No 1944. gadā vēl dzīvajiem vispārējos dziesmu svētkos pārstāvētajiem 20 skaņražiem trimdā 1945. gadā bija puse: Ādolfs Ābele, Jānis Cīrulis, Volfgangs Dārziņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Harijs Ore, Valdemārs Ozoliņš, Jēkabs Poruks un Jāzeps Vītols. Kopā ar viņiem dzimteni atstāja arī Viktors Baštiks, Haralds Berino, Ērika Freimane, Tikla Ilstere, Alberts Jērums, Arnolds Kalnājs, Kārlis Lietiņš, Voldemārs Linde, Helmers Pavasars, Bruno Skulte, Leonīds Slaucītājs, Eduards Šēnfelds un Latvijā mūzikas studijas sākušais Tālivaldis Ķeniņš. Trimdinieku saimei piebiedrojās Zviedrijā patvērumu atradušais dziesmu svētku virsdiriģents Teodors Reiters, savukārt Argentīnā – radiofona diriģents Oļģerts Bištēviņš.

Tas, ka vienkopus pulcējās tik daudz mūziķu, deva iespēju attīstīties mūzikas dzīvei, tajā skaitā straujam koru uzplaukumam. Savukārt koru uzplaukums deva iespēju realizēt līdzpaņemtās atmiņas par brīvās Latvijas Dziesmu svētkiem.

“Cel mani, dziesma, cel aizmūžiem pāri, –
Tālu aiz jūrām dus dzintaru krasts.
Cel mani, dziesma, cel gadsimtiem pāri,
Kāpās, kur viršu zilganums vāri
Plīvo, svešumā neatrasts.”

(No Jāņa Kalniņa kantātes "Cel mani, dziesma". Teksts: Ingrīda Vīksna)

Uz augšu

Dziesmu dienas Vācijā, pārvietoto personu nometnēs. Pirmie dziesmu svētki Eslingenē

Franku novada latviešu 1. dziesmu diena Fišbahā 1946. gada 28.–30. jūnijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Galvenais koru koncerts notika īpaši celtā estrādē Fišbahas nometnes priedulājā. Tajā piedalījās 650 dziedātāju, to noklausījās 5000 viesu. Koru gājiens šajos svētkos ir bijis īpaši nozīmīgs:"Jo neaizmirstams kļuva pirmais šāds gājiens trimdā cauri Fišbahai. Lai gan zem kājām šoreiz bija svešas zemes smiltis, svelmainajā Dienvidvācijas saulē un vējā plīvojošie nacionālie karogi, visās iespējamās krāsās mirdzošie tautas tērpi un dziedātāju lepni paceltās galvas rādīja, ka liktenim pamestie trimdinieki joprojām acu priekšā tur mūžīgās Latvijas tēlu un ka to tiem nespēs atņemt nedz ienaidnieki, nedz skauģi.” (Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētki trimdā. 1968. 30. lpp.) Galvenās norises: Mercfeldas latviešu nometnes sagatavotā teātra izrāde “Ķīnas vāze” (Mārtiņš Zīverts) un Fišbahas latviešu nometnes sagatavotā teātra izrāde “Ļaunais gars” (Rūdolfs Blaumanis), latviešu literatūras stunda, lietišķās mākslas izstāde, sporta priekšnesumi. “Latvieša dabā nav reibt līdz aizmirstībai raibā karnevālā, sajūsmināties milzu arēnās par vēršu cīņām un boksa sacīkstēm, bet vasarā ik Latvijas novadā birztalās šalca dziesmas, un latvietis klausījās šīs šalkšanas burvībā. Dziesmā viņš paņēma šo šalkoņu svešumā līdz savā sirdī. Pēc diviem trimdas gadiem šis ir pirmais mēģinājums miniatūrā sasaukties latviešiem viena novada robežās un kā mazā ilūzijā vienu dienu justies ne bezpersoniskiem, bet tautai ar savu personisko stāju, tradīcijām un vērtībām.” (Poruks, Jēkabs. Franku novada latviešu dziesmu diena Fišbachā pie Nirnbergas 1946. gada 28.–30. jūnijā. 1946. 3.–4. lpp.)

Franku novada latviešu 2. dziesmu diena Baireitā 1946. gada 7. jūlijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Galvenais koncerts notika Vāgnera (Baireitas) festivāla ēkā (Richard Wagner Festspielhaus). Tajā piedalījās 400 dziedātāju, bet to noklausījās ap 1500 viesu.

Franku novada latviešu 3. dziesmu diena Ansbahā 1946. gada 20.–21. jūlijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Ansbahas latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ludvigs Rozentāls, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Romaševskis. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru vadītāja Ansbahas dziesmu dienā vēl diriģēja Velta Freivalde. Galvenais koru koncerts notika brīvā dabā Pils parkā. Tajā piedalījās 600 dalībnieku, to noklausījās 5000 viesu. Kopkoru koncertu ievadīja gājiens, kas sākās vietējā latviešu nometnē Hindenburga kazarmās. Galvenās norises: lietišķās mākslas, etnogrāfijas un gleznu izstāde, garīgās mūzikas koncerts, izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis), sporta sacensības.

Franku novada latviešu 4. dziesmu diena Eihštetē 1946. gada 4. augustā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Eihštetes latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ludvigs Rozentāls, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Romaševskis. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru vadītājs Eihštetē vēl diriģēja Jānis Puisēns. Galvenajā koncertā piedalījās 700 dziedātāju, to noklausījās 7000 viesu. Kopkoru koncertu ievadīja gājiens. Galvenās norises: kvarteta “Dzimtene” koncerts, izrāde “Nebrauc tik dikti” (Jānis Lejiņš), sporta spēles.

Franku novada latviešu 5. dziesmu diena Augsburgā 1946. gada 24.–25. augustā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Augsburgas latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Oto Krolls, priekšsēdētāja biedri – Ž. Upīte, A. Šrāders. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru diriģenti Augsburgā vēl diriģēja Jānis Grebežs, Hansis Lespa un Alberts Linde. Galvenais koru koncerts notika uz Augsburgas vecās pils brīvdabas skatuves (Freilichtspiel am Roten Tor). Tajā piedalījās 500 dziedātāju, to noklausījās 4000 viesu. Galvenās norises: Baltijas pūtēju orķestra koncerts, izrāde “Labāki cilvēki” (Anšlavs Eglītis), Latviešu tautas augstskolas izstāde, sporta priekšnesumi un sporta spēles.

Elbas novada latviešu dziesmu diena Gēsthahtā pie Hamburgas 1946. gada 30. jūnijā

Rīcības komiteju veidoja Saules nometne ar komandantu Nikolaju Ošiņu. Svētku virsdiriģenti: Eduards Ramats, Daumants Vītols un Roberts Zuika. Galvenajā koru koncertā piedalījās 300 dziedātāju, to noklausījās 5000 viesu. Kopkora koncertu ievadīja dalībnieku gājiens. Šajās dziesmu dienās notika arī Saules nometnes latviešu gada darbu skate.

Lielhesenes apgabala latviešu dziesmu diena Hānavā pie Maincas (Hānavas novada latviešu dziesmu diena) 1946. gada 27. oktobrī

Hānavas dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdētājs bija A. Ogriņš. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis, Pauls Kunstmanis un Meta Krišjāne-Vīgnere. Galvenajā koru koncertā piedalījās 360 dziedātāju, savukārt koncertu noklausījās 2500 viesu. Šajos svētkos notika arī atsevišķs garīgās mūzikas koncerts un izstāde, kurā piedalījās ap 60 gleznotāju un daiļamatnieku.

Eslingenes Dziesmu svētki 1947. gada 23.–25. maijā

Eslingene jau no trimdas pirmsākumiem ir bijusi viens no aktīvākajiem latviešu kultūras centriem. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Labsvīrs. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Jānis Austrums, Pēteris Banders, Jānis Dūmiņš, Haralds Lindemanis. Noslēguma koncerts notika sporta laukumā Nekaras krastā, par estrādi izmantojot skatītāju tribīni. Galvenajā koru koncertā piedalījās 1000 dziedātāju. Noslēguma koncerts iesākās ar gājienu no tautas skolas. Galvenās norises: dubultkvarteta “Tēvija” koncerts, mākslinieku apvienības, daiļamatnieku apvienības, amatnieku biedrības un mājturības sekcijas izstāde, simfoniskais koncerts, rakstnieku rīts, Eslingenes latviešu teātra izrāde “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts).

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Bavārijas apgabalā, Fišbahā pie Nirnbergas, 1948. gada 25.–28. jūnijā

Atceres dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Ādolfs Ābele, Arnolds Kalnājs, Pēteris Banders. Galvenais koru koncerts notika speciāli celtā dziedātāju tribīnē. Tajā piedalījās 680 dziedātāju, to noklausījās 5000–6000 viesu. Pirms atceres dziesmu svētkiem, šī paša gada februārī Bavārijas apgabala latviešu komiteja bija izsludinājusi komponistu sacensības kordziesmā. Trimdā šādas sacensības notika pirmo reizi – piedalījās 12 autori ar 42 darbiem. I godalgu piešķīra Jānim Kalniņam par jauktā kora dziesmu “Pirmā nakts” (teksta aut. Zinaīda Lazda) un vīru kora dziesmu “Pavasara dienas” (teksta aut. Jānis Rainis). II godalgu piešķīra Jānim Norvilim par jauktā kora dziesmu “Laiks” (teksta aut. Kārlis Skalbe) un III godalgu – Viktoram Baštikam par vīru kora dziesmu “Kā sniegi” (teksta aut. Jānis Jaunsudrabiņš). Kopumā tika godalgotas 14 dziesmas, kuras tika iespiestas krājumā “Četrpadsmit dziesmas”. Galvenās norises: 25. jūnijā notika Jāzepa Vītola skaņdarbu stunda Valkas nometnes teātrī, godinot komponista mūža devumu latviešu mūzikas attīstībā (Jāzeps Vītols mūžībā aizgāja 1948. gada 24. aprīlī); Fišbahas, Vircburgas un Augsburgas teātra izrādes: “Vecais pilskungs” (Elīna Zālīte un Augusts Deglavs), “Ozolnieka meita” (Minna Dišlere), “Vilks Rīgā” (Teodors Zeltiņš), “Meitene ar raksturu” (Ģirts Salnais), “Kāds, kura nav” (Mārtiņš Zīverts); rakstnieku pēcpusdiena; tēlotāja mākslas izstāde un daiļamatnieku darbu skate; vairākas reizes tika demonstrēta bēgļu filma “Kas mēs esam”; futbola sacīkstes un sargu rotas “Viesturs” svētku parāde; tautas tērpu godalgošana. Atceres dziesmu svētku centrālā prezidija priekšsēdis Jēkabs Poruks teicis: “Bet šo dienu mēs nevaram nesvinēt, izmantodami dziesmu svētku 75 gadu atceres datumu kā simbolu. Šos svētkus esam parādā savai cilvēcīgajai pašcieņai brīdī, kas tai spītē visskaudrāk. Šajā dienā gribam sasaukties savā aizmūžu sirmajā asiņu balsī, latviskajā dziesmā, kas sauc caur gadu simteņiem: stāvi un izturi, paliec, kas esi, tad uzvarēsi. Tā nav domāta ārienei, jo zinām, cik maz nozīmē tādas demonstrācijas. Kaut šī diena kļūtu mums pašiem par robežu, par iekšējas atdzimšanas slieksni, kaut modinātu tā nevien pagātnes atmiņas, bet patiesas cilvēcības spēkus jaunai dzīvei. Ja vecākajai paaudzei to nebūtu lemts pieredzēt, tad lai vismaz tai piekrīt nesavtīgā laime būt kā sēklai, kas krīt zemē, ziedodamās jaunajai audzei. Šī audze uzcels mūsu zemi un valsti, un šajā svētajā pārliecībā sakām: Dievs, svētī Latviju!” (Bērzkalns, Valentīns. Pirmo latviešu vispārējo dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Bavārijas apgabalā Fišbachas latviešu nometnē pie Nirnbergas 1948. gada 27. jūnijā. 1948. 5. lpp.)

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Vācijas ziemeļu apgabalā, Lībekā, 1948. gada 24.–25. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jānis Rudzītis. Virsdiriģenti: Helmers Pavasars, Eduards Ramats, Roberts Zuika. Galvenais koru koncerts notika Mēzenes nometnes sporta hallē. Tajā piedalījās 400 dziedātāju, to noklausījās 2000 viesu. Galvenās norises: Lībekas latviešu teātrī notika komponista Jāzepa Vītola 85. dzimšanas dienai veltīts koncerts (Jāzeps Vītols mūžībā aizgāja Lībekā 1948. gada 24. aprīlī); teātra izrāde “Brīnumzālīte” (Rūdolfs Blaumanis).

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Glāzenbahā, Austrijā, 1948. gada 11. jūlijā

1948. gadā Austrijā bija palikuši tikai 2000 latviešu. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – O. Siktārs. Piedalījās 2 kori, kurus vadīja diriģenti A. Vasariņš un O. Liepa.

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atceres sarīkojums Hānavā 1948. gada 17. septembrī

Pasākumā piedalījās 4 kori, kurus vadīja diriģenti Ernests Brusubārdis, Juris Dzeguze, Tikla Ilstere un Meta Muižarāja-Vīgnere.

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atceres sarīkojums Rotveilā 1948. gada 7. novembrī

Virsdiriģenti: Jānis Austrums, Jānis Dūmiņš, Tikla Ilstere. Galvenajā koncertā piedalījās 150 dziedātāju, to noklausījās 500 viesu. Šo svētku laikā notika arī rakstnieku stunda un vietējā teātra iestudējums “Jaunsaimnieka līgava” (Evelīna Grāmatniece (Sibilla)).

I Vācijas latviešu dziesmu dienas Štutgartē 1976. gada 24.-26. septembrī

Dziesmu dienu galvenais organizators - mācītājs Elmārs Ernests Rozītis, muzikālās daļas vadītājs - komponists Longīns Apkalns. Galvenās norises vietas – Štutgartes “Hospitalhof” Lielā zāle un baznīca Stiftskirche. Galvenās norises - Apvienoto koru koncerts, Folkloras vakars, Jaunatnes dziesmu un deju koncerts, ekumēniskais dievkalpojums un svētku balle. Folkloras vakars pulcēja ap 600 klausītāju, kopkoncerts ap 800 klausītāju, bet noslēguma ballē līksmojās ap 500 dalībnieku. Svētkos piedalījās kori no Vācijas pilsētām Frankfurtes, Hamburgas, Hanoveras, Ķelnes, Memingenas, Minsteres, Oldenburgas, kā arī dalībnieki no Austrālijas. Svētku pacilājošo noskaņu atspoguļo izdevums Latvija nr. 36 (02.10.1976): Dievkalpojumam pacēlumu deva ekumeniskais spēks, solo un kora dziedājums. Kopkoncertā “Latvija” valsts himna skanēja kā tai jāskan, pats koncerts noslēdzās ar Alfrēda Kalniņa Mēs gribam būt kungi. Un ballē improvizētam mēģinājumam pēkšņi cēlās svētku drānās tērptās dāmas un kungi, lai dziedātu — Gaismas pili!

II Vācijas latviešu dziesmu dienas Minhenē 1981. gada 5.-7. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis P. Biezais. Galvenās norises vietas – Minhenes Mākslinieku māja un Sv. Mateja baznīca. Galvenās norises – Rakstnieku cēliens, R. Blaumaņa lugas “Zagļi” iestudējums, jaunatnes koncerts “Raibais vakars”, svētku dievkalpojums, Kopkoru koncerts, G. Graudiņa Latviešu kultūrvēsturisko objektu izstāde, A. Spurdziņa fotogrāfiju izstāde, noslēguma balle. Kopkoru koncerts noritēja virsdiriģentu M. Opeskina, Z. Āboliņa, M. Zandberga un M. Dreimaņa vadībā, piedaloties 120 dziedātājiem no Vācijas pilsētām Minhenes, Hamburgas, Hanoveras, Ķelnes, Minsteres, Oldenburgas, kā arī viesiem no Londonas. Pasākumos kopumā piedalījās 650 dalībnieki, tos apmeklēja pusotrs tūkstotis cilvēku.

Eslingenes Dziesmu svētku 70 gadu atcere 2017. gada 16.–18. jūnijā

Atceres pasākuma galvenā koordinatore – Laura Putāne, koordinatores asistente – Karīna Cīglere.

Plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenes pilsētas iedzīvotāji un tās viesi tāpat kā pirms 70 gadiem varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību – dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus. Pirms svētku atklāšanas koncerta notika svētku gājiens, kas, plīvojot Latvijas karogiem un skanot dziesmām, vijās caur Eslingenes ielām, kurās savulaik dzīvojuši un strādājuši latvieši. Svētku gājiens noslēdzās pilsētas tirgus laukumā.

Galvenās norises: Gaujienas radošās grupas uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”; deju kolektīvu uzstāšanās dažādās pilsētas vietās; koru kopkoncerts; deju lieluzvedums; Ligitas Kovtunas grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana; svētku balli spēlēja grupa “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis” un Londonas latviešu grupa “Austrumkalns”; skatītājus priecēja latviešu folkloras kopas gan no Latvijas, gan citām valstīm, kā arī uz kopīgu koncertu aicināja vīru kori “Dziedonis” un “Gaudeamus”; koncerta izskaņā, pie klavierēm esot komponistam Mārtiņam Braunam, kori un skatītāji vēlreiz vienojās aizkustinošā “Saule, Pērkons, Daugava” dziedājumā. Tāpat svētku programmā, satiekot režisori, varēja noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dieva putniņi” seansu; darbojās latviešu amatnieku darinājumu tirdziņš un vakaros uz kopā būšanu aicināja īpašais svētku krodziņš “Rīgas Runcis”. Eslingenes pilsētas muzejā bija skatāma izstāde “Latvieši Eslingenā 1947” par latviešu dzīvi šajā pilsētā 20. gadsimta 40. gados. Izstāde tapusi, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva materiālus. Svētku kulminācija – mūzikla, trimdas latviešu stāsta “Eslingena” izrāde, kuru vairāk nekā deviņu mēnešu ilgumā režisora Jāņa Mūrnieka vadībā gatavoja 60 latvieši no septiņām valstīm. Mūzikla ievadvārdus teica mūzikas autore, ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, bet pirms izrādes vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzāle godināja “Eslingenas” idejas autora Alberta Legzdiņa piemiņu.

Izmantotie informācijas avoti

Eslingenas dziesmu svētkiem – 70. Start - Eslingenas Dziesmu Svētkiem 70 | 70 Jahre lettischer Sängerfest in Esslingen (esslingen2017.de)

Eslingenes Dziesmu svētku 75 gadu atcere 2022. gada 16.–19. jūnijā

Svētku koordinatore - Laura Putāne, deju nozares vadītāja - Solveiga Slaidina, koru nozares vadītāja - Ilze Atardo, folkloras nozares vadītāja - Aiga Ožehovska, teātra nozares vadītāja - Laura Ritenberga-Kindere. Virsdiriģentu godā - Lilija Zobens, Ivars Cinkuss un Romāns Vanags.

Svētkos piedalās gandrīz 900 dalībnieki no 14 valstīm.

Galvenās norises: Svētbrīdis un garīgās mūzikas koncerts “Dod mums spēku”; teātra izrāde “Veiksmes stāsts. Latvietis parastais DE“ Vācijas Latviešu amatierteātra “Ezīši” iestudējumā ; svētku gājiens ; lielkoncerts “Ļauj saulei uzziedēt”, režisors Sandis Kalniņš; kokļu koncerts “Pāri gāju dziedādama“; lasījumi “Dziesmu svētkiem 150“ un “Trimdas rokmūzika”; Jāņu ielīgošana ; koncertuzvedums “Ar mīlestību no Eslingenas“; Ivara Cinkusa un Zanes Šmites meistarklases; grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” vācu izdevuma atklāšana; multimediālā dejas izrāde “Latviju zīmēs rotāties”; svētku tirdziņš; Jāņu ielīgošana.

Izmantotie informācijas avoti

(2022, 18. jūnijs). Sākušies vieni no šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem – “Eslingenas dziesmu svētkiem – 75”. Sākušies vieni no šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem - "Eslingenas dziesmu svētkiem – 75" | Jauns.lv Eslingenas dziesmu svētkiem – 75. Eslingenas Dziesmu Svētkiem 75 / Latviesi.com

Līdz ar Rietumu Sabiedroto ienākšanu Vācijā latviešu bēgļu nometnēs atplauka līdz tam apslāpētā kultūras un sabiedriskā rosība. Vairs nebija to, kam katra brīva doma un vārds bija neiedomājams noziegums. Latvietis iespēju robežās atkal varēja brīvi domāt, runāt un veidot savu dzīvi.

Sāka veidoties dažādi kultūras pasākumi. Daudzās nometnēs nodibinājās kori vai ansambļi. Jau 1945. gada 18. novembrī Rietumvācijā nebija gandrīz neviena latviešu centra, kur neskanētu latviešu dziesma. Pirmās trimdas dziesmu dienas notika angļu, amerikāņu un franču okupētajās zonās Vācijā 1946. gadā. Šīs dziesmu dienas pēc reģioniem var dalīt trīs grupās – Franku novada latviešu dziesmu dienas, Elbas novada latviešu dziesmu diena un Lielhesenes apgabala dziesmu diena. Tām sekoja Eslingenes Dziesmu svētki un I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atceres pasākumi dažādās pilsētās. Kopumā Vācijā trīs pēckara gados (1946–1948) notikuši aptuveni 13 latviešu kopkoru sarīkojumi. Lalitas Muižnieces atmiņas par pirmajiem trimdas dziesmu svētkiem Fišbahā:“Nu, ko tais nometnēs? Ko darīt neko daudz nebija. Nebija darba (bēgļiem nebija regulāri jāstrādā, vien jāpalīdz nometnes virtuvē, uzkopšanas darbos u. tml.), un cilvēkiem bija gan laiks, gan vēlēšanās nodarboties ar kultūru, dziedāt un spēlēt. Spēlēt teātrī. Ar rokdarbiem darboties. Visās nometnēs bija daiļamatniecības pulciņi, grupas, apmācības. Un skolas nodibināja tūliņ visur, tā kā bērni nedabūja slinkot.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs, 2015. 55. lpp.) Vācijas reģionā pēdējais sarīkojums notika 2022. gadā, kad Eslingenē ar vērienīgu pasākumu atzīmēja Eslingenes Dziesmu svētku 75 gadu atceri.

Anglijas latviešu dziesmu dienas

I Anglijas latviešu dziesmu dienas Londonā 1949. gada 17.–19. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Alberts Jērums. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Viktors Baštiks un Daumants Vītols. Galvenais koru koncerts notika Kingsveja zālē. Kopkorī bija 400 dziedātāju, savukārt klausītāju rindās – 2000 viesu. Galvenās norises: Jāzepa Vītola darbu vakars Čelsejas zālē; Bredfordas dramatiskās kopas sagatavotā komēdija “Bīstamais vecums” (Elīna Zālīte); filmas “Kas mēs esam” seansi. Latvijas sūtnis un rīcības komitejas goda priekšsēdis Kārlis Zariņš: “Latviešu tautas sensenā un visstiprākā tradīcija ir allaž bijusi dziesma. “Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju” ir mums jau no bērnu dienām pazīstams teiciens, un tas tiešām arī ir patiess. Latvieši savus priekus un savas bēdas ir izteikuši dziesmā. Arī tagad, trimdā dzīvojot, mēs neaizmirstam šo tradīciju un pulcējamies vienotā dziesmu saimē, lai ar latviskām dziesmām cits citu sauktu uz dzimteni – uz Brīvo Latviju.” (Latviešu dziesmu dienas Anglijā: 1949, Londonā, 17., 18., 19. jūn., Līdsā, 23., 24. jūl. 1949. 3. lpp.) Londonas dziesmu dienām šī paša gada 23.–24. jūlijā Līdsā notika atskaņu koncerts. Pamatojums bija tāds, ka Londona Vidusanglijas un Ziemeļanglijas latviešiem ir bijusi pārāk tālu. Šīs dziesmu dienas sauc par I Anglijas latviešu dziesmu dienu atkārtojumu. Šajos svētkos piedalījās tie paši dalībnieki ar tādu pašu programmu kā Londonā. Galvenais koru koncerts notika Līdsas pilsētas namā, to noklausījās 2000 viesu. Dziesmu dienu laikā tika izrādīta Bredfordas dramatiskās kopas sagatavotā izrāde “Zagļi” (Rūdolfs Blaumanis).

II Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1950. gada 17.–18. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, komitejas prezidija priekšsēde – Ērika Sarkanbārde. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Viktors Baštiks, Daumants Vītols un Alma Skudra-Kārkliņa. Lestera ir bijusi ģeogrāfiski izdevīga visiem Anglijā dzīvojošiem latviešiem, jo tā atrodas pa vidu starp Londonu un Līdsu. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā, tajā piedalījās 400 dziedātāju. Galvenās norises: baleta pēcpusdiena; jaundarbu koncerts un latviešu mūzikas koncerts, kura noslēgumā piedalās Lesteras tautas deju kopa. Latvju sūtnis un rīcības komitejas goda priekšsēdis Kārlis Zariņš ir uzrunājis Anglijas latviešu aktīvistus ar šādu uzrunu: “Mīļš sveiciens dziesmotai saimei, kā tiem, kas ritinās vaļā mūsu košo dziesmu kamolu, tā arī tiem, kas no visām Britānijas malām Leičesterā sabraukuši, atritinātos pavedienus uztvers un atkal satīs kamolā, ko sirdīs paglabāt. Tā no paaudzes uz paaudzi ritinādamies, šis latvju dziesmu kamols ir bijusi tā dzīvā saite, kas mūs sasējusi vienā vienotā ģimenē. Dziesma ir bijusi latvju tautas uzticamais pavadonis, kā baltās, tā nebaltās dienās. Tagad jau desmito gadu mēs staigājam trimdas nelīdzenos ceļus. Daudz esam zaudējuši, tik savu latvisko sirdi un dziesmu nē.” (Anglijas latviešu dziesmu dienu rīcības komiteja. Anglijas latviešu dziesmu dienas:1950. g. 17.–18. jūn. Lesterā. 1950.) Lesteras dziesmu dienām šī paša gada 22.–23. jūlijā Londonā sekoja dziesmu dienu atskaņas. Tās organizēja Latvju biedrība Lielbritānijā kopā ar Londonas latviešu kori. Kora koncerts notika Bromptonas Sv. Trīsvienības baznīcā. Kopkori veidoja 140 dziedātāju un to noklausījās 1000 viesu. Kā kora koncerta diriģenti darbojās: Alberts Jērums, Alma Skudra-Kārkliņa un Roberts Zuika. Galvenās norises: jaundarbu vakars; izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis); literāts Jānis Zanders nolasīja referātu par trimdas psiholoģiju; Hamersmita aulā notika noslēguma pasākums, kura ietvaros bija koru koncerts un ar deviņām latviešu tautas dejām piedalījās Londonas nodaļas tautas deju kopa.

III Anglijas latviešu dziesmu dienas Londonā 1951. gada 27.–29. jūlijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Alberts Jērums. Virsdiriģenti: Teodors Reiters, Alberts Jērums, Roberts Zuika. Šie svētki ir nozīmīgi ar to, ka tika izsludināts konkurss ar naudas balvu kora un solo dziesmu autoriem, uz kuru atsaucās 12 autori ar 36 darbiem. Kora darbu grupā I balvu saņēma komponists Tālivaldis Ķeniņš par jauktā kora dziesmu “Svešie dārzi” (Veronikas Strēlertes teksts), II balvu saņēma komponists Jānis Norvilis par dziesmām “Abavmalā” (Veltas Sniķeres teksts) un “Pie sētiņas” (Jāņa Ezeriņa teksts). Solo dziesmu grupā I balvu saņēma komponists Alberts Jērums par darbiem “Miega dziesma” un “Piedod man” (Veronikas Strēlertes teksts), savukārt II balvu saņēma Tālivaldis Ķeniņš par darbu “Tālā dārza putns” (Zinaīdas Lazdas teksts). Svētku laikā pirmo reizi tika piešķirtas Jāzepa Vītola fonda prēmijas. Tās saņēma Tālivaldis Ķeniņš ar uzdevumu sarakstīt klavieru trio un Helmers Pavasars par trimdā radītiem darbiem. Galvenais koru koncerts notika prestižajā Karaliskajā Alberta zālē. Tajā piedalījās 440 dziedātāju, bet to noklausījās 5000 viesu. Citas norises: latviešu dziesmu vakars Vigmora zālē; instrumentālo jaundarbu koncerts Kingsveja zalē; dramatiskās kopas sagatavotā izrāde “Cenzūra” (Mārtiņš Zīverts); rakstnieku vakars; tautas deju sacensības; basketbola sacīkstes. Svētku norišu laikā bija iespējams aplūkot gleznotāja Valdemāra Tones mākslas darbus, kuri bija izlikti Kensingtona galerijā, kā arī Valdemārs Tone vadīja šajos svētkos notikušās tautas tērpu sacensības. Šādas sacensības trimdas dziesmu dienās ir pieminētas pirmo reizi. Sacensību uzvarētāja – londoniete M. Bērziņa – ieguva galveno balvu – ceļojumu uz Šveici. Arī šiem svētkiem bija atskaņas koncerti, kas noritēja šī paša gada rudenī Lesterā (30. septembris) un Bredfordā (27. oktobris). Lesteras atskaņu koncerts notika Kooperatīva hallē. Virsdiriģenti – Viktors Baštiks un Arvīds Purvs. Bredfordas atskaņu koncerts notika Īstbrukas aulā, vietējās metodistu baznīcas telpās. Koncertā piedalījās 170 dalībnieku, to noklausījās 2000 viesu. Koru koncerta virsdiriģenti bija Jānis Barušs, Andrejs Pommers, A. Tiģeris un Daumants Vītols.

Nākamais lielākais sarīkojums Anglijā bija I Visparējo Dziesmu svētku 80 gadu atcere Londonā 1953. gada 2.–4. oktobrī.

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Augusts Abakuks. Atceres koncerts notika Arčveja aulā. Tajā piedalījās 157 dziedātāji, to noklausījās 1000 viesu. Koncertu diriģēja diriģenti Roberts Zuika un Alberts Jērums. Galvenās norises: dziedātājas Ksenijas Bidiņas un pianistes Dainas Šilleres koncerts; izrāde “Spēle pilī” (Ferencs Molnārs); jauno mākslinieku un daiļamatnieku darbu izstādes.

IV Anglijas latviešu dziesmu dienas Mančestrā 1954. gada 10.–11. jūlijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Andrejs Pommers. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Daumants Vītols, Roberts Zuika un Andrejs Pommers. Galvenais koncerts notika Brīvo amatu nama zālē. Tajā piedalījās 189 dalībnieki, to noklausījās 2000 viesu. Galvenās norises: basketbola spēles; latviešu dziesmu vakars; izrāde “Svētki Skangalē” (Edvards Vulfs); rakstnieku rīts; grāmatu un daiļamatniecības izstāde un Latvijas pastmarku skate. IV Anglijas latviešu dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis Andrejs Pommers teicis: “Pulcēdamies uz dziesmu dienām Rietumanglijas kultūras centrā Mančestrā, mēs pacelsimies pāri savai ikdienai un trimdas liktenim. Dziesma, lai mūs skaidro un stiprina, jo mēs dziedam Latvijai.” (Ceturtās Latviešu dziesmu dienas Anglijā: 1954. g. 10. un 11.jūl. 1954. 5. lpp.) Šo svētku atskaņas notika Lesterā 28. augustā. Priekšsēdis – Kārlis Ampermanis. Virsdiriģenti: Roberts Zuika, Alberts Jērums un Arvīds Purvs. Koncerts notika Edvarda Vuda zālē (Edward Wood Hall), tajā piedalījās 140 dalībnieki, to noklausījās vairāk nekā 500 viesu.

V Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1958. gada 12.–13. jūlijā, vienlaikus ar I Latviešu Dziesmu svētku 85 gadu atceres gadu

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Kārlis Ampermanis. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Roberts Zuika, Andrejs Pommers un Helmers Pavasars. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā. Tajā piedalījās 250 dziedātāji, to noklausījās 2200 viesu. Koncertu bagātināja tautas deju demonstrējumi ar Līdsas tautas deju kopas “Kamoliņš” piedalīšanos. Galvenās norises: gleznu un daiļamatniecības izstāde; Korbijas latviešu iestudētā Rūdolfa Blaumaņa luga “Trīnes grēki”; jaundarbu koncerts; rakstnieku rīts. Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis Kārlis Zariņš: “Šis trimdas laikmets mums ir cīņu un smagu pārdzīvojumu pilns. Mēs nedrīkstam šeit nolaist rokas, bet mums ir jāuztur dzīvs un modrs mūsu nacionālais gars. Mūsu senči tā ir sapratuši savu dzīves jēgu. Arī mums ir tās pašas domas, tā pati noskaņa. Tā ir mūsu nacionālā bagātība. Ar tādu tautas vienības garu uzturēšanu mums būs vieglāk sagaidīt to brīdi, kad latviešu tauta, atkal vienota atgūs savas suverēnās tiesības un cels atkal savu valsti – skaistu un stipru. Uz to lai Dievs mums palīdz.” (Latviešu dziesmu dienas Anglijā: 1958. g. 12. un 13. jūl. Lesterā. 1958. 4. lpp.) Šīm dziesmu dienām atskaņu koncerts notika šī paša gada 8. novembrī Bredfordā. Atskaņas bija apvienotas ar Latvijas valsts neatkarības 40 gadu atceri. Galvenais koru koncerts notika Viktorijas aulā Šiplejā. Tajā piedalījās 150 dziedātāju, kurus diriģēja Alberts Jērums, Helmers Pavasars un Roberts Zuika. Atceres dienas ietvaros piedalījās arī trīs deju kopas: “Kamoliņš” no Līdsas, “Rota” no Notingemas un “Sakta” no Bredfordas.

VI Anglijas latviešu dziesmu dienas Bredfordā 1961. gada 20.–22. maijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Mārtiņš Kazainis. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Helmers Pavasars, Andrejs Pommers, Roberts Zuika. Galvenais koru koncerts notika Sv. Džordža zālē (St. George’s Hall). Tajā piedalījās 300 dalībnieku (tajā skaitā – 7 dejotāju kopas ar 100 dalībniekiem), bet to noklausījās un noskatījās 1500 viesu. Galvenās norises: mākslinieku un daiļamatnieku kopas un gleznotāja Jura Soikāna izstāde; Paulas Brīvkalnes koncerts; gleznotāja Jura Soikāna priekšlasījumi; jaundarbu koncerts; tautas deju demonstrējumi. Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis Kārlis Zariņš: “Arī tagad, svešumā un tālu prom no dzimtenes, mēs nevaram pieļaut, ka kaut ko aizmirstam, kaut ko atmetam. Mācīsimies visu vērtīgu, ko redzam svešumā, bet paliksim latvieši, vienalga, kur liktenis mūs novedīs, vienalga, cik ilgi būsim prom no Latvijas. Dziedāsim mūsu skaistās dziesmas. Dziesma vienmēr aizkustina dvēseli. Dziedāšana gadu simteņiem ilgi meta saules staru latvju tautas visdrūmākās dienās un bezbēdīgi jautrus padarīja laimīgos brīžus. Tagad, mūsu ilgās svešniecības gaitās, dziedāšana saista mūs pie tēvu tēvu tikumiem, dziedāšana saista latvieti pie latvieša. Dievs, svētī Latviju!” (Latviešu dziesmu dienas Anglijā: Bredfordā, 1961. g. 20., 21., 22. maijā. 1961. 4. lpp.) Šīm dziesmu dienām atskaņu koncerts notika šī paša gada 15.–16. jūlijā Lesterā. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Andrejs Pommers un Helmers Pavasars. Atskaņu koncerts notika Demontforta aulā, tajā piedalījās 140 dziedātāju, to noklausījās 1000 viesu. Galvenās norises: dejotājas Vijas Vētras vakars; rakstnieku vakars; latviešu gleznu un daiļamatniecības izstāde.

VII Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1967. gada 9.–11. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Teodots Visvaldis Ozoliņš, priekšsēdis – Kārlis Ampermanis. Virsdiriģenti: Tikla Ilstere (Vācija), Alberts Jērums, Helmers Pavasars, Andrejs Pommers. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā. Galvenās norises: rakstnieku vakars; gleznu un daiļamatniecības darbu izstāde; teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis); jaundarbu koncerts; jauniešu rīts. Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis Teodots Visvaldis Ozoliņš: “Dziesmu gars bija mūsu tautas tradicionāla un neatņemama daļa jau gadu tūkstošus pirms mūsu pirmajiem dziesmu svētkiem Dikļos. Tas ir tikpat sens kā pati tauta. No tā sazarojusi mūsu individuālā mūzika. Tam līdzi iet vārdu mākslā izteiktā dzeja un proza. Tāpat krāsu un formu prieks, ko rāda glezniecība un daiļamatniecība, pauž gadsimtos augušu daiļumu iejūtu. Bet skaistums ir tikums, kam Anglijas latviešu dziesmu dienās Lesterā esam liecinieki.” (Anglijas latviešu dziesmu dienas: Lesterā, de Montforta aulā, 1967. g. 9., 10., 11. jūnijā. 1967. 5. lpp.) Atskaņu koncerts notika Bredfordā.

VIII Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1971. gada 30. jūlijā–1. augustā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Teodots Visvaldis Ozoliņš, priekšsēdis – V. Tomsons. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Arvīds Norītis, Andrejs Pommers. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā. Galvenās norises: gleznotāja Arnolda Mazīša gleznu skate; teātra izrāde “Omartija kundze” (Anšlavs Eglītis); jaundarbu koncerts; jauniešu rīts; gleznu un daiļamatniecības izstādes atklāšana; rakstnieku rīts. Latviešu Nacionālas padomes Lielbritānijā prezidija priekšsēdis Andris Abakuks: “Dziesmu svētku un dziesmu dienu sarīkojumi trimdā nav domāti tikai mūsu kultūras tradīciju saglabāšanai un turpināšanai, bet tiem ir daudz svarīgāki uzdevumi un mērķi. Tie nepieciešami mūsu nacionālai eksistencei tāpat kā dzīvībai elpošana. Dziesmas, sevišķi tautas dziesmas, latviešu tautai palīdzējušas izturēt gadu simtiem ilgi grūtās ikdienas gaitās. Tās palīdz arī tagad uzturēt vienprātību un ticību, skaidro mūsu dvēseles un dod sparu turpināt cīņu par Latvijas brīvību.” (Anglijas latviešu dziesmu dienas: Lesterā, 1971. g. 30.–31. jūl. un 1. aug. 1971. 9. lpp.)

IX Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1975. gada 1.–3. augustā

Rīcības komitejas goda priekšsēdis – Teodots Visvaldis Ozoliņš, priekšsēdis – Valdis Auers. Virsdiriģenti: Ziedonis Āboliņš, Alberts Jērums, Andrejs Pommers. Galvenās norises: Anglijas latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas izstāde; Daugavas Vanagu fonda Volverhamptonas nodaļas dramatiskās kopas iestudējums “Zaļā krūze” (Mārtiņš Zīverts); latviešu populārās mūzikas koncerts; jaunatnes rīts; latviešu mūzikas koncerts; rakstnieku rīts. Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija priekšsēdis Augusts Abakuks: “Jau trīsdesmit gadus mūs no dzimtenes šķīris dzelzs aizkars. Ja tik daudzus gadus svešumā esam varējuši palikt uzticīgi tautai un tēvzemei un spējuši tai tālāk kalpot, tad par to liela daļa pateicības pienākas dziesmu svētkiem un dziesmu dienām.” (Anglijas latviešu devītās dziesmu dienas Lesterā:1975. gadā no 1. līdz 3. augustam. 1975. 6. lpp.)

X Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1981. gada 24.–26. jūlijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Valdis Auers. Virsdiriģenti: Marks Opeskins, Manzars Dreimanis, Ziedonis Āboliņš, Lilija Zobens. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā. Galvenās norises: teātra izrādes “Kamīnā klusu dzied vējš” (Harijs Gulbis) un “Karmen, karmen” (Anšlavs Eglītis); Anglijas latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas izstādes atklāšana; jaunatnes koncerts; latviešu deju uzvedums; rakstnieku pēcpusdiena; latviešu mūzikas koncerts. Latvijas Nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija priekšsēdis Augusts Abakuks: “Vislielākais prieks tomēr mums būs atkal redzēt vienā saimē jaunāko un vecāko paaudzi ar vienu vēlēšanos – būt līdzatbildīgiem par mūsu tautas garīgu pastāvēšanu. Lai dziesmas mūs vieno un aicina palikt uzticīgiem mūsu kopējam mērķim – darīt visu iespējamo, lai mūsu tauta un tēvzeme būtu atkal brīva.” (10. Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā: 1981. gadā no 24. līdz 26. jūlijam. 1981. 6. lpp.)

XI Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1986. gada 31. jūlijā–3. augustā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Augusts Abakuks, priekšsēdis – Valdis Auers. Virsdiriģenti: Manzars Dreimanis, Alfrēds Tālbergs, Ziedonis Āboliņš, Marks Opeskins. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā. Galvenās norises: Brigitas Miezes ērģeļu koncerts; teātra izrādes “Atkal atraitnis” (Gunārs Grieze) un “Ir akmeņi raud” (Uldis Siliņš); Anglijas latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas izstāde; literārs vakars par Aleksandru Čaku; latviešu mūzikas koncerts. Latvijas Nacionālās padomes Lielbritānijā prezidija priekšsēdis Andris Abakuks: “Šī gada dziesmu dienu notikšana apliecina, ka četrdesmit gadus pēc latviešu iebraukšanas Anglijā mums vēl joprojām ir cilvēki, kuri ir ar mieru strādāt nepateicīgo administratīvo rīkošanas darbu, ka nepietrūkst koristu un citu programmas izpildītāju, un varbūt, pats galvenais, ka netrūkst skatītāju un klausītāju. Bet nedomāsim tikai par mūsu šīs zemes saimi. Svētku laikā būsim garā vienoti ar latviešiem visos laikos un visās vietās, kur vien viņi ir dziedājuši un dziedās savas dziesmas.” (11. Anglijas latviešu dziesmu dienu Lesterā rīcības komitejas izdevums. 11. Anglijas latviešu dziesmu dienu Lesterā vadonis: 1986. g. 31. jūl.–3. aug. 1986. 5. lpp.)

Anglijā latviešu kultūras kustība attīstījās samērā ātri, jo šajā zemē saplūda Otrā pasaules kara bēgļi, kurus Anglija vilināja ar savu tuvumu dzimtenei – Latvijai.

Pieminēšanas vērts ir fakts, ka jau 1948. gada sākumā Korbijā (Corby) mēģinājumus atsāka diriģenta Roberta Zuikas koris, savukārt šī paša gada augustā komponists Alberts Jērums dziedātājus aicināja dziedāt Londonas korī, kurš izveidojās par vienu no spēcīgākajiem Anglijas latviešu jauktajiem koriem. 1949. gadā Anglijā vairs nebija gandrīz neviena latviešu centra, kurā nedarbotos kāds koris, dubultkvartets vai dziedātāju grupa. Šī straujā attīstība pavēra plašas iespējas uzsākt dziesmu dienu tradīcijas Anglijā. Komponista Alberta Jēruma iedvesmas vadīti Anglijā dzīvojošie latvieši sāka attīstīt dziesmu dienas Anglijā. Lai nodrošinātu iespējami lielāku klausītāju skaitu un taupītu ceļa naudu, dziesmu dienas Anglijā sākuma gados tiek rīkotas kā dvīņu pāri – koncerti ar līdzīgu programmu divās vai pat trijās dažādās pilsētās. Anglijas dziesmu dienas caurskatot, tās ir bijušas bagātas ar to, ka blakus klasiskam repertuāram vienmēr ir skanējuši jaunāki kordarbi. Anglijas dziesmu dienu rīkotāji var lepoties ar dziesmu dienu laikā rīkotajiem jaundarbu koncertiem, kas tajā laikā ļāvuši attīstīt un iepazīt latviešu komponistu veikumu dažādās šķautnēs. Pēdējās – XI – Anglijas latviešu dziesmu dienas notika 1986. gadā. Pēc tam tika rīkoti mazāka mēroga pasākumi, kas turpināja šo tradīciju. Pēdējais šāds pasākums bija Londonā, 2018. gada maijā.

Dziesmu svētki Eiropā un Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas

I Eiropas latviešu dziesmu svētki Hamburgā (Vācijā) 1964. gada 5.–8. augustā Rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Arturs Cipulis. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Helmers Pavasars. I Eiropas latviešu dziesmu svētki bija īpaši un vērienīgi. V. Bērzkalns savā grāmatā par dziesmu svētkiem trimdā piemin svētku dižgara A. Jēruma vārdus: “Taču, šais svētkos nākuši, klausaities šāsdienas dzejniekā, sekojiet jaunākajiem latviešu komponistu veikumiem, iedziļinieties latviešu gleznotāju meklējumos, paverieties dejotāju solī un viņu jaunajos stāvos, dzirdiet, kā veca un jauna dziesma skan kopkora simtos! Nē – šie gadi mūs vēl nav ne salauzuši, ne apklusinājuši, ne arī nodeldējuši mūsu latviskās izjūtas asumu. Tam Eiropas dziesmu svētki ir liecinieks, patiess un īsts, un ja šādu liecību spējam šodien vēl dot, par nākotni nav bažu. (Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētki trimdā:1946–1965. 1968. 118. lpp.) Svētkos notika divi koru koncerti ar vienu un to pašu programmu. Abi koncerti notika Hamburgas Universitātes Lielajā aulā. Uz svētkiem kopumā ieradās 400 dziedātāju no Vācijas, Anglijas un Zviedrijas. Šajos svētkos piedalījās arī 110 dejotāji. Galvenās norises: teātra izrāde “Kāds iet, jums jāpaliek” (Jānis Viesiens); tēlotāja mākslas, etnogrāfijas un dziesmu svētku izstādes; latviešu lirikas pēcpusdiena; baletmeistara Eižena Leščevska vadītais tautas deju uzvedums; jaundarbu koncerts. Šajos svētkos bija arī kāds būtisks papildinājums – Andra Vītoliņa vadītais bērnu rīts, kurā piedalījās ap 70 jauno dziedātāju un instrumentālistu ansamblis. Zigrīdas Daškevicas atmiņas par Hamburgas dziesmu svētkiem: “Dziesmu svētkos Hamburgā man vislabāk atmiņā palika atklāšanas koncerts. Tie baltie mutautiņi! Tie bija visai auditorijai, visi raudāja. Pirmajā rindā priekšā sēdēja čellists Atis Teikmanis, kas pilnīgi elsoja. Es dziedāju korī, bet nevarēju padziedāt. Tas bija ārkārtīgi skaisti. Tās aizkustinājuma asaras. Tas ir kā šeit Latvijā, kad dzied “Beverīnas dziedoni”, tad man jāraud.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 18. lpp.)

II Eiropas latviešu dziesmu svētki Hannoverē (Vācijā) 1968. gada 1.–4. augustā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jūlijs Bračs, vicepriekšsēdis – Arturs Cipulis. Virsdiriģenti: Longīns Apkalns, Alberts Jērums, Arvīds Norītis, Roberts Zuika. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Jūlijs Bračs: “Lai spožumā sakāpinātais latviskais spēks šajos dziesmu svētkos Hannoverā – Dzelzs aizkara malā – uzliesmo kā varena uguns zīme dzimtenei, kā liecība, ka mēs neesam miruši un nemirsim. Dziesmu gars pulcinās un izglābs mūsu tautu no vismelnākās ēnas dzimtenes vēsturē. Mēs šķirsimies no Hannoveras ar ticību un dzejnieka aicinājumu: “Vēl dzīvos Latvija, ej, tālāk nes šo ziņu.”” (Rudzītis, Jānis. 2. Eiropas latviešu dziesmu svētki Hannoverā: 1968. g. no 1. līdz 4. aug.: svētku vadonis. 1968. 15. lpp.) Galvenais koru koncerts notika Pilsētas halles Kupola zālē. Galvenās norises: vokālais jaundarbu koncerts; Mārtiņa Zīverta makabra spēle autora režijā “Rīga dimd”; Ņujorkas kokļu un dziedātāju ansambļa koncerts; instrumentālais jaundarbu koncerts; bērnu un jauniešu pēcpusdiena; rakstnieku rīts; tautas deju parāde; izstādes: “Latvija 50 gados”, mākslas izstāde, Latviešu Nacionālā fonda izstāde, Vispasaules latviešu jaunatnes kongresa izstāde, grāmatu izstāde, filatēlijas un numismātikas izstāde. Andreja Jansona atmiņas par koklētāju koncertiem Hanoverē: “1968. gadā mēs aizbraucām uz dziesmu svētkiem Hanoverā, un tur kokļu ansamblim bija trīs koncerti, visi līdz pēdējai vietai izpārdoti. Eiropas latvieši kokles tolaik nebija redzējuši un nāca skatīties mūsu koncertus kā lielu brīnumu. Atceros, ka koncerta laikā tur pāris fotogrāfi gluži līda uz skatuves un bāza fotoaparātus dziedātājiem tuvu sejām. Mums pāris reižu bija pat jāapstājas, lai viņi nofotografē un atstāj skatuvi, lai mēs varam turpināt koncertu!” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 89. lpp.)

III Eiropas latviešu dziesmu svētki Ķelnē (Vācijā) 1973. gada 19.–22. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Longīns Apkalns, priekšsēža vietnieks – Sergejs Bilkins. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Arvīds Norītis, Arvīds Purvs. Galvenais koru koncerts notika Ķelnes Meses Kongresu hallē. Galvenās norises: mākslas izstāde; dziesmu svētku vēstures izstāde; latviešu jaunās instrumentālmūzikas koncerts; teātra izrāde “Bezkaunīgie veči” (Anšlavs Eglītis); latviešu populārās mūzikas koncerts; latviešu operu koncerts; jaunatnes rīts; rakstnieku rīts; tautas deju lieluzvedums Ķelnes Ledus stadionā. III Eiropas latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Longīns Apkalns: “3. Eiropas latviešu dziesmu svētku programmā ir gara rinda izcilu latvju mūzikas kultūras pieminekļu. Daudzas no šīm vērtībām tapušas nule svinamās simtgades pirmajā pusē. Arī tai laikā Latvija nebija brīva. Liels skaits minēto klasisko daiļdarbu toreiz radās ārpus Latvijas, jo daudzi kultūras darbinieki jutās spiesti atstāt savu dzimteni. Svešatnē izauga vērtības, ko tagad uzskata par latviešu kultūras spilgtiem paraugiem. Mēdz teikt, ka pagātne neatkārtojas. Un tomēr – nākotne uzdīgst no pagātnes, dzieto viņai līdzīga.” (Apkalns, Longīns. 3. Eiropas latviešu dziesmu svētku vadonis: Ķelnē, 1973. g. 19., 20., 21. un 22. jūl. 1973. 2. lpp.)

