Elga Drulle
1932
Baletmeistare, režisore
Dzimusi 1932. gada 24. martā Rīgā. Mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1959. gadā beigusi Maskavas Valsts Teātra mākslas institūtu. Darba gaitas sākusi Rīgas Operetes teātrī kā galvenā baletmeistare (1959–1964).
Iestudējusi dejas arī daudzos citos teātros – Jaunatnes teātrī kopā ar Pēteri Pētersonu, Ādolfu Šapiro, Pāvelu Homski, Nikolaju Šeiko, Alvi Birkovu, Uģi Brikmani, Rīgas Krievu drāmas teātrī bijusi vairāku Arkādija Kaca izrāžu un citu režisoru iestudējumu horeogrāfe, kā arī strādājusi Lietuvas un Igaunijas teātros.
Saskarē ar latviešu tautas deju E. Drulle nonākusi, veidojot iespaidīgus etnogrāfiskus uzvedumus ansamblim “Saulgrieži”. Viņa sacerējusi vairāk nekā 20 jaundejas un tautas deju apdares, kas prēmētas jaunrades deju konkursos, piemēram, “Vainadziņu pinu”, “Latgales polka”, “Meita gāja uz avotu” un citas.
6. Deju svētkos, režisējot svētku prologu, E. Drulle pirmo reizi deju svētku vēsturē ar dejotājiem laukumā iezīmē Latvijas kontūru, kā arī svētku programmas ietvaros iestudē savu jaundarbu “Lielvārdes josta”, kas saturiski atspoguļo simbolisku vēstījumu par likteņzīmēm, ko mūsu senči ieauduši jostu rakstos. 1989. gadā māksliniece līdzdarbojas kā režisore Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkos Losandželosā. Dejotāju priekšnesumi E. Drulles inscenējumu lieluzvedumos izskatās īpaši krāšņi un emocionāli, aptverot visu telpu, nevis tikai skatuves daļu, un sniedzot spilgtus vizuālus efektus. 2013. gadā izdota deju meistares grāmata “Latvija dejo”, kura stāsta par latviešu tautas dejas vēsturisko attīstību.
5. Deju svētku režisore un virsvadītāja, 6. Deju svētku virsvadītāja, 15. - 17. Deju svētku Goda virsvadītāja.
Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte (2006).
