Lielā balva – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” (Kaspars Ādamsons), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” jauniešu koris “Kamēr...” (Jānis Liepiņš);
1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” jauniešu koris “Balsis” (Ints Teterovskis), Babītes pagasta jauniešu koris “Maska” (Jānis Ozols), “Swedbank” koris (Artūrs Ancāns);
2. vieta – Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris “Austrums” (Ārijs Šķepasts);
3. vieta – Dobeles skolotāju koris “Sidrabe” (Jānis Zirnis), Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” jauktais koris “Sonore” (Mārtiņš Ozoliņš);
1. vieta – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas koris “Balta” (Māra Marnauza), Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris “Spīgo” (Līga Celma-Kursiete);
2. vieta – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas sieviešu koris “Ausma” (Jānis Zirnis), Liepājas Universitātes sieviešu koris “Atbalss” (Ilze Valce), Ventspils pilsētas domes Kultūras centra sieviešu koris “Venda” (Anitra Niedre un Rudīte Tālberga);
3. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas “Ave Sol” Rīgas kamerkoris (Gunta Malēvica), Vecumnieku novada sieviešu koris “Via Stella” (Liene Batņa), Latvijas Universitātes sieviešu koris “Minjona” (Romāns Vanags);
1. vieta – Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris “Gaudeamus” (Ivars Cinkuss);
2. vieta – Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris “Forte” (Jevgeņijs Ustinskovs);
3. vieta – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” vīru koris “Tēvzeme” (Tālvaldis Gulbis);
1. vieta – VEF Kultūras pils senioru sieviešu koris “Daugavas Vanadzes” (Ārija Neimane);
2. vieta – Krustpils kultūras nama senioru jauktais koris “Atvasara” (Skaidrīte Pugača), Jelgavas novada senioru jauktais koris “Gaisma” (Zita Kurševa);
3. vieta – Rīgas Latviešu biedrības senioru koris “Erelbe” (Zaiga Lazdiņa).
1. vieta – Mazsalacas kultūras centra ansamblis “Ēra”;
2. vieta – Rēzeknes kultūras nama ansamblis “Pērles”;
3. vieta – pasaules kultūras biedrības “Vdohnovenije” ansamblis “Dušečka”;
1. vieta – netiek piešķirta;
2. vieta – Latvijas Universitātes ansamblis “Dancis”, Stendes ansamblis “Stende”;
3. vieta – Dobeles Valsts ģimnāzijas ansamblis “Kptt”;
1. vieta – Rīgas ansamblis “Putnu dārzs”;
2. vieta – Jaunpils ansamblis “Vocalica”;
3. vieta – p/a Kuldīgas Kultūras centra ansamblis “Solem”;
1. vieta – Aizkraukles novada ansamblis “Maļinovij zvon”;
2. vieta – VEF Kultūras pils ansamblis;
3. vieta – Valmieras pagasta ansamblis “Dziesmotā senatne”;
1. vieta – vokālais ansamblis “Anima Solla”;
2. vieta – ansamblis “Teria”;
3. vieta – Latvijas Universitātes ansamblis “Canto”.
1. vieta – Rīgas Skolēnu pils koklētāju ansambļa “Austriņa” jaunākā grupa;
2. vieta – “Dzītariņi”;
3. vieta – Augusta Dombrovska Mūzikas skolas ansamblis;
1. vieta – Valmieras un Cēsu mūzikas skolu apvienotais ansamblis; 2. vieta – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas ansamblis “Karameles”;
• III grupa:
1. vieta – Babītes ansamblis “Balti”, ansamblis “Cantata”;
2. vieta – Jūrmalas mūzikas vidusskolas ansamblis;
3. vieta – Baldones ansamblis “Ekosēze”.
1. vieta – Rīgas jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis”, Latvijas Universitātes pūtēju orķestris;
2. vieta – Rīgas pūtēju orķestris “Fanfara”, Jelgavas orķestris “Zelmeri”, Rīgas Tehniskās universitātes studentu pūtēju orķestris “SPO”;
1. vieta – “Balvi”, Madonas pūtēju orķestris, “Smiltene”;
2. vieta – Rūjienas orķestris “Tālavas taurētājs”, Talsu pūtēju orķestris, orķestris “Saldus”, orķestris “Ventspils”, Siguldas Valsts ģimnāzijas orķestris “Sudrabskaņa”, Jelgavas 4. vidusskolas pūtēju orķestris “Rota”, Ogres orķestris “Horizonts”;
3. vieta – Naujenes pūšamo instrumentu orķestris;
1. vieta – Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris;
2. vieta – orķestris “Madliena”, Gulbenes mūzikas skolas orķestris, Gulbenes kultūras centra orķestris;
3. vieta – orķestris “Tukums”, Valmieras orķestris “Signāls”, Strenču pūtēju orķestris.
Lielā balva – Rīgas tautas deju ansamblis “Teiksma”;
1. vieta – Rīgas tautas deju ansamblis “Daiļrade”, Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis “Dancis”;
2. vieta – Rīgas tautas deju ansamblis “Līgo”, Burtnieku deju kolektīvs “Sadancis”, tautas deju ansamblis “Liesma”;
3. vieta – Siguldas kolektīvs “Vizbulīte”, Rīgas Stradiņa universitātes tautas deju ansamblis “Ačkups”, Jelgavas tautas deju ansamblis “Diždancis”, Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis “Vektors”, VEF Kultūras pils tautas deju ansamblis “Rotaļa”;
Lielā balva – Latvijas Universitātes biedrības “Juventus” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dancis”;
1. vieta – VEF Kultūras pils kolektīvs “Mana rotaļa”, Mārupes novada kolektīvs “Mārupieši”;
2. vieta – Talsu kolektīvs “Talsu kurši”, Rīgas kolektīvs “Teiksma”, Valmieras Kultūras centra kolektīvs “Gauja”, Madonas kolektīvs “Vidzeme”;
3. vieta – Daugavpils kolektīvs “Saime”, Rīgas vidējās paaudzes kolektīvs “Līgo”.
1. vieta – Jelgavas jauktais koris “Tik un tā”;
2. vieta – Ogres skolotāju kamerkoris, Valmieras sieviešu koris “Jumara”, Liepupes jauktais koris “Pernigele”;
3. vieta – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauktais koris, Jaunpiebalgas jauktais koris, Krustpils novada sieviešu koris “Luste”;
1. vieta – Tukuma kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Svīta”, Dobeles kultūras biedrības vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzīpars”, Beverīnas novada Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzieti”;
2. vieta – Apes vidējās paaudzes deju kolektīvs “Metenis”, senioru deju kopa “Ozolnieki”, Pāvilostas novada Vērgales pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte”;
3. vieta – Ādažu novada kultūrizglītības centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sprigulis”, Tukuma deju kolektīvs “Vidums”, Skrīveru vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”;
1. vieta – koklētāju ansamblis “Pūt, vējiņi”; 2. vieta – folkloras kopa “Medanis”;
• Pašdarināto tautastērpu grupā:
1. vieta – Dagnija Pārupe, Una Dževečka, Māra Eglīte;
2. vieta – Vija Liepa, Elita Gailīte-Grauduma, Dagnija Kupče;
3. vieta – Iveta Gabrāne, Vēsma Bērziņa, Ruta Legzdiņa;
1. vieta – Sabīne Petra, Sandijs Kūlainis;
2. vieta – Silga Čerpinska, Aija Spridzāne;
3. vieta – Ērika Leimane ar Justīni, Rukšānu ģimene, Vizuļu ģimene;
1. vieta – tautas tērpu centrs “Senā klēts”, aušanas darbnīca “Vēverīšas”, tautas lietišķās mākslas studija “Ērgļi”;
2. vieta – tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze”;
3. vieta – Madara Briede, Uģis Drava, Ausma Spalviņa, Dagnija Pārupe, Agrita Krieviņa.
Andris Ezeriņš
virsvadītājs
1947–2016
Horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1947. gada 30. decembrī Madonā. Mācījies Madonas 1. vidusskolā un Cesvaines internātskolā, kur pirmos deju soļus spēris skolotājas L. Maliņas vadītajā deju kolektīvā.
Edgars Račevskis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1936-2022
Kordiriģents, pedagogs, komponists
Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Mācījies Turlavas pamatskolā, mūziku padziļināti apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasē (1955–1960).
Elga Drulle
virsvadītājs
1932
Baletmeistare, režisore
Dzimusi 1932. gada 24. martā Rīgā. Mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1959. gadā beigusi Maskavas Valsts Teātra mākslas institūtu. Darba gaitas sākusi Rīgas Operetes teātrī kā galvenā baletmeistare (1959–1964).
Gido Kokars
virsdiriģents
1921–2017
Diriģents, pedagogs
Ievērojams un iemīļots 20. gadsimta otrās puses latviešu diriģents.
Ieva Adāviča
virsvadītājs
1945
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Dzimusi 1945. gada 24. decembrī Liepājā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Liepājas baleta studijā pie L. Bubera. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1963–1967), paralēli gūstot praktisku pieredzi tautas deju ansamblī “Liesma” pie Imanta Magones (1964–1966).
Ingrīda Edīte Saulīte
virsvadītājs
1935
Pedagoģe, horeogrāfe
Viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām.
Dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Pirmo izglītību guvusi Rīgas 19. septiņgadīgajā skolā, paralēli apmeklējusi Beatrises Vīgneres plastikas skolu, pēc tam – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952).
Jānis Erenštreits
virsdiriģents
1942
Diriģents, pedagogs
Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.
Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, vēlāk - Ventspils mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, kuru absolvējis 1960. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, neklātienē.
Jānis Zirnis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1944-2023
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1944. gada 1. martā Staicelē. Mācījies Staiceles pamatskolā, pēc tam Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Jau tolaik jaunā mākslinieka intereses bija vispusīgas – mūziķis iemācījies spēlēt trompeti, klarneti, saksofonu, un Cēsu simfoniskajā orķestrī spēlējis sitaminstrumentus.
Jēkabs Ozoliņš
virsdiriģents
1945
Diriģents, pedagogs, aranžētājs
Dzimis 1945. gada 4. decembrī Liepājas apriņķa Grobiņā. Mācījies Grobiņas pamatskolā, absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolu (1965) un studējis Ļeņingradas Valsts konservatorijā, kur beidzis Nikolaja Romanovska diriģēšanas klasi (1973).
Juris Kļaviņš
virsdiriģents|svētki pasaulē
1944
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. 1962. gadā beidzis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasi, mācības turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur Ludmilas Pismennajas vadībā absolvējis Kordiriģēšanas nodaļu (1967) un asistentūru (1974).
Marga Apsīte
virsvadītājs
1945
Pedagoģe, repetitore
Dzimusi 1945. gada 23. martā Rīgā. Beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1964), mācoties pie tādiem izciliem skolotājiem kā Tamāras Vītiņas, Valentīna Bļinova, Helēnas Tangijevas-Birznieces un Bellas Matisones. Augstāko izglītību ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūrizglītības darba fakultātē, deju specializācijā (1981–1986).
Ojārs Grasis
virsvadītājs
1935–2018
Dejotājs-solists, horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1935. gada 26. janvārī Rīgā. Mācījies Asaru pamatskolā, pēc tam Jūrmalas Pumpura vidusskolā.
Osvalds Štrauss
virsvadītājs
1927–2014
Horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1927. gada 8. jūlijā Kalnciema pagastā. Mācījies Kalnciema pamatskolā, Valsts Bulduru dārzkopības-biškopības skolā, Bulduru dārzkopības tehnikumā, kā arī beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti (1967). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas katedrā aizstāvējis un ieguvis pedagoģijas maģistra grādu par tēmu “Skolu jaunatnes sagatavošana deju svētkiem un to pedagoģiskais aspekts” (1997).
Pauls Kvelde
virsdiriģents|svētki pasaulē
1927–2017
Diriģents, komponists
Dzimis 1927. gada 23. februārī Priekuļos. Mācījies Auces pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Sākotnēji studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1945–1951), tad Latvijas Konservatorijā, Jāņa Dūmiņa un Teodora Kalniņa kordiriģēšanas klasē (1950–1955).
Rita Spalva
virsvadītājs
1953-2025
Pedagoģe, horeogrāfe
Dzimusi 1953. gada 24. jūnijā Daugavpils rajona Šederē. Absolvējusi Daugavpils 1. vidusskolu (1970), pēc tam mācījusies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1972–1973) un Pēterburgas Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1974–1978). Beigusi Pēterburgas Teātra akadēmijas skatuves kustību asistentūru (1982–1986) un studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā (1998–2002).
Roberts Zuika
virsdiriģents|svētki pasaulē
1913–2015
Diriģents, mūzikas kritiķis, publicists
Dzimis 1913. gada 20. janvārī Lubes pagasta “Ambātos”. Mācījies Rīgas Skolotāju institūtā (1930–1935), Valmieras mūzikas skolā un Liepājas mūzikas skolā. Pēc tam aizsācis skolotāja darba gaitas Kocēnu (toreiz – Kokmuižas) pagasta pamatskolā un ar lielu aizrautību vadījis korus Kocēnu, Liezēres, Liepājas un Valmieras apriņķos.
Taisa Aruma
virsvadītājs
1940
Pedagoģe, horeogrāfe, kultūras darbiniece
Dzimusi 1940. gada 13. augustā Alūksnes rajona Pededzes pagastā. Jau bērnībā uzsākusi dejot Lejasciema pamatskolas deju kolektīvā.
Terēzija Broka
virsdiriģents
1925-2018
Kordiriģente, pedagoģe
Ievērojama diriģente un kultūras darbiniece, aktīva Latgales reģiona mūzikas dzīves veicinātāja un organizatore.
Uldis Šteins
virsvadītājs
1935-2023
Horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators
Dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas (1959) sācis strādāt Rīgas Kinostudijā kā galvenais inženieris (1968–1978), vēlāk kā direktora vietnieks (1978–1990) un direktors (1990–1998), pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
Uldis Žagata
virsvadītājs
1928–2015
Baleta mākslinieks, horeogrāfs
Dzimis 1928. gada 17. martā Jeru pagasta “Pērlēs”. Mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā (1944–1948). Pēc skolas beigšanas kļuvis par Operas un baleta teātra solistu (1948–1968), izcilu raksturlomu atveidotāju.
Vaira Dundure
virsvadītājs
1953–2013
Horeogrāfe, dejas pedagoģe
Dzimusi 1953. gada 20. septembrī Valmierā. Mācījusies Valmieras 1. pamatskolā un dejojusi pie skolotājas Ritas Liepiņas.
Sigvards Kļava
virsdiriģents
1962
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1962. gada 29. novembrī Rīgā. Pirmie soļi mūzikā aizsākti Jāzepa Mediņa mūzikas skolas klavieru klasē, pēc tam – Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē.
.
Agita Rimšēviča
virsdiriģents|svētki pasaulē
1971
Kordiriģente
Dzimusi 1971. gada 9. decembrī Neretā. Mācījusies Jēkabpils 1. vidusskolā (1979–1987), Jēkabpils mūzikas skolā (1980–1987) un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1987–1991).
.
Agris Daņiļevičs
virsvadītājs
1963
Horeogrāfs, pedagogs, režisors
Dzimis 1963. gada 26. oktobrī Siguldā. Mācījies Siguldas vidusskolā, kur iepazinis tautas dejas, dejojot Dainas Štālas un Gunta Puķīša vadībā. 1985. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu Kultūrzinību darbinieku nodaļu deju specializācijā (1981–1985), un 2008. gadā ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra grādu teātra režijā..
Aira Birziņa
virsdiriģents|svētki pasaulē
1968
Kordiriģente, pedagoģe
Dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā. Pirmo izglītību guvusi Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975–1983). Mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983–1987).
.
Andrejs Jansons
virsdiriģents|svētki pasaulē
1938-2022
Diriģents, komponists, pedagogs, obojists
Dzimis 1938. gada 2. oktobrī Rīgā. Otrā pasaules kara beigās kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrējis uz ASV.
.
Andrejs Mūrnieks
virsdiriģents
1962
Kordiriģents, pedagogs, kultūras vēsturnieks
Dzimis 1962. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 6. vidusskolā, pēc tam Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Paula Kveldes un Vitolda Rijnieka Kordiriģēšanas klasē (1981–1986). 2006. gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē, kur turpinājis studijas doktorantūrā..
Ārijs Šķepasts
virsdiriģents
1961
Diriģents, komponists
Dzimis 1961. gada 10. septembrī. Pamatizglītību mūzikā guvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, Jevgenija Augustinoviča klasē (1985).
.
Arvīds Platpers
virsdiriģents
1948
Diriģents, pedagogs, politiķis
Dzimis 1948. gada 1. decembrī Siguldā. Mācījies Rīgas 5. vidusskolā (1955–1966) un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas akordeona klasē. Izglītību turpinājis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Alfrēda Tuča akordeona klasē (1966–1969).
.
Gints Baumanis
virsvadītājs
1963-2019
Pedagogs, horeogrāfs
Studējis Latvijas Valsts konservatorijā. No 1994. gada – bērnu un jauniešu tautas deju kolektīva “Zelta sietiņš” pedagogs un horeogrāfs, vēlāk nodibinājis “Zelta sietiņa” dejotāju vecāku deju kolektīvu “Daugava”, lai kopā ar bērniem dejotu deju svētkos.
.
Gints Ceplenieks
virsdiriģents|svētki pasaulē
1976
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1976. gada 6. maijā Liepājā. Pēc Liepājas mūzikas skolas absolvēšanas turpinājis studijas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu kordiriģēšanā.
.
Gunta Raipala
virsvadītājs
1961
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1961. gada 8. oktobrī. Pamatizglītību ieguvusi Rīgas 2. vidusskolā (1968–1979). Dejas pedagoģiju studējusi Kultūras darbinieku tehnikumā (1979–1981).
.
Gunta Skuja
virsvadītājs
1963
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Dzimusi 1963. gadā 8. maijā Saldū. Mācoties Saldus 2. vidusskolā, uzsāk dejot tautas deju ansamblī “Kursa” pie vadītājas Veltas Lodiņas. Šeit parādījusies mīlestība uz deju un likti pirmie soļi nākamās profesijas izvēlē.
.
Ilmārs Dreļs
virsvadītājs
1966
Horeogrāfs, folklorists
Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, tautas mūzikas instrumentu meistars.
Dzimis 1966. gada 24. decembrī Viļānos. Beidzis Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1989), pēc tam izglītību turpinājis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, ko absolvējis 1998. gadā.
.
Iluta Mistre
virsvadītājs
1969
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Dzimusi Lielvārdē. 1987. gadā absolvējusi E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolu un sākusi studēt dejas pedagoģiju Kultūras darbinieku tehnikumā. Prasmes tautas dejās papildinātas, dejojot tautas deju ansamblī “Lāčplēsis” Vaira Ceimera un Daumanta Ola vadībā. Ieguvusi maģistra grādu dejas pedagoģijā..
Ilze Mažāne
virsvadītājs
1954
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1954. gada 19. februārī Rīgā. Mācījusies Cēsu 1. vidusskolā. Pirmā interese par deju radusies dejojot I. Pūcīša vadītajā skolas deju kolektīvā. Profesionālo izglītību ieguvusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1976), zināšanas padziļinājusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1981–1986).
.
Ilze Valce
virsdiriģents
1964
Kordiriģente, pedagoģe
Ilze Valce (Džeriņa) dzimusi 1964. gada 31. martā Jelgavā. Izglītību mūzikā aizsākusi Aizputes mūzikas skolā un turpinājusi Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. 1987. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, tālāk studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, Kordiriģēšanas un orķestra diriģēšanas klasē (1993–1995) un doktorantūrā (no 2004).
.
Ints Teterovskis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1972
Diriģents, kultūras pasākumu organizators
Dzimis 1972. gada 7. maijā Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1979–1991). Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Jāņa Zirņa un Imanta Kokara (1991–2001). Stažējies Lielbritānijā un Vācijā, papildinot zināšanas baroka mūzikas interpretācijā.
.
Ivars Cinkuss
virsdiriģents|svētki pasaulē
1969
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā. Pamatizglītību mūzikā ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē, kuru absolvējis 1987. gadā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā pie profesora Edgara Račevska un zināšanas papildinājis Vestminsteras kora koledžā Prinstonā, ASV, ko absolvējis 1995. gadā, iegūstot maģistra grādu.
.
Iveta Pētersone-Lazdāne
virsvadītājs
1976
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1976. gada 12. februārī Rīgā. Pirmos deju soļus spērusi tautas deju ansamblī “Dzintariņš” (1978–1994) Zinaīdas Zeltmates un Olgas Freibergas vadībā.
.
Jānis Ērglis
virsvadītājs
1962
Dejotājs, horeogrāfs
Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā. Mācījies Valmieras 11. varoņu vidusskolā (1970–1981). Mīlestība uz deju radusies, dejojot Ievas Adāvičas vadītajā skolas deju kolektīvā un Vairas Kraukles (Dundures) deju kolektīvā “Gauja” (1977–1981).
.
Jānis Purviņš
virsvadītājs
1971
Dejotājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, organizators
Dzimis 1971. gada 4. jūnijā Rīgā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas 4. vidusskolā (tagad – Rīgas Angļu ģimnāzija) (1977–1989). Pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, kuru pabeidza 1993. gadā. 1998. gadā sācis studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur 2000. gadā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā. 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.
.
Jevgeņijs Ustinskovs
virsdiriģents
1970
Diriģents, komponists, pedagogs
Dzimis 1970. gada 4. jūnijā Daugavpilī. Mācījies Daugavpils 13. vidusskolā, pēc tam Daugavpils mūzikas vidusskolā (1989).
.
Kaspars Ādamsons
virsdiriģents|svētki pasaulē
1985
Diriģents
Dzimis 1985. gada 21. februārī Rīgā. Mūzikas pamatus apguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Rīgas Doma kora skolā, pēc tam – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļā.
.
Māra Marnauza
virsdiriģents
1963
Diriģente, pedagoģe
Muzikālo izglītību uzsākusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā (1978–1982), mācības turpinājusi Latvijas Valsts konservatorijas Mendeļa Baša kordiriģēšanas klasē (1982–1987), Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas fakultātes maģistrantūrā (1995–1996) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā (1996–2000).
.
Māra Simsone
virsvadītājs
1954
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Dzimusi Aiovā, ASV. Dejot sākusi agrā bērnībā. Sākumā mācījusies baletu un džeza dejas, bet pēc pārcelšanās uz dzīvi Milvoki (1972) iestājusies Viskosīnas Universitātē un paralēli apguvusi latviešu tautas dejas pamatus deju grupā “Metieniņš”. Tās vadītāja Ildze Rudzīte, redzot jaunietes talantu un interesi, ātri vien viņu iesaistīja deju kopas vadībā, kā arī pamudināja horeografēt pirmās dejas. Iesaistoties Toronto latviešu sabiedrībā, M. Simsone sāka dejot deju kolektīvā “Daugaviņa” un “Diždancis” pie Zigurda Miezīša, kurš kaldināja jaunās mākslinieces talantu vēl spožāk..
Māris Sirmais
virsdiriģents|svētki pasaulē
1969
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1969. gada 27. jūnijā Rīgā. Mācījies Rīgas 1. mūzikas skolā un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā.
.
Mārtiņš Klišāns
virsdiriģents
1967
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1967. gada 30. novembrī Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1975–1986).
.
Mārtiņš Ozoliņš
virsdiriģents|svētki pasaulē
1974
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1974. gada 18. maijā. Pamatizglītību mūzikā guvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc tam absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu Edgara Račevska klasē, iegūstot bakalaura (1996) un maģistra (1998) grādu, vēlāk pabeidzis Imanta Rešņa simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi (2003). Zināšanas papildinājis meistarklasēs pie Helmuta Rillinga Vācijā, Ģintara Rinkeviča Lietuvā un Vasilija Sinaiska Sanktpēterburgā.
.
Roberts Liepiņš
virsdiriģents
1952
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1952. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas Kora nodaļā (1959–1970). Izglītību turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora diriģēšanas nodaļā pie Imanta Kokara (1970–1975)..
Rolands Juraševskis
virsvadītājs
1949
Horeogrāfs, kultūras dzīves organizators
Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Rīgā. Pirmos deju soļus apguvis tautas deju kolektīvā “Dzintariņš” Zinaīdas Zeltmates vadībā un Skolotāju nama deju kolektīvā pie E. Jercumas.
.
Romāns Vanags
virsdiriģents|svētki pasaulē
1960
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1978) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomu kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā, kā arī mūzikas pedagoģijā (1983). Maģistra grādu mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2003). Zināšanas papildinājis kordiriģentu kursos ASV un Baha akadēmijā, Vācijā, (1992–1993).
.
Taiga Ludborža
virsvadītājs
1968
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Jau no bērnu dienām dejojusi kolektīvā “Dzirkstelīte”, vēlāk meistarību kaldinājusi tautas deju ansamblī “Liesma” un tautas deju ansambļa “Daile” studijā..
Zanda Mūrniece
virsvadītājs
1970
Horeogrāfe
Dzimusi 1970. gada 15. augustā Saldū. Dejas pamatus apguvusi tautas deju ansambļa “Kursa” dejotāju rindās, skolotājas Veltas Lodiņas vadībā. Beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1988–1992), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1997) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti (2002).
.
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Dievs, svētī Latviju! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Baumaņu Kārlis |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Senatne | Emilis Melngailis (1874-1954) | Rainis |
| Mūžam zili | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Kārlis Skalbe |
| Bij' man vienas rozes dēļ | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Beverīnas dziedonis | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Pūt, vējiņi | Imants Ramiņš (1943) | Tautasdziesma |
| Upe un cilvēka dzīve | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Krišjānis Barons |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Tev mūžam dzīvot, Latvija | Jānis Mediņš (1890-1966) | Vilis Plūdonis |
| Lokatiesi, mežu gali | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Kori no operas Baņuta | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Tautasdziesmas un Artūra Krūmiņa vārdi |
| Mūžu mūžos būs dziesma | Valters Kaminskis (1929-1997) | Imants Ziedonis |
| Rozēm kaisu istabiņu | Oļģerts Grāvītis (1926-2015) | Tautasdziesma |
| Ar dziesmu dzīvībā | Pēteris Plakidis (1947-2017) | Jānis Peters |
| Latvijā | Pēteris Barisons (1904-1947) | Jānis Akuraters |
| Saule, Pērkons, Daugava | Mārtiņš Brauns (1951-2021) | Rainis |
| Lūgšana | Imants Kalniņš (1941) | Knuts Skujenieks |
| Pastardiena | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Rainis |
| Koris no operas Nabuko | Džuzepe Verdi (1813-1901) | |
| Brīnumzeme | Pēteris Barisons (1904-1947) | Jānis Akuraters |
| Vārti veras no oratorijas Rīta cēliens | Imants Kalniņš (1941) | Andrejs Upītis |
| Fanfaras. Dziesmai šodien liela diena | Pēteris Barisons (1904-1947), Ēriks Ešenvalds (1977) | Arvīds Skalbe |
| Jāņu dziesma | Arturs Maskats (1957) | Tautasdziesmas vārdi |
| Neba maize pate nāca | Selga Mence (1953) | Tautasdziesmas vārdi |
| Saule brida rudzu lauku | Ilona Rupaine (1966) | Tautasdziesma |
| Kas dziedāja Jāņu nakti | Uģis Prauliņš (1957) | Tautasdziesmas vārdi |
| Brīvība | Ēriks Ešenvalds (1977) | Andrejs Eglītis |
| Mīla ir kā uguns | Mārtiņš Brauns (1951-2021) | Jānis Peters |
| Fragmenti no rokoperas Lāčplēsis | Zigmārs Liepiņš (1952), Edgara Lindes pārlikums | Māra Zālīte |
| Svētī debesīs šo zemi | Zigmārs Liepiņš (1952) | Kaspars Dimiters |
| Kantāte Ziemeļblāzma | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Leons Paegle |
| Dzīvības mūžīgais vārds (Viļņa Šmīdberga instrumentācija) | Raimonds Pauls (1936) | Jānis Peters |
| Kalējs | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Kārlis Skalbe |
| Caur sidraba birzi gāju | Juris Vaivods (1966) | Tautasdziesma |
| Es meitiņa kā smildziņa | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesmas vārdi |
| Moseņ, zeileit' viesti nesa | Ilona Rupaine (1966) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Es bij' meita | Kārlis Lācis (1977) | Tautasdziesmas vārdi |
| Saule auda audekliņu | Andris Sējāns (1978) | Tautasdziesma |
| Vai tādēļ nedziedāju? | Juris Vaivods (1966), Dāvja Stalta instrumentālais salikums | Tautasdziesma |
| Jezups | Einārs Lipskis (Mārtiņa Birņa instrumentācija) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Dod, Dieviņ! | Raimonds Tiguls (1972) | Nora Ikstena |
| Gaismeņa ausa | Ilona Rupaine (1966) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Līgo! | Ārijs Šķepasts (1961) | Tautasdziesma |
