Aizvērt

Ērika Freimane

1911–1960
Kordiriģente, komponiste, pianiste, pedagoģe

Ērika Freimane dzimusi 1911. gada 16. novembrī Liepājā. Ar mūziku sākusi nodarboties jau bērnībā. Vispirms apguva klavierspēli, vēlāk kādu laiku apmeklēja arī Liepājas Tautas konservatoriju. Kad ģimene pārcēlās uz Talsiem, Ērika mācības turpināja Talsu ģimnāzijā. Pēc skolas beigšanas no 1932. līdz 1938. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas klasē pie Jāzepa Vītola, absolvējot to ar brīvmākslinieces grādu. Līdztekus apguva arī kordiriģēšanas prasmes pie Pētera Paula Jozuus un privāti – dziedāšanu pie Marisa Vētras. Jau studiju laikā sāka darba gaitas. Divus gadus vadīja klavieru studiju Talsos, pēc tam bijusi arī mūzikas skolotāja Rīgā. No 1940. gada vadīja Pasta un telegrāfa departamenta darbinieku kori, vēlāk arī korus “Varavīksni”, “Dziesmoto pulku” un Vērtspapīru spiestuves darbinieku kori.

Otrā pasaules kara laikā Ē. Freimane devās bēgļu gaitās. Sākotnēji pāris gadus pavadīja Zviedrijā. Tur viņa vadīja latviešu kori un daudz komponēja – gan kora un solo dziesmas, gan arī instrumentālas miniatūras (lielākā daļa no viņas skaņdarbiem tapuši tieši Zviedrijā), kā arī rīkoja kompozīciju vakaru. 40. gadu beigās Ē. Freimane atstāja Zviedriju un apmetās Kanādā, Toronto. Jau 1949. gadā viņa tur nodibināja kori “Daina”, ko vadīja līdz pat 1960. gadam. Koris viņas vadības laikā bija guvis plašu atpazīstamību latviešu un kanādiešu sabiedrībā. Viņa strādāja arī Sv. Jāņa kanādiešu draudzē par ērģelnieci un vadīja kori. Aktīvi piedalījās latviešu mūzikas dzīves veidošanā un veicināšanā. Diriģēja kopkorus latviešu dienās Toronto. Viņa bija virsdiriģentes godā 1. Kanādas latviešu dziesmu dienās 1952. gadā un pirmajos divos latviešu dziesmu svētkos Kanādā 1953. un 1957. gadā. Popularitāti guva viņas tautasdziesmas “Aiz kalniņa dūmi kūpa” apdare jauktajam korim, kas tika atskaņota vēl vairākos trimdas dziesmu svētkos.

Par mākslinieces pēdējo koncertu kļuva kora “Daina” jubilejas koncerts. Ē. Freimane bija piecēlusies no slimības gultas un, atbalstoties tikai uz spieķa, uznāca uz skatuves, lai novadītu visu sava kora koncertu. Ē. Freimane devās mūžībā vien divas dienas pēc Jāņiem, 1960. gada 26. jūnijā Toronto Kanādā. Nāve viņu piemeklēja pāragri, nepilnu 50 gadu vecumā, kad ķermenis padevās smagajai slimībai – kaulu vēzim. Ē. Freimane ir apbedīta Jorkas kapsētā. Par godu viņas piemiņai koris “Daina” 1962. gadā nodibināja stipendiju fondu.

“Freimanes atstāto radošo darbu nav daudz, bet dziesmas rakstītas ar nevainojamu gaumi, romantiskā pamatskaņā, bet ļoti izvēlīgiem izteiksmes līdzekļiem,” teicis A. Jērums, piezīmējot, ka tās prasa liela un labi sagatavota kora darbu, kas trimdā diez vai vēl kur būs iespējams. Viņas kompozīcijas apkopotas krājumā “Ērika Freimane. Dziesmas koriem” (Toronto, 1968).


Izmantotie informācijas avoti

Ērika Freimane. (b.g.). https://www.lmic.lv/lv/muziki/erika-freimane-2305#album

Jērums, A. (1960, 8. jūlijs). Komponiste Ērika Freimane aizsaulē. Londonas Avīze, 733, 4. Londonas Avīze, Nr.733 (08.07.1960) (periodika.lv)

Mirusi komponiste Ērika Freimane. (1960, 29. jūnijs). Laiks, 52, 6. Laiks, Nr.52 (29.06.1960) (periodika.lv)

Pieprasāma brīvmākslinieces Erikas Freimanes stipendija. (1962, 18. oktobris). Latvju Vārds, 25, 2. Latvju Vārds, Nr.25 (18.10.1962) (periodika.lv)

Piešķirta pirmā Ērikas Freimanes piemiņas stipendija. (1963, 27. novembris). Laiks, 95, 3. Laiks, Nr.95 (27.11.1963) (periodika.lv)

Uz_augšu