Valdemārs Ozoliņš
1896-1973
Diriģents, komponists
Valdemārs Ozoliņš dzimis 1896. gada 5. novembrī lauksaimnieku ģimenē Vestienas pagasta “Aizkalnu” mājās Gaiziņkalna apkārtnē. Mācījies Vestienas pagastskolā, kur apguva arī klavierspēli pie skolotāja Avotiņa, un draudzes skolā. Vēlāk skolojās Jaunjelgavas tirdzniecības skolā. 1914. gadā sāka studijas Pēterburgas konservatorijā ērģeļu klasē pie profesora Žaka Handšina, pēc tam apguva kompozīcijas teoriju Maskavas konservatorijā pie Georgija Katuāra. 1921. gadā atgriezās dzimtenē un līdz 1931. gadam studēja Latvijas Konservatorijā profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas un profesora Jāņa Mediņa diriģēšanas klasē.
Vadījis korus jau no 1914. gada – vispirms dzimtajā pagastā, vēlāk strādājis ar Latviešu kluba jaukto un sieviešu kori Pēterburgā un Maskavā. Pēc atgriešanās Latvijā bijis dziedāšanas skolotājs Rīgas skolās, kā arī dibinājis un vadījis vairākus korus: “Beverīnas dziedoni”, “Dzintarzemi” u. c. V. Ozoliņš ilgus gadus bija diriģenta Teodora Reitera vietnieks. 7., 8. un 9. Vispārējos dziesmu svētkos palīdzējis sagatavot un pārbaudīt korus rajonu mēģinājumos, kā arī vadījis lokālos novadu dziesmu svētkus.
Starp V. Ozoliņa kompozīcijām izcilākās ir kora dziesmas, kurās dominē “liriski romantiski motīvi un viegli rezignēta melodika, vietām latviskas ieskaņas Melngaiļa ietekmē”. Ar savām kompozīcijām piedalījies un guvis panākumus kora dziesmu sacensībās. Dziesma “Papardes zieds” guva lielu atsaucību 6. Vispārējos dziesmu svētkos Rīgā 1926. gadā. Pēc šīs debijas viņa dziesmas turpināja būt ļoti iecienītas koru programmās kā Latvijā, tā vēlākajos gados trimdā. 1929. gadā Kultūras fonds komponistam piešķīra prēmiju par dziesmu krājumu “Dziesmusauja”. 1944. gada rudenī V. Ozoliņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Bēgļu nometnēs viņš kuplināja kultūras dzīvi. 1946. gada oktobrī Blombergā Vācijā notika otrais V. Ozoliņa darbu koncerts. Sadarbībā ar Voldemāru Pūci, Arvīdu Brastiņu un citiem izciliem darbiniekiem V. Ozoliņam bija iespēja rakstīt mūziku vairākām mīkalēm jeb mistēriju spēlēm – “Mārtiņdiena”, “Jāņu vakars” –, lugām “Abru taisītājs”, “Sprīdītis”, “Spēlēju dancoju”, melodeklamācijai “Dievs, Tava zeme deg”. 1950. gadā V. Ozoliņš emigrēja uz ASV. Čikāgas konservatorijā ieguva mūzikas maģistra grādu ar diplomdarbu “Svīta” A. Brigaderes lugai “Sprīdītis”. Radītas vairākas kantātes: “Pelnrušķīte”, “Spēlēju dancoju”. Kopumā uzrakstījis ap 500 dziesmu, valsi orķestrim, klavieru skices. Trimdā radītas apmēram 70 kora dziesmas. V. Ozoliņš bija virsdiriģents 1. latviešu dziesmu svētkos Amerikā (Čikāga, 1953.), 1. Rietumu piekrastes latviešu dziesmu svētkos (Sietla, ASV, 1962), kā arī Indianapolisas novada dziesmu svētkos Čikāgā un Sietlā, ASV Vidienes dziesmu dienās Milvokos un Daugavas Vanagu dziesmu dienās. V. Ozoliņam ir arī īpaši nopelni dievturu mūzikas popularizēšanā, un viņš bija pirmā dievturu kora diriģents. Mūžībā devies 1973. gada 15. februārī Pueblo Kolorādo štatā ASV. 1993. gada 20. augustā V. Ozoliņa un viņa dzīvesbiedres Vilijas (dzimusi Alberta) urnas guldītas Rīgas 1. Meža kapos, Mākslinieku kalniņā, blakus viņa skolotājam profesoram J. Vītolam.Izmantotie informācijas avoti
Valdemārs Ozoliņš. (2023) https://www.latviansongfestfund.com/voldemars-ozolins/
