Aizvērt

Jānis Purviņš

1971
Dejotājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, organizators

Dzimis 1971. gada 4. jūnijā Rīgā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas 4. vidusskolā (tagad – Rīgas Angļu ģimnāzija) (1977–1989). Pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, kuru pabeidza 1993. gadā. 1998. gadā sācis studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur 2000. gadā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā. 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.

Būdams vēl skolnieks, jau uzsācis ansambļa vadīšanu, mācot dejot saviem skolas biedriem Rīgas 4. vidusskolā (1987–1990). Pieredzi uzkrājis dejojot kolektīvos “Uguntiņa” un “Līgo”. Vadījis tautas deju ansambli “Lelde” (1990–1993), pēc tam strādājis tautas deju kolektīvā “Jaunība” par pedagogu-repetitoru (1993–1995). Paralēli tam bijis Valsts deju ansambļa “Daile” solists (1991–1997).

1994. gadā J. Purviņš pārņēma kolektīva “Līgo” vidējās paaudzes sastāva vadību, bet 1995. gadā kļuva par visa kolektīva māksliniecisko vadītāju. Tautas deju ansamblis “Līgo” J. Purviņa vadībā pastāvīgi iestudē jaundejas, horeogrāfiskus uzvedumus un deju programmas, kas guvušas atzinību kā valsts, tā pasaules mērogā – Latvijā “Līgo” ir daudzkārtējs jaunrades deju konkursu laureāts. Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansambļa dalībnieki un vadītājs cenšas attīstīt arī citas ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares, tostarp latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu. Par horeogrāfijas, mūzikas un mutvārdu folkloras tradīciju saglabāšanu un spilgtu ieguldījumu amatierkustības attīstībā tautas deju ansamblim “Līgo” J. Purviņa vadībā piešķirta Kultūras ministrijas prēmija.

Kopš 1997. gada horeogrāfs strādā Tautas mākslas centrā par vecāko speciālistu horeogrāfijas jautājumos. Uzņemto pieredzi mākslinieks nodevis tālāk topošajiem deju kolektīvu vadītājiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (1998–2003) un Daugavpils Universitātē (2002–2003). Mācījis latviešu deju arī Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1997–1998). Kopš 1999. gada ir deju kolektīvu vadītāju tālākizglītības studiju programmas “Latviešu dejas skola” vadītājs.

J. Purviņa pūrā ir vairāk nekā 300 oriģinālhoreogrāfijas un tautas deju apdares, to skaitā divas deju izrādes “Zalkša līgava” (2011) un “Vēja zirgi sauli veda” (2015). Izveidoti 20 horeogrāfiski uzvedumi: “Sadzirdēt pavasari” (2007), “Tikai mīlestībā laime” (2007), “Danči Blusu krogā” (2015) un sadarbībā ar Jāni Ērgli un Agri Daņiļeviču iestudētie uzvedumi “Rīga, mana baltā Rīga” (2012), “Lec, saulīte” (2014) un citi.

Jaunrades deju konkursos prēmētas teju 50 dejas, tajā skaitā pēdējo gadu laikā sarakstītās “Saderīga dzīvošana” (2015), “Es izkūlu rudzu riju” (2015), “Pūtiet guni” (2015), “Sidrabrasa” (2015), “Es redzēju visu jūru” (2017), “Trīs riņķīšus dundurs grieza” (2017) un “Ļauj ievām noziedēt” (2017).

“Man gribētos, lai mēs vairāk lepotos ar to, kas mums ir – ar savu valodu, dziesmu, deju un tautas tērpiem. Tur ir tik daudz krāsu un variantu, katrā pagastā savs. Ārzemēs cilvēki sajūsminās un brīnās, kā tas iespējams, ka tādai mazai tautai tas viss ir saglabājies līdz XXI gadsimtam. Mēs šeit par to pat neaizdomājamies, bet tiklīdz nokļūstam ārzemēs, esam saņēmuši aplausu vētru par to vien, ka vēl aizvien runājam latviešu valodā,” uzsver J. Purviņš. (Lūsiņa, Inese. Jānis Purviņš izveidojis latviešu skatuves deju izrādi “Zalkša līgava”. Diena.lv. 2011. g. 7. jūn.)

Arī organizatoriskajā darbā mākslinieks ir paveicis daudz – bijis Starptautiskā deju festivāla “Sudmaliņas” biroja vadītājs (1999, 2002) un mākslinieciskais vadītājs (2005), Zemgales novada deju svētku Bauskā (2000) un Jelgavā (2002) mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs, 5. Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju festivāla Gulbenē mākslinieciskais vadītājs (2004) un 41. Eiropas Tautas mākslas un kultūras festivāla “Eiropiāde” atklāšanas un noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un režisors (2004).

Starp daudzajām J. Purviņa publikācijām jāmin konferencēm izstrādātās tēmas: “Deja kā dzīves stils un personības veidotāja” (2001) un “Latviešu tautas deju mūzika – situācijas raksturojums” (2000).

12.–16. Deju svētku virsvadītājs un mākslinieciskais vadītājs, 8. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsvadītājs un mākslinieciskais vadītājs (2005), svētku “Rīgai-800” virsvadītājs, Vispārējo Igaunijas dziesmu un deju svētku virsvadītājs (Tallina, 2004), kā arī Bauskas (kopš 1998) un Limbažu (kopš 2003) rajona deju kolektīvu virsvadītājs.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2014).

Uz augšu