XXVI Vispārējie
latviešu Dziesmu
un XVI Deju
svētki
2018

Nosaukums

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisinās Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

2018. gads ir īpašs gan Latvijas iedzīvotājiem, gan latviešiem visā pasaulē – aprit 100 gadu kopš Latvijas Republikas proklamēšanas, tādēļ 2018. gada Dziesmu un Deju svētki veidoti Latvijas valsts simtgades zīmē. Svētku logo ietverts pilns svētku nosaukums, kas izvijas cauri Latvijas valsts simtgades zīmes veidolam. Dziesmu un Deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā – ar īpašiem scenogrāfiskiem risinājumiem tiek pārveidotas pasākumu norises vietas, būvētas vērienīgas skatuves, pilsētvidē izvietoti lielie ekrāni, iekārtotas teritorijas. Koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek vēsturiskajās svētku norišu vietās – Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Tradicionālo norišu vietu sarakstam piebiedrojies M. Čehova Rīgas Krievu teātris, koncertzāle “Palladium” un Esplanāde.

Dziesmu un Deju svētku atklāšana notiek 2018. gada 1. jūlijā ar tradicionālo Garīgās mūzikas koncertu Rīgas Doma baznīcā un svētku dalībnieku gājienu, kas šoreiz notiek tieši svētku atklāšanas dienā. Deju lieluzvedumā “Māras zeme” Daugavas stadionā ap 17 000 dejotāju izdejo bagāto Latvijas vēsturi, bet svētku nedēļas kulminācija ir Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”, kurā 12 000 dziedātāju kopkoris Mežaparka Lielajā estrādē atskaņo spilgtākos latviešu profesionālās kormūzikas darbus, izdziedot mūsu tautas vēstures spožākos un nozīmīgākos mirkļus. Koncertā piedalās īpaši izveidotais Latvijas kordiriģentu koris. Pēc Noslēguma koncerta seko tautā iemīļotā Sadziedāšanās nakts, kas, skatītājiem pievienojot arī savas balsis, turpinās līdz pat rīta gaismai.

Koru karu rezultāti:
• Jaukto koru grupā:

Lielā balva – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas "Ave sol" jauniešu koris "Kamēr...";
1. vieta – Babītes novada jauktais koris "Maska";
1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" jauniešu koris "Balsis";
2. vieta – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla";
3. vieta – Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus";
3. vieta – Jauktais koris "Ventspils".

• Sieviešu koru grupā:

Lielā balva – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris "Spīgo";
1. vieta – Latvijas Universitātes sieviešu koris "Balta";
1. vieta – Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda";
2. vieta – Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona";
3. vieta – Liepājas Universitātes sieviešu koris "Atbalss".

• Vīru koru grupā:

Lielā balva – Latvijas Universitātes vīru koris "Dziedonis";
1. vieta - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru koris "Tēvzeme";
1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vīru kamerkoris "FRA-CHO-RI";
2. vieta – Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris "Forte";
3. vieta – Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus".

• Senioru koru grupā:

Lielā balva – Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe";
1. vieta – Ogres novada Kultūras centra senioru jauktais koris "Altera";
2. vieta – VEF Kultūras pils senioru sieviešu koris "Daugavas vanadzes";
3. vieta – Mārupes novada kultūras nama senioru sieviešu koris "Noktirne".


Pūtēju orķestru sacensību rezultāti:

Lielā balva – Latvijas Universitātes Pūtēju orķestris

III grūtības pakāpe:

1. vieta – Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris "Tālavas taurētājs";
2. vieta – Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas pūtēju orķestris “Intermezzo”, Siguldas Mākslu skolas Baltais flīģelis un Siguldas Valsts Ģimnāzijas pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris;
3. vieta – Dobeles pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris “Dobele”, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Limbažu kultūras nama pūtēju orķestris “Lemisele”, Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris, Salacgrīvas kultūras nama pūtēju orķestris “Enkurs”, Preiļu novada Jauniešu pūtēju orķestris.

IV grūtības pakāpe:

1. vieta – Balvu kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris “Balvi”, Madonas pūtēju orķestris;
2. vieta – Talsu pūtēju orķestris;
3. vieta – Cēsu kultūras un tūrisma centra pūtēju orķestris “Cēsis”, Siguldas Absolventu orķestris.

V grūtības pakāpe:

1. vieta – Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris;
2. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis”, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu pūtēju orķestris SPO, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma pūtēju orķestris “Fanfara”, Ozolniekus novada orķestris “Zelmeri Pro”.


Tautastērpu skates rezultāti:
Lielā balva – Limbažu kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija “Dzilna”.
• Koru un koklētāju ansambļu grupā:

1. vieta – Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes „Kultūra” jauktais koris “Tik un tā”;
2. vieta – Salaspils Jauktais koris “Lōja”;
3. vieta – Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Jauktais koris “Pernigele”.

• Deju kolektīvu grupā:

1. vieta – Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Bikstenieki”;
2. vieta – Alūksnes Kultūras centra Deju kopa “Jukums”;
3. vieta – Pāvilostas novads Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte” un Īrijas latviešu Tautas deju kolektīvs “Varavīksne”.

• Folkloras kopu, etnogrāfisko un koklētāju ansambļu grupā:

1. vieta – Sievu kopa “Vilcenes”;
2. vieta – Otaņķu Tautas nama “Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis”;
3. vieta – Viļakas novada domes “Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis”.

• Pašdarināto tautastērpu grupā:

1. vieta – Inese Zālīte;
2. vieta – Ausma Spalviņa, Vija Liepa;
3. vieta – Maija Kulakova, Inga Šreibere.

• Nokomplektēto tērpu grupā:

1. vieta – Inese Zālīte;
2. vieta – Ausma Spalviņa, Vija Liepa;
3. vieta – Maija Kulakova, Inga Šreibere.

• Tērpu darinātāju grupā:

1. vieta – IK “Pelestaka”;
2. vieta – IK aušanas darbnīca “Vēverīšas”;
3. vieta – SIA “Austras raksti”, tautas tērpu centrs “Senā klēts”.


Vokālo ansambļu sacensību rezultāti:
• Sieviešu vokālo ansambļu grupā:

1. vieta – Liepājas vokālais ansamblis "Gaismiņa";
2. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras un atpūtas centra "Imanta" sieviešu vokālais ansamblis "Fortuna";
2. vieta – Mazsalacas novada Kultūras centra vokālā grupa "Ēra";
3. vieta – Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras "Kuldīgas kultūras centrs" sieviešu vokālais ansamblis "Karameles".

• Vīru vokālo ansambļu grupā:

1. vieta – Latvijas Universitātes Kultūras centra vīru vokālais ansamblis "Dancis";
2. vieta – Preiļu novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis;
3. vieta – Stendes tautas nama vīru vokālais ansamblis "Stende".

• Jaukto vokālo ansambļu grupā:

1. vieta – Rēzeknes novada vokālais ansamblis "Skonai";
2. vieta – Ventspils pilsētas domes Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis "Mundus";
3. vieta – Jaunpils jauktais vokālais ansamblis "Vocalica".

• Senioru vokālo ansambļu grupā:

1. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras centra "Iļģuciems" sieviešu vokālā ansambļa "Freska" senioru grupa "Krētas freska";
2. vieta – Ozolnieku tautas nama sieviešu vokālais ansamblis "Madara";
3. vieta – Mārupes kultūras nama senioru vokālais ansamblis "Pīlādzis".

• Pusprofesionālo vokālo ansambļu grupā:

Lielā balva – Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres novada Kultūras centra" vokālā grupa "Anima Solla"; 3. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas "Ave Sol" Rīgas vokālā džeza grupa "Assembly Singers".

Aizvērt

 

 

Virsdiriģenti un virsvadītāji

  •  SigvardsKļava Sigvards Kļava virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
     Sigvards Kļava

    Sigvards Kļava

    1962
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1962. gada 29. novembrī Rīgā. Pirmie soļi mūzikā aizsākti Jāzepa Mediņa mūzikas skolas klavieru klasē, pēc tam – Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē. .

  • AgitaRimšēviča Agita Rimšēviča virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Agita Rimšēviča

    Agita Rimšēviča

    1971
    Kordiriģente

    Dzimusi 1971. gada 9. decembrī Neretā. Mācījusies Jēkabpils 1. vidusskolā (1979–1987), Jēkabpils mūzikas skolā (1980–1987) un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1987–1991). .

  • AgrisDaņiļevičs Agris Daņiļevičs virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Agris Daņiļevičs

    Agris Daņiļevičs

    1963
    Horeogrāfs, pedagogs, režisors

    Dzimis 1963. gada 26. oktobrī Siguldā. Mācījies Siguldas vidusskolā, kur iepazinis tautas dejas, dejojot Dainas Štālas un Gunta Puķīša vadībā. 1985. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu Kultūrzinību darbinieku nodaļu deju specializācijā (1981–1985), un 2008. gadā ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra grādu teātra režijā..

  • AiraBirziņa Aira Birziņa virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Aira Birziņa

    Aira Birziņa

    1968
    Kordiriģente, pedagoģe

    Dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā. Pirmo izglītību guvusi Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975–1983). Mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983–1987). .

  • AndrejsMūrnieks Andrejs Mūrnieks virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Andrejs Mūrnieks

    Andrejs Mūrnieks

    1962
    Kordiriģents, pedagogs, kultūras vēsturnieks

    Dzimis 1962. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 6. vidusskolā, pēc tam Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Paula Kveldes un Vitolda Rijnieka Kordiriģēšanas klasē (1981–1986). 2006. gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē, kur turpinājis studijas doktorantūrā..

  • ArvīdsPlatpers Arvīds Platpers virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Arvīds Platpers

    Arvīds Platpers

    1948
    Diriģents, pedagogs, politiķis

    Dzimis 1948. gada 1. decembrī Siguldā. Mācījies Rīgas 5. vidusskolā (1955–1966) un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas akordeona klasē. Izglītību turpinājis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Alfrēda Tuča akordeona klasē (1966–1969). .

  • DagmāraBārbale Dagmāra Bārbale virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Dagmāra Bārbale

    Dagmāra Bārbale

    1991
    Horeogrāfe, dejas pedagoģe

    Dagmāra Bārbale (Leja) dzimusi 1991. gada 23. janvārī Smiltenē. Dejotājas gaitas uzsākusi jau divarpus gadu vecumā Smiltenes kultūras centra bērnu deju kolektīvā, pēc tam turpinājusi dejot Tautas deju ansamblī “Ieviņa”. .

  • EdgarsRačevskis Edgars Račevskis virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Edgars Račevskis

    Edgars Račevskis

    1936-2022
    Kordiriģents, pedagogs, komponists

    Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Mācījies Turlavas pamatskolā, mūziku padziļināti apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasē (1955–1960). .

  • ElgaDrulle Elga Drulle virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Elga Drulle

    Elga Drulle

    1932
    Baletmeistare, režisore

    Dzimusi 1932. gada 24. martā Rīgā. Mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1959. gadā beigusi Maskavas Valsts Teātra mākslas institūtu. Darba gaitas sākusi Rīgas Operetes teātrī kā galvenā baletmeistare (1959–1964). .

  • GintsBaumanis Gints Baumanis virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Gints Baumanis

    Gints Baumanis

    1963-2019
    Pedagogs, horeogrāfs

    Studējis Latvijas Valsts konservatorijā. No 1994. gada – bērnu un jauniešu tautas deju kolektīva “Zelta sietiņš” pedagogs un horeogrāfs, vēlāk nodibinājis “Zelta sietiņa” dejotāju vecāku deju kolektīvu “Daugava”, lai kopā ar bērniem dejotu deju svētkos. .

  • GintsCeplenieks Gints Ceplenieks virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Gints Ceplenieks

    Gints Ceplenieks

    1976
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1976. gada 6. maijā Liepājā. Pēc Liepājas mūzikas skolas absolvēšanas turpinājis studijas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu kordiriģēšanā. .

  • GuntaSkuja Gunta Skuja virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Gunta Skuja

    Gunta Skuja

    1963
    Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

    Dzimusi 1963. gadā 8. maijā Saldū. Mācoties Saldus 2. vidusskolā, uzsāk dejot tautas deju ansamblī “Kursa” pie vadītājas Veltas Lodiņas. Šeit parādījusies mīlestība uz deju un likti pirmie soļi nākamās profesijas izvēlē. .

  • IevaAdāviča Ieva Adāviča virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ieva Adāviča

    Ieva Adāviča

    1945
    Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

    Dzimusi 1945. gada 24. decembrī Liepājā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Liepājas baleta studijā pie L. Bubera. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1963–1967), paralēli gūstot praktisku pieredzi tautas deju ansamblī “Liesma” pie Imanta Magones (1964–1966). .

  • IlmārsDreļs Ilmārs Dreļs virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ilmārs Dreļs

    Ilmārs Dreļs

    1966
    Horeogrāfs, folklorists

    Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, tautas mūzikas instrumentu meistars.

    Dzimis 1966. gada 24. decembrī Viļānos. Beidzis Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1989), pēc tam izglītību turpinājis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, ko absolvējis 1998. gadā. .

  • IlzeMažāne Ilze Mažāne virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ilze Mažāne

    Ilze Mažāne

    1954
    Horeogrāfe, pedagoģe

    Dzimusi 1954. gada 19. februārī Rīgā. Mācījusies Cēsu 1. vidusskolā. Pirmā interese par deju radusies dejojot I. Pūcīša vadītajā skolas deju kolektīvā. Profesionālo izglītību ieguvusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1976), zināšanas padziļinājusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1981–1986). .

  • IlzeValce Ilze Valce virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ilze Valce

    Ilze Valce

    1964
    Kordiriģente, pedagoģe

    Ilze Valce (Džeriņa) dzimusi 1964. gada 31. martā Jelgavā. Izglītību mūzikā aizsākusi Aizputes mūzikas skolā un turpinājusi Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. 1987. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, tālāk studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, Kordiriģēšanas un orķestra diriģēšanas klasē (1993–1995) un doktorantūrā (no 2004). .

  • Ingrīda EdīteSaulīte Ingrīda Edīte Saulīte virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ingrīda Edīte Saulīte

    Ingrīda Edīte Saulīte

    1935
    Pedagoģe, horeogrāfe

    Viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām.

    Dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Pirmo izglītību guvusi Rīgas 19. septiņgadīgajā skolā, paralēli apmeklējusi Beatrises Vīgneres plastikas skolu, pēc tam – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952). .

  • IntsTeterovskis Ints Teterovskis virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ints Teterovskis

    Ints Teterovskis

    1972
    Diriģents, kultūras pasākumu organizators

    Dzimis 1972. gada 7. maijā Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1979–1991). Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Jāņa Zirņa un Imanta Kokara (1991–2001). Stažējies Lielbritānijā un Vācijā, papildinot zināšanas baroka mūzikas interpretācijā. .

  • IvarsCinkuss Ivars Cinkuss virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Ivars Cinkuss

    Ivars Cinkuss

    1969
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā. Pamatizglītību mūzikā ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē, kuru absolvējis 1987. gadā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā pie profesora Edgara Račevska un zināšanas papildinājis Vestminsteras kora koledžā Prinstonā, ASV, ko absolvējis 1995. gadā, iegūstot maģistra grādu. .

  • IvetaPētersone-Lazdāne Iveta Pētersone-Lazdāne virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Iveta Pētersone-Lazdāne

    Iveta Pētersone-Lazdāne

    1976
    Horeogrāfe, pedagoģe

    Dzimusi 1976. gada 12. februārī Rīgā. Pirmos deju soļus spērusi tautas deju ansamblī “Dzintariņš” (1978–1994) Zinaīdas Zeltmates un Olgas Freibergas vadībā. .

  • JānisErenštreits Jānis Erenštreits virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Erenštreits

    Jānis Erenštreits

    1942
    Diriģents, pedagogs

    Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.

    Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, vēlāk - Ventspils mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, kuru absolvējis 1960. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, neklātienē. .

  • JānisĒrglis Jānis Ērglis virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Ērglis

    Jānis Ērglis

    1962
    Dejotājs, horeogrāfs

    Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā. Mācījies Valmieras 11. varoņu vidusskolā (1970–1981). Mīlestība uz deju radusies, dejojot Ievas Adāvičas vadītajā skolas deju kolektīvā un Vairas Kraukles (Dundures) deju kolektīvā “Gauja” (1977–1981). .

  • JānisMarcinkevičs Jānis Marcinkevičs virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Marcinkevičs

    Jānis Marcinkevičs

    1964
    Horeogrāfs

    Dzimis 1964. gada 20. maijā Ogres rajona Tīnūžu pagastā. Pirmos deju soļus spēris 1. klasē Neredzīgo biedrības kultūras nama bērnu deju kolektīvā pie A. Gribules. Vēlāk padziļinājis praktisko pieredzi bijušā baletdejotāja Paula Toniga vadītajā tautas deju ansamblī “Vija” (1979–1985). Paralēli mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1983–1986), iegūstot klubu darba un deju kolektīvu vadītāja izglītību. Vadījis klubu “Rāzna” Rēzeknes rajonā..

  • JānisPurviņš Jānis Purviņš virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Purviņš

    Jānis Purviņš

    1971
    Dejotājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, organizators

    Dzimis 1971. gada 4. jūnijā Rīgā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas 4. vidusskolā (tagad – Rīgas Angļu ģimnāzija) (1977–1989). Pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, kuru pabeidza 1993. gadā. 1998. gadā sācis studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur 2000. gadā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā. 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. .

  • JānisZirnis Jānis Zirnis virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Zirnis

    Jānis Zirnis

    1944-2023
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1944. gada 1. martā Staicelē. Mācījies Staiceles pamatskolā, pēc tam Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Jau tolaik jaunā mākslinieka intereses bija vispusīgas – mūziķis iemācījies spēlēt trompeti, klarneti, saksofonu, un Cēsu simfoniskajā orķestrī spēlējis sitaminstrumentus. .

  • JēkabsOzoliņš Jēkabs Ozoliņš virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jēkabs Ozoliņš

    Jēkabs Ozoliņš

    1945
    Diriģents, pedagogs, aranžētājs

    Dzimis 1945. gada 4. decembrī Liepājas apriņķa Grobiņā. Mācījies Grobiņas pamatskolā, absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolu (1965) un studējis Ļeņingradas Valsts konservatorijā, kur beidzis Nikolaja Romanovska diriģēšanas klasi (1973). .

  • JurisKļaviņš Juris Kļaviņš virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Juris Kļaviņš

    Juris Kļaviņš

    1944
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. 1962. gadā beidzis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasi, mācības turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur Ludmilas Pismennajas vadībā absolvējis Kordiriģēšanas nodaļu (1967) un asistentūru (1974). .

  • KasparsĀdamsons Kaspars Ādamsons virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Kaspars Ādamsons

    Kaspars Ādamsons

    1985
    Diriģents

    Dzimis 1985. gada 21. februārī Rīgā. Mūzikas pamatus apguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Rīgas Doma kora skolā, pēc tam – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļā. .

  • MāraMarnauza Māra Marnauza virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Māra Marnauza

    Māra Marnauza

    1963
    Diriģente, pedagoģe

    Muzikālo izglītību uzsākusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā (1978–1982), mācības turpinājusi Latvijas Valsts konservatorijas Mendeļa Baša kordiriģēšanas klasē (1982–1987), Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas fakultātes maģistrantūrā (1995–1996) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā (1996–2000). .

  • MargaApsīte Marga Apsīte virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Marga Apsīte

    Marga Apsīte

    1945
    Pedagoģe, repetitore

    Dzimusi 1945. gada 23. martā Rīgā. Beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1964), mācoties pie tādiem izciliem skolotājiem kā Tamāras Vītiņas, Valentīna Bļinova, Helēnas Tangijevas-Birznieces un Bellas Matisones. Augstāko izglītību ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūrizglītības darba fakultātē, deju specializācijā (1981–1986). .

  • MārisSirmais Māris Sirmais virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Māris Sirmais

    Māris Sirmais

    1969
    Kordiriģents, pedagogs

    Dzimis 1969. gada 27. jūnijā Rīgā. Mācījies Rīgas 1. mūzikas skolā un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā. .

  • MārtiņšKlišāns Mārtiņš Klišāns virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Mārtiņš Klišāns

    Mārtiņš Klišāns

    1967
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1967. gada 30. novembrī Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1975–1986). .

  • RitaSpalva Rita Spalva virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Rita Spalva

    Rita Spalva

    1953-2025
    Pedagoģe, horeogrāfe

    Dzimusi 1953. gada 24. jūnijā Daugavpils rajona Šederē. Absolvējusi Daugavpils 1. vidusskolu (1970), pēc tam mācījusies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1972–1973) un Pēterburgas Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1974–1978). Beigusi Pēterburgas Teātra akadēmijas skatuves kustību asistentūru (1982–1986) un studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā (1998–2002). .

  • RolandsJuraševskis Rolands Juraševskis virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Rolands Juraševskis

    Rolands Juraševskis

    1949
    Horeogrāfs, kultūras dzīves organizators

    Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Rīgā. Pirmos deju soļus apguvis tautas deju kolektīvā “Dzintariņš” Zinaīdas Zeltmates vadībā un Skolotāju nama deju kolektīvā pie E. Jercumas. .

  • RomānsVanags Romāns Vanags virsdiriģents|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Romāns Vanags

    Romāns Vanags

    1960
    Diriģents, pedagogs

    Dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1978) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomu kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā, kā arī mūzikas pedagoģijā (1983). Maģistra grādu mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2003). Zināšanas papildinājis kordiriģentu kursos ASV un Baha akadēmijā, Vācijā, (1992–1993). .

  • SelgaApse Selga Apse virsvadītājs|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Selga Apse

    Selga Apse

    1973
    Horeogrāfe

    Dzimusi 1973. gada 18. novembrī Toronto, Kanādā. Pirmos deju soļus spērusi jau agrā bērnībā deju kopā “Mazais Diždancītis” un “Diždancītis”. Absolvējusