• I Vispārējie
    latviešu Dziesmu
    svētki
    1873

    Koru kustība, kas Vidzemē bija sākusies pirms dažiem desmitiem gadu, un tai sekojošās dziesmu dienas Dikļos (1864), kā arī citviet Vidzemē, un pirmās dziesmu dienas Kurzemē Dobelē (1870) vainagojas 1873. gadā ar I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik – Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) no 26. līdz 29. jūnijam, ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Kopkori veido 45 kori (1003 dziedātāji) un 16 Irlavas skolotāju semināra orķestra dalībnieki. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām – svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles.

    Kori nāk galvenokārt no Vidzemes, un tajos dominē vīru balsis. Koru virsdiriģenti ir Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Svētku atklāšanas ceremonijā Rīgas Latviešu biedrības zālē tiek ienests Līgo karogs, ko pavada krāšņa procesija. “Papriekšu ienāca zālē seši jaunekļi, goda sargi ar sarkanbaltām krūts lentēm pušķoti. Tad nāca deviņas kundzes. Pēc tam jaunais svētku karogs, ko Latviešu biedrības priekšnieks un divi runas vīri nesa. Karogam no pakaļas nāca apgādātājas, deviņas jaunkundzes, un visupēdīgi atkal seši goda sargi.” (Grauzdiņa, Ilma. Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. 2004. 35. lpp.). Sarīkojuma beigās abiem virsdiriģentiem tiek dāvāti sudrabā rotāti diriģenta zižļi.

    Aizvērt

    Virsdiriģenti

    Uz augšu

    Dziesmas nosaukums
    Komponists / Apdares autors
    Teksts
    Dievs kungs ir mūsu stiprā pils Mārtiņš Luters Korālis
    Celies un top' apgaismota Kristians Palmers
    Dievs kungs, Dievs kungs Bernhards H. Kleins (1793-1832)
    Jūs pasaul's vārti Kristofs Vilibalds Gluks Dāvida 24. dziesma
    Dievs ir tā mīlīb' O .H. Engels
    Mūsu tēvs Kristians Heinrihs Rinks Sv.rakstu vārdi
    Kungs, dod mums sirsnīg' iekārot F. Dammass
    Teic, mana dvēsele to Kungu Ernsts Frīdrihs Gēblers
    Tēvijas dziesma Baumaņu Kārlis (1835-1905) Lapas Mārtiņs
    Saules meita kroņus pina Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Es dziedāju, man jādzied Francis Abts (1819-1885)
    Kas tie tādi, kas dziedāja Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
    Daugavas zvejnieku dziesma Baumaņu Kārlis (1835-1905) Fricis Brīvzemnieks
    Balta puķe Jānis Neilands (1831-1900) Tautasdziesma
    Maza biju, neredzēju Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
    Zēns un roze Francis Šūberts (1797-1828) Johans Volfgangs Gēte
    Kur mājo mana meitiņa Dāvids Cimze (1822-1872) Ziņģe
    Karavīri bēdājās Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Līgo laiva uz ūdeņa Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
    Rīta svētums Francis Abts (1819-1885)
    Dievs, sargi ķeizaru cariskās Krievijas himna Aleksandrs Ļvovs (1798-1870) Vasilijs Žukovskis (atdz. Juris Caunītis)
    Rīga dimd Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Nu ar Dievu, Vidzemīte [Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte] Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Dieva gods/ Tā debess slavē 1873 Ludvigs van Bēthovens
    Jāņa dziesma Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma

    Dziesmas nosaukums
    Komponists / Apdares autors
    Teksts
    Uz augšu

    I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1873)

    28. jūnijs

    No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Ķeizardārzam

    “Pēc šīs rindas stājās visi uz iešanu uz Ķeizara dārzu. Katra kora priekšgalā stājās vadonis un karoga nesējs un tad dziedātāji pa četri blakām. Iešana bija nolikta no biedrības nama pa Suvorova ielu, Troņmantnieku un Aleksandra bulvāriem un pa Veišu dambi uz Ķeizara dārzu.

    Pašā priekšgalā jāja žandarmi; tad gāja kara mūziķi; tad nesa Latviešu biedrības karogu, tam biedrības priekšnieki, runasvīri un goda vīri līdzi gāja. Tad gāja seši kārtībnieki un tiem pakaļ nesa svētku karogu. Nu nāca svētku komiteja, tad abi svētki diriģenti un tiem pakaļ viss dziedātāju pulks, pēc augšā uzzīmētas rindas. Pašā pēdējā galā gāja atkal kārtībnieki. Pašā vidū šai garā virtenē bija otrs kara mūziķis. Kad svētku karogu iz biedrības nama iznesa, tad sāka mūziķis spēlēt un visi citi karogi vicināt. Tūkstošiem stāvēja ļaudis gar abām ielas pusēm. Tāpat pie Ķeizara dārza tūkstošiem klausītāju dziedātājus jau gaidīja. Dziedātāji, Ķeizara dārzā nonākuši, gāja uz tribīni nolika savus karogus tai ap katru pusi. Pēc maza atpūšanās laika iesākās koncerts.”

    (Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873. 1873. 21.–23. lpp.)

    (Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873. 1873.)

    Uz augšu

    Digitalizētie resursi

    Uz augšu
    Uz augšu
    Uz augšu
    Uz augšu
    1802 Kauguru nemieri
    1914 I Pasaules kara sākums
    1918 I Pasaules kara beigas
    1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
    1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
    1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
    1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
    1939 1939
    1940 1940
    1941 1941
    Uz augšu