Aizvērt

Andrejs Pommers

1904-1980
Diriģents, sabiedrisks darbinieks

Andrejs Pommers dzimis 1904. gada 22. jūlijā Pēterburgā, latviešu ģimenē. Jau septiņu gadu vecumā sācis mācīties klavieru spēli pie pazīstamā ērģelnieka Jāņa Tursa. Tēvs viņam mācījis latviešu tautasdziesmas, pats piedziedādams otru balsi, vai korī mācītu vai arī paša improvizētu. Arī Andrejs iepraktizējis šo dziedāšanas tehniku un draugu pulkā labprāt licis šai otrai balsij skanēt. Klavierspēli mācījies līdz 14 gadu vecumam, pēdējos divus gadus – arī ērģeļu spēli.

Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts nodibināšanas ģimene atgriezās Rīgā, kur A. Pommers turpinājis izglītību Rīgas pilsētas tehnikumā, iesaistījies diriģenta K. Pūķa vadītajā skolas korī un pēcāk dubultkvartetā. Diriģents ievērojis viņa spējas un uzdevis apmācīt arī balsis 1922. gada Jaunatnes dziesmu svētkiem. Obligātā karadienesta laikā viņam uzdevuši noorganizēt un vadīt vīru kori. Kad Leonīds Vīgners pārņēmis vīru kora “Dziedonis” vadību, arī A. Pommers iestājies tajā ar uzdevumu apmācīt atsevišķas balsis. Par šo laiku viņš savās piezīmēs rakstīja: “Nebija viegli izpatikt neiecietīgajam absolūtās dzirdes īpašniekam, taču ar bijību un pateicību atcerēšos ar viņu kopā pavadīto laiku.”

Īstais kora vadīšanas darbs tomēr sācies ar L. Vīgnera vīru kora noorganizēšanu, kurā A. Pommers darbojies kā diriģenta palīgs. Vēlāk viņam uzticējuši Aviācijas pulka vīru kori, kuru A. Pommers vadījis līdz pulka likvidēšanai. Starplaikā vadījis vairākus mazāka izmēra korus un noorganizējis vīru dubultkvartetu “Daugavieši”, kurā pats dziedājis otrā tenora balsi. Vairākkārt uzstājies ar savu programmu radiofonā.

Otrā pasaules kara laikā devies trimdā uz Vāciju. Tur nodibinājis un vadījis nometņu korus Lībekā un Neištatē, pildīdams arī ērģelnieka pienākumus vietējā draudzē. Latviešu nometnēm tukšojoties, pārcēlies uz Angliju un apmeties Boltonā. 1948. gadā viņš noorganizējis Latvju biedrības Lielbritānijā (LBL) Boltonas nodaļu un pie tās jaukto kori un drāmas [teātra] kopu, veicot arī ērģelnieka pienākumus Mančestras draudzē. A. Pommeru par savu diriģentu uzaicinājis vīru koris “Dzintarzeme”, kuru viņš vadījis līdz tā darbības izbeigšanai. Vēlāk kļuvis arī par vīru kora “Daugava” diriģentu, kā arī apmācījis jauniešus kokļu spēlē.

Viņš nevairījās pienākumu un darba slodzes, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Uzņēmies virsdiriģenta godu IV Anglijas latviešu dziesmu dienās Mančestrā 1954. gadā un bijis arī šo dienu rīcības komitejas priekšsēdis, bijis virsdiriģents V un VI Anglijas latviešu dziesmu dienās (Lesterē 1958. gadā un Bredfordā 1961. gadā). Daudz laika un enerģijas paņēmis arī darbs Daugavas Vanagu Fonda (DVF) Boltonas nodaļā un Globālo Daugavas Vanagu dienu muzikālās daļas sagatavošana. Daugavas Vanagi, novērtējot A. Pommera darbu trimdas saimes labā, piešķīruši augstāko apbalvojumu – zelta krūšu nozīmi.

A. Pommers bija uzticīgs līdz pēdējam solījumam: “Latvju dziesmu gribu kopt, kamēr mani spēki izsīks.” 1974. gadā Brīvdabas dziesmu dienā Rovfantā viņš pēdējo reizi stāvēja kopkora priekšā. Drīz pēc tam viņu piemeklēja smaga sirdslēkme, izraisot daļēju paralīzi un laupot darbaspējas. Viņu kopjot, 1979. gadā mūžībā aizgāja viņa dzīvesbiedre Milda, kas viņu vienmēr pavadījusi visās dziesmu gaitās. Pēc cīņas ar plaušu karsoni un ar tam sekojošas atkārtotas sirdslēkmes sekām 1980. gada 14 maija agrā rītā Boltonas apriņķa slimnīcā A. Pommers devās mūžībā. Apbedīts Boltonas latviešu kapos.


Izmantotie informācijas avoti

Jērums, A. (1974, 9. augusts). Diriģentam Andrejam Pommeram 70 gadi. Londonas Avīze, 1439, 2. Londonas Avīze, Nr.1439 (09.08.1974) (periodika.lv)

Miris diriģents Andrejs Pommers. (1980, 30. maijs). Londonas Avīze, 1726, 5. Londonas Avīze, Nr.1726 (30.05.1980) (periodika.lv)

V. (1978, 24. augusts). Sēra jubileja. Londonas Avīze, 1687, 2. Londonas Avīze, Nr.1687 (24.08.1979) (periodika.lv)


Uz_augšu