Aizvērt

Gerhards Brēmanis

1910–2001
Nozīmīgs izglītības un kultūras darbinieks

Gerhards Brēmanis dzimis 1910. gada 6. maijā Rīgā. Pēc 19. pamatskolas beigšanas turpinājis izglītību Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. 1923. gadā iestājies skautu organizācijā, bet vēlāk iecelts par Pārdaugavas skautu novada priekšnieku. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas (1929) viņš sācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē, aktīvi iesaistoties arī studentu korporācijas “Lettonia” darbībā. Vēlāk ticis iecelts Latvijas izglītības ministra sekretāra amatā (1935–1940). Darbojies arī kā Aizsargu aviācijas pulka Kultūras nodaļas vadītāja palīgs. Vācu okupācijas laikā G. Brēmanis pārņēmis Latvijas izglītības ministrijas teātra nodaļas vadību (1941–1944).

Trimdas gaitas sākotnēji aizvedušas uz Vāciju, kur viņš Vurcahas bēgļu nometnē strādājis par skolotāju un noorganizējis arī Latviešu kultūras nedēļu. 1950. gadā G. Brēmanis emigrējis uz Austrālijā, sākumā strādājot ieceļotāju izvietošanas nometnē, bet pēc pārcelšanās uz Melburnu – par algu biroja un rēķinu maksājumu nodaļas vadītāju uzņēmumā “Containers Ltd”.

G. Brēmanis visu mūžu aktīvi iesaistījies latviešu sabiedriskajā dzīvē, galveno vērību piešķirot kultūras un izglītības jautājumiem. Vairāk nekā četrdesmit gadus darbojies Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolā (no 1952), vispirms par skolotāju, vēlāk – par skolas pārzini (1961–1983), izveidojot skolu par lielāko latviešu skolu Austrālijā. Lai veicinātu skolēnu lasītprasmi, G. Brēmanis piedalījies mācību grāmatu “Runāsim latviski” (1969), “Balsis un atbalsis” (1972) un “Septiņkrāsu varavīksne” (1978) sastādīšanā, kā arī rediģējis un papildinājis skolas mūzikas nodarbībās lietoto dziesmu krājumu “Garīgo dziesmu izlase skolām” (1972). Skolas uzvedumiem rakstījis humora pilnas īslugas, kā arī vadījis skautu kustību.

Viņš bijis Latviešu apvienības Austrālijā Kultūras fonda valdes loceklis. Austrālijas Latviešu teātrī savulaik darbojies kā padomes loceklis un mūzikas konsultants, komponējis mūziku teātra izrādēm. Periodikā publicējis neskaitāmas recenzijas par koncertiem, izstādēm un teātra izrādēm, kā arī Austrālijas valsts radio latviešu valodas programmā sniedzis virkni interviju un atskatu par dažādiem notikumiem Austrālijas latviešu kultūras dzīvē.

G. Brēmanis iesaistījies arī Austrālijas latviešu 2. kultūras dienu Melburnā (1952) organizēšanā, būdams rīcības komitejas priekšsēdis. Īpaša uzmanība šajās kultūras dienās tika pievērsta jaunatnes piesaistīšanai – bija izsludināts jauno rakstnieku konkurss, kura uzvarētāji paziņoti kultūras dienu laikā teātra uzveduma ietvaros. Otrs jaunievedums – sporta meistarsacīkstes un Austrālijas Latviešu sporta apvienības sasauktais kongress.

G. Brēmanis apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1998), Dānijas Karoga (Dannebrog), Lietuvas Ģedimina, Igaunijas Baltās Zvaigznes (Valgetahe) ordeni, kā arī Latvijas skautu Baltās lilijas un Lietuvas skautu Lilijas ordeni. Saņēmis Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju.


Izmantotie informācijas avoti

Austrālijas trimdas latviešu sabiedriski kulturālās dzīves kopsavilkums faktos un skaitļos. (b.g.). statistika.pdf (historia.lv)

Bērztīss, A. (1980, 2. maijs). Gerhardam Brēmanim 70 gadu. Austrālijas Latvietis, 2526, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.1526 (02.05.1980) (periodika.lv)

Gerhards Brēmanis (6.5.1910–20.1.2001). (2001, 7. februāris). Austrālijas Latvietis, 2540, 1. Austrālijas Latvietis, Nr.2540 (07.02.2001) (periodika.lv)

G.A. (2010, 5. maijs). Gerhardam Brēmanim – 100. Latvietis, 888. Laikraksts "Latvietis": Gerhardam Brēmanim – 100

Uz_augšu