1. Mazsalacas vīru koris (P. Hincenbergs);
2. Cēsu jauktais koris (A. Zēbode);
3. Vecpiebalgas vīru koris (J. Kornets);
4. Trikātas vīru koris (K. Johansons);
5. Straupes vīru koris (D. Garklāvs);
6. Kokneses jauktais koris (M. Dambis);
7. Burtnieku jauktais koris (J. Kaktiņš).
Indriķis Zīle
virsdiriģents
1841–1919
Diriģents, ērģelnieks, komponists, pedagogs
Dzimis 1841. gada 7. maijā Vīķu pagasta “Vecdreimaņos”. Mācījies Alojas draudzes skolā (1855–1858), vēlāk Vidzemes skolotāju seminārā Valkā (1859–1862), kur ticis pieņemts darbā par palīgskolotāju (1862–1867). Šeit arī notikusi nozīmīga satikšanās ar Jāni Cimzi, kurš ielicis dziļus idejiskus pamatus visai tālākajai I. Zīles dzīvei.
.
Jānis Bētiņš
virsdiriģents
1830–1912
Diriģents, pedagogs, ērģelnieks, aranžētājs
Ievērojams diriģents, ērģelnieks, ērģeļu būves meistars un mūzikas pedagogs, viens no nozīmīgākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem Kurzemes guberņā 19. gadsimta otrajā pusē.
.
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Dievs kungs ir mūsu stiprā pils | Mārtiņš Luters | Korālis |
| Celies un top' apgaismota | Kristians Palmers | |
| Dievs kungs, Dievs kungs | Bernhards H. Kleins (1793-1832) | |
| Jūs pasaul's vārti | Kristofs Vilibalds Gluks | Dāvida 24. dziesma |
| Dievs ir tā mīlīb' | O .H. Engels | |
| Mūsu tēvs | Kristians Heinrihs Rinks | Sv.rakstu vārdi |
| Kungs, dod mums sirsnīg' iekārot | F. Dammass | |
| Teic, mana dvēsele to Kungu | Ernsts Frīdrihs Gēblers | |
| Tēvijas dziesma | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Lapas Mārtiņs |
| Saules meita kroņus pina | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Es dziedāju, man jādzied | Francis Abts (1819-1885) | |
| Kas tie tādi, kas dziedāja | Dāvids Cimze (1822-1872) | Tautasdziesma |
| Daugavas zvejnieku dziesma | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Fricis Brīvzemnieks |
| Balta puķe | Jānis Neilands (1831-1900) | Tautasdziesma |
| Maza biju, neredzēju | Dāvids Cimze (1822-1872) | Tautasdziesma |
| Zēns un roze | Francis Šūberts (1797-1828) | Johans Volfgangs Gēte |
| Kur mājo mana meitiņa | Dāvids Cimze (1822-1872) | Ziņģe |
| Karavīri bēdājās | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Līgo laiva uz ūdeņa | Dāvids Cimze (1822-1872) | Tautasdziesma |
| Rīta svētums | Francis Abts (1819-1885) | |
| Dievs, sargi ķeizaru cariskās Krievijas himna | Aleksandrs Ļvovs (1798-1870) | Vasilijs Žukovskis (atdz. Juris Caunītis) |
| Rīga dimd | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Nu ar Dievu, Vidzemīte [Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte] | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Dieva gods/ Tā debess slavē | Tā debess izteic | Ludvigs van Bēthovens |
| Jāņa dziesma | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|
I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1873)
28. jūnijs
No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Ķeizardārzam
lasīt vairāk“Pēc šīs rindas stājās visi uz iešanu uz Ķeizara dārzu. Katra kora priekšgalā stājās vadonis un karoga nesējs un tad dziedātāji pa četri blakām. Iešana bija nolikta no biedrības nama pa Suvorova ielu, Troņmantnieku un Aleksandra bulvāriem un pa Veišu dambi uz Ķeizara dārzu.
Pašā priekšgalā jāja žandarmi; tad gāja kara mūziķi; tad nesa Latviešu biedrības karogu, tam biedrības priekšnieki, runasvīri un goda vīri līdzi gāja. Tad gāja seši kārtībnieki un tiem pakaļ nesa svētku karogu. Nu nāca svētku komiteja, tad abi svētki diriģenti un tiem pakaļ viss dziedātāju pulks, pēc augšā uzzīmētas rindas. Pašā pēdējā galā gāja atkal kārtībnieki. Pašā vidū šai garā virtenē bija otrs kara mūziķis. Kad svētku karogu iz biedrības nama iznesa, tad sāka mūziķis spēlēt un visi citi karogi vicināt. Tūkstošiem stāvēja ļaudis gar abām ielas pusēm. Tāpat pie Ķeizara dārza tūkstošiem klausītāju dziedātājus jau gaidīja. Dziedātāji, Ķeizara dārzā nonākuši, gāja uz tribīni nolika savus karogus tai ap katru pusi. Pēc maza atpūšanās laika iesākās koncerts.”
(Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873. 1873. 21.–23. lpp.)
(Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873. 1873.)