| Kālabadi galdiņami | Jevgeņijs Ustinskovs (1970) | Tautasdziesma |
| Līgo saule vakarā | Rihards Skulte (1966) | Tautasdziesma |
| Augu nakti | Valts Pūce (1962) | Aivars Neibarts |
| Līgo - Jāņu nakts mistērija | Uģis Prauliņš (1957) | Tautasdziesmas vārdi |
| Dvēseles dziesma | Ēriks Ešenvalds (1977) | Anita Kārkliņa |
| Viesu koris no operas Tanheizers | Rihards Vāgners (1813-1883) |
|
Dejas nosaukums
|
Horeogrāfs
|
Muzikālā apdare / Mūzika
|
|---|---|---|
| Sudmaliņas (Latviešu tautas deja) | Harijs Sūna | Gunārs Ordelovskis |
| Klabdancis | Vilis Ozols | Rūdolfs Šteins |
| Ai, tēvu zeme (Cielaviņa) | Uldis Žagata | Raimonds Pauls |
| Kur tu augi, daiļa meita | Aija Baumane, Modris Gipmanis | Georgs Dovgjallo |
| Spriguļu sišana | Vilis Ozols | |
| Dīdeklis | Ilze Mažāne | Valdis Drulle |
| Vilks un kaza | Jānis Ērglis | Ilga Reizniece |
| Saivas kadriļa | Valentīna Kalniņa | Iveta Āboltiņa |
| Sasala jūrīna | Jānis Purviņš | Raimonds Pauls |
| Kreicburgas polka | Jānis Ērglis | Tautas mūzika Kreicburgas ziķeri interpretācijā" |
| Vai tādēļ nedziedāju/ Rūnu raksti | Jānis Purviņš | Dāvis Stalts |
| Atnāca Lieldiena | Silvija Zvejniece | Valdis Zilvers |
| Iebrauca saulīte | Māra Simsone | Dina Liepa |
| Ko man dosi, Liela diena? | Arta Melnalksne | Dina Liepa |
| Kaņeku Jānis, kaimiņ Grieta | Iluta Mistre | Juris Vaivods |
| Apkal manu kumeliņu | Agris Daņiļevičs | Juris Vaivods |
| Gailis un vista | Gunta Skuja | Guntra Drozdova |
| Trejdeviņi tēvu zemē | Gints Baumanis | Juris Vaivods |
| Aiz ezera augsti kalni | Uldis Žagata | Raimonds Pauls |
| Jandāliņš | Jānis Ērglis | Uģis Prauliņš |
| Zynu, zynu tāva sātu | Ilmārs Dreļs | Edgars Lipors |
| Lepna, lepna pļaviņa | Taiga Ludborža | Amanda Jātniece |
| Spieķītis | Māra Simsone | Artūrs Uškāns |
| Metieniņš | Jānis Ērglis | Uģis Prauliņš |
| Šķērsu dienu saule tek | Jānis Ērglis | Ilga Reizniece |
| Simjūda tirgus | Ilze Mažāne | Burhards Sosārs, Juris Vaivods |
| Es bij' puika, man bij' vara | Alberts Kivlenieks | Sniedze Grīnberga |
| Mūžam citas nemīlēšu | Artis Puriņš | Folkgrupa Folkvakars, aranžējums Gatis Valters |
| Kūmas | Ilmārs Dreļs | Gunārs Igaunis |
| Plaukstiņpolka | Jānis Ērglis | Uģis Prauliņš |
| Nerejati, ciema suņi | Jānis Purviņš | Sniedze Grīnberga |
| Tec, peleite | Ilmārs Dreļs | Gunārs Igaunis |
| Saules meitas vedības | Zigurds Miezītis | Artūrs Salaka |
| Meitu māte | Jānis Ērglis | Artūrs Uškāns |
| Ai, zaļā birztaliņa | Taiga Ludborža | Kristīne Kārkle - Puriņa |
| Lai sakūra uguntiņu | Taiga Ludborža | Sergejs Austris Universs |
| Lai Top! (iestudējums) | Jānis Purviņš | Uģis Prauliņš |
| Vējā augušam kokam stipras saknes | Jānis Purviņš | Uģis Prauliņš |
| Jāņu nakti gunis dega | Jānis Purviņš | Sniedze Grīnberga |
| Pagriezies, saulīt! | Ojārs Grasis | Māris Priede |
| Rudzu maize, kviešu maize | Ruta Paulsone | Gunārs Igaunis |
| Rotā saulīte rietēdama | Andris Ezeriņš | Tautas mūzika |
| Gasperdancis | Jānis Šķēle | Artūrs Kloppe |
| Buobu dancis | Aija Āre | Latgaliešu tautasdziesma, Gunārs Igaunis |
| Caur sidraba birzi gāju | Taisa Aruma | Sandra Budeviča |
| Dietin dej lieli, mazi | Olga Freiberga | Jānis Līvmanis |
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku gājiens (2013)
7. jūlijs
No Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim
lasīt vairāk