IV Eiropas latviešu dziesmu svētki Londonā (Anglijā) 1977. gada 26.–31. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēde – Marie-Anne Zariņa, vicepriekšsēdis – Jānis Andrups. Virsdiriģenti: Manzars Dreimanis, Alberts Jērums, Marks Opeskins, Arvīds Purvs, Roberts Zuika. Galvenais koru koncerts notika Karaliskajā Alberta aulā. Galvenās norises: jauno mūziķu koncerts “Dziesmu svētkus iesāk jaunie”; latviešu mūzikas koncerts; jaunatnes rīts; teātra izrāde Jāņa Gulbīša režijā “Rītausma” (Alfreds Dziļums); simfoniskais koncerts; rakstnieku rīts; tautas deju uzvedums “Daba, darbs, dzīve” Viktora Griguļa vadībā; populārās mūzikas koncerts; izstādes: Jura un Nikolaja Soikanu gleznu izstāde, Zigurda Sapieša skulptūru izstāde, dziesmu svētku vēstures izstāde, Latvijas pastmarku izstāde, slīdīšu izrādes (slaidrādes) par latviešu tautas tērpu, latviešu māju, Latvijas baznīcām, kā arī tika demonstrēti Zigurda Sapieša darbu attēli un Leona Bodnieka demonstrētās ainas par kokļu darināšanu. Rīcības komitejas priekšsēde Marie-Anne Zariņa: “1977. gadā, kad karalienes Elizabetes II valdīšanas 25 gadu jubilejā pasaules uzmanība ir vērsta uz Angliju, latvieši pulcējas starptautiskās dzīves centrā Londonā viņiem svarīgu iemeslu dēļ. Latviskā dziesmā vienoti, mēs paceļam savu sarkanbaltsarkano karogu virs Londonas pelēkajām ēkām, lai tas nes mūsu balsis pāri jūrām un zemēm līdz pat Latvijai. Dzīvodami ārpus Latvijas, mēs ikviens esam likteņa izraudzīts un aicināts ārkārtējs savas tautas vēstnieks, kam vienmēr un visur jāaizstāv savas tēvzemes tiesības. To varam darīt katrs pēc savām iespējām un mums Dieva piešķirtām dāvanām. Šajās svētku dienās to varam darīt kā dziesmas vienota latviešu saime. Saņemdami dziesmas svētību, staigāsim ar paceltām galvām, ticēdami mūsu tautas gara spēka uzvarai un labākai nākotnei. Mūsu jaunatne, kas piedalās šajos svētkos tiklab dziedātāju un dejotāju, kā rīkotāju rindās, aug uzticībā Latvijai. Tur liels nopelns latviešu dziesmai un katram latvietim, kura darbos jaunie ir varējuši redzēt apliecinātu nesavtīgu kalpošanu tēvzemes nākotnei.” (Andrups, Jānis. 4. Eiropas latviešu dziesmu svētku vadonis: Londona, 1977. g. no 26. līdz 31. jūl. 1977. 6. lpp.)

I Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Eiropā Visbijā (Zviedrijā) 1979. gada 19.–22. jūnijā Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Muchks, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis – Ilgvars Spilners. Virsdiriģenti: Longīns Apkalns (Vācija), Ziedonis Āboliņš (Anglija), Viktors Bendrups (Austrālija), Andrejs Jansons (ASV), Arvīds Norītis (Zviedrija), Marks Opeskins (Vācija), Arvīds Purvs (Kanāda), Lilija Zobens (Anglija). Galvenais koru koncerts notika Brīvdabas estrādē. Pirms koncerta – dalībnieku gājiens no Sūlbergas (Solberga) skolas uz svētku laukumu. Galvenās norises: Stokholmas latviešu teātra izrāde “Septiņas vecmeitas” (Tija Banga) un Austrālijas latviešu teātra izrāde “Solterra” (Erna Lēmane); dzejas brīdis; Anglijas latviešu muzikālā ansambļa “Atbalss” koncerts (vadītājs: Leslijs Īsts); Toronto sieviešu kora “Zīle” koncerts (diriģents: Arvīds Purvs); jautrais vakars “Tu esi Gotlandē, mans draugs”; Bostonas muzikālā ansambļa “Kolibri” koncerts (vadītājs: Pēteris Aldiņš); Ņujorkas latviešu kora koncerts (diriģents: Andrejs Jansons); dzejas uzvedums “Lai atkal par cietu zemi…”; Jāņa Raiņa “Daugavas” lieluzvedums (režisors: Osvalds Uršteins); Ileanas Pētersones koncerts; Austrālijas tautas deju un dziesmu ansambļa “Saules jostas” uzvedums “Mārietas dziesma” (Skaidrītes Darius horeogrāfija); Portlandes ansambļa “Dzintars” koncerts (vadītāja: Brigita Ritmane-Ose); tautas deju lieluzvedums “Saulgrieži” (vadītāja: Ingrīda Leimane); bērnu un jaunatnes sarīkojums; Jāņu vakars Baltijas jūras krastā pie Kneipbīnas (Kneippbyn); izstādes: mākslas izstāde ar Niklāva Strunkes un Lara Strunkes darbiem, izstādes par vēstures tēmām (“Latvija – 60”; “Latvija – aizmirsta zeme”; “Latviešu dziesmu svētki 100 gados”; “Latvija–Gotlande gadsimtu maiņās”. Helmers Pavasars: “To ņemiet vērā: lai kurā zemē latvietis aizklīdis, nav tādas, kurā mēs viens otru nebūtu meklējuši un – sastapušies dziesmā. Mēs dziedājām jau bēgļu nometnēs Vācijā. Kad sākās piespiedu izceļošana, pirmā zeme, kas sasaucās Latviešu dziesmu dienām, bija Anglija. Tur, lūk, savu Londonas kori vadīja Alberts Jērums; tā itin dabiski Anglijas latvieši viņa ierosmē bija pirmie celmlauži senās tradīcijas iedzīvināšanā. Arī Gotlande ar savu tuvumu Kurzemes krastiem bija Alberta Jēruma iecerēts sapnis. Kaut šīs domas autors pāragri aizsaukts mūžībā, Zviedrijas latvieši rūpējušies par Jēruma idejas īstenošanu. Par to lai viņiem paldies.” (Ritums, Jānis, Šleiere, Dagnija. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienu vadonis: Visbijā, Gotlandē, 1979. g. 19.–22. jūn. 1979. 3. lpp.)

V Eiropas latviešu dziesmu svētki Līdsā (Anglijā) 1982. gada 27. jūlijā–1. augustā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēde – Marie-Anne Zariņa, vicepriekšsēdis un informācijas daļas vadītājs – Jānis Pētersons. Virsdiriģenti: Ziedonis Āboliņš, Marks Opeskins, Arvīds Purvs, Lilija Zobens. Galvenais koru koncerts notika Sv. Džordža zālē (St. George’s Hall). Galvenās norises: ģitārista, flamenko virtuoza Andra Kārkliņa koncerts; latviešu kamermūzikas koncerts; jaunatnes rīts; teātra izrādes “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts) un “Raudupiete” (Rūdolfa Blaumaņa novele, Annas Brigaderes luga); latviešu tautas mūzikas koncerts “Ar dziesmiņu druvā gāju”; tautas deju uzvedums Viktora Griguļa vadībā; latviešu mūzikas koncerts; latviešu rokmūzikas koncerts; rakstnieku rīts; izstādes: etnogrāfiskā izstāde, mākslas un daiļamatniecības izstāde, komponista Alberta Jēruma piemiņas izstāde; Latvijas pastmarku izstāde; grāmatu izstāde. Rīcības komitejas priekšsēde Marie-Anne Zariņa: “Plaša satura programma, kas kļuvusi par tradīciju visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos, ir nepieciešama, jo esam Rietumeiropas kultūras tauta ar bagātu mūziku, literatūru, dejām un tēlotāju mākslu, ar ko spējam cienīgi blakus stāvēt tās zemes kultūrai, kur šodien dzīvojam. Dziesmu svētki bieži vien sniedz, ja ne vienīgo, tad katrā ziņā vislabāko iespēju atskaņot jaunus skaņdarbus, skatīt profesionāla līmeņa teātra izrādes, plašus deju uzvedumus un klausīties rakstnieku dzīvo vārdu.” (Daškevica, Zigrīda, Vilčinska, Māra, Vitkauskienė, Rūta, Zariņa, Marie-Anne. 5. Eiropas latviešu dziesmu svētku vadonis, Līdsā, 1982. g. no 27. jūl. līdz 1. aug. 1982. 6. lpp.)

II Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Eiropā Minsterē (Vācijā) 1984. gada 31. jūlijā–5. augustā Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Muchks, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis – Oļģerts Pavloskis. Virsdiriģenti: Guntars Gedulis (Venecuēla), Vizma Maksiņa (Kanāda), Imants Mežaraups (ASV), Marks Opeskins, Lilija Zobens. Galvenais koru koncerts “No Dikļiem līdz Minsterei” notika Minsterlandes Halles lielajā zālē. Svētku gājiens – no Hindenburga laukuma uz Doma laukumu. Galvenās norises: viegla rakstura uzvedums “Tu esi Minsterē, mans draugs” (Ulda Siliņa vadībā); bērnu un jaunatnes lieluzvedums (Andra Kadeģa režija, Andra Vītoliņa muzikālā vadība); Latvijas daudzinājums – visi dalībnieki dzied kopīgi trīs dziesmas; Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” koncerts; Sidnejas latviešu teātra izrāde “Kurrpurrū” (Mārtiņš Zīvers); Minsteres latviešu ģimnāzijas “Daudzinājums” – skolēnu lieluzvedums Mārtiņa Zandberga vadībā; Toronto sieviešu kora “Zīle” koncerts (diriģents: Arvīds Purvs); ansambļu “Atbalss”, “Kolibri”, “Solaris” koncerts; ansambļa “Saules jostas” uzvedums “Mārpuķīte” (horeogrāfija: Skaidrīte Darius, trīs dejas: Juris Ruņģis); dzejnotikums “Atmoda”; rakstnieku un dzejnieku tirgus; Andreja Jansona dziesmu spēle “Sprīdītis”; trimdas dzejnieku cēliens; tautas deju lieluzvedums (atbildīgais vadītājs: Andrejs Neimanis); izstādes: profesora Augusta Annusa, Annas Annusas-Hagen, Jāņa Annusa darbu izstāde; Jura Soikana, Ilzes Soikanes-Menneking un Nikolaja Soikana darbu izstāde; Minsteres latviešu ģimnāzijas fotodokumentāra izstāde “Mūsu skolas 40 gadi”.

III Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Eiropā Minsterē (Vācijā) 1987. gada 2.–8. augustā Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Muchks, priekšsēža vietnieki – Arturs Cipulis, Anna Muchka, Marks Opeskins. Virsdiriģenti: Ziedonis Āboliņš, Imants Mežaraups, Marks Opeskins, Arvīds Purvs, Gaida Rulle (Zviedrija). Galvenais koru koncerts notika Minsterlandes Halles lielajā zālē. Svētku gājiens – no pils parka uz Doma baznīcu. Galvenās norises: Austrālijas ansambļa “Saules josta” uzvedums “Čāpiņu Jāņa precības” (horeogrāfija: Skaidrīte Darius); Stokholmas Latviešu teātra uzvedums “Brīnumputns” (Anna Brigadere); Brigitas Miezes ērģeļkoncerts; latviešu folkloras un etnogrāfijas daudzinājums “Raibie cimdi”; svinīgs izlases koncerts; Sidnejas latviešu teātra izrāde “Māris un Baiba” (Anšlavs Eglītis); “Čikāgas piecīšu” koncerts; Stokholmas Latviešu teātra izrāde “Seši mazi bundzinieki” (Ādolfs Alunāns); Lūcijas Garūtas “Dievs, Tava zeme deg” un Marka Opeskina “Missa brevis”; tautas deju lieluzvedums ar dejotājiem no četriem kontinentiem; Sidnejas Latviešu teātra izrāde “Jolanta Durbe” (Anšlavs Eglītis); Ileānas Pētersones un Paula Berkolda koncerts; tautas mūzikas ansambļa “Ķelnes Prāģeri” koncerts (vadītājs: Austris Grasis); Alfrēda Kalniņa operas “Salinieki” koncerts (diriģents: Andrejs Jansons); viegla rakstura uzvedums “Tu esi Minsterē, mans draugs”; sarīkojumu virkne “Kāpēc ne?”; latviešu rokkoncerts; Rasmas Lielmanes un Artūra Ozoliņa koncerts; Gunas Kurmis klavieru koncerts; Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas izbrauciens; bērnu un jaunatnes koncerts. “Skatos Dziesmu bībelē Dziesmu dziesmas šķirstot – Kā no jauna piedzimstot, Mūžam nenomirstot. Te ir mūsu tēvs, māmiņa Dziesmām, mūžiem pāri; Pavada tie dziedot mūs, Mīļu acu pāri. Šķirsim Dziesmu bībeli, Dziedāsim. Kur mala? Te nav dziesmām sākuma, Te nav dziesmām gala. Te ir mūsu Latvija – Dzirdu viņu dziedot. Redzu, Dziesmu bībelē, Tā kā ievu ziedot.” (Andrejs Eglītis, 1987. gada vasarā Stokholmā. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas un kultūras svētki: vadonis, Minsterē, Vācijā, 1987. g. no 2. aug. līdz 8. aug. 1987. 3. lpp.)

VI Eiropas latviešu dziesmu svētki Helsingborgā (Zviedrijā) 1989. gada 30. jūlijā–2. augustā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Gunārs Pāvuls, priekšsēža vietniece – Zaiga Blumberga-Vasariņa. Virsdiriģenti: Juris Kļaviņš, Imants Mežaraups, Marks Opeskins, Gaida Rulle, Ilze Šakare, Lilija Zobens. Galvenais koru koncerts notika Folkparken, Friluftsestraden. Galvenās norises: satikšanās vakars “Iedziedāsim svētkus”; latviešu mūzika un deja – brīvdabas sarīkojums zviedru un latviešu publikai; teātra izrādes “Sievu kari ar Belcebulu” (Anna Brigadere) un “Aija” (Jānis Jaunsudrabiņš); Andra Vītoliņa bērnu opera “Mazais ganiņš”; latviešu roks; dzejas rīts; tautas deju un tautas mūzikas dižuzvedums; dzejnotikums “Apburtā trimda”; Brigitas Miezes ērģeļu koncerts; politisks sarīkojums “Nelūdzam, pieprasām”; izstādes – tēlotājas mākslas izstādes, etnogrāfiskās mākslas izstāde, skolu un grāmatu izstāde. Rīcības komitejas priekšsēdis Gunārs Pāvuls: “Eiropas dziesmu svētkiem jādod iespējas radošiem latviešu māksliniekiem Eiropā tikties ar savu tautu un tādēļ mums jārūpējas, lai šī tradīcija pastāvētu līdz tam laikam, kad visi kopā šos svētkus svinēsim brīvā Latvijā. Eiropas dziesmu svētki ir rīkoti Anglijā un Vācijā, bet Zviedrijā tie notiek pirmo reizi un laikā, kad tauta okupētajā Latvijā atkal piecēlusies nacionālai cīņai. Novēlu svētku dalībniekiem Helsingborgā izjust prieku un no gūtiem iespaidiem paņemt ko līdz rītdienai.” (6. Eiropas latviešu dziesmu svētku vadonis Helsingborgā, Zviedrijā, 1989. g. 30. jūl.–2. aug. 1989. 5. lpp.)

1964. gadā dziesmu svētki sāk vērsties plašumā. Lai pulcētu tautu no dažādām brīvās Eiropas zemēm, sāk rīkot Eiropas latviešu dziesmu svētkus.

Eiropas latviešu dziesmu svētki notikuši Vācijā, Anglijā un Zviedrijā. Gluži tāpat kā Anglijas latviešu dziesmu dienās, arī šo svētku galvenā figūra ir Alberts Jērums – dedzīgs trimdas mūzikas dzīves ideju ģenerators, rīkotājs un darītājs. Līdztekus Eiropas latviešu dziesmu svētkiem, 1979. gadā tiek rīkotas arī Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Eiropā. Trijās Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās ir piedalījušies kori un ansambļi no visiem pasaules kontinentiem un dažādām pasaules valstīm – to pierāda arī pārstāvēto virsdiriģentu rindas šajos svētkos. Dainas Zalānes atmiņas par nakts koncertu Gotlandē: “Pārējais viss ir no vecāku stāstiem. Stāstīja, ka Andrejs Eglītis (dzejnieks, trimdas sabiedriskais darbinieks, miris 2006. gadā) esot stāvējis pie jūras un teicis: “Mums jātiek pāri!” Un, kad bija Jāņu svinēšana, tad jūrā bijusi kāda maza laiviņa, nu, tāda kā policijas laiviņa, vai kaut kas tamlīdzīgs, un tad viens mūsu minsterietis pārpeldēja pāri uz to laivu un no turienes izšāva raķeti – salūtu. Un Lilija Zobens dziedāja: “Dzeguze kūko, dzied lakstīgala, raud mūsu māsiņa svešajā zemē…”” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 184. lpp.) Eiropas Latviešu apvienība (ELA) mūsdienās organizē Eiropas latviešu Kultūras svētkus (ELKS), kas ir Eiropas latviešu dziesmu svētku pēctecis. Pēdējie šādi svētki notika 2019. gadā, Dublinā.
Uz_augšu

Dziesmu svētki Ziemeļamerikā

Bēgļu izceļošana no Eiropas uz Amerikas kontinentu sākās 20. gadsimta 40. gadu beigās. Tajā laikā ASV un Kanādā sāka veidoties latviešu centri. Lielākie latviešu centri ASV atradās Kalamazū, Bostonā, Ņujorkā un Čikāgā, savukārt Kanādas lielākie latviešu centri atradās Ontario provinces pilsētās Toronto, Hamiltonā, Santakatrīnā un Niagārā.

Arī šajās vietās latvieši tiecās saglabāt savu valodu un tradīcijas, un atkal dziesma kļūst par kodolu, ap kuru pakāpeniski veidojas kultūras dzīves izpausmes. Pāris gadu laikā latvieši Amerikā rīkojuši gan plašas novadu dienas (Indianapolē un Milvoki), gan dziesmu dienas (Garezerā), gan dziesmu svētkus.

Ziemeļamerikas kontinentā pirmās dziesmu dienas notiek 1952. gadā Toronto, bet plašāka mēroga sarīkojumi Kanādā un ASV sākas 1953. gadā. Šos svētkus var dalīt divās lielās grupās – Latviešu dziesmu svētki Kanādā un Vispārējie latviešu dziesmu svētki Amerikā. Nedaudz vēlāk – 1962. gadā – Amerikas kontinentā sāk rīkot arī ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētkus, lai svētki vērstos plašumā un arī ASV Rietumu pavalstīs dzīvojošie latvieši varētu attīstīt kultūras vidi. Valentīnas Pradenas atmiņas par Amerikas dziesmu svētkiem: “Zināt, ko es atceros no svētkiem? Kad dziedāju korī, tad bija kora mēģinājumi šausmīgi agri no rīta. Un tad bija skriešana uz visiem sarīkojumiem. Jo taču sapirka biļetes visam kam! Teātrim, baznīcu koncertiem. Bija viena liela skriešana. No viena sarīkojuma uz otru. Piemēram, viena mana laba draudzene, kas dzīvo Indianapolē, ne tikai dziedāja korī, bet arī dejoja tautas dejas. Es nezinu, kā viņa vispār varēja izturēt. Tur bija nu tā – gulēt neko daudz neatlika. Kad drusku bija brīvs brīdis, tad nokritām, nosnaudāmies un tad jau atkal – uz priekšu.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 24.–25. lpp.)

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas svētki notiek gan Kanādā, gan ASV un ir arvien gaidīti un labi apmeklēti. 2015. gadā notika XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Kalifornijā, savukārt Kanādā 2019. gadā ir gaidāmi XV Latviešu dziesmu svētki Toronto.

Latviešu dziesmu svētki Kanādā

Pirmās latviešu dziesmu dienas Kanādā, Toronto, 1952. gada 6.–7. septembrī Rīcības komitejas priekšsēdis – Elmārs Krūka, goda priekšsēdis – ģenerālkonsuls R. N. Braisons (Ray N. Bryson). Virsdiriģenti: Ērika Freimane un Jānis Cīrulis. Koru koncerts notika Meseja zālē. Tajā piedalījās 180 dziedātāju un 40 dalībnieku no 3 dejotāju kopām, to noklausījās un noskatījās 2000 viesu. Dziesmu dienu ietvaros tika izrādīta Rūdolfa Blaumaņa luga “Ļaunais gars”. Dziesmu dienas bija pierādījums, ka arī šajos apstākļos netrūkst mūzikas dzīves entuziastu un mīļotāju. Tas deva stimulu veicināt jaunu koru rašanos un dziedātāju piesaisti.

I Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1953. gada 9.–11. oktobrī Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Elmārs Krūka, goda priekšsēdis R. N. Braisons (Ray N. Bryson). Virsdiriģenti: Jānis Cīrulis, Ērika Freimane, Valdemārs Linde, Jānis Norvilis. Galvenais koru koncerts notika Meseja zālē, tajā piedalījās 290 dziedātāju, to noklausījās 3200 klausītāju. Galvenās norises: jaundarbu koncerts, kurā atskaņoja darbus, kuri bija sarakstīti pirms dziesmu svētkiem izsludinātajā konkursā solo dziesmām (godalgas tika piešķirtas Albertam Jērumam par skaņdarbu “Iz kāda cikla” (Zinaīdas Lazdas teksts) un Eduardam Šēnfeldam par ciklu “Elementi” (Veronikas Strēlertes teksts)). Notika arī Latviešu preses biedrības rīkotais rakstnieku vakars; latviešu daiļamatnieku savienības darba skate; tautas deju rīts; sporta spēles un Toronto latviešu teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis)

II Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1957. gada 31. maijā–2. jūnijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Elmārs Krūka. Virsdiriģenti: Jānis Cīrulis, Ērika Freimane, Jānis Norvilis. Galvenais koru koncerts notika Varsity arēnā. Tajā piedalījās 680 dziedātāji, to noklausījās 5500 viesu. Jāpiemin fakts, ka koncerts sākās ar sēru brīdi, kas bija veltīts diriģentam Teodoram Reiteram. Trimdas dziesmu svētkos popularitāti ir guvuši jaundarbu koncerti. Tāds bija arī šajā gadā – daļu repertuāra veidoja godalgotie skaņdarbi. Jaundarbu koncerts notika Pārkdeiles koledžā. 1956. gada maijā šim koncertam tika izsludināts jaundarbu konkurss solo un jaukto koru dziesmu grupā. Godalgas saņēma 7 darbi. Solo dziesmā – Jānis Mediņš par dziesmu “Jūras smaids” (Zinaīdas Lazdas teksts), Eduards Šēnfelds par ciklu “Vakara dziesma” (Veltas Tomas teksts), Aleksandrs Okolo-Kulaks par dziesmu “Nakts” (autora teksts). Jauktā kora dziesmā godalgas saņēma Jānis Mediņš par kora dziesmu “Daina” (Zinaīdas Lazdas teksts), Jānis Norvilis par tautas dziesmas apdari jauktam korim “Jūra krāca” un Aleksandrs Okolo-Kulaks par “Meži šalc” (Zinaīdas Lazdas teksts). Papildus godalgu saņēma Voldemārs Ozoliņš par dziesmu “Maija naktī” (Kārļa Krūzas teksts). Galvenās norises: mākslas izstāde Hart House telpās, kurā piedalījās 16 Kanādas latviešu mākslinieku apvienības biedri; L. Auzānes-Vītoliņas varoņdrāmas “Jersika” pirmizrāde; H. Merca iekārtotā latvju daiļamatniecības 20 gadu atceres izstāde Sv. Andreja baznīcas telpās; latviešu kultūras cēliens; basketbola un futbola sacīkstes.

III Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1961. gada 1.–4. septembrī Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Elmārs Krūka, priekšsēža vietnieki – Arnolds Jankovskis un Jānis Cīrulis. Virsdiriģenti: Jānis Cīrulis, Arnolds Kalnājs, Jānis Norvilis, Bruno Skulte. Galvenais koru koncerts notika Maple Leaf Gardens zālē, tajā piedalījās ap 1000 dziedātāju, to noklausījās 9000 viesu. Svētku koncertu ievadīja svētku gājiens. Pirms dziesmu svētkiem – 1959. gadā – tika rīkotas sacensības kora dziesmā. Tajās piedalījās 12 autori ar 23 dziesmām. Neviens darbs godalgu neieguva. Konkursam atvēlētos līdzekļus sadalīja septiņu ieteikto darbu autoriem: Jāņa Norviļa “Divas lūgšanas” (Pētera Ērmaņa teksts) un “Sena dziesma”, Eduarda Šēnfelda “Mūža pilnestība”, Voldemāra Ozoliņa “Dziesmu vairogs” (Jāņa Veseļa teksts) un “Svēto skaņu pasaulē” (B. Dombrovska teksts), Ērikas Freimanes “Skaistums” (Zinaīdas Lazdas teksts) un Aleksandra Okolo-Kulaka “Mūsu zeme”. 1960. gadā notika otrs konkurss – šoreiz vīru kora un solo dziesmā, kā arī instrumentālajā mūzikā. Kopumā konkursā piedalījās 9 vīru kora dziesmas, 10 solo dziesmas un 4 instrumentālie darbi. Godalgas saņēma Aleksandrs Okolo-Kulaks par “Četrām gleznām čellam un klavierēm”, Arnolds Šturms par “Svītu flautai un klavierēm”, Voldemārs Ozoliņš par solo dziesmu “Sonets” (Elzas Ķezberes teksts), Jānis Norvilis par vīru kora dziesmu “Latgalei” (Kārļa Skalbes teksts), Eduards Šēnfelds par vīru kora dziesmu “Dievnamā” (Veronikas Strēlertes teksts). Daļa konkursu darbu tika atskaņoti jaundarbu konkursā svētku laikā. Galvenās norises: jaundarbu koncerts; izstāde Toronto publiskajā bibliotēkā (31 mākslinieks ar 67 darbiem); daiļamatniecības izstāde; filatēlijas un numismātikas izstāde; tautas deju lieluzvedums ar 14 dejām – daļu dejoja katra kopa atsevišķi, bet daļu visi kopā (kopsastāvu veidoja 196 dejotāji); trīs Toronto latviešu teātru kopīga izrāde “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (Anna Brigadere); garīgais koncerts; rakstnieku cēliens; sporta spēles; tautas deju sacensības.

IV Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1965. gada 28.–31. maijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Šmits, goda priekšsēdis – Elmārs Krūka, priekšsēža vietnieks – Arvīds Purvs. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Jānis Norvilis, Arvīds Purvs, Roberts Zuika. Galvenais koru koncerts notika Maple Leaf Gardens zālē. Tajā piedalījās 800–900 dziedātāju, to noklausījās 7000 viesu. Koncertu ievadīja plašs svētku gājiens. Kā ierasts, tika izsludināts jaundarbu konkurss, šoreiz vokālajā un vokāli instrumentālajā mūzikā. Konkursā piedalījās 12 autori ar 39 skaņdarbiem. Kopumā tika piešķirtas 7 godalgas un izvirzīti 8 ieteicamie skaņdarbi. Godalgas kormūzikā saņēma: Jānis Norvilis par dziesmu jauktam korim “Māsas pūrs” un Helmers Pavasars par sabalsojumu “Rikšiem bērīti es palaidu” vīru korim. Godalgas saņēma arī Viktors Baštiks par kantāti jauktam korim ar ērģelēm “Latvijas balāde” (Jāņa Akuratera teksts) un Voldemārs Ozoliņš par tautas dziesmu virkni a cappella “Līgo svētki”. Solo dziesmā godalgas saņēma Aleksandrs Okolo-Kulaks par “Impresija par cepuri” (komponista teksts), Eduards Šēnfelds par dziesmu “Sava dzimtene” (Rūtas Skujiņas teksts) un Voldemārs Ozoliņš par “Dzērāja dziesmu” (Aleksandra Čaka teksts). Galvenās norises: tēlotājas mākslas izstāde Latviešu namā – izstādē piedalījās 43 mākslinieki ar 76 darbiem; lietišķās mākslas un daiļamatniecības skate; filatēlijas un numismātikas izstāde; vokālo jaundarbu koncerts; garīgais koncerts; instrumentālās mūzikas jaundarbu vakars; “Deju kari”, kuros piedalījās 6 dejotāju kopas, – augstāko punktu skaitu sasniedza Toronto Latviešu biedrības tautas deju kopa “Diždancis” Zigurda Miezīša vadībā; rakstnieku cēliens; tautas deju uzvedums, kurā piedalījās 504 dejotāji (programmā bija 22 dejas, deju uzveduma virsvadītājs – Arnolds Bāliņš).

V Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1970. gada 27. jūnijā–5. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Šmits, priekšsēža palīgi – Voldemārs Gulēns, Arvīds Purvs. Goda virsdiriģents – Jānis Norvilis. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis II, Alberts Jērums, Arvīds Purvs, Roberts Zuika. Galvenais koru koncerts notika Maple Leaf Gardens zālē. Tajā piedalījās 44 kori, to noklausījās 10 600 viesu. Galvenās norises: latviešu simfoniskās mūzikas koncerts (diriģents Jānis Kalniņš); izrāde “Pūt, vējiņi” (režisors Osvalds Uršteins); garīgais koncerts (diriģents Arvīds Purvs); tautas deju lieluzvedums, kurā piedalījās 830 dejotāji (vadītājs Arnolds Bāliņš); rakstnieku rīts; tēlotājmākslas izstāde; lietišķās mākslas izstāde; daiļamatniecības izstrādājumu tirdziņš; filatēlijas un numismātikas izstāde; balets “Koklētājs un velns” (mūzika un librets Bruno Skulte).

VI Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1976. gada 24. jūnija–4. jūlijam Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Šmits. Goda virsdiriģents – Jānis Kalniņš. Virsdiriģenti: Jānis Barušs, Ernests Brusubārdis II, Alberts Jērums, Arvīds Purvs. Galvenais koru koncerts notika Maple Leaf Gardens zālē. Tajā piedalījās 36 kori, to noklausījās 7942 klausītāji. Galvenās norises: latviešu simfoniskās mūzikas koncerts (diriģents Alfrēds Štrombergs); latviešu kamermūzikas koncerts; garīgās mūzikas koncerts; inscenējums “Rīgas raganas” (Osvalds Uršteins pēc Jāņa Raiņa lugas); rakstnieku cēlieni; populārās mūzikas koncerts – Portlendas jauniešu ansamblis “Dzintars”, “Trīs no Pārdaugavas”; skolēnu koncerts; deju lieluzvedums, kurā piedalījās 734 dejotāji.

VII Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1981. gada 1.–5. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Šmits, vicepriekšsēži – Imants Alksnis un Arvīds Purvs. Virsdiriģenti: Roberts Balodis, Jānis Kalniņš, Arvīds Purvs, Lilija Zobens, Roberts Zuika, Jānis Beloglāzovs. Galvenais koru koncerts notika Maple Leaf Gardens zālē. Tajā piedalījās 57 kori, to noklausījās 7586 viesi. Galvenās norises: simfoniskais koncerts (diriģents Alfrēds Štrombergs); garīgais koncerts (diriģenti Arvīds Purvs, Rūdolfs Kalnmals); izlases koncerts (diriģenti Arvīds Purvs, Alfrēds Štrombergs); jauno mākslinieku koncerts; skolēnu koncerts; tautas deju lieluzvedums, kurā piedalījās 800 dejotāju; jaundeju skate; rakstnieku cēliens “Ar smaidu sirdī” un “No tēvu avotiem”; tēlotājmākslas izstāde; filatēlijas un numismātikas izstāde; latvietības uzturēšanas pasākumi (referāti, pārrunas, atzinumi); lietišķās mākslas izstāde; “Čikāgas piecīšu” koncerts; Čikāgas leļļu teātris.

VIII Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1986. gada 1.–6. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Šmits, vicepriekšsēži – Imants Alksnis un Arvīds Purvs. Virsdiriģenti: Viktors Bendrups, Ernests Brusubārdis III, Vizma Maksiņa, Arvīds Purvs. Galvenais koru koncerts – Maple Leaf Gardens zālē. Tajā piedalījās 51 koris, to noklausījās 8000 viesu. Galvenās norises: kamermūzikas koncerts; jauniešu koncerts; ansambļu koncerts (“Kolibri”, kamerkoris “Auseklis”, 5. Latviešu jaunatnes dziesmu svētku kamerkoris); garīgais koncerts; izlases koncerts (diriģents Alfrēds Štrombergs); jaundeju skate (uzveduma vadītājs Uldis Roze); tautas deju lieluzvedums “Jauns ar vecu sadancoja”, kurā piedalījās ~790 dejotāji (programmas vadītājs Zigurds Miezītis); rakstnieku cēliens “Ar domu brīvu” un “Vārda spēks”; luga “Spēle ar brāļiem” (Anšlavs Eglītis); lietišķās mākslas izstāde; daiļamatnieku saiets un tirdziņš; tēlotājmākslas izstāde; “Čikāgas piecīšu” koncerts; filatēlijas un numismātikas izstāde.

IX Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1991. gada 29. jūnijā–7. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Zigurds Miezītis. Virsdiriģenti: Brigita Alka, Ernests Brusubārdis III, Andrejs Jansons, Juris Kļaviņš, Pauls Kvelde, Edgars Račevskis, Vizma Maksiņa, Arvīds Purvs. Galvenais koru koncerts – Maple Leaf Gardens zālē. Tajā piedalījās 20 kori, to noklausījās 4408 viesi. Galvenās norises: mazais teātris “Roze” (Lelde Stumbre); folkloras diena un tautas deju kursi latviešu centrā “Sidrabene”; skolēnu koncerts; rakstnieku cēliens “Pasaules tilts” un “Paaudžu tilts”; ģitārista Andra Kārkliņa koncerts; kuģīša izbraukuma balle “Tango”; tēlotājmākslas izstāde; Tautas deju kopas “Laima” etnogrāfiskais uzvedums; teātris “Atriebēja” (Aspazija); latviešu opermūzikas koncerts; lietišķās mākslas izstāde; filatēlijas un numismātikas izstāde; izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis); “Čikāgas piecīšu” koncerts; tautas deju uzvedums, kurā piedalījās 700 dejotāji; garīgais koncerts; Anša Epnera filma “Es esmu latvietis”; kora “Sonode” koncerts (diriģents Edgars Račevskis); jaundeju skate; kamermūzikas koncerts; izlases koncerts; apvienotā vīru kora koncerts; grupas “Pērkons” koncerts; tautas deju lieluzvedums “Brālītis un māsiņa – tēva sētā”.

X Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 1996. gada 3.–7. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Edvīns Kalviņš. Goda virsdiriģents – Roberts Zuika. Virsdiriģenti: Brigita Alka, Ernests Brusubārdis III, Andris Gūtmanis, Imants Kokars, Vizma Maksiņa, Īrisa Purene, Arvīds Purvs, Edgars Račevskis. Galvenais koru koncerts – Roy Thomson zālē. Tajā piedalījās 34 kori, to noklausījās 2750 viesu (mazāks klausītāju skaits ierobežoto vietu dēļ). Galvenās norises: teātra izrāde “Sievu kari ar belcebulu” (Anna Brigadere); filmas “Ziemassvētku jampadracis” un “Tereona galva”; latviešu daiļamatnieku un tēlotājmākslas izstāde; rakstnieku cēliens “… un tad mēs aizdedzinām sveces”; jaundeju skate; “Čikāgas piecīšu” koncerts; solistu koncerts; skolēnu koncerts; garīgais koncerts.

XI Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 2000. gada 30. jūnijā–3. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Arvīds Purvs. Virsdiriģenti: Aija Vintere-Brugmane, Ernests Brusubārdis III, Andris Gūtmanis, Vizma Maksiņa, Īrisa Purene, Arvīds Purvs, Jānis Zirnis, Monika Daukste-Strautniece. Galvenais koru koncerts – Roy Thomson zālē. Galvenās norises: teātra izrāde “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts); skolēnu koncerts; kamermūzikas koncerts; jaundeju skate; garīgais koncerts; tautas deju lieluzvedums “Soli pa solim, sadancosim”; “Dzirksts” kabarē; izstādes un literāri sarīkojumi.

XII Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 2004. gada 1.–4. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēde – Gunta Krūmiņa. Virsdiriģenti: Brigita Alka, Ernests Brusubārdis III, Monika Daukste-Strautniece, Juris Kļaviņš, Vizma Maksiņa, Īrisa Purene, Arvīds Purvs. Galvenais koru koncerts – Roy Thomson zālē. Galvenās norises: daiļamatnieku izstāde; mākslas izstāde; tautas tērpu izstāde; filatēlistu izstāde; skolēnu koncerts; programma “Pie ezera”; kora “Juventus” koncerts; dziesmu spēle “Eslingena” (librets Alberts Legzdiņš un Andris Ritmanis, mūzika Lolita Ritmane un Alberts Legzdiņš); jaundeju skate; garīgais koncerts; “Dzirksts” kabarē; rakstnieku cēliens; tautas deju lieluzvedums; orķestra koncerts.

XIII Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Hamiltonā) 2009. gada 1.–5. jūlijā Virsdiriģenti: Brigita Alka (ASV), Jānis Beloglāzovs (Kanāda), Aira Birziņa (Latvija), Ernests Brusubārdis III (ASV), Skaidrīte Darkevica (ASV), Andrejs Jansons (ASV), Egils Lipšāns (Latvija), Ints Teterovskis (Latvija), Vizma Maksiņa (Kanāda), Arvīds Purvs (Kanāda), Einārs Verro (Latvija), Andrejs Vītols (Kanāda). Galvenais koru koncerts notika Hamiltonas Place lielajā koncertzālē. Tajā piedalījās 500 dziedātāju. Skatuves fonu rotāja zils ezera pamats ar saulīšu rakstiem. Dziesmu svētku saulītes mums atgādina nebeidzamu kustību un izdzīvošanu paaudžu paaudzēs. Skatuves labo pusi greznoja Dziesmu svētku karogs, kas izgatavots 1963. gadā pēc Harija Gricēviča meta: uz zila pamata zīda diegiem izšūts rotājums – sirms koklētājs ar jaunavu un vārdiem “Dievs, svētī Latviju!”. Karogs pirmo reizi tika lietots I Dziesmu svētkos Klīvlendā, un kopš tā laika tas 43 reizes apstaigājis latviešu dziesmu svētkus: 10 reizes Kanādā, 8 – ASV, Austrālijā un citur, bet 1990. gadā plīvojis Rīgā. Kopkora kocertam atbalstu deva 4 latviešu kori – jauniešu koris “Balsis” (diriģenti Ints Teterovskis un Valdis Tomsons), jauktais koris “Burtnieks” (diriģents Egils Lipšāns), Rīgas biznesa skolas koris Eināra Verro vadībā un sieviešu koris “Dzintars” (diriģente Aira Birziņa). Galvenās norises: tēlotājas mākslas izstāde; jaundeju skate, kurā piedalījās 21 horeogrāfs ar 21 deju (īpaša vērība tika pievērsta bērnu dejām, pāru dejām un rotaļām); tautas tērpu skate; rakstnieku cēliens u. c.

XIV Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Hamiltonā) 2014. gada 3.–6. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēde – Baiba Bredovska. Divas dienas pirms dziesmu svētkiem latviešu centrā “Sidrabene” sabrauca pulka daudz dalībnieku, lai piedalītos “Vasaras vainagu svētkos”. Svētki sākās ar krāšņu gājienu no ieejas vārtiem un valsts himnu. Dziedāja Toronto koris “Skanda”, kori no Rīgas, Limbažiem, Talsiem, Cēsīm, Daugavpils un Īrijas. Galvenajā kopkora koncertā piedalījās 500 dziedātāju, kas svētku kamerorķestra un kokļu pavadījumā izdziedāja 25 latviešu klasiķu, ASV un Kanādas, Latvijas komponistu senas un mūsdienu dziesmas. Grezno un mākslinieciski spēcīgo dziesmu kopstāstu noslēdza “Pūt, vējiņi” – dziedāja gan simti koristu, gan skatītāji – rokās sadevušies, viļņojās kā “laiva uz ūdeņa”. Galvenās norises: lietišķās mākslas un tēlotājmākslas izstāde; izstāde “Latviešu stāja svešumā”; folkloras ansambļa “Tērvetes trubadūri” koncerts; grupas “Autobuss debesīs” koncerts; ansambļa “Folkvakars” koncerts; Adam Zahl koncerts; teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis); jaundeju skate-koncerts, kas vienlaikus bija arī konkurss, kurā 22 oriģināldejas rādīja 29 profesionālie un amatierkolektīvi – kopumā 500 dejotāju; garīgās mūzikas koncerts. Kultūras ministre Dace Melbārde, uzrunājot svētku dalībniekus, atzina: “Dziesmu svētki mūsdienās ir kļuvuši par visspēcīgāko latviešu kopā saucēju. Tas ir tautas radošais kopdarbs. Latvieši ir visur pasaulē, bet Dziesmu svētkos mums jābūt kopā.” (Kanādā notiek XIV latviešu dziesmu svētki. Lsm.lv. 2014. g. 4. jūl.) Plašāka informācija:

  • XIV Latviešu dziesmu svētki Kanādā, Hamiltonas pilsētā notiks no 3. līdz 6. jūlijam. Latviesiamerika.com.
  • Mārtuža, Eva. No 3. līdz 6. jūlijam Hamiltonā risinājās XIV Latviešu dziesmu svētki Kanādā. La.lv.

XV Latviešu dziesmu svētki Kanādā (Toronto) 2019. gada 4.–7. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Juris Ķeniņš, vicepriekšsēde – Selga Apse, vicepriekšsēdis – Arturs Jansons. Galvenais koru koncerts notiks Maple Leaf Gardens zālē. Svētku laikā ir plānotas šādas norises: rakstnieku simpozijs ar latviešu rakstnieku un dzejnieku lasījumiem; tirdziņš ar latviešu amatnieku darinātiem mākslas darbiem, rokdarbiem un rotaslietām; garīgais koncerts ar Valsts akadēmiskā kora “Latvija” (diriģents Māris Sirmais) piedalīšanos un apvienoto kori, kā arī dziesmu svētku kamerorķestri; orķestra un kamermūzikas koncerts; kabarē vakars; tautas deju ansambļa “Līgo” koncerts, jaundeju skate, tautas deju lieluzvedums. Plašāka informācija: https://latviansongfest.com/lv.

XVI Latviešu dziesmu un deju svētki Kanādā (Toronto) 2024. gada 4.–7. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēde – Selga Apse, vicepriekšsēdis – Juris Ķeniņš, vicepriekšsēde – Tija Freimuta. Virsdiriģenti: Jānis Beloglāzovs, Juris Ķeniņš, Andrejs Vītols un Ēriks Jerumanis. Tautas deju uzveduma virsvadītāji: Zigurds Miezītis, Māra Simsone un Fredis Aigars. Deju lieluzveduma programmā iekļautas Selgas Apses, Kristapa Rozes, Dailas un Māra Pērkonu, kā arī tautas deju uzveduma virsvadītāju – Zigurda Miezīša, Māras Simsones un Freda Aigara horeogrāfijas. Dejotāji izpildīs arī Ziemeļamerikas jauno talantu Andras Dzintares un Ariānas Ezeras deju “Svētku sēta”, kas 2019. g. Toronto svētku jaundeju skatē ieguva augstāko punktu skaitu un skatītāja balvu. Redzēsim arī Latvijas izcilāko horeogrāfu – G. Skujas, I. Dreļa, V. Ozola, A. Daņileviča, J. Purviņa, D. Bārbales un J. Ērgļa deju kompozīcijas. Dziesmu svētkos gaidāmi viesi no Latvijas – operdziedātāja Maija Kovaļevska, džeza dziedātāja Arta Jēkabsone, mūziķis Raimonds Tiguls, folkgrupa ”Raxtu Raxti”, Tautas deju ansamblis “Teiksma” un Latvijas Universitātes Fizikas, Matemātikas un Optiometrijas fakultātes jauktais koris “Aura”. Izmantotie informācijas avoti: Aicina pieteikties XVI dziesmu un deju svētkiem Kanādā. Izgūts no: Aicina pieteikties XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem Kanādā | Latvijas Nacionālais kultūras centrs (lnkc.gov.lv) Apse, S. (2023. gada 17. septembris). Dziesmu svētku apraksts. [Elektroniska vēstule Latvijas Nacionālajai bibliotēkai] (2023, 18. oktobris). XVI dziesmu un deju svētki Kanādā jau šovasar ieskandinās Toronto. Izgūts no: Latviesi.com  

Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV

I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Čikāgā, 1953. gada 30.–31. maijā;

Šie dziesmu svētki bija veltīti I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 80 gadu atcerei. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Kārlis Dzirkalis, priekšsēža biedri – Gustavs Straumanis un Oto Krolls. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Valdemārs Ozoliņš, Eduards Ramats, Bruno Skulte.

Dziesmu svētku ietvaros gadu iepriekš tika izsludināts konkurss a cappella dziesmai, paredzot trīs godalgas. Kopumā sacensībās bija iesūtītas 36 kora dziesmas. Godalgas tika piešķirtas Helmera Pavasara kora dziesmai “Rīts” (Aspazijas teksts), Eduarda Šēnfelda kora dziesmai “Svešumā” (Kārļa Zāles teksts) un Alberta Jēruma harmonizējumam “Ar laiviņu ielaidos”.

Dziesmu svētku galvenais koru koncerts iesākās ar gājienu Mičiganas avēnijā un noslēdzās Čikāgas pilsētas centram tuvākajā Ziemeļaustrumu arēnā, kur bija īpaša estrāde dziedātājiem. Noslēguma koncertā piedalījās 650 dziedātāju, to noklausījās 6500 viesu. Koncerts noslēdzās ar tautas svētkiem. Tautas deju uzvedumu bija sagatavojis baleta solists Rūdolfs Saule ar Čikāgas tautas deju kopas vadītāju Voldemāru Dzelmi. Uzvedumā piedalījās 40 dejotāju pāri.

Galvenās norises: mākslas izstāde ar 120 latviešu mākslinieku darbiem Ziemeļrietumu Universitātes telpās; kultūras pēcpusdiena Torna zālē; Čikāgas latviešu teātra izrāde “Kas tie tādi” (Ādolfs Alunāns). Svētku laikā notika arī tautas tērpu godalgošana.

Saistībā ar šiem svētkiem ir pieminama būtiska pievienotā vērtība: “Ar tālo pagātni šo sarīkojumu vienoja vēsturiskais 80 gadus saglabātais I Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles zizlis, ko Čikāgas svētkiem ar profesora Luda Bērziņa starpniecību bija nodevusi Zīles meita Herta Grīnupe.” (Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētki trimdā. 1968. 147. lpp.)

II Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Ņujorkā, 1958. gada 3.–6. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Pēteris Starcs, priekšsēža vietnieks – Bruno Skulte. Virsdiriģenti: Ādolfs Ābele, Arnolds Kalnājs, Bruno Skulte.

1956. gadā tika izsludināts konkurss jauniem koru darbiem. Kopumā tika iesūtīti 11 jaundarbi, no kuriem godalgas saņēma Jānis Mediņš par kantāti “Maldu laikā” (Zinaīdas Lazdas teksts), Jānis Norvilis par oriģināldziesmu a cappella “Zāļu diena 1916” (Jāņa Ezeriņa teksts) un vīru kora dziesmu “Palagi” (Jāņa Ezeriņa teksts). Svētku laikā pārsteiguma godalgu saņēma arī Tālivaldis Ķeniņš par jauno klavieru kvartetu.

Galveno koncertu ievadīja svētku gājiens, kura laikā tika izvēlēti godalgojamie tautas tērpi. Koncertā piedalījās 850–900 dziedātāju, to noklausījās 9000–10 000 viesu. Jāpiebilst, ka daļa koru koncerta dziesmu koristiem bija par sarežģītu. Par tehnisko sarežģītību Tālivaldis Ķēniņš pēc koncerta devis savu vērtējumu: “Kopkoru koncerts ar savu masveidību savā būtībā jau nevarēja sasniegt vēlamo tehnisko perfekciju, it īpaši t. s. grūtajās dziesmās. Tā, piemēram, J. Zālīša “Biķerī” varēju vērot labu trešdaļu altus tikai brīnoties diriģentā – ne dziedot. Nākotnē jālūkojas, lai kopkoru koncertu programma tiktu izvēlēta skanīga, izteiksmīga un tehniski ne pārāk grūta, lai nebaidītos ne dziedātāji, nedz arī klausītāji. Ar visu to man jāatzīst, ka šie latviešu dziesmu svētki Ņujorkā tomēr visnotaļ izdevās, par to no sirds jātencina dziedātāji, diriģenti, visi mākslinieki un darba darītāji. Tie latviskās skaņas zīmē atkal sirsnīgām saitēm pulcēja kopā latviešus, kas ne tikai gribēja atkalredzēties un latviešu dziesmas paklausīties, bet savā dziļākajā izjūtā sūtīt sveicienus un garīgu pateicību savai allaž mīļajai tēvu zemei.” (Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētki trimdā. 1968. 204.–206. lpp.)

Galvenās norises: tēlotājmākslas izstāde ar 11 dažādu zemju 94 mākslinieku 278 darbiem; daiļamatniecības skate, kurā piedalījās 64 autori; kultūras konference; jaundarbu vakars; rakstnieku parāde; sporta sacensības.

Andreja Jansona svētku atmiņas: “1958. gada Dziesmu svētki Ņujorkā. Bija šausmīgi karsts, sutīgs un tur tie pārdevēji, kuri staigāja apkārt, bija iemācījušies pa koncerta laiku latviski piedāvāt: “Auksts alus, auksts alus!” Un zīmīgi, ka tas kontrasts starp Bruno Skulti, kam bija milzīgi lieli žesti un tāds aizraujošs [piegājiens], turpretī Ābele šitā te – ar maziem pirkstiņiem diriģēja, un lielajam korim bija diezgan pagrūti sekot.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 85. lpp.)

III Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Klīvlendā, 1963. gada 30. augustā–2. septembrī

Dziesmu svētku rīcības komisijas priekšsēdis – Kārlis Avens, priekšsēža vietnieks – Teofils Cirķelis. Virsdiriģenti: Arvīds Purvs, Arnolds Kalnājs, Bruno Skulte. Sākotnēji Arvīda Purva vietā bija iecelts Jānis Cīrulis, kurš šos svētkus vairs nepiedzīvoja (miris 1962. gada 13. februārī).

Galvenais koru koncerts notika Publiskajā auditorijā, tajā piedalījās 1000 dziedātāju, to noklausījās 10 000 viesu. Koncertu ievadīja īss gājiens. Koncerta laikā notika svinīgs moments, kad diriģents Roberts Zuika virsdiriģentiem nodeva profesora Ādolfa Ābeles atsūtīto I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku zizli.

Iedibinātās tradīcijas palika nemainīgas arī šajā gadā. 1960. gadā tika izsludināts konkurss kantātē, a cappella dziesmā un solo dziesmā vai klaviermūzikā. Konkursā piedalījās 3 autori ar 15 skaņdarbiem. Godalgas ieguva četras a cappella dziesmas: Jāņa Norviļa “Debesu kalējs” (Viļa Cedriņa teksts) un “Trimdinieks” (Jāņa Raiņa teksts), Eduarda Šēnfelda “Dzimtenē” (Kārļa Skalbes teksts) un “Dziesmu vairogs” (Jāņa Veseļa teksts). Tika izsludināts vēl viens konkurss tikai kantātē, kurā atzinības balvu saņēma Eduards Šēnfelds par kantāti “Zeme”. 1962. gadā tika izsludināts konkurss kantāšu tekstos. Balvas saņēma Valda Moora, Vilis Lesiņš un Augusts Silarājs.

Galvenās norises: tēlotājmākslas izstāde Publiskajā auditorijā, kurā piedalījās 81 mākslinieks ar 159 darbiem; daiļamatnieku izstāde; vietējā teātra izrāde “Rūda” (Mārtiņš Zīverts); Jāzepa Vītola skaņdarbu koncerts, kas bija veltīts komponista simtgadei; rakstnieku cēliens; deju lieluzvedums ar 320–340 dalībnieku, kurā bija 12 dejas (tās sakārtoja un vadīja Voldemārs Dzelme un Austra Linde); rakstnieku cēliens; Lilijas Gleškes sagatavots etnogrāfijas uzvedums “Latviešu senās kāzu paražas”; sporta spēles un tautas svētki.

“Klausos sirmā tautas dziesmā,
Kur gan dziesmai šūpuls kārts?
Dieva dvašā, uguns liesmā,

Deg kur aizmūžīgais dziesmu sārts?

Nav tai sākuma, ne gala,
Nespēj laiki izdziedāt –
Neaptur to kapa mala,

Nedz ar moku asmens klāt.

Pārnesusi, dziesma, esi mūs pāri gadusimtu bezdibeņiem baisiem,
Kas tie tādi, kas dziedāja
Vaidējis kad pilskalns tumšs – krītot kaudamies ar ienaidnieka bultu gaisiem,
Bez saulītes vakar
Kas tie tādi, kas dziedāja – šalc no lāstos salīkušiem Kungu riju zārdiem,
Tie ir visi bāru bērni
Dziesma sērā, bāru dziesma, atkal tauta postu izelso ar seniem vārdiem.
Bargu kungu klausītāji
Iedvesusi, dziesma, biji mūs tautas ilgu Paradīzes dārzā zaļā,
Tur, kur karogs sarkanbaltisarkanais brīves kapenājiem pāri palaists vaļā.
Vai vēl reizi vedīs mūs senču debessmalā brīvestības dziesmas kāvi

Brīvos tautas pagalmos – cīniņā mums uzsedzot krūtīm pāri nāvi?

Dziesma, dziesma, pacel mūs
Pretī Dieva vaigam –
Lūdzot, vai reiz beigas būs
Tautas ceļam baigam?
Dziesma, dziesma, pacel mūs,

Pretī Dieva vaigam.”

(Andrejs Eglītis. Dziesma. Veltījums Amerikas latviešu 3. Vispārējiem Dziesmu svētkiem. Stokholmā, 1963 .gada augustā. No: Cirķelis, Teofils. 3. Vispārējo latviešu dziesmu svētku ASV vadonis: Klīvlendā, Ohio, 1963. g. 30. un 31. aug., 1. un 2. sept. 1963. 9. lpp.)

IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Klīvlendā, 1968. gada 30. augustā–2. septembrī

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Kārlis Avens. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Kalniņš, Jānis Norvilis, Bruno Skulte, Roberts Zuika.

Galvenais koru koncerts notika Publiskajā auditorijā, to ievadīja koru gājiens. Galvenās norises: mākslas izstāde; garīgās mūzikas koncerts; jaunatnes kamīna vakars; teātra izrāde “Ugunī” (Rūdolfs Blaumanis); tautas deju lieluzvedums; jaundarbu koncerts; rakstnieku cēliens; Lilijas Gleškes tautisks uzvedums “Atvadības”.

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Klīvlendā, 1973. gada 31. augustā–3. septembrī

Šie dziesmu svētki bija veltīti I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 100 gadu atcerei. Dziesmu svētku rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Avens, priekšsēdis – Edvīns Auzenbergs, priekšsēža vietnieks – Zigurds Reineks. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis II, Arnolds Kalnājs, Jānis Kalniņš, Arvīds Purvs, Kaspars Svenne (Austrālija), Roberts Zuika.

Galvenais koru koncerts notika Publiskajā auditorijā, to ievadīja koru gājiens. Galvenās norises: latvisko jaundeju uzvedums; tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; garīgās mūzikas koncerts; teātra izrāde “Pazudušais dēls” (Rūdolfs Blaumanis) un “Galma gleznotājs” (Anšlavs Eglītis); sarīkojums “Umurkumurs II”; sporta sacensības; rakstnieku cēliens; tautas deju lieluzvedums; latviešu simfoniskās mūzikas koncerts; Lilijas Gleškes tautisks uzvedums “Jāņu nakts”.

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Bostonā, 1978. gada 30. jūnijā–4. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Bībelnieks, priekšsēža vietnieks – Akselis Mangulis. Virsdiriģenti: Jānis Austrums, Roberts Balodis, Ernests Brusubārdis II, Ingrīda Gutberga, Arvīds Purvs, Roberts Zuika.

Galvenais koru koncerts notika arēnā Boston Garden. To ievadīja svētku gājiens. Galvenās norises: teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis) un “Sprīdītis” (Anna Brigadere); daiļamatnieku izstāde; “Latviešu leģions” – attēlos, slīdītēs (slaidrādē), dziesmās un atstāstījumos; tēlotājmākslas un lietišķās mākslas izstāde; Lilijas Gleškes tautas dziesmu koncerts; latviešu jaundeju uzvedums; brāļu Grašu koncerts; ansambļa “Kolibri” koncerts; Latviešu Rakstnieku savienības vakars; Latvijas 60 gadu dibināšanas atcere; tautas deju lieluzvedums; garīgais koncerts; jautrais vakars; “Portlandes Dzintars”, “Čikāgas piecīši”, “Ilmārs Dzenis & Co” koncerti; sporta sacensības; rakstnieku rīts; simfoniskais koncerts.

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Milvoki, 1983. gada 30. jūnijā–5. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Ēriks Krūmiņš, priekšsēža vietnieks – V. Gailāns. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis II, Daira Cilne, Imants Mežaraups, Arvīds Purvs, Roberts Zuika.

Galvenais koru koncerts notika West Kilbourn avēnijā. To ievadīja svētku gājiens. Galvenās norises: tēlotājmākslas un lietišķās mākslas izstāde, foto izstāde, filatēlijas un numismātikas izstāde, Ēvalda Dajevska skatuves metu izstāde; izstāde “Latvijas karavīrs”; bērnu nodarbības; garīgais koncerts; Lilijas Gleškes tautisks uzvedums “Senās kāzas”; Alfrēda Kalniņa operas “Baņuta” koncerts (diriģents Andrejs Jansons); tautas deju sacensības; kamermūzikas koncerts (diriģents Ernests Brusubārdis II); simfoniskais koncerts (diriģenti Paul Polivnick, Alfrēds Štrombergs); rakstnieku rīts; jaundeju skate; sporta sacensības; leļļu teātris; populārās mūzikas koncerts; tautas deju lieluzvedums “Dejā viju Latviju”; izrāde “Homo Novus” (dziesmu spēle divos cēlienos pēc Anšlava Eglīša romāna); “Čikāgas piecīšu” koncerts; “Trīs no Pārdaugavas” koncerts; jautrais vakars; literārais uzvedums; jauno mākslinieku koncerts; deju vakars; kameransambļa “Melodija” koncerts; vidusskolnieku koru koncerts.

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Indianapolē, 1988. gada 29. jūnijā–4.jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Konstantīns Sventeckis, vicepriekšsēži – Voldemārs Meļķis un Jānis Sventeckis. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis II, Vizma Maksiņa, Lolita Ritmane, Aija Vintere-Brugmane.

Galvenais koru koncerts notika Market Square arēnā. To ievadīja dziesmu svētku gājiens. Galvenās norises: garīgais koncerts (diriģenti Rūdolfs Kalnmals, Arvīds Purvs); kamerkora “Auseklis” koncerts (muzikālie vadītāji Ralfs Augstroze un Imants Mežaraups); rokmūzikas koncerts; teātra izrāde “Pa aizaugušām takām” (Gunārs Grieze); instrumentālais koncerts; rakstnieku cēliens “Tēvzemei un brīvībai”; latvisko jaundeju skate; vokālās mūzikas koncerts; “Čikāgas piecīšu” koncerts; sporta sacensības; latviešu baletvakars; muzikāls teātris “Gundega” (pēc Annas Brigaderes lugas “Princese Gundega un Karalis Brusubārda”); jautrais vakars; Ausmas Līdaces estrādes ansambļa koncerts; tautas deju lieluzvedums “Tautai – dejai saules mūžu”; brīvdabas rokvakars; tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; dzintaru izstāde; izstāde “Latvijas karavīrs”, piemiņlietu un latvisko izstrādājumu tirdziņš, grāmatu galds.

“Ai, latvju tauta, Dievam pateicies
Par savu krāšņo dziesmu pūru.
Vai maldies tu caur tumsas jūru,
Vai rīta gaismā līksmi rotājies,
Par savām dziesmām Dievam pateicies.

Un tava dziesma tevi pavadīs,
Vai svētīgi tu savu zemi ari,
Vai dzimtām ārēm pāri auļo kari –
Kad vētras tevi svešos krastos dzīs,
Tur tava dziesma tevi pavadīs.

Par savām dziesmām Dievam pateicies
Un atceries to, latvju tauta,
Kad tiksi vajāta un kauta,
Gars dziesmu spārnos augsti pacelsies
Un svešām varām mūžam nelieksies!”

(Vigo Burģis. Dievam pateicies. 8. Dziesmu svētkiem Indianapolē. No: Raidonis, Alberts. Astoto Vispārējo dziesmu svētku vadonis: Indianapolē 1988. g. no 29. jūn. līdz 4. jūl. 1988. 31. lpp.)

X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Klīvlendā, 1997. gada 25. jūlijā–7. augustā


Dziesmu svētku rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Avens, priekšsēde – Silvija Rutenberga, priekšsēdes vietniece – Nora Balode, priekšsēdes vietnieki – Vilmārs Kukainis un Ojārs Mantenieks. Virsdiriģenti: Aija Brugmane, Ernests Brusubārdis III, Andrejs Jansons, Andris Jansons, Vizma Maksiņa, Arvīds Purvs, Edgars Račevskis, Roberts Zuika.

Galvenais koru koncerts notika Publiskajā auditorijā. Galvenās norises: garīgais koncerts; kamermūzikas koncerts; muzikālais teātris “Laimes reibonī” (pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Ļaunais gars”); Toronto Latviešu biedrības Sestdienas skolas 6. klases skolnieku teātra uzvedums “Sprīdītis” (Anna Brigadere); Jāņa Tīdemaņa 100 gadu jubilejas izstāde; deju lieluzvedums “Mūsu pulkā nāc, jautru danci sāc!” (horeogrāfija Iveta Asone, mūzika Gunārs Ordelovskis); jaundeju skate “Latvju deja saules sagšu auž”; rakstnieku cēliens “Vārdi, veidoli un vārsmas”; jauniešu izlases koncerts; “Čikāgas piecīšu” koncerts; tautas tērpu skate; ansambļa “Teiksma” koncerts.

XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Čikāgā, 2002. gada 18.–21. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Ilmārs Bergmanis, priekšsēža vietnieks – Aivars Inka. Goda virsdiriģents – Roberts Zuika. Virsdiriģenti: Aija Vintere-Brugmane, Ernests Brusubārdis III, Daira Cilne, Monika Daukste-Strautniece, Guna Kalmīte-Skujiņa, Silvija Kļaviņa-Barshney, Gunta Plostniece, Arvīds Purvs, Māris Sirmais, Māra Vārpa.

Galvenais koru koncerts notika University of Illinois at Chicago’s Pavilion arēnā. Galvenās norises: jauniešu koncerts; mākslas un daiļamatniecības izstāde; tautas tērpu skate; kora “Kamēr…” koncerts (diriģenti Māris Sirmais, Ainārs Rubiķis); danču un rotaļu vakars; jaundeju skate (vadītājas Baiba Liepiņa, Sandra Bērzupe); muzikālais teātris “Lolitas brīnumpunts” (Anna Brigadere); izcilo mākslinieku koncerts; garīgās mūzikas koncerts; “Čikāgas piecīšu” jubilejas koncerts; grupas “Prāta vētra” koncerts; sporta spēles; rakstnieku rīts; tautas deju lieluzvedums “Deja laika solī” (piedalās 600 dejotāji no ASV un Kanādas, kā arī mūzikas ansambļi “Jūrmalnieki” un “Lini”).

XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Indianapolē, 2007. gada 4.–8. jūlijā

Svētku moto: “Dziesma, deja – latvju seja”. Uz svētkiem ieradās vairāk nekā 5000 latviešu no ASV un citām valstīm, arī no Latvijas. Goda virsdiriģents – Arvīds Purvs. Virsdiriģenti: Aija Vintere-Brugmane, Ernests Brusubārdis III, Ivars Cinkuss, Terēze Inveiss, Andrejs Jansons, Ingrīda Dženninga, Vizma Maksiņa, Gunta Plostniece, Imants Ramiņš, Māra Vārpa.

Svētku apsveikuma runā Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina: “XII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku ASV izvēlētais sauklis “Dziesma, deja – latvju seja!” ir patiesi trāpīgs, jo ir apbrīnojami, ka latvieši visā pasaulē pārmanto un uztur dzīvu tautas dziesmu un deju.” (Hāznere, Karīna. Sadziedāšanās, sadancošana un gavilēšana XII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos ASV. Laiks, Nr. 28, 2007. g. 21. jūl.)

XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki ASV, Milvoki, 2012. gada 4.–8. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas goda priekšsēdis – Ēriks Krūmiņš, priekšsēdis – Andris Kursietis, vicepriekšsēži – Ernests Brusubārdis III un Vincents Dindzāns. Virsdiriģenti: Pauls Berkolds, Aija Vintere-Brugmane, Ernests Brusubārdis II, Ernests Brusubārdis III, Andrejs Jansons, Ingrīda Jennings, Vizma Maksiņa, Gunta Plostniece, Māra Vārpa, Jānis Zirnis.

Galvenais koru koncerts notika Milvoki teātrī (Milwaukee theater). Galvenās norises: vīru koru koncerts; “Čikāgas piecīšu” koncerts; izrāde “Hotel Paradiso” (autore un režisore Andra Berkolda); garīgais koncerts; jaundeju skate; jauktā kora “Ogre” koncerts; tautas deju lieluzvedums “Šalci, mana Daugava!”; vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārupieši” uzvedums; mākslas izstāde “XII Vispārējie Dziesmu svētki”; lietišķās mākslas izstāde; “Labvēlīgā tipa” un “Pēdējais vilciens” koncerts; rakstnieku cēliens; “Iļģu” un Adam Zahl koncerts; tautas tērpu skate.

XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ASV, Baltimorā, 2017. gada 29. jūnijā – 3. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēde – Marisa Gudrā, mūzikas nozares priekšsēde – Krisīte Skare, tautas deju nozares priekšsēde – Astrīda Liziņa. Virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Pauls Berkolds, Ernests Brusubārdis III, Andrejs Jansons, Anita Kupriss, Vizma Maksiņa, Laura Padega Zamura, Gunta Plostniece. Svētku moto: “Ceļā uz Latvijas simtgadi”.

Galvenais kopkora koncerts notika koncertzālē Meyerhoff Symphony Hall, un galvenais tautas deju lieluzvedums - arēnā Royal Farms Arena.

Galvenās norises: garīgās mūzikas koncerts; kamermūzikas koncerts; Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora “Sōla” koncerts; jaunrades deju skate “Pa dejas ceļu nākotnē”; Nacionālā teātra viesizrāde “Ceļā uz mājām”; Sanfrancisko teātra darbnīcas izrāde “Emīls un Berlīnes zēni”; Rakstnieku cēliens; koncertprogramma bērniem „Mēs bijāmi spēlmanīši”; latviešu mākslas, kā arī latviešu tautas un oriģināltērpu izstāde; vakars ar Vašingtonas latviešu grupu “AKRA”, danču vakars “Dziedāsim, dancosim, svētki ir klāt!”; Daumanta Kalniņa populārās mūzikas programma “Skan mūzika Tev un man!”; PRINTFUL brīvā skatuve; Amerikas latviešu jauniešu apvienības ALJA balle “Roks un Rotaļas”; Svētku balle “Ceļā uz simtgadi!”.

XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV, Minesotā (Sentpolā), 2022. gada 29. jūnijā–4. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Ansis Vīksniņš, mūzikas nozares priekšsēde – Krisīte Skare, tautas deju lieluzveduma vadītāja – Astrīda Liziņa. Svētku moto: “Ar raitu soli, skaņu balsi – maz bišķiņ skaļāk!”

Virsdiriģenti: Guna Kalmīte Skujiņa, Pauls Berkolds, Ivars Cinkuss, Rihards Skulte, Ernests Brusubārdis III, Māra Vārpa, Laura Leontjeva, Laura Padega Zamura, Aira Birziņa, Krisīte Skare, Gunta Plostniece, Vizma Maksiņa un Aija Vintere Brugmane.

Galvenās norises: ieskaņas koncerts (programmā Ērika Ešenvalda mūzika koru “Anima” un “Magnum chorum” interpretācijā); garīgās mūzikas koncerts; kamermūzikas un simfoniskās mūzikas koncerts; jaunrades deju skate; Raimonda Staprāna lugas “Anšlavs un Veronika” izrāde Sanfrancisko Jaunā teātra iestudējumā; kora “Anima” koncerts “Krastā saviļņots”; tautas deju lieluzvedums; kopkora koncerts “Es upe, uz jūru plūstoša!”; mākslas izstāde; Ērika Ešenvalda meistarklases; zaļumballe; bērnu nodarbības un ballīte; jauniešu balle; mūzikas un dzejas pasākums “Vakars bez Jura Kronberga”; rokmūzikas vakars ar rokmūzikas grupu “Akacis” un “Astro’n’out” dalību.

Izmantotie informācijas avoti

Drunka, A., Lauga, S. (2022, 24. janvāris). “Ar raitu soli, skaņu balsi – maz' bišķiņ skaļāk!”. Šovasar Dziesmu un deju svētki Amerikā. https://lr1.lsm.lv "Ar raitu soli, skaņu balsi - maz’ bišķiņ skaļāk!". Šovasar dziesmu un deju svētki Amerikā / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv) XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV. (2022). XV Vispārējie dziesmu un deju svētki | Minesota | Amerikas savienotās valstis (latviansongfest2022.org)

Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki

I Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sietlā 1962. gada 2.–5. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Pēteris Pētersons. Virsdiriģenti: Pēteris Galiņš, Arvīds Grants, Valdemārs Ozoliņš.

II ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Portlendā 1965. gada 2.–5. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Juris Krīgens, priekšsēža vietnieks – Andris Ritmanis. Virsdiriģenti: Arvīds Berķis, Leonards Bērziņš, Pēteris Galiņš, Bruno Skulte. Galvenais koru koncerts notika Pilsētas auditorijā. Pirms koncerta – svētku gājiens. Galvenās norises: garīgs koncerts; izrāde “Jaunas asinis” (Valdemārs Kārkliņš); Volfganga Dārziņa piemiņas koncerts; “Pērkonīša” uzvedums “Balta nāca tautu meita”; rakstnieku rīts; Rietumu piekrastes un Vidienes gleznotāju darbi; mākslas amatnieka Stefana Berca darbi; dzintara rotu mākslas amatnieka Ričarda Rubeņa darbi; daiļamatniecības skate; dziesmu svētku vēstures skate; Latvijas preses skate.

III ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sanfrancisko 1967. gada 30. jūnijā–4. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Valdemārs Švāns, priekšsēža biedrs – Jānis Taube. Virsdiriģenti: Leonards Bērziņš, Pēteris Galiņš, Bruno Skulte. Galvenais koru koncerts notika Pilsētas auditorijā. Pirms koncerta – svētku gājiens. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības izstāde; latviešu arhitektūras izstāde; latviešu filatēlijas izstāde; latviešu gleznu izstāde; latviešu skaņdarbu koncerts; teātra izrāde “Āksts” (Mārtiņš Zīverts); tautas deju uzvedums “Vasaras saulgriežos”; rakstnieku rīts.

IV ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Losandželosā 1970. gada 30. jūnijā–6. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Helmuts Brauķis, priekšsēža biedrs – Vilis Lapenieks. Virsdiriģenti: Arvīds Berķis, Oļģerts Bištēviņš, Ernests Brusubārdis II, Pēteris Galiņš, Andrejs Kurmiņš. Galvenais koru koncerts notika Pasadenas pilsētas auditorijā. Galvenās norises: rakstnieku cēliens; mākslas un daiļamatniecības izstādes; teātra izrāde “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts); “Čikāgas piecīšu” koncerts; skaņdarbu koncerts; tautisks uzvedums “Skaista mana tēvu zeme” (Viļa Lapenieka sakārtojumā un režijā).

V Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Vankūverā 1972. gada 30. jūnijā–4. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Lielmežs. Virsdiriģenti: Arvīds Berķis, Ernests Brusubārdis II, Pēteris Galiņš, Jānis Kalniņš, Fanija Matīsa, Arvīds Purvs. Galvenais koru koncerts notika Karalienes Elizabetes teātrī. Galvenās norises: rakstnieku cēliens; latviešu preses 150 gadu jubilejas izstāde; garīgais koncerts; teātra izrāde “Zīmes smiltīs” (Artūrs Voitkus); latviešu simfoniskās mūzikas koncerts; tautas deju uzvedums (vadītājs Valdis Garuts); jaunatnes sacensības; jaunatnes koncerts; gleznu un tēlotājmākslas izstāde; daiļamatniecības skate.

VI Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sietlā 1975. gada 3.–7. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Miervaldis Janševics, priekšsēža vietnieks – Zigurds Segliņš. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis II, Daira Cilne, Pēteris Galiņš, Fanija Matīsa, Arvīds Purvs, Brigita Ritmane-Ose. Galvenais koru koncerts notika Sietlas operas namā pilsētas centrā. Galvenās norises: mākslas izstāde; garīgais koncerts; Andra Kārkliņa koncerts; teātra izrāde “Bez siltām vakariņām” (Gunārs Grieze) un “Sprīdītis” (Anna Brigadere); jauniešu koncerts; sporta sacīkstes; tautas deju lieluzvedums “Es mācēju danci vest” (uzveduma autore un vadītāja Irēne Beleičika); “Trīs no Pārdaugavas” koncerts; rakstnieku cēliens.

VII Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Losandželosā 1977. gada 6.–10. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Taube. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis II, Daira Cilne, Pēteris Galiņš, Fanija Matīsa, Arvīds Purvs, Brigita Ritmane-Ose. Galvenais koru koncerts notika Centra auditorijā. Pirms koncerta – svētku gājiens. Galvenās norises: garīgais koncerts; populārās mūzikas koncerts; jauno mākslinieku koncerts; teātra izrāde “Kas dārzā, kas dārzā” (Anšlavs Eglītis); rakstnieku cēliens; solistu koncerts; baleta vakars; kabarē; tautas deju sarīkojums; Larisas Mondrusas koncerts; tēlotājas mākslas un daiļamatniecības izstādes.

VIII Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sanfrancisko 1979. gada 4.–8. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Justs Karlsons. Virsdiriģenti: Vija Adamoviča, Daira Cilne, Pēteris Galiņš, Andrejs Jansons, Fanija Matīsa, Brigita Ritmane-Ose. Galvenais koru koncerts notika Masonic auditorijā. Galvenās norises: garīgais koncerts; “Kolibri” ansambļa koncerts; jauniešu ansambļu koncerts; teātra izrāde “Omartija kundze” (Anšlavs Eglītis); tautas deju uzvedums “Saule, saule – zeme, zeme” (vadītāja Aija Turaida); rakstnieku cēliens; solistu koncerts; mākslas un daiļamatniecības skate.

IX Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Portlendā 1982. gada 30. jūnijā–5. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Justs Karlsons. Virsdiriģenti: Vija Adamoviča, Daira Cilne, Pēteris Galiņš, Fanija Matīsa, Imants Mežaraups, Brigita Ritmane. Galvenais koru koncerts notika Civil Auditorium. Pirms koncerta – svētku gājiens. Galvenās norises: garīgais koncerts; gleznu un skulptūru izstāde; mākslas un daiļamatniecības skate; solistu koncerts; rakstnieku cēliens; uzvedums “Tu esi Portlendā, mans draugs” (autors Uldis Siliņš); teātra izrāde “Kade pārnāksi, bālēliņ” (autors Uldis Siliņš); tautas deju uzvedums (vadītājs Valdis Garuts).

X Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Vankūverā 1985. gada 3.–7. jūlijā

Svētki veltīti Krišjāņa Barona 150 gadu atcerei. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Alberts Pūpols. Virsdiriģenti: Vija Adamoviča, Daira Cilne, Pēteris Galiņš, Fanija Matīsa, Arvīds Purvs, Brigita Ritmane, Lolita Ritmane. Galvenais koru koncerts notika Orpheum Theatre. Pirms koncerta – gājiens. Galvenās norises: mākslas izstāde; garīgais koncerts; 2 x 2 koncerts; teātra izrāde “Vēstules no dzimtenes” (Uldis Siliņš); kabarē “Trīs draugi no Pārdaugavas”; tautas deju uzvedums; solistu koncerts; rakstnieku cēliens. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Alberts Pūpols: “Esam kopā nākuši, lai dziesmās veldzētu savu garu, un dziesmas, kā vienmēr, vieno mūs. Šajos svētkos varbūt mazliet vairāk kā citos mēs arī godinām pirms 150 gadiem dzimušo Dainu Tēvu – Krišjāni Baronu. Viņš savu dzīvi ziedoja latvju dainām un pilnībā apzinājās dainu mistisko iedarbi uz latviešu dvēselēm, jo viņš pats dzīvoja šīs iedarbes pārņemts. Pat dzīves novakarē viņš iestādīja divus ozoliņus, mēs zinām, ko mitoloģijā latvietim nozīmē ozols. Par dziesmu svētkiem un Krišjāni Baronu domājot, nevaram nepieminēt viņa paša skaistos vārdus: Man klints akmeni neveļat, Man pieminekli neceļat: No latvju dainām tas jau celts Un nerūsēs šis tautas zelts.” (Pelēns, Kārlis. 10. Rietumu krasta latviešu dziesmu svētki: Vankūverā, Britu Kolumbijā, Kanādā, no 3. līdz 7. jūl. 1985. 11. lpp.)

XI Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Losandželosā 1989. gada 30. jūnijā–5. jūlijā

Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Arnis Tūbelis. Virsdiriģenti: Vija Adamoviča, Daira Cilne, Pēteris Galiņš, Kārlis Jurisons, Imants Kokars, Vizma Maksiņa, Lolita Ritmane. Galvenais koru koncerts notika Terases teātrī. Pirms koncerta – svētku gājiens. Galvenās norises: tautas deju uzvedums (vadītāja Nora Mičule); rakstnieku cēliens; dziesmu spēle “Tas vakars piektdienā” (mūzikas autore Lolita Ritmane, teksta autors Andris Ritmanis); mākslas, dzintara un daiļamatniecības izstādes; Rasmas Lielmanes un Artūra Ozoliņa kamermūzikas koncerts; garīgais koncerts. Maijas Irbēns atmiņas: “Un tad Kalifornijā viesojās tas “Ave Sol” koris no Latvijas. Viņi bija fantastiski! Viņu uzstāšanās nebija plānota, bet viņi Amerikā kaut kur uzstājās Rietumkrastā. Un tad Gido Kokars [visticamāk, domāts Imants Kokars, kurš bija kora “Ave Sol” diriģents] teica: “Mēs tiksimies drīz! Redzēsimies brīvā Latvijā!” Un kad viņš to pateica, visa publika bija tik klusa. Visi bija tādā šokā. Tas bija tas lielākais pārsteigums.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 75. lpp.)

XII Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sietlā 1992. gada 30. jūnijā–5. jūlijā

Rīcības komitejas priekšsēdis Jānis Praudiņš, muzikālās daļas vadītāja – Maija Riekstiņa. Goda virsdiriģents Andrejs Jansons, virsdiriģenti: Daira Cilne, Ellis R. French, Pēteris Galiņš, Kārlis Jurisons, Maija Riekstiņa un Lolita Ritmane.

Galvenās norises: garīgās mūzikas koncerts; deju uzvedums “Dejotprieks”; jaundeju koncerts “Deja 92”; kopkoru koncerts; rakstnieku cēliens; Leldes Stumbres lugas “Nākošpavasar” iestudējums (Valmieras Drāmas teātris); Raimonda Staprāna lugas “Mieles” iestudējums (Sanfrancisko Mazais teātris); mākslinieku koncerts ar Artura Ozoliņa, Lailas Saliņas un Paula Berkolda dalību; ansambļa “Ornaments” koncerts; Ausmas Līdaces koncerts; solistu koncerts; izstādes.


Izmantotie informācijas avoti

Rietumkrasta XII dziesmu svētki. (b.g.).  Rietumkrasta svētki :: Latviansongfestfund

Ķīsis, G. (1992, 9. jūnijs). Labas gribas dziesmu svētki. Neatkarīgā Cīņa, 91, 3. Neatkarīgā Cīņa, Nr.91 (09.06.1992) (periodika.lv)

  • XII Rietumu krasta Latviešu Dziesmu svētki 1992 = XII West coast Latvian Song Festival 1992, [Sietlā, 30. jūnijs - 5. jūlijs] : vadonis. Sietla: 12. Rietumu krasta Latviešu Dziesmu svētku rīcības komiteja.
  • XIII Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Losandželosā 1999. gada 2.–5. jūlijā

    Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Valdis Pavlovskis, priekšsēža vietniece – Silvija Tūbele. Virsdiriģenti: Pauls Berkolds, Daira Cilne, Andis Garuts, Maija Riekstiņa, Brigita Ritmane, Lolita Ritmane, Laura Rokpelne-Mičule, Zinta Zariņa. Goda viesi – Fanija Matīsa, Pēteris Galiņš. Galvenais koru koncerts notika Tūkstoš Ozolu Mākslas centrā (Thousand Oaks). Galvenās norises: populārās mūzikas koncerts “Turp un atpakaļ”; muzikālā komēdija “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis, mūzika: Mendelis Bašs, dziesmu teksti: Voldemārs Pūce); bērnu teātris “Skudra un sienāzis” (režisors Andrejs Zinbergs); garīgais koncerts; tautas deju uzvedums (vadītāja Inese Raistere); dzejnieku un rakstnieku cēliens; mākslas izstādes.

    XIV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sanfrancisko 2003. gada 28. augustā–1. septembrī

    Rīcības komitejas priekšsēde - Zinta Zariņa. Virsdiriģenti - Pauls Berkolds, Daira Cilne, Andis Garuts, Gunta Plostnieks, Dace Rapa, Maija Riekstiņa, Brigita Ritmane, Lolita Ritmane, Laura Rokpelne-Mičule un Zinta Zariņa.

    Galvenās norises: atklāšanas koncerts ar Losandželosas vīru kora “Uzdziedāsim, brāļi!” (diriģente Laura Rokpelne-Mičule) un pianista Pētera Plakiža dalību; kopkora koncerts; tautas deju uzvedums; garīgās mūzikas koncerts veltīts Viktoram Baštikam; postfolkloras grupas “Iļģi” koncerts; viencēliena dziesmu spēle “Gudrais padomiņš” (izrādes autore un režisore Andra Berkolda); rakstnieku rīts; dziesmu spēles “Tobago!” (Māras Zālītes teksts, Ulda Marhileviča mūzika) uzvedums.


    Izmantotie informācijas avoti

    Daukste-Silasproģe, I. (2003, 4. oktobris). Mirklīga satikšanās Sanfrancisko. Latvija Amerikā, 40, 3. Latvija Amerikā, Nr.40 (04.10.2003) (periodika.lv)

    Moora, A. (2003, 6. septembris). Kas to Sanfrancisko dimdināja? Laiks, 35, 1.  Laiks, Nr.35 (06.09.2003) (periodika.lv)

    XV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Kalifornijā 2008. gadā 28. augustā–1. septembrī

    Rīcības komitejas priekšsēdis - Pauls Berkolds, priekšsēža vietnieks Arnis Tolks, mūzikas nozares vadītāji - Lolita Ritmane un Pauls Berkolds, tautas deju lieluzveduma vadītājas - Ilze Nagaine un Dziesma Tetere. Virsdiriģentu godā - Pauls Berkolds, Andis Garuts, Maija Riekstiņa, Lolita Ritmane, Brigita Ritmane, Laura Rokpelne-Mičule, Zinta Zariņa un Romāns Vanags (Latvija).

    Galvenās norises: atklāšanas koncerts ar Losandželosas vīru kora “Uzdziedāsim, brāļi!” un Rīgas jauno diriģentu kora dalību; latviešu mūzikas koncerts (piedalās pianists Juris Žvikovs un Rīgas jauno diriģentu koris); dziesmu spēle “Vēstule no Losas” (teksta autors Andris Ritmanis, mūzikas autore Lolita Ritmane); mākslas izstāde; bērnu rīts; rakstnieku rīts; teātra izrāde “Hotel Paradiso” (autore un režisore Andra Berkolda, mūzikas autore Dace Aperāne); tautas deju uzvedums; kopkora koncerts; tirdziņš.


    Izmantotie informācijas avoti

    [2008]. XV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Ventūrā, Kalifornijā : Vadonis. [ASV: Dziesmu svētku rīcības komiteja].

    XVI Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Sanhosē 2015. gadā 4.–6. septembrī

    Rīcības komitejas priekšsēdis - Aldis Simpsons. Virsdiriģenti - Zinta Zariņa, Lolita Ritmane, Gunta Plostnieks, Andis Garuts, Juris Ķeniņš, Laura Rokpelne-Mičule, Maija Riekstiņa, Brigita Ritmane, Pauls Berkolds un Ivars Cinkuss (Latvija).

    Svētkos piedalījās ap 270 dziedātāju un 130 dejotāju, tos apmeklēja ap 1 300 skatītāju.

    Viesi no Latvijas - jauktais koris “Cantus Fortis” (diriģents Ivars Cinkuss), sieviešu koris “Sapnis” (diriģente Iveta Rīsmane-Lūse) un Latvijas Meža darbinieku vīru koris “Silvicola” (diriģents Aivars Opincāns), kā arī Latvijas Kultūras ministre Dace Melbārde. Svētkos piedalās arī kori no ASV, Kanādas, Beļģijas, Īrijas un citām Eiropas valstīm.

    Galvenās norises: svētku atklāšana ar Losandželosas vīru kora “Uzdziedāsim, brāļi” dalību; muzikālā komēdija “Precies, māsiņ”; Losandželosas mākslinieku koncerts “Te nu mēs esam”; mākslas izstāde “Vakar, šodien un rīt”; bērnu rīts; Laura Reinika koncerts “Es skrienu”; garīgās mūzikas koncerts; tautas dejas uzvedums “Caur mūžiņu izdejoju” un kopkora koncerts.


    Izmantotie informācijas avoti

    Zoldnere, T. (2015, 4. maijs). XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki. Laikraksts "Latvietis": XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki

    XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki. Rietumkrasta svētki :: Latviansongfestfund

    (2015, 18. septembris). Aizvadīti XVI ASV Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki Foto: Aizvadīti XVI ASV Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētki (delfi.lv)

    Uz_augšu

    Kultūras dienas Austrālijā

    Laikā no 1947. līdz 1952. gadam no Vācijas bēgļu nometnēm Austrālijā nonāca otrs lielākais skaits latviešu, kuri apmetās lielākajās Austrālijas pilsētās – Sidnejā, Melburnā, Adelaidē, Brisbenā, Pērtā, Kanberā. Tā Austrālija kļuva par otru ievērojamāko trimdas latviešu apmešanās zemi tūlīt aiz ASV. Arī šeit latvieši aktīvi veidoja savas vietējās organizācijas un attīstīja sabiedrisko, kultūras un politisko dzīvi. Pie organizācijām sāka veidoties skolas, bibliotēkas, teātru ansambļi, kori un dubultkvarteti, tautas deju kopas un jaunatnes pulciņi. Melburnā bija apmetusies diriģente Tikla Ilstere, kura jau 1949. gadā nodibināja pirmo jaukto kori 40 dalībnieku sastāvā. Tā pamazām attīstījās koru tradīcijas, teātra darbība un citas mākslas nozares. Austrālijas latvieši aktīvi sāka meklēt iespēju satikties kuplākā pulkā. Tam pamatā bija vēlēšanās sajust kopības prieku un emocijas – just latviskas jūtas, domāt latviskas domas, runāt latviski, tādējādi apstiprinot uzticību Latvijai un latviskumam. Arī Austrālijā dzīvojošie latvieši domās vienmēr ir bijuši kopā ar Latvijas laikā gūtajām dziesmu svētku emocijām. Tomēr likās, ka ar dziedāšanu vien nepietiek. Gribējās dzirdēt, ko runā tauta, ko raksta un domā rakstnieki un dzejnieki, noskaidrot, kas vispār notiek starp latviešiem, diskutēt, novērtēt tagadni un nākotnes izredzes. Šo jūtu pārņemti Austrālijas latvieši kopš 1951. gada ik gadu rīkoja (un rīko vēl šodien) Kultūras dienas. Tās notika un notiek Ziemassvētku un Jaungada periodā, un pēc norišu daudzveidības ir pielīdzināmas dziesmu dienām un pat dziesmu svētkiem. Kultūras dienu veidošanu atbalstīja Austrālijas latviešu labdarības biedrība. Katru gadu Kultūras dienās nemainīgi tika rīkoti kopkoru koncerti, tautas deju priekšnesumi, izstādes, teātra izrādes, jaunatnes un bērnu pasākumi, rakstnieku cēlieni, sporta spēles u. tml. Kultūras dienu galvenais mērķis – uzturēt latvisko garu, stiprināt latvisko jušanu un domāšanu. Izveidojās pārliecība, ka ar rosīgu kultūras darbu būs iespējams saglabāt ne tikai nacionālo kultūras mantojumu, bet arī, vērīgi raugoties tagadnē un nākotnē un neatlaidīgi darbojoties jaunradē, uz Austrāliju sabraukušie latvieši varēs ne tikai saglabāt savu patstāvību, bet arī paši sevi. Pavisam kopā no 1951. līdz 2017. gadam ir notikušas 56 Kultūras dienas. Jāņa Čečiņa atmiņas par Austrālijas latviešu Kultūras dienām: “Kad man bija kādi astoņi gadi, es sāku iet latviešu sestdienas skolā Sidnejā. Tur bija ļoti aktīva latviešu sabiedrība. Sidnejā un tās apkārtnē iebrauca [domāts laiks no 1947. gada līdz 50. gadu sākumam] apmēram 5 tūkstoši latviešu. Bija ļoti liela aktivitāte. Tas pirmais, ko es atceros, bija Austrālijas latviešu Kultūras dienas Sidnejā, tas varētu būt ap 1956. vai 1957. gadu. Es atceros “Skroderdienas Silmačos” izrādi. Un man kā bērnam ļoti patika tā krāsns uzsprāgšana. Es domāju to izrādi noskatījās kādi 600 vai 700 skatītāji.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs. 2015. 110. lpp.)

    Austrālijas latviešu 1. Kultūras dienas Sidnejā 1951. gada 28.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Felikss Brūvelis. Kultūras dienu sarīkojumu pamatā bija kora koncerts, kurš notika Konservatorijas zālē. Par kora diriģentu tika iecelts Žanis Smiltnieks, kurš sagatavoja divus korus – Austrālijas latviešu labdarības biedrības un Skaiviles latviešu kori. Neilgajā laikā tie varēja iemācīties tikai 5 dziesmas: Jāzepa Vītola “Gaismas pili” un “Dievozolu trijotni”, Andreja Jurjāna kantāti “Tēvijai” un Latvijas un Britu himnu. Koncertā piedalījās arī pianists Eižens Freimanis, solisti E. Ārone un Ernests Māršaus, dubutkvartets “Imanta”. Notika arī rakstnieku diena un teātra izrāde “Cilvēki uz jūras” (J. B. Prīstlijs). “Kultūras dienu izrādei bija nepieciešama latviešu autora luga, taču, kā dzirdēts, Zīverta “Cenzūra” pienākusi Sidnejā vēlu, un arī citu, gluži tehnisku iemeslu dēļ teātra vadība bija spiesta likt programmā svešas tautas autora darbu. Tas tomēr izrādes nozīmi nemazina, jo to sagatavoja latviešu teātris, latviešu režisors un spēlēja latviešu aktieri, kam papilnam tiesība reprezentēt latviešu kultūru – latviešu teātra mākslu .. vēl jāpiebilst, ka Prīstlija darbam arī daudz līdzības ar mūsu Zīvertu: tā pati gudrība, asprātība dialogos, problēmu meklēšana.” (Dulmanis, Voldemārs. Latviešu kultūras dienas Austrālijā, 1951–1970. 1971. 21. lpp.)

    Austrālijas latviešu 2. Kultūras dienas Melburnā 1952. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Gerhards Brēmanis. Šo dienu galvenais mērķis bija latviešu trimdas saimes nacionālā gara stiprināšana, un viena no galvenajām pamatdomām bija rūpes, lai latviešu jaunatne varētu saņemt pēc iespējas vairāk no latviskās kultūras gara. Līdz ar to šajos svētkos pastiprināta uzmanība tika veltīta jauniešu programmai. Kopkoru koncerts notika Melburnas pilsētas nama zālē. Koncertā piedalījās vairāk nekā 100 dziedātāju, to noklausījās 1700 viesu. Apvienoto kori diriģēja Meta Krišjāne-Vīgnere, Kaspars Svenne, Ernests Māršaus un Žanis Smiltnieks. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības izstāde ar 19 latviešu mākslinieku darbiem; vīru dubultkvarteta “Imanta” koncerts (diriģents Jānis Puisēns); referātu un rakstnieku rīts; solistu koncerts; izrāde “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (Anna Brigadere); jaunatnes rakstu darbu sacensības; sporta meistarsacīkstes.

    Austrālijas latviešu 3. Kultūras dienas Adelaidē 1953. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Voldemārs Dulmanis. Kopkoru koncerts notika Adelaides pilsētas nama zālē. Koncertā piedalījās 120 dziedātāju, to noklausījās vairāk nekā 1200 apmeklētāju. Apvienoto kori diriģēja Meta Krišjāne-Vīgnere, Kaspars Svenne, Kārlis Nunavs un Arvīds Kants. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības izstāde; tautas deju sacensības; izrāde “Sprīdītis” (Anna Brigadere); rakstnieku diena; solistu koncerts; sarīkojums jaunatnei, kuru noslēdza baleta uzvedums “Pasaciņa”.

    Austrālijas latviešu 4. Kultūras dienas Brisbenā 1954. gada 24.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Kūkums. Kopkora koncertu diriģēja Voldemārs Rullis un Ēriks Ozoliņš. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības izstāde; jaunatnes darbu izstāde; tautas deju un baleta vakars; jaunatnes rīts, kura ietvaros jaunieši dalījās ar pašu izpildītām dziesmām, dejām, mūziku, deklamāciju un vingrojumiem; solistu koncerts; rakstnieku rīts; teātra izrāde “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts).

    Austrālijas latviešu 5. Kultūras dienas Sidnejā 1955. gada 26.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Kārlis Nīcis. Kopkora koncertu diriģēja Voldemārs Rullis, Ēriks Ozoliņš, Meta Krišjāne-Vīgnere. Kopkora koncerts notika Sidnejas pilsētas namā. Koncertā piedalījās 112 dziedātāji, to noklausījās 1900 viesu. Galvenās norises: gleznu izstāde un daiļamatniecības skate; jaunatnes dziesmu un deju pēcpusdiena; latviešu komponistu jaundarbu koncerts; teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis); jaunatnes un bērnu diena.

    Austrālijas latviešu 6. Kultūras dienas Melburnā 1956. gada 26. decembrī–1957. gada 3. janvārī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Edgars Dunsdorfs. Kopkora virsdiriģenti: Meta Krišjāne-Vīgnere, Kaspars Svenne un Voldemārs Rullis. Kopkora koncerts notika Melburnas pilsētas nama zālē. Tajā piedalījās 100 dziedātāju, to noklausījās 1700 viesu. Galvenās norises: izrāde “Seši mazi bundzenieki” (Ādolfs Alunāns); kultūras izstāde; mākslas un daiļamatniecības izstāde; jaunatnes koncerts; vingrošanas un tautas deju demonstrējumi; rakstnieku vakars; jaundarbu koncerts.

    Austrālijas latviešu 7. Kultūras dienas Adelaidē 1957. gada 23.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Kārlis Ābele. Kopkora koncerts notika Adelaides pilsētas nama zālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 145, bet apvienotajā vīru korī – 85 dziedātāji. Koncertu noklausījās 1300 viesu. Koncertu diriģēja Kaspars Svenne, Voldemārs Rullis un Jānis Puisēns. Par kopkora diriģenti bija aicināta arī Meta Krišjāne-Vīgnere, kura nevarēja ierasties smagās slimības dēļ (mūžībā aizgāja 1958. gada 15. janvārī). Kopkora priekšā godalgoja arī skaistāko un etnogrāfiski pareizāko tautas tērpu valkātājas. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības izstāde; jaunatnes koncerts; izrāde “Maija un Paija” (Anna Brigadere); izrāde “Uguns un nakts” (Jānis Rainis); tautas deju sacensības un demonstrējumi; literārā pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 8. Kultūras dienas Brisbenā 1958. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Kūkums. Kopkora koncerts notika Brisbenas pilsētas nama zālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 94, bet apvienotajā vīru korī – 53 dziedātāji. Koncertu diriģēja Ēriks Ozoliņš, Kaspars Svenne, Voldemārs Rullis un Jānis Puisēns. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības skate; teātra izrāde “Ugunī” (Rūdolfs Blaumanis); jaunatnes koncerts; Jāzepa Vītola piemiņas koncerts; jaunatnes pēcpusdiena; tautas deju un dziesmu vakars.

    Austrālijas latviešu 9. Kultūras dienas Sidnejā 1959. gada 25.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Eduards Šmugājs. Kopkora koncerts notika Sidnejas pilsētas nama zālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 161, bet apvienotajā vīru korī – 77 dziedātāji. Koncertu diriģēja Voldemārs Rullis, Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš, Kaspars Svenne, Jānis Puisēns. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības skate; izrāde “Lolitas brīnumputns” (Anna Brigadere); lirikas vakars; bērnu un jaunatnes rīts; izrāde “Ganu zēns un jods” (Uldis Siliņš); solistu koncerts; tautas deju sarīkojums; jaunatnes koncerts; referāti ar debatēm.

    Austrālijas latviešu 10. Kultūras dienas Melburnā 1960. gada 25. decembrī–1961. gada 1. janvārī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Ēriks Līdums. Kopkora koncerts notika Sidneja Maijera brīvdabas mūzikas estrādē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 170, bet apvienotajā vīru korī – 60 dziedātāju. Koncertu noklausījās 2200 viesu. Koncertu diriģēja Ernests Māršaus, Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš, Kaspars Svenne, Jānis Puisēns, Edmunds Smalkais. Galvenās norises: gleznu izstāde; lietišķās mākslas izstāde; garīgais koncerts; jaunatnes koncerts; tautas deju vakars; solistu koncerts; teātra izrāde “Piebalgas audēji” (Arveds Švābe); rakstnieku pēcpusdiena; skate “Latviešu māksla 10 gados”.

    Austrālijas latviešu 11. Kultūras dienas Adelaidē 1961. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Bogens. Kopkora koncerts notika kino teātra “Odeon” zālē. Tajā piedalījās 300 dziedātāju, to noklausījās 2000 viesu. Koncertu diriģēja Kaspars Svenne, Viktors Bendrups, Voldemārs Rullis, Jānis Puisēns. Galvenās norises: tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; solistu koncerts; teātra izrāde “Karaliene Jāna” (Anna Brigadere); tautas deju vakars; teātra izrāde “Ķīnas vāze” (Mārtiņš Zīverts); jaunatnes koncerts; skate “Latviešu kultūras dzīve Austrālijā 1961. gadā”.

    Austrālijas latviešu 12. Kultūras dienas Brisbenā 1962. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Kūkums. Kopkora koncerts notika Brisbenas pilsētas nama zālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 117, bet apvienotajā vīru korī – 33 dziedātāji. Koncertu noklausījās 550 viesu. Koncertu diriģēja Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Voldemārs Rullis. Galvenās norises: gleznu un lietišķās mākslas izstāde; jaunatnes koncerts; jaunatnes rakstu darbu sacensības; tautas deju sarīkojums; teātra izrāde “Āksts” (Mārtiņš Zīverts).

    Austrālijas latviešu 13. Kultūras dienas Sidnejā 1963. gada 27.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Imants Sveilis. Kopkora koncerts notika Sidnejas pilsētas namā. Tajā piedalījās 240 dziedātāju, to noklausījās 2000 viesu. Koncertu diriģēja Voldemārs Rullis, Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Kaspars Svenne, Jānis Puisēns, Ernests Māršaus. Galvenās norises: gleznu izstāde; daiļamatniecības izstāde; skate “Toreiz un tagad”; teātra izrāde “Indulis un Ārija” (Jānis Rainis); jaundarbu koncerts; tautas deju sarīkojums “Lai rīb tautu istabiņa” (sagatavojis K. Gulbergs); jaunatnes pēcpusdiena; baleta pēcpusdiena; solistu koncerts.

    Austrālijas latviešu 14. Kultūras dienas Pērtā 1964. gada 26.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Voldemārs Balodis. Kopkora koncerts notika Playhouse teātra zālē. Tajā piedalījās 107 dziedātāji. Koncertu diriģēja Ansis Sprancis un Kaspars Svenne. Galvenās norises: gleznu un lietišķās mākslas izstāde; rakstnieku pēcpusdiena; teātra izrāde “Kazanovas mētelis” (Anšlavs Eglītis); tautas deju uzvedums; jaunatnes pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 15. Kultūras dienas Melburnā 1965. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Teodors Silkalns. Kopkora koncerts notika Melburnas pilsētas nama lielajā zālē. Tajā piedalījās 220 dziedātāju, to noklausījās 2200 viesu. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Voldemārs Rullis, Ēriks Ozoliņš, Kaspars Svenne, Jānis Puisēns, Ernests Māršaus. Galvenās norises: jaunatnes koncerts; solistu koncerts; lietišķās mākslas un Jāņa Raiņa piemiņas izstāde; tautas deju sarīkojums; teātra izrāde “Ugunī” (Rūdolfs Blaumanis).

    Austrālijas latviešu 16. Kultūras dienas Kraistčērčā 1966. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Oskars Puķīte. Kopkora koncerts notika Kašmiras ģimnāzijas zālē. Tajā piedalījās 67 dziedātāji, to noklausījās 320 klausītāji. Koncertu diriģēja Kaspars Svenne un Aivars Gavars. Galvenās norises: jaunatnes koncerts; mākslas un lietišķās mākslas izstāde; diskusiju pēcpusdiena; solistu koncerts; literārā pēcpusdiena; teātra izrāde “Ļaunais gars” (Rūdolfs Blaumanis); tautas deju sarīkojums.

    Austrālijas latviešu 17. Kultūras dienas Adelaidē 1967. gada 26.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Bruno Krūmiņš. Kopkora koncerts notika Haindmaršas pilsētas nama zālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 250, bet apvienotajā vīru korī – 87 dziedātāji. Koncertu diriģēja Kaspars Svenne, Viktors Bendrups, Jānis Puisēns. Galvenās norises: teātra izrāde “Trakais Juris” (Mārtiņš Zīverts); jaunatnes koncerts un balets; tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; izlases koncerts; tautas deju sarīkojums; teātra izrāde “Sprīdītis” (Anna Brigadere).

    Austrālijas latviešu 18. Kultūras dienas Sidnejā 1968. gada 28.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Pēteris Laiviņš. Kopkora koncerts notika Sidnejas pilsētas nama zālē. Tajā piedalījās 349 dziedātāji, to noklausījās 2450 viesu. Koncertu diriģēja Voldemārs Rullis, Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Jānis Puisēns, Kaspars Svenne. Galvenās norises: teātra izrāde “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (Anna Brigadere) un “Rīga dimd” (Mārtiņš Zīverts); tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; Latvijas pastmarku izstāde; solistu koncerts; tautas deju lieluzvedums “Jāņu vakars”; bērnu un jaunatnes rīts; godalgotās Ulda Siliņa pasaku lugas “Didzis un Sargeņģelis” saīsināts uzvedums.

    Austrālijas latviešu 19. Kultūras dienas Pērtā 1969. gada 26.–30. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Grīnvalds. Kopkora koncerts notika Playhouse teātra zālē. Tajā piedalījās 120 dziedātāju. Koncertu diriģēja Ansis Sprancis, Viktors Bendrups. Galvenās norises: lietišķās mākslas izstāde; tēlotājmākslas izstāde; solistu koncerts; rakstnieku pēcpusdiena; teātra izrāde “Skarbā piekraste” (pēc Valdemāra Kārkliņa romāna “Teika par septiņiem kuģiem”) un “Kurrpurrū” (Mārtiņš Zīverts); tautas deju uzvedums “Pļaujas svētki”; jaunatnes pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 20. Kultūras dienas Brisbenā 1970. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Hugo Okšis. Kopkora koncerts notika Brisbenas pilsētas namā. Tajā piedalījās 130 dziedātāju, to noklausījās 540 viesu. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Voldemārs Rullis, Ēriks Ozoliņš. Galvenās norises: solistu koncerts; jaunatnes pēcpusdiena; tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; teātra izrāde “Pēdējā laiva” (Mārtiņš Zīverts); tautas deju vakars; rakstnieku cēliens; referātu pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 21. Kultūras dienas Melburnā 1971. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Ziedonis Apsītis. Kopkora koncerts notika Melburnas pilsētas namā. Tajā piedalījās 200 dziedātāju, to noklausījās 1900 viesu. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Haralds Rutups, Kaspars Svenne, Voldemārs Rullis, Ēriks Ozoliņš. Galvenās norises: grafiskās mākslas izstāde; lietišķās mākslas izstāde; atklāšanas koncerts; jaunatnes sarīkojums; teātra izrāde “Bezkaunīgie veči” (Anšlavs Eglītis); tautas deju uzvedums; referātu lasījumi.

    Austrālijas latviešu 22. Kultūras dienas Adelaidē 1972. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Miervaldis Bumbieris. Kopkora koncerts notika Apollo sporta zālē. Tajā piedalījās 260 dziedātāju, to noklausījās 1300 klausītāju. Koncertu diriģēja Kaspars Svenne, Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Haralds Rutups, Ēriks Ozoliņš. Galvenās norises: “Latviešu muzejs” – divās telpās bija novietotas grāmatas, gleznas, keramika, tautas tērpi, pastmarku un naudas paraugi un atsevišķi izstādīti latviešu karavīru uzņēmumi, dokumenti, nozīmes un tērpu paraugi; Ērika un Margaritas Biezaišu mūzikas krātuves materiālu izstāde; tēlotājas un lietišķi dekoratīvās mākslas izstādes; jaunatnes pēcpusdiena; atklāšanas koncerts; teātra izrāde “Mačs Priekulis” (Aina Vāvere); tautas deju sarīkojums; raibā pēcpusdiena ar jautra rakstura izdarībām.

    Austrālijas latviešu 23. Kultūras dienas Sidnejā 1973. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Vidvuds Koškins. Kopkora koncerts notika Sidnejas operas namā. Tajā piedalījās 420 dziedātāju, to noklausījās 2700 viesu. Koncertu diriģēja Haralds Rutups, Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš, Voldemārs Rullis, Edgars Kalums. Galvenās norises: jaunatnes pēcpusdiena; tēlotāja mākslas izstāde; lietišķās mākslas izstāde; atklāšanas koncerts; teātra izrāde “Zelta zirgs” (Jānis Rainis); tautas deju uzvedums; bērnu rīts; raibais vakars.

    Austrālijas latviešu 24. Kultūras dienas Pērtā 1974. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Laimonis Mušinskis. Kopkora koncerts notika Pērtas koncertzālē. Tajā piedalījās 170 dziedātāju, to noklausījās 850 klausītāju. Koncertu diriģēja Haralds Rutups, Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš. Galvenās norises: tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes; atklāšanas koncerts; teātra izrāde “Pūt, vējiņi” (Jānis Rainis) un “Klaidonis” (Miervaldis Bumbieris); tautas deju uzvedums; jaunatnes pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 25. Kultūras dienas Brisbenā 1975. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Oskars Rudzītis. Kopkora koncerts notika Brisbenas pilsētas nama zālē. Koncertu diriģēja Haralds Rutups, Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Kaspars Svenne, Edgars Kalums. Galvenās norises: teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (Rūdolfs Blaumanis); mākslas un daiļamatniecības izstāde; atklāšanas koncerts; jaunatnes vakars; tautas deju sarīkojums.

    Austrālijas latviešu 26. Kultūras dienas Kanberā 1976. gada 27.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Mediķis. Kopkora koncerts notika Kanberas teātra zālē. Tajā piedalījās 200 dziedātāju, to noklausījās 900 viesu. Koncertu diriģēja Irma Pumpura, Ēriks Ozoliņš, Kaspars Svenne, Viktors Bendrups. Galvenās norises: teātra izrāde “No saldenās pudeles” (Rūdolfs Blaumanis); gleznu un daiļamatniecības izstāde; latviešu mūzikas vakars; tautas deju uzvedums “Laimas zīmē – bērna gadi” (autore Skaidrīte Darius); raibais saiets; rakstnieku rīts.

    Austrālijas latviešu 27. Kultūras dienas Melburnā 1977. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Gunārs Drulle. Kopkora koncerts notika Dallas Bruksa zālē. Tajā piedalījās 300 dziedātāju, to noklausījās 1600 viesu. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Edmunds Smalkais, Haralds Rutups, Ēriks Ozoliņš, Irma Pumpura, Kaspars Svenne. Galvenās norises: gleznu un lietišķās mākslas izstāde; atklāšanas koncerts; rakstnieku rīts; teātra izrāde “Kas tie tādi, kas dziedāja” (Ādolfs Alunāns); tautas deju sarīkojums (vadītāja Ināra Zemīte); jaunatnes koncerts; garīgais koncerts; raibā pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 28. Kultūras dienas Adelaidē 1978. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Margarita Biezaite. Kopkora koncerts notika Adelaides pilsētas nama zālē. Tajā piedalījās 250 dziedātāju, to noklausījās 1200 viesu. Koncertu diriģēja Kaspars Svenne, Haralds Rutups, Edmunds Smalkais, Viktors Bendrups, Staņislavs Līvmanis, Bernards Adijāns. Galvenās norises: garīgais koncerts; jaunatnes koncerts; lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstāde; brīvdabas festivāls “Dzintarsaule”; latviešu mūzikas koncerts; teātra izrāde “Spoguļa sienas” (Rihards Rīdzinieks); tautas deju sarīkojums “Bāliņš māsu dancināja” (vadītājs Juris Skalbe); raibā pēcpusdiena “Tad un tagad”.

    Austrālijas latviešu 29. Kultūras dienas Sidnejā 1979. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Vidvuds Koškins. Kopkora koncerts notika Sidnejas operas namā. Tajā piedalījās 200 dziedātāju, to noklausījās 1900 viesu. Koncertu diriģēja Haralds Rutups, Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš, Kaspars Svenne. Galvenās norises: mākslas un daiļamatniecības izstādes; atklāšanas koncerts; jaunatnes koncerts; teātra izrāde “Torņa cēlējs” (Aspazija); dziesmu spēle “Sprīdītis” (Annas Brigaderes pasaku luga, Viļņa Baumaņa dziesmu teksti, Andreja Jansona mūzika); garīgais koncerts; rakstnieku pēcpusdiena; tautas deju lieluzvedums; jautra rakstura sarīkojums “Rīga dimd – Sidneja dimd”; referātu rīts.

    Austrālijas latviešu 30. Kultūras dienas Pērtā 1980. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Juris Pārups. Kopkora koncerts notika Pērtas koncertzālē. To noklausījās 600 viesu. Koncertu diriģēja Vilma Roga, Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Lilija Zobens. Galvenās norises: rakstnieku pēcpusdiena; tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes; teātra izrāde “Nafta” (Mārtiņš Zīverts); raibais sarīkojums “Randiņš pie gulbju upes”; tautas deju uzvedums “Rindām auga ozoliņi” (vadītāji Andra Kīna un Jānis Vucens); latviešu tautas mūzikas uzvedums; Stokholmas “Mālu ansambļa” sarīkojums-bufonāde “Par tabakas kaitīgumu” un izrāde “Māja” (Juris Rozītis); referātu rīts;

    Austrālijas latviešu 31. Kultūras dienas Brisbenā 1981. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Valters Zolte. Kopkora koncerts notika Kvīnslendas Universitātes koncertzālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 160 dziedātāju, bet apvienotajā vīru korī – 80 dziedātāju. Koncertu noklausījās 500 viesu. Koncertu diriģēja Ēriks Ozoliņš, Imants Mežaraups, Viktors Bendrups un Juris Balodis. Galvenās norises: tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes; atklāšanas koncerts; teātra izrāde “Bez siltām vakariņām” (Gunārs Grieze); jaunatnes sarīkojums “Skani latvju valoda, skani latvju dziesma”; referātu pēcpusdiena; tautas deju uzvedums “Līgavu zagšana”.

    Austrālijas latviešu 32. Kultūras dienas Kanberā 1982. gada 27.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Žanis Mediķis. Kopkora koncerts notika Kanberas teātra zālē. Apvienotajā jauktajā korī dziedāja 148 dziedātāji, bet apvienotajā vīru korī – 82 dziedātāj. To noklausījās 1000 viesu. Koncertā diriģēja Juris Balodis, Viktors Bendrups, Astra Kronīte, Staņislavs Līvmanis, Irma Pumpura, Kaspars Svenne, Roberts Zuika. Galvenās norises: garīgais koncerts; tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes; teātra izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis); muzikālais vakars; tautas deju sarīkojums par latvisko Lieldienu tēmu; rakstnieku cēliens; raibais saiets.

    Austrālijas latviešu 33. Kultūras dienas Melburnā 1983. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Armands Ļauļa. Kopkora koncerts notika Mākslas centra koncertzālē. Tajā piedalījās 220 dziedātāju. Koncertu diriģēja Arvīds Purvs, Imants Mežaraups, Monika Daukste, Juris Balodis, Viktors Bendrups, Ruta Brože, Daina Jaunbērziņa, Staņislavs Līvmanis, Astra Kronīte, Kristīne Mellēna, Ēriks Ozoliņš, Haralds Rutups. Galvenās norises: atklāšanas koncerts; lietišķās mākslas un tēlotājas mākslas izstāde; teātra izrāde “Raudupiete” (Anna Brigadere) un “Pūt, vējiņi” (Jānis Rainis); ansambļa “Kolibri” folkloras koncerts; rakstnieku cēliens; tautas deju uzvedums “Saules teika”; jaunatnes koncerts; bērnu rīts; raibais sarīkojums “Bet labāk tomēr Melburnā”.

    Austrālijas latviešu 34. Kultūras dienas Lonsestonā 1984. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Edvīns Baulis. Kopkora koncerts notika Alberta zālē. Koncertā piedalījās 100 dziedātāju, to noklausījās 400 viesu. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Astra Kronīte, Ēriks Ozoliņš, Staņislavs Līvmanis. Galvenās norises: atklāšanas koncerts; tēlotājas mākslas un lietišķās mākslas izstāde; teātra izrāde “Ir akmeņi, raud” (Uldis Siliņš); tautas deju sarīkojums “Līgo vakars” (Skaidrītes Darius vadībā); rakstnieku pēcpusdiena; referātu rīts; viegla rakstura sarīkojums “Tasmānijas kaleidoskops”.

    Austrālijas latviešu 35. Kultūras dienas Pērtā 1985. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Laimonis Mušinskis. Kopkora koncerts notika Vintropa zālē. Koncertā piedalījās 100 dziedātāju, to noklausījās 400 viesu. Koncertu diriģēja Haralds Rutups, Viktors Bendrups, Imants Mežaraups, Ingrida Dekere, Marks Opeskins, Staņislavs Līvmanis, Anita Rudaka. Galvenās norises: tēlotājas un lietišķās mākslas izstādes; atklāšanas koncerts; rakstnieku un dzejnieku cēliens; teātra izrāde “Te runā stariņš” (Gunārs Grieze); ansambļa “Kolibri” koncerts; raibais vakars; referātu pēcpusdiena; tautas deju uzvedums “Vai, priedīte, vai eglīte”; kabarē.

    Austrālijas latviešu 36. Kultūras dienas Adelaidē 1986. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Ādolfs Borkus. Kopkora koncerts notika Adelaides pilsētas nama zālē. Koncertā piedalījās 270 dziedātāju, to noklausījās vairāk nekā 1000 viesu. Koncertu diriģēja Astra Kronīte, Haralds Rutups, Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš, Juris Balodis, Daina Jaunbērziņa, Staņislavs Līvmanis. Galvenās norises: tēlotājas mākslas izstāde; atklāšanas koncerts; Anšlava Eglīša un Andreja Jansona dziesmu spēle “Homo Novus”; teātra izrāde “Princese Gundega un karalis Brusubārda” (Anna Brigadere); jauniešu sarīkojums; solistu koncerts; raibā pēcpusdiena; tautas deju uzvedums.

    Austrālijas latviešu 37. Kultūras dienas Sidnejā 1987. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Aivars Saulītis. Kopkora koncerta goda virsdiriģents – Kaspars Svenne. Diriģenti: Ēriks Ozoliņš, Viktors Bendrups, Daina Jaunbērziņa, Juris Balodis. Galvenās norises: Ziemassvētku sarīkojums; lietišķās mākslas un foto izstāde; atklāšanas koncerts; teātra izrāde-dziesmota pastaiga pa mūsu tautas folkloru “No Kurzemes bērniņš biju” (Uldis Siliņš); jaunatnes koncerts; tautas deju uzvedums “Alutiņi, bāleliņi” (Ileānas un Ērika Zvirbuļu vadībā); raibais sarīkojums.

    Austrālijas latviešu 38. Kultūras dienas Brisbenā 1988. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Andris Francis. Kopkora koncerts notika Kvīnslendas Universitātes koncertzālē. Koncertā piedalījās 130 dziedātāju, to noklausījās 400 viesu. Koncertu diriģēja Ēriks Ozoliņš, Astra Kronīte, Haralds Rutups, Viktors Bendrups, Edgars Kariks, Daina Jaunbērziņa, Zane Ritere. Galvenās norises: svecīšu vakars zvaigžņu gaismā; tēlotājmākslas, lietišķās mākslas un foto izstādes; atklāšanas koncerts; teātra izrāde “Ļaunais gars” (Rūdolfs Blaumanis); tautas deju uzvedums “Latviskās kāzas”; pēcpusdienas koncerts; ansambļa “Saules josta” uzvedums “Pūra lāde”; raibais sarīkojums.

    Austrālijas latviešu 39. Kultūras dienas Melburnā 1989. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Eva Brennere. Kopkora koncerts notika Melburnas pilsētas namā. Koncertā piedalījās 200 dziedātāju, to noklausījās 1100 klausītāju. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Haralds Rutups, Ēriks Ozoliņš, Astra Kronīte, Kārlis Beinerts, Ruta Brože, Juris Balodis, Daina Jaunbērziņa. Galvenās norises: atklāšanas koncerts; tēlotājas, lietišķās mākslas un foto izstādes; jauniešu kora “Daugaviņa” koncerts; teātra izrāde “Maija un Paija” (Anna Brigadere); tautas deju sarīkojums; jaunatnes koncerts; bērnu sarīkojums; raibā pēcpusdiena.

    Austrālijas latviešu 40. Kultūras dienas Kanberā 1990. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Egons Eversons. Kopkora koncerts notika Kanberas mūzikas skolā. Koncertā piedalījās 104 dziedātāji. Koncertu diriģēja Viktors Bendrups, Ēriks Ozoliņš, Astra Kronīte, Haralds Rutups, Juris Balodis, Daina Jaunbērziņa, Kaspars Svenne. Galvenās norises: lietišķās mākslas izstāde; Austrālijas un Latvijas mākslinieku darbu izstāde “Latviešu mākslinieki plecu pie pleca” (“Latvian artists side by side”); garīgais koncerts; Latvijas folklorista un mūziķa Valda Muktupāvela folkloras uzvedums “Es bij’ puika, man bij’ vara”; rakstnieku rīts; jaunatnes koncerts; teātra izrāde “Jubilejas gads” (Gatis Gaudets un Juris Zvirgzdiņš); tautas deju uzvedums “Ziemassvētki” (Skaidrītes Darius vadībā); raibais saiets.

    Austrālijas latviešu 41. Kultūras dienas Adelaidē 1991. gada 25.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Jolanta Lūse. Kultūras dienu moto – “Vienoti Latvijai”. Kopkora koncerts notika Adelaidas pilsētas hallē, un tajā piedalījās 225 dziedātāji. Kopkora priekšā stājās diriģenti Viktors Bendrups, Bruno Birzenieks, Edmunds Jonaitis, Astra Kronīte, Staņislavs Līvmanis, Vita Timermane, Kaspars Svenne un Einārs Verro. Galvenās norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts; kopkoru koncerts; literārais rīts; solistu koncerts ar mūziķu Andras Dārziņas, Māras Biezaites, Jāņa Laura un Pētera Priedīša dalību; tautas deju uzvedums ar Adelaidas igauņu folkloras grupas “Vikerkaar” un Adelaidas lietuviešu folkloras grupas “Žilvinas” līdzdalību; J. Raiņa lugas “Pūt, vējiņi” trīs uzvedumi; lietišķās mākslas, foto un mākslas izstādes; Uģa Jankava minitekstiliju izstāde; kamerkora “Versija” koncerts; dažādas sporta sacīkstes un norises. Izmantotie informācijas avoti Zariņš, A. (1992, 17. janvāris). Jau trešajā paaudzē. Austrālijas Latvietis, 2109-2110, 1., 13., 16. Austrālijas Latvietis, Nr.2109-2110 (17.01.1992) (periodika.lv) Austrālijas latviešu 41. kultūras dienas Adelaidē 1991 : [programma/K.D. norises grāmatiņa]. (1991). [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 41. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 42. kultūras dienas Sidnejā 1992. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Juris Ruņģis. Kopkora koncerts notika Sidnejas Pilsētas nama zālē. Koncertā piedalījās 185 koristi, virsdiriģentu vidū – Viktors Bendrups, Haralds Rutups, Kārlis Beinerts, Valts Pūce, Astra Kronīte, Daina Jaunbēziņa, bet pirmo reizi kopkora priekšā stājās Marija Svilāne. Galvenās svētku  norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts; kopkora koncerts; Māras Zālītes lugas “Pilna Māras istabiņa” uzvedums; tautas deju uzvedums “Rikšiem bērīt’ es palaidu” Ileanas un Ērika Zvirbuļu vadībā; tēlotājas mākslas izstāde “Tumša nakte, zaļa zāle”; lietišķās mākslas izstāde; filatēlijas izstāde; Imanta Krūmiņa, Jāņa Nedēļas un Jāņa Supes izstāde “Trīs kopā šai vietā”; ansambļa “Marana” koncerts; jaunās mūzikas koncerts; solistu koncerts ar Rasmas Lielmanes, Jāņa Laura un Artura Ozoliņa dalību; rakstnieku pēcpusdiena; Raibais sarīkojums; bērnu rīts. Izmantotie informācijas avoti Rutups, H. (1993, 15. janvāris). Dziesmas un mūzika. Austrālijas Latvietis, 2158, 5., 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2158 (15.01.1993) (periodika.lv) Sidnejas latviešu biedrības Ritums informācijas biļetens : Austrālijas latviešu 42. kultūras dienas Sidnejā 1992. g. : [programma]. (1992). [Sidneja]: Sidnejas latviešu biedrība Ritums.

    Austrālijas latviešu 43. kultūras dienas Brisbenā 1993. gada 23. decembrī–1994. gada 1. janvārī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Andris Auliciems. Kopkora koncerts notika Brisbenas Pilsētas hallē, un pie virsdiriģentu pults stājās Ēriks Ozoliņš, Astra Kronīte, Ingrīda Šakurova, Vita Timermane, Marija Svilāne, Viktors Bendrups, Juris Vaivods, Lorija Gefnija (Laurie Gaffney) un Daina Jaunbērziņa. Pirmo reizi Austrālijas latviešu kultūras dienu vēsturē kopkora sastāvā iekļāvās arī austrāliešu koris – Lorijas Gefnijas dibinātais un vadītais jauktais koris “Imogen Community Choir”. Galvenās svētku norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts (piedalās Antra Bigača, kamerkoris “Versija”, Austrālijas latviešu jauniešu folkloras ansamblis “Saule” Ivetas Tāles vadībā, stīgu orķestris “The Camerata of St. John’s” diriģenta Edgara Karika vadībā); kamerkora “Versija” koncerts; pēcpusdienas koncerts; tautas deju uzvedums “Tirgū eimu, tirgū braucu”; mākslas izstādes; kopkora koncerts; Zigrīdas Frances lugas “Ceļā” iestudējums. Izmantotie informācijas avoti Biela, A. (1993, 2. jūlijs). Austrāliešu koris Kultūras dienās. Austrālijas Latvietis, 2182, 7. Austrālijas Latvietis, Nr.2182 (02.07.1993) (periodika.lv) Biela, A. (1994, 14. janvāris). Latvijas karogi Brisbenas dienvidkrastā. Austrālijas Latvietis, 2207, 3., 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2207 (14.01.1994) (periodika.lv) Rutups, H. (1994, 21. janvāris). Mazs bij tēva novadiņš, bet diženi turējās. Austrālijas Latvietis, 2208, 7., 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2208 (21.01.1994) (periodika.lv) 43rd Australian Latvian Arts Festival : Combined Choirs Concert : [programma]. (1993.) Brisbena.

    Austrālijas latviešu 44. kultūras dienas Melburnā 1994. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Aivars Saulītis, vicepriekšsēdis – Juris Beņķis. Kopkoru koncerts notika Kembervelas centra (Camberwell Civic centre) lielajā zālē, un pie virsdiriģenta pults stājās Viktors Bendrups, Bruno Birzenieks, Ruta Brože, Daina Jaunbērziņa, Astra Kronīte, Ēriks Ozoliņš, Zane Ritere un Ingrīda Šakurova. Galvenās norises: dievkalpojums; lietišķās mākslas izstāde; foto un tēlotājas mākslas izstāde; atklāšanas koncerts; teātra izrāde “Ļaunais gars” (Rūdolfs Blaumanis) Austrālijas latviešu teātra iestudējumā; tautas deju uzvedums “Laikmeta griežos” (sakārtojušas Ilga Beka (Beck) un Ingrīda Brennere, muzikālā vadītāja Sandra Aleksējeva); rakstnieku cēliens; bērnu rīts; jauniešu sarīkojums; Raibā pēcpusdiena. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 44. kultūras dienas Melburnā. (1994). [Melburna].

    Austrālijas latviešu 45. Kultūras dienas Adelaidē 1996. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Jolanta Lūse. Kopkora koncerts notika Eldera mūzikas konservatorijas (Elder Conservatorium of Music) zālē, virsdiriģentu vidū: Viktors Bendrups, Marija Svilāne, Staņislavs Līvmanis, Inese Svilāne, Zane Ritere un Bruno Birzenieks. Galvenās norises: atklāšanas koncerts (dalībnieku vidū ir koklētāju ansamblis, koris “Daina”, čellists Jānis Laurs, pianists un komponists Pēteris Plakidis, dziedātāja Evita Zālīte un citi mūziķi); Harija Gulbja izrāde “Uz Liepsalām ejot” Adelaides latviešu teātra ansambļa izpildījumā; lietišķās mākslas izstāde; tēlotājas mākslas izstāde; fotoizstāde; tautas deju uzvedums “Ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvoja saules mūžu” (vadītājs Aldis Sils); divas Latvijas Leļļu teātra izrādes; pasākums “Kabarē 45”; kopkoru koncerts; viesu koncerts (piedalās Evita Zālīte, Pēteris Plakidis, Jānis Laurs); rakstnieku pēcpusdiena; referāti; Austrālijas latviešu meistarsacīkstes. Izmantotie informācijas avoti Lūsis, J., Lūsis, I. (1996, decembris). Austrālijas latviešu 45. Kultūras dienas.  Adelaides Latviešu Ziņotājs, 513, 9. Adelaides Latviešu Ziņotājs., Nr.513 (01.12.1996) (periodika.lv) Ozoliņa, I. (1997, 3. janvāris). Skaistuma un jaunības zīmē. Austrālijas Latvietis, 2348, 1. Austrālijas Latvietis, Nr.2348 (03.01.1997) (periodika.lv) Austrālijas latviešu 45. kultūras dienas Adelaidē 1996. gadā : [programma]. [1996]. [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 45. kultūras dienu rīcības komiteja]. Austrālijas latviešu 45. kultūras dienas Adelaidē 1996. gada decembrī : norise. (1996, novembris). Adelaides Latviešu Ziņotājs, 512, 8. Adelaides Latviešu Ziņotājs., Nr.512 (01.11.1996) (periodika.lv)

    Austrālijas latviešu 46. Kultūras dienas Sidnejā 1997. gada 21.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Edīte Soboļevska. Kopkoru koncerts notika Benkstaunas (Bankstown) pilsētas namā. Koncertā piedalījās 150 dziedātāju un 500 klausītāju. To diriģēja Viktors Bendrups, Astra Kronīte, Zane Ritere, Marija Svilāne, Ingrīda Šakurova, Bruno Birzenieks un Daina Jaunbērziņa. Galvenās norises: svētku dievkalpojums; atklāšanas koncerts; tautas deju uzvedums; R. Blaumaņa izrāde “Trīnes grēki” Sidnejas latviešu teātra izpildījumā; M. Zālītes luga “Laimes krekls” un R. Auškāpa luga “Prieka sapnis īss” I. Burkovskas un R. Vītiņas interpretācijā; Andas Līces literārais vakars; tautas deju sarīkojums “Lieldienīte” (horeogrāfe Skaidrīte Darius, muzikālā vadītāja Sandra Aleksējeva, vadītāji – Iveta Rone un Juris Ruņģis); solistu koncerts ar Ingus Pētersona, Ditas Krenbergas un Ginta Bērziņa dalību; bērnu rīts; foto, tēlotājas mākslas un lietišķās mākslas izstādes; referāti; Austrālijas latviešu meistarsacīkstes. Izmantotie informācijas avoti Bendrups, V. (2000, janvāris). 46. kultūrdienas Sidnejā. Latvju Mūzika, 28, 3314-3316. Latvju Mūzika, Nr.28 (01.01.2000) (periodika.lv) Rutups, H. (1998, 23. janvāris). 150 dziedātāju, 7 diriģenti un 22 dziesmas. Austrālijas Latvietis, 2397, 1., 7. Austrālijas Latvietis, Nr.2397 (23.01.1998) (periodika.lv) Rutups, H. (2000, janvāris). Kopkora koncerts. Latvju Mūzika, 28, 3319-3320. Latvju Mūzika, Nr.28 (01.01.2000) (periodika.lv) Salduma, M. (1997, novembris). Austrālijas latviešu 46. kultūras dienas. Ritums, 533, 9-10. Ritums, Nr.533 (01.11.1997) (periodika.lv) Zvirbule, I. (1998, 16. janvāris). Viss vēl nav pagalam. Austrālijas Latvietis, 2396, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.2396 (16.01.1998) (periodika.lv) Austrālijas latviešu 46. kultūras dienas Sidnejā 1997. gadā : [programma]. (1997). [Sidneja]: [Austrālijas latviešu 46. kultūras dienu rīcības komiteja]. Saules un siržu siltumā. (1998, 9. janvāris). Austrālijas Latvietis, 2395, 1., 6. Austrālijas Latvietis, Nr.2395 (09.01.1998) (periodika.lv)

    Austrālijas latviešu 47. Kultūras dienas Melburnā 1999. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Māra Misa. Kopkoru koncertā piedalījās 150 dziedātāju, to klausījās 500 klausītāju. Kopkora virsdiriģenti: Astra Kronīte, Viktors Bendrups, Ruta Brože, Irēne Pakalne, Bruno Birzenieks, Daina Jaunbērziņa un Zane Ritere. Galvenās norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts; kopkoru koncerts; tautas deju koncerts; uzvedums “Vēstules – Rainis un Aspazija”; A. Eglīša luga “Labāki cilvēki” Austrālijas latviešu teātra iestudējumā; bērnu rīts; Raibā pēcpusdiena; izstāde par Austrālijas kultūras dienu vēsturi; gleznu, fotogrāfiju un lietišķās mākslas darbu izstādes. Pirmo reizi kultūras dienu laikā notika latviešu filmu festivāls. Viesmākslinieki no Latvijas: Dita Kalniņa, Lolita Cauka un Tautas deju ansamblis “Gundega”. Izmantotie informācijas avoti Misa, M. (1999, 24. decembris). Iepriecināt visas paaudzes. Austrālijas Latvietis, 2489, 1., 5. Austrālijas Latvietis, Nr.2489 (24.12.1999) (periodika.lv) Veide, Dz. (2000, 28. janvāris). Kad grūtības aizmirstas. Austrālijas Latvietis, 2491, 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2491 (28.01.2000) (periodika.lv) Austrālijas Latviešu 47. kultūras dienas Melburnā 1999. gadā: [programma]. (1999). [Melburna]: [Austrālijas latviešu 47. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 48. Kultūras dienas Adelaidē 2001. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Aldis Sils. Kopkora koncerts notika Adelaides konservatorijas zālē, un pie diriģenta pults stājās Astra Kronīte, Irēne Pakalne, Viktors Bendrups, Bruno Birzenieks, Antra Dreģe, Vita Krieviņa un Ingrīda Misiņa. Galvenās Kultūras dienu norises: atklāšanas koncerts (piedalījās apvienotais vīru koris, vokālā grupa “Putni”, koklētāju ansamblis “Ausma”, “Daugavas Vanagu” tautas deju kopa “Auseklītis” un solisti); divas Miervalža Bumbiera lugas “Svētki Kukabarrā” izrādes Adelaides latviešu teātra iestudējumā; lietišķās mākslas izstāde; gleznu izstāde; tautas deju uzvedums “Puiši un meitas” (uzveduma vadītājs Aldis Sils); kopkora koncerts; kamermūzikas koncerts; vokālās grupas “Putni” koncerts; solistu koncerts. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 48. kultūras dienas Adelaidā 2000. gadā: [programma]. (2000). [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 48. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 49. Kultūras dienas Sidnejā 2002. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Grauds. Galvenās norises: atklāšanas koncerts; lietišķās mākslas izstāde; tēlotājas mākslas un foto izstāde; divas Ē. Kestnera lugas “Emīls un detektīvi” izrādes Sidnejas latviešu teātra iestudējumā; grupas “Iļģi” koncerts; kopkoru koncerts; tautas deju uzvedums “Talkā eimu” (uzveduma vadītāji Iveta Rone, Juris Ruņģis, muzikālā vadītāja Sandra Birze). Īpašie viesi no Latvijas – Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris “Gaudeamus”. Kopkora diriģenti: Viktors Bendrups, Bruno Birzenieks, Ivars Cinkuss, Daina Jaunbērziņa, Astra Kronīte un Irēne Pakalne. Izmantotie informācijas avoti Zvirbule, I. (2002, 18. septembris). Austrālijas latviešu 49. kultūras dienu programma. Austrālijas Latvietis, 2622, 6. Austrālijas Latvietis, Nr.2622 (18.09.2002) (periodika.lv) Austrālijas latviešu 49. kultūras dienas Sidnejā 2002. gadā : [programma]. (2002). [Sidneja]: [Austrālijas latviešu 49. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 50. Kultūras dienas Melburnā 2004. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Ivars Mirovics. Galvenās norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts ar koru “Daina” (Melburna) un “Resosno” (Latvija), Brisbenas kokļu ansambļa “Zigrīda”, kā arī solistu Jāņa Laura, Imanta Larsena, Zanes Riteres, Helēnas Kastelānes un Līvijas Judges dalību; kora “Resono” koncerts; kopkora koncerts; jauniešu koncerts; garīgās mūzikas koncerts; tautas deju uzvedums; A. Granta lugas “Jāņu nakts” (John’s night) uzvedums; gleznu, foto, filatēlijas un tautas daiļamatu meistaru darbu izstādes; bērnu rīts. Kopkora diriģenti: Edgars Račevskis, Irēna Račevska, Bruno Birzenieks, Daina Jaunbērziņa un Jānis Laurs. Izmantotie informācijas avoti Bendrups, V. (2004, 10. novembris). Kultūras dienu kopkora koncerts. Austrālijas Latvietis, 2727, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.2727 (10.11.2004) (periodika.lv) Jurjāns, G. (2005, 2. februāris). Gleznas, fotogrāfijas, daiļamatniecība Melburnā, kultūras dienu izstādē. Austrālijas Latvietis 2738, 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2738 (02.02.2005) (periodika.lv) Kovtuna, L. (2005, 8. janvāris). Latviešu svētki zem Dienvidu Krusta. Laiks, 2 (5216), 1. Laiks, Nr.2 (08.01.2005) (periodika.lv) Šķoba, R. (2005, 12. janvāris). Atklāšanas koncerts. Austrālijas Latvietis, 2735, 1., 3. Austrālijas Latvietis, Nr.2735 (12.01.2005) (periodika.lv)

    Austrālijas latviešu 51. Kultūras dienas Adelaidē 2006. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Dace Dārziņa. Galvenās norises: izstāde “Latvieši Adelaidē”; atklāšanas koncerts; mākslas un foto izstāde; bērnu koncerts; L. Stumbres lugas “Tā, lai var redzēt ceļu” izrāde Adelaides latviešu teātra iestudējumā; jaunatnes koncerts; dziesmu vakars; kopkora koncerts; jauniešu kora “Balsis” koncerts; tautas deju uzvedums “Ar tām kārklu vīzītēm” (vadītājs Tālis Putniņš, muzikālā vadītāja Viktorija Mačēna); kora “Anima Solla” koncerts; bērnu svētki. Kopkora diriģenti: Lilita Daenke, Astra Kronīte, Inese Laine, Irēne Pakalne, Marija Perejma un Jānis Vucēns. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 51. kultūras dienas Adelaidē 2006. gadā : [programma]. (2006). [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 51. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 52. Kultūras dienas Sidnejā 2008. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Viktorija Mačēna. Pie kopkora diriģenta pults stājās Viktors Bendrups, Lilita Daenke, Daina Jaunbērziņa, Juris Jēkabsons, Juris Kļaviņš, Astra Kronīte, Irēne Pakalne un Jānis Petrovskis. Galvenās norises: garīgās mūzikas koncerts; atklāšanas koncerts; tēlotājas un lietišķās mākslas izstāde; jauniešu koncerts; R. Blaumanis teātra “No saldenās pudeles” izrāde Sidnejas latviešu teātra iestudējumā; kopkora koncerts; klavieru dueta “Antra un Normunds Vīksnes” koncerts; tautas deju uzvedums “Iesim, brāļi, mēs uz tirgu” (Virsvadītāja Iveta Rone, Ances Deksnes muzikālā vadība); bērnu rīts; kora “Juventus” koncerts; folkloras ansambļa “Laiksne” koncerts “Starp debesīm un zemi”. Īpaši sagatavota un gaidīta ir Kultūras dienu programmā iekļautā tikšanās ar Latvijas eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 52. kultūras dienas Sidnejā 2008. gadā : [programma]. (2008). [Sidneja]: [Austrālijas latviešu 52. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienas Melburnā 2010. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Anita Andersone. Galvenās norises: atklāšanas koncerts; Jāņa Baloža lugas “Trimda un Tēvzeme” pirmuzvedums; mākslas izstāde ar tekstilmākslas, portretu un Zilās otas retrospekcijas sadaļām; kopkora koncerts “Svētki dziesmai”; tautas deju uzvedums “Dancot gribu” (vadītājs Kalvis Jaunalksnis); bērnu svētki; Raibā pēcpusdiena. Kopkora diriģenti: Ints Teterovskis, Agita Ikauniece, Jānis Laurs, Lilita Daenke, Marija Perejma, Zane Ritere, Aldis Sils, Daina Jaunbērziņa, Jolanta Lārmane, Viktors Bendrups un Inese Laine. Šo svētku atklāšanas koncerta norisi neparedzēti mainīja sliktie Eiropas laikapstākļi, kuru dēļ viesi no Latvijas – diriģenti Ints Teterovskis, Agita Ikauniece un ansamblis “Tango Sin Quinto” – nevarēja ierasties plānotajā dienā. Taču organizatori spēja veiksmīgi pielāgoties situācijai un atklāšanas koncerta programmu pārplānot, rezultātā koncertā piekrita diriģēt Lilija Zobens, kura no Londonas bija ieradusies, lai atpūstos un baudītu Austrālijas Kultūras dienu notikumus. Izmantotie informācijas avoti Bļodniece, A. (2011, 9. februāris). Tautas deju uzvedums “Dancot gribu”. Austrālijas Latvietis, 3023, 10. Austrālijas Latvietis, Nr.3023 (09.02.2011) (periodika.lv) Grosa, D. (2011, 9. februāris). 53. Kultūras dienas pierāda, ka latvieši Austrālijā vēl stingri turas. Austrālijas Latvietis, 3023, 10. Austrālijas Latvietis, Nr.3023 (09.02.2011) (periodika.lv) Mirovics, I. (2011, 12. janvāris). 53. kultūras dienu atskats. Austrālijas Latvietis, 3021, 2., 5. Austrālijas Latvietis, Nr.3021 (12.01.2011) (periodika.lv) Smalkais, E. (2011, 19. janvāris). 53. KD kopkora koncerts. Austrālijas Latvietis, 3022, 10. Austrālijas Latvietis, Nr.3022 (19.01.2011) (periodika.lv) Saulītis, A. (2011, 16. februāris). Mūsu kultūras dienas. Austrālijas Latvietis, 3024, 8. Austrālijas Latvietis, Nr.3024 (16.02.2011) (periodika.lv)

    Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienas Adelaidē 2012. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēži – Juris Skābe un Inta Skābe. Kopkora koncerts notika Adelaides Latviešu nama “Tālava” zālē, un pie diriģenta pults stājās Aldis Sils, Ivars Cinkuss, Astra Kronīte, Marija Perejma, Jolanta Lārmane un Lilita Daenke. Galvenās norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts ar trio “Šmite Kārkle Cinkuss”, radošās apvienības “Mūza”, folkloras kopas “Jūrmalēni” un Gunāra un Rasmas Larsenu dalību; mākslas un foto izstāde “Austrālijas un Latvijas daba”; ģimeņu svētki; sarīkojums “Lai dzied ģimenes”; A. Eglīša lugas “Pēc kaut kā cēla, nezināma” izrāde Sidnejas latviešu teātra iestudējumā; radošās apvienības “Mūza” koncerts “Latviešu mūzikas pērles”; tautas deju uzvedums “Nāk rudentiņis”; trio “Šmite Kārkle Cinkuss” koncerts; kopkora koncerts. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 54. kultūras dienas = Australian Latvian 54th Community Arts Festival : [programma]. (2012). [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 54. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā 2014. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Čečiņš. Kopkora koncerts notika Sidnejas latviešu nama zāle, un pie diriģenta pults stājās Daina Kaina, Zane Ritere, Sandra Dragūna, Elita Luce, Lilita Daenke, Astra Kronīte, Ivars Štubis, Jānis Laurs, Ivars Cinkuss, Daina Jaunbērziņa, Ints Teterovskis, Rita Hach, Inguna Grietiņa, Sandra Birze, Edgars Vēgners, Ella Mačēna, Arta Zunde un Jolanta Lārmane. Galvenās norises: dievkalpojums; atklāšanas koncerts; mūzikla “Burvis no Ozas zemes” (V. Pūces mūzika, P. Brūvera vārdi) izrāde Sidnejas latviešu teātra iestudējumā; mākslas un foto izstādes; tautas deju uzvedums “Mēs, puisēni, jaun’ būdami” (vadītājas Sarma Strazda, Iveta Rone, muzikālā vadītāja Viktorija Mačēna); kopkora koncerts; ģimenes diena; garīgās mūzikas koncerts; grupas “Laimas muzykanti” koncerts, īsfilmu konkurss “Pīrāgs”. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 55. kultūras dienas Sidnejā 2014. gadā : [programma]. (2014). [Sidneja]: [Austrālijas latviešu 55. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 56. Kultūras dienas Melburnā 2016. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde – Lāra Brennere. Galvenās norises: garīgais koncerts; atklāšanas koncerts; dziesmu spēles “Eslingena” izrāde; lietišķās mākslas izstāde; foto un mākslas izstāde; teātra uzveduma “Pagānu gadagrāmata” izrādes (kormeistare un mākslinieciskā līdzvadītāja Sandra Birze, producente Anita Andersone, koru administrators un līdzproducents Roberts Birze); ģimenes diena; viesu koncerts “Sirdsbalss”; tautas deju uzvedums “Uz laimīgo zemi – pa dejas ceļu” (vadītāji Kalvis Jaunalksnis, Naomi Vitersa (Naomi Withers), mūzikas ansambļa vadītāja Daina Kaina); kopkora koncerts “Tavas saknes tavā zemē”, Austrālijas latviešu meistarsacīkstes basketbolā. Pie kopkora diriģenta pults stājās Sandra Birze, Ivars Cinkuss, Lilita Daenke, Sandra Dragūna, Daina Jaunbērziņa, Daina Kaina, Inese Laine, Jolanta Lārmane, Jānis Laurs, Laura Leontjeva, Marija Perejma, Zane Ritere, Aldis Sils, Ivars Štubis un Edgars Vegners. Viesi no Latvijas – Tautas deju ansamblis “Līgo” un jauktais koris “Anima”. Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 56. kultūras dienas Melburnā 2016. gadā : [programma]. (2016). [Melburna]: [Austrālijas latviešu 56. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 57. Kultūras dienas Adelaidē 2018. gada 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdis – Rūdis Dancis. Kultūras dienu moto – “No Rīgas uz Adelaidi”, atzīmējot Latvijas Republikas simtgadi. Kopkora diriģenti: Maija Perejma, Sandra Dragūna, Inese Laine, Lilita Daenke, Sandra Birze, Edgars Vēgners, Aldis Sils, Ivars Cinkuss un Gints Ceplenieks. Galvenie sarīkojumi: atklāšanas koncerts; mākslas izstāde; Sidnejas latviešu teātra uzvedums “100 gadi 100 minūtēs”; kora “Gaudeamus” koncerts; tautas deju lieluzvedums; tautas deju ansambļa “Rotaļa” uzvedums “Pa saules ceļu”; grupas “Prāta vētra” koncerts; koncerts “Zem zvaigznēm”; noslēguma koncerts; ģimeņu diena. Izmantotie informācijas avoti Dancis, R. (2018, 28. septembris). Austrālijas latvieši Adelaidē gatavojas Kultūras dienām! Laikraksts Latvietis, 517. Laikraksts "Latvietis": Austrālijas latvieši Adelaidē gatavojas Kultūras dienām! (latviannewspaper.com) Liepiņa, V. (2019, 29. janvāris). Dziesmoti brīži Adelaidē. Brīvā Latvija. Dziesmoti brīži Adelaidē (brivalatvija.lv) Austrālijas latviešu 57. kultūras dienas Adelaidē 2018. gadā : [programma]. (2018). [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 57. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 58. kultūras dienas Sidnejā 2021. gada. 26.–31. decembrī Kultūras dienu rīcības komitejas līdzpriekšsēdes Ilona un Klāra Brūveres. Galvenās norises: dievkalpojums; atklāšanas pasākums “Saknes Latvijā, atvases Austrālijā”; teātra izrādes “Raganiņas klapatas” un “Balkons”; koncerts “Mūsu senču lūgšana”; mākslas izstādes “Sarunā” un “Harijs un Dzidra”; dzejas vakars ar Madaru Gruntmani; noslēguma koncerts; referāti un diskusijas. Deju uzvedums un kopkora koncerts Covid-19 pandēmijas ilglaicīgo ierobežojumu dēļ nenotika, taču daļu ieplānotā kopkora koncerta repertuāra dziesmu bija iespējams noklausīties Latvijas, Īrijas un Austrālijas koru videoierakstos. Sarīkojumi bija skatāmi gan klātienē, gan arī internetā – tiešsaistē un ierakstos. Izmantotie informācijas avoti Laikraksts "Latvietis": Maskotās Kultūras dienas https://www.pbla.lv/kulturas-dienas-klatiene-un-neklatiene/ Austrālijas latviešu 58. kultūras dienas Sidnejā 2021. gadā : [programma]. (2021) [Sidneja]: [Austrālijas latviešu 58. kultūras dienu rīcības komiteja].

    Austrālijas latviešu 59. kultūras dienas Melburnā 2023. gada. 26.–31. decembrī   Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēži Pēteris un Susan Dārziņi.   Galvenie sarīkojumi: dievkalpojums, bērnu rīts, atklāšanas koncerts, vizuālās mākslas izstāde “Visi kopā zem vienas saules”, izstāde “ALKD simboli un attēli caur gadu desmitiem”, jauno latviešu mākslinieku koncerts “KamerDzirksteles”, grupas “Tautumeitas” koncerts, sadziedāšanās vakars, teātra izrāde “Lāčplēša liktenis”, Latviešu Austrālijas filmu festivāls, noslēguma koncerts, apkūlības, kroņu meistarklases.   Izmantotie informācijas avoti Austrālijas latviešu 59. kultūras dienas. Izgūts no: Sākums | AL59.KD (alkd.org.au)

    Uz_augšu

    Videointervijas

    Andrejs Jansons - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virdiriģentam

    Andrejs Jansons - Dziesmu svētku repertuārs

    Lilija Zobens - Pirmās atmiņas par Dziesmu un Deju svētkiem

    Lilija Zobens - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentei

    Lilija Zobens - Dziesmu svētku repertuārs un tā veidošana

    Marks Opeskins - Atmiņas par kantāti "Dievs, Tava zeme deg"

    Marks Opeskins - Pirmās atmiņas par Dziesmu un Deju svētkiem

    Marks Opeskins - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentam

    Vilnis Birnbaums - Pirmās atmiņas par Dziesmu un Deju svētkiem

    Vilnis Birnbaums - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virsvadītājam

    Vilnis Birnbaums - Deju svētku repertuārs un tā pilnveidošana

    Vizma Māra Maksiņa - Pirmās atmiņas par Dziesmu un Deju svētkiem

    Vizma Māra Maksiņa - Pirmā pieredze kā Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentei

    Vizma Māra Maksiņa - Atmiņas par 1990.gada Dziesmu un Deju svētkiem

    Uz_augšu