Alma Skudra Kārkliņa
1917-1991
Diriģente, operdziedātāja
Alma Skudra-Kārkliņa dzimusi 1917. gada 1. aprīlī Gostiņos, netālu no Pļaviņām. Skudru ģimenē jau paaudzi agrāk skanējusi dziesmas un mūzika – Almas tēvs un viņa brāļi bija dziedātāji un mūziķi. Viņas tēvam bija skanīga tenora balss un absolūtā dzirde. Jau no agrām bērnības dienām viņai mācījuši mīlēt mūziku un lasīt notis. Jaunībā Alma piedalījusies ekspedīcijā, apbraukājot Latvijas laukus un savācot gandrīz 800 tautasdziesmu, par šo veikumu saņēmusi lielu atzinību – valsts balvu.
A. Skudrai bijusi tuva daba. Divus gadus viņa studējusi agronomiju, bet vēlāk, 30. gadu beigās, iestājusies Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā klasē. Šajā laikā viņa jau vadījusi korus un dziedātāju ansambļus Rīgā un Pļaviņās.
Otrais pasaules karš pārtrauca iesākto muzikālo izglītību un solistes karjeru. Bēgļu gaitas aizvedušas uz Oldenburgu Vācijā, kur viņa aktīvi piedalījusies jaundibinātajā latviešu operā. Viņas dibinātais koris kļuva par oficiālo Oldenburgas latviešu operas kori. Pāris gadu laikā Alma Vācijā vairākās operās nodziedājusi dažādas sieviešu lomas.
40. gadu beigās viņa iepazinusies ar savu vīru Voldemāru Kārkliņu un pārcēlusies uz Angliju. Ģimenē drīz vien ienāca meita Dace. 1949. gadā Lesterē viņa nodibinājusi jaukto kori “Beverīna”. I Anglijas latviešu dziesmu dienās 1949. gada vasarā Londonā Alma dziedājusi duetā A. Jēruma harmonizāciju “Ej, saulīte, drīz pie Dieva”, bet gadu vēlāk, 1950. gadā, pati bijusi virsdiriģentes lomā II Anglijas dziesmu dienās Lesterē.
1951. gadā A. Skudra-Kārkliņa ar ģimeni izceļojusi uz Kanādu, kur turpinājusi iesākto solistes karjeru un 1952. gadā nodibinājusi Hamiltonas jauto kori “Beverīna” 35 dziedātāju sastāvā. 1953. gadā viņu uzaicināja par solisti 1. Latviešu dziesmu svētkos Kanādā. 50. gados intensīvi piestrādājusi pie balss izkopšanas un solo karjeras. Mācījusies pie bulgāru dziedāšanas skolotāja profesora Zankova ar lieliem panākumiem. Šajos gados daudz uzstājusies gan latviešu, gan kanādiešu sabiedrībā. 1960. gadā ar meitu Daci uz gadu atgriezusies dzimtenē Latvijā, lai atjaunotu saites ar radiem un draugiem, pēc tam atgriezusies Kanādā, kur turpinājusi dziedāt un diriģēt kori Hamiltonā.
60. un 70. gadi bijuši visrosīgākie un smagākie, jo kādu laiku vienlaikus vadījusi piecus korus un ansambļus trīs dažādās Kanādas pilsētās. Visilgāk – 25 gadus – Alma diriģējusi Hamiltonas draudžu kori. Hamiltonā viņa mācījusi dziedāšanu latviešu skolā un izveidojusi ansambli “Dzintars” un meiteņu kvintetu “Rota” (1963). “Rotā” meitenes aktīvi dziedājušas gandrīz 8 gadus un koncertējušas visā Ziemeļamerikā.
1967. gadā sākusi diriģēt Toronto jaukto kori “Daina”, šī kopdarbība ilgusi 15 gadus. Par kora darbību un sasniegumiem Alma bijusi ļoti lepna. Viņas vadībā koris atplauka un pieauga dziedātāju skaitā, pārsniedzot 70. Liels skaits dziedātāju bija jaunieši, tāpēc no šiem dziedātājiem viņa izveidoja ansambli “Dainuvītes”. Alma ar vīru daudz laika pavadījusi “Sidrabenē”, kur tapuši vairāki Jāņu uzvedumi, tur viņa komponējusi dziesmas jauktajam korim “Daina”, meiteņu ansambļiem “Rota” un “Dainuvītes”. Pārcēlusies uz dzīvi Toronto, viņa sniedza privātstundas un darīja visu, lai finansiāli palīdzētu meitas Daces solistes karjerai.
Mūža nogale A. Skudrai-Kārkliņai bijusi smaga gan emocionāli, mūžībā pavadot savu dzīvesbiedru, gan fiziski, jo pārvietoties kļuvis krietni grūtāk. Par spīti nogurumam un cauri sāpēm viņa turpinājusi veikt savu pamatdarbu arī pēc pensijas iestāšanās. Viņas sirds stājusies 1991. gada 10. martā Toronto. 12. marta vakarā Rosara bēru namā no viņas atvadījušies aptuveni 200 latviešu kultūras darbinieku un draugu – kori, ansambļi un viņas talanta cienītāji.
Izmantotie informācijas avoti
Maksiņa, V. (1991, 23. marts). Atvadvārdi Almai Skudrai-Kārkliņai. Latvija Amerikā, 12, 10., 20. Latvija Amerikā, Nr.12 (23.03.1991) (periodika.lv)
