterāņu draudzēs Kvīnslendā, Viktorijā un Jaundienvidvelsā. 1970. gadā uzņēmies Sv. Pāvila Pērtas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes aprūpi. Darbojoties luterāņu baznīcas dzīvē Austrālijā, mācītājs ieguva vispārēju cieņu un atzinību – 1971. gadā L. Mušinskis tika ievēlēts par Rietumaustrālijas apgabala luterāņu baznīcu viceprezidentu, 1974. gadā – par prezidentu (1974–1981). Vienlaikus pildījis Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumus (1976–1979). 1990. gadā ievēlēts par Austrālijas Latviešu evaņģēliski luterisko draudžu apvienības pārvaldes priekšnieku, Latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas trimdā virsvaldes un prezidija locekli, kā arī iecelts par Austrālijas Evaņģēliski luteriskās latviešu draudzes apgabala prāvestu.

Bez tiešajiem mācītāja pienākumiem L. Mušinskis aktīvi darbojies Austrālijas latviešu sabiedriskajā dzīvē, bijis rīcības komitejas priekšsēdis Austrālijas latviešu 24. kultūras dienām (1974) un 35. kultūras dienām (1985) Pērtā, darbojies Pērtas latviešu sestdienas skolā. Bijis ilggadējs “Pērtas Latviešu Ziņu” atbildīgais redaktors, publicējies trimdas preses izdevumos, kā arī mūža nogalē sarakstījis piecas grāmatas, no kurām trīs tikušas izdotas. Publicēti teoloģiska satura izdevumi “Baznīca un liturģija” (1997) un “Harismas, ūdens kristība, kristība Svētajā Garā” (2000) un autobiogrāfisks apcerējums “The Story of My Life” (2004).

Dzimtenes apmeklējuma laikā piedalījies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas sanāksmēs Rīgā, iepazinies ar draudžu darbu, noturējis dievkalpojumus, bijis lektors Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.

Apbalvots ar Dzelzs krusta II šķiras un ievainoto nozīmi, Karalienes Sudraba jubilejas medaļu (QSJM – The Queen’s Silver Jubilee Medal, 1977), Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīmi (1998) un Daugavas Vanagu Austrālijas un Centrālās valdes Atzinības rakstiem.


Izmantotie informācijas avoti

Austrālijas trimdas latviešu sabiedriski kulturālās dzīves kopsavilkums faktos un skaitļos. (b.g.). statistika.pdf (historia.lv)

Esmanis, V. (1991, 23. decembris). Laimonim Mušinskim 70: Karavīra un garīdznieka jubileja Pertā. Brīvā Latvija 48, 8. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.48 (23.12.1991) (periodika.lv)

Makfersons, K. (2008, 16. aprīlis). Prāvests emeritus Laimons Mušinskis mūžībā. Austrālijas Latvietis, 2887, 1. Austrālijas Latvietis, Nr.2887 (16.04.2008) (periodika.lv)

M.B. (1982, 19. februāris). Rosīga gana svētīgs mūžs. Austrālijas Latvietis, 1615, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.1615 (19.02.1982) (periodika.lv)