I Vispārējie
latviešu Dziesmu
svētki
1873

Nosaukums

Koru kustība, kas Vidzemē bija sākusies pirms dažiem desmitiem gadu, un tai sekojošās dziesmu dienas Dikļos (1864), kā arī citviet Vidzemē, un pirmās dziesmu dienas Kurzemē Dobelē (1870) vainagojas 1873. gadā ar I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik – Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) no 26. līdz 29. jūnijam, ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Kopkori veido 45 kori (1003 dziedātāji) un 16 Irlavas skolotāju semināra orķestra dalībnieki. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām – svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles.

Kori nāk galvenokārt no Vidzemes, un tajos dominē vīru balsis. Koru virsdiriģenti ir Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Svētku atklāšanas ceremonijā Rīgas Latviešu biedrības zālē tiek ienests Līgo karogs, ko pavada krāšņa procesija. “Papriekšu ienāca zālē seši jaunekļi, goda sargi ar sarkanbaltām krūts lentēm pušķoti. Tad nāca deviņas kundzes. Pēc tam jaunais svētku karogs, ko Latviešu biedrības priekšnieks un divi runas vīri nesa. Karogam no pakaļas nāca apgādātājas, deviņas jaunkundzes, un visupēdīgi atkal seši goda sargi.” (Grauzdiņa, Ilma. Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. 2004. 35. lpp.). Sarīkojuma beigās abiem virsdiriģentiem tiek dāvāti sudrabā rotāti diriģenta zižļi.

Aizvērt

Virsdiriģenti

  • Indriķis Zīle Indriķis Zīle virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Indriķis Zīle

    Indriķis Zīle

    1841–1919
    Diriģents, ērģelnieks, komponists, pedagogs

    Dzimis 1841. gada 7. maijā Vīķu pagasta “Vecdreimaņos”. Mācījies Alojas draudzes skolā (1855–1858), vēlāk Vidzemes skolotāju seminārā Valkā (1859–1862), kur ticis pieņemts darbā par palīgskolotāju (1862–1867). Šeit arī notikusi nozīmīga satikšanās ar Jāni Cimzi, kurš ielicis dziļus idejiskus pamatus visai tālākajai I. Zīles dzīvei.
    .

  • Jānis Bētiņš Jānis Bētiņš virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Bētiņš

    Jānis Bētiņš

    1830–1912
    Diriģents, pedagogs, ērģelnieks, aranžētājs

    Ievērojams diriģents, ērģelnieks, ērģeļu būves meistars un mūzikas pedagogs, viens no nozīmīgākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem Kurzemes guberņā 19. gadsimta otrajā pusē. .

Uz augšu

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Dievs kungs ir mūsu stiprā pils Mārtiņš Luters Korālis
Celies un top' apgaismota Kristians Palmers
Dievs kungs, Dievs kungs Bernhards H. Kleins (1793-1832)
Jūs pasaul's vārti Kristofs Vilibalds Gluks Dāvida 24. dziesma
Dievs ir tā mīlīb' O .H. Engels
Mūsu tēvs Kristians Heinrihs Rinks Sv.rakstu vārdi
Kungs, dod mums sirsnīg' iekārot F. Dammass
Teic, mana dvēsele to Kungu Ernsts Frīdrihs Gēblers
Tēvijas dziesma Baumaņu Kārlis (1835-1905) Lapas Mārtiņs
Saules meita kroņus pina Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Es dziedāju, man jādzied Francis Abts (1819-1885)
Kas tie tādi, kas dziedāja Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
Daugavas zvejnieku dziesma Baumaņu Kārlis (1835-1905) Fricis Brīvzemnieks
Balta puķe Jānis Neilands (1831-1900) Tautasdziesma
Maza biju, neredzēju Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
Zēns un roze Francis Šūberts (1797-1828) Johans Volfgangs Gēte
Kur mājo mana meitiņa Dāvids Cimze (1822-1872) Ziņģe
Karavīri bēdājās Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Līgo laiva uz ūdeņa Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
Rīta svētums Francis Abts (1819-1885)
Dievs, sargi ķeizaru cariskās Krievijas himna Aleksandrs Ļvovs (1798-1870) Vasilijs Žukovskis (atdz. Juris Caunītis)
Rīga dimd Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Nu ar Dievu, Vidzemīte [Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte] Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Dieva gods/ Tā debess slavē 1873 Ludvigs van Bēthovens
Jāņa dziesma Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Uz augšu

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1873)

28. jūnijs

No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Ķeizardārzam

“Pēc šīs rindas stājās visi uz iešanu uz Ķeizara dārzu. Katra kora priekšgalā stājās vadonis un karoga nesējs un tad dziedātāji pa četri blakām. Iešana bija nolikta no biedrības nama pa Suvorova ielu, Troņmantnieku un Aleksandra bulvāriem un pa Veišu dambi uz Ķeizara dārzu.

Pašā priekšgalā jāja žandarmi; tad gāja kara mūziķi; tad nesa Latviešu biedrības karogu, tam biedrības priekšnieki, runasvīri un goda vīri līdzi gāja. Tad gāja seši kārtībnieki un tiem pakaļ nesa svētku karogu. Nu nāca svētku komiteja, tad abi svētki diriģenti un tiem pakaļ viss dziedātāju pulks, pēc augšā uzzīmētas rindas. Pašā pēdējā galā gāja atkal kārtībnieki. Pašā vidū šai garā virtenē bija otrs kara mūziķis. Kad svētku karogu iz biedrības nama iznesa, tad sāka mūziķis spēlēt un visi citi karogi vicināt. Tūkstošiem stāvēja ļaudis gar abām ielas pusēm. Tāpat pie Ķeizara dārza tūkstošiem klausītāju dziedātājus jau gaidīja. Dziedātāji, Ķeizara dārzā nonākuši, gāja uz tribīni nolika savus karogus tai ap katru pusi. Pēc maza atpūšanās laika iesākās koncerts.”

(Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873. 1873. 21.–23. lpp.)

(Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā, no 26ta līdz 29tam jūnijam 1873. 1873.)

Uz augšu

Digitalizētie resursi

Uz augšu
Uz augšu
Uz augšu
Uz augšu
1802 Kauguru nemieri
1914 I Pasaules kara sākums
1918 I Pasaules kara beigas
1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1939 1939
1940 1940
1941 1941
Uz augšu