Kārlis Nīcis

ReadSpeaker webReader: Listen

1888-1985
Operdziedātājs, sabiedrisks darbinieks

Kārlis Nīcis dzimis 1888. gada 18. jūlijā Viesītes pagasta Zīlītēs. Skolas gaitas sācis Eķengrāves skolā un turpinājis Jēkabpils apriņķa skolā, kuru absolvējis 1905. gadā. 18 gadu vecumā pārcēlies uz Jelgavu un strādājis dzelzs lietuvē. Drīz vien devies uz Rīgu, kur sākumā bijis nodarbināts ostā par krāvēju, bet pēc tam – Rīgas 2. stacijas kancelejā.

Paralēli K. Nīcis sācis dziedāt Izglītības biedrības korī un mācījies dziedāšanu un mūzikas teoriju Gižicka mūzikas skolā pie Paula Saksa (1912–1915).

Pirmā pasaules kara laikā ticis mobilizēts un nokļuvis Vladivostokā. Šeit viņš strādājis par universālveikala pārdevēju, pēc tam par galdnieku un nonācis Vladivostokas artilērijas pulkā, kur spēlējis pulka orķestrī.

Pēc atgriešanās Latvijā (1920) iestājies Latvijas Konservatorijā, Eižena Vitinga vokālajā klasē, un uzņemts Nacionālās operas kora sastāvā. Viņam uzticētas arī nelielas solo partijas. Studijas absolvējis 1925. gadā un ar Kultūras fonda piešķirto naudas balvu devies uz Itāliju, lai pusgadu turpinātu dziedāšanas studijas pie profesora Frančesko Kanones (Francesco Cannone). Pēc atgriešanās Latvijā K. Nīcis turpinājis darbu Nacionālajā operā, koncertējis un piedalījies ierakstos radiofonā.

1928. gadā pārcēlies uz dzīvi Austrālijā, Sidnejā. Lai gan Austrālijā opernamu tradīcijas tolaik vēl nebija iedibinātas, K. Nīcis atradis iespēju dziedāt koncertos un radiofonā. Viņš koncertējis visās lielākajās Austrālijas un Jaunzēlandes pilsētās. Uzstājies Sidnejas Karaliskās filharmonijas sabiedrības rīkotajos Vāgnera operu koncertuzvedumos (1929), dziedājis galvenās tenoru partijas D. K. Viljamsona opersabiedrības rīkotajās izrādēs, kā Šarla Guno operā “Fausts”, Žorža Bizē operā “Karmena”, Džakomo Pučīni operā “Toska” un Pjetro Maskanji operā “Zemnieka gods” (1931–1932), kā arī piedalījies ABC (Australian Broadcasting Commission) organizētajā Brāmsa un Vāgnera festivālā Melburnā (1933). 1937. gadā pēc Jaunzēlandes radiofona uzaicinājuma desmit mēnešus uzstājies Jaunzēlandes lielāko pilsētu radio studijās.

Uzzini vairāk

Līdztekus muzikālajai darbībai viņš bija kļuvis par latviešu sabiedrības atbalstu sociālajā un kultūras jomā. Viņa ierosmē 1930. gadā Sidnejā tika nodibināts Latvijas konsulāts, kur K. Nīcis darbojies par sekretāru līdz tā likvidēšanai. Četrdesmit piecus gadus bijis arī reģistrēts tiesu tulks un dokumentu tulkotājs. 1934. gadā nodibinājis Latviešu biedrību, tās kori, teātra trupu, izveidojis bibliotēku. Vēlāk gan biedrība sašķēlusies un beigusi darbību, bet tās vietā, piedaloties K. Nīcim, 1947. gadā izveidota Austrālijas Latviešu labdarības biedrība (ALLB), kuras paspārnē nodibināts Sidnejas latviešu teātris. Par teātra pirmo valdes priekšsēdi tika iecelts Kārlis Nīcis (1951–1953). Viņš piedalījies arī Sidnejas evaņģēliski luteriskās draudzes dibināšanā.

1952. gadā Kārlis Nīcis noorganizējis 40 gadu skatuves darbības jubilejas koncertu Sidnejas konservatorijas zālē, bet, sākot ar 1953. gadu, regulāri publicējis recenzijas par latviešu mākslinieku koncertiem.

Piedalījies vairāku Austrālijas latviešu kultūras dienu rīcības komitejās, izstrādājot kultūras dienu programmas un organizējot to norisi. Bijis Austrālijas latviešu 5. kultūras dienu Sidnejā (1955) rīcības komitejas priekšsēdis.

Izmantotie informācijas avoti

Austrālijas trimdas latviešu sabiedriski kulturālās dzīves kopsavilkums faktos un skaitļos. (b.g.). statistika.pdf (historia.lv)

Muižniece, M. (1983). Nacionālās operas tenors Kārlis Nīcis. Latvju Mūzika, 14, 1375.–1396. Latvju Mūzika, Nr.14 (01.01.1983) (periodika.lv)