Aizvērt

Ivars Cinkuss

1969
Diriģents, pedagogs

Dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā. Pamatizglītību mūzikā ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē, kuru absolvējis 1987. gadā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā pie profesora Edgara Račevska un zināšanas papildinājis Vestminsteras kora koledžā Prinstonā, ASV, ko absolvējis 1995. gadā, iegūstot maģistra grādu.

Vadījis Rīgas Doma zēnu kori (1996–1998), ir Rīgas Tehniskās Universitātes vīru kora “Gaudeamus” (no 1996) un SIA “Latvija Statoil” jauktā kora “Cantus Fortis” (no 2007) mākslinieciskais vadītājs. No 2002. līdz 2013. gadam bijis “Collegium Vocale Ventspils” mākslinieciskais vadītājs, iestudējot un atskaņojot vairāk nekā 35 dažādas programmas sadarbībā ar Liepājas simfonisko orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, baroka orķestri “Collegium Musicum Rīga” un citiem kolektīviem. Viesdiriģenta statusā strādājis ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, Liepājas simfonisko orķestri, “Collegium Musicum Rīga”, kamerorķestri “Rīgas kamermūziķi” un Latvijas filharmonijas kamerorķestri.

I. Cinkusa profesionālā dzīve cieši saistīta arī ar vokālo dziedāšanu, izpildot žanriski un laikmetīgi daudzveidīgas baritona solo partijas. Latvijas Radio koris mūziķa vadībā (1998–2004) izveidojis un ierakstījis vairākas senās mūzikas programmas, ar kurām papildināti radio fondi. Daudzpusīgais mākslinieks iesaistījies vairāk nekā 10 dažādos muzikāli teatrālos projektos, piemēram, Baņutas Rubesas iestudētajā izrādē “Glābšanās no Trojas”, kameroperā “Pilots” Latvijas Nacionālajā operā un Viestura Kairiša iestudētajos “Mērnieku laikos” Latvijas Nacionālajā teātrī. Mūziķis darbojas arī folkloras un etnomūzikas žanrā, tostarp apvienības “Trio Šmite Kārkle Cinkuss” sastāvā (no 2008).

Strādājis kā vokālais pedagogs Rīgas Doma kora skolā un Ventspils mūzikas skolā, kā arī vadījis meistarklases un seminārus Latvijā, Vācijā, Anglijā, Zviedrijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, kur stāstījis par latviešu koru kultūras vēsturi un attīstību, vokālo fonētiku un kora mūzikas stilistikas jautājumiem.

XXIII–XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XIII Deju svētku atklāšanas koncerta “Teiksma par latvieti” un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku noslēguma koncerta “Līgo” mākslinieciskais vadītājs, XII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Indianapolē virsdiriģents, Rīgas vīru koru (kopš 2003), Ventspils pilsētas (kopš 2002) un rajona koru virsdiriģents.

“.. tas, ko mēs darām Dziesmu svētku kontekstā, ir tikai mūsu fenomens. Nekur citur pasaulē nav tā, ka kopā sanāk 16 tūkstoši dziedātāju un dzied četrbalsīgi, piecbalsīgi bez pavadījuma viena diriģenta vadībā. Kad domājām, kā angliski tulkot Dziesmu svētkus, saskārāmies ar to, ka šos svētkus nevar nosaukt par “song festival”, jo tas ne tuvu neatspoguļo to, kas tas ir. Tūkstošiem “song festival” notiek visā pasaulē, tajos cilvēki sanāk kopā, kaut ko uzdzied. Mūsu Dziesmu svētkiem līdzīgi vēl notiek Igaunijā, pat Lietuvā vairs ne, viņiem tie transformējušies par “dziedāšanas svētkiem”. Arī Latvijā daudzi par to runā, bet Dziesmu svētki nav dziedāšanas svētki. Dziedāšanas svētki mums ir katru vasaru katrā lielākā vai mazākā pilsētā. To, kas reizi piecos gados notiek Mežaparkā, nevajag padarīt par to, kas katru vasaru ir visās vietās. Dziesmu svētkiem ir pilnīgi cita sakrāla vērtība, cita mākslinieciska vērtība, arī mērķi. Tie nav svētki, kuros klausītājiem jādungo līdzi visas dziesmas. Vai tad, aizejot uz baznīcu klausīties koncertu, mēs arī pieprasām iespēju skaļi dungot līdzi?” (Rušeniece, Līga. Ivars Cinkuss: Cilvēks tiecas pēc tā, kā pietrūkst. Nra.lv. 2017. g. 12. apr.)

Par Henrija Persela operas “Didona un Enejs” iestudējumu Venstpilī un vīru koru kustības popularizēšanu Latvijā 2006. gadā apbalvots ar Latvijas Kultūras ministrijas un Rīgas domes Gada balvu.

Uz augšu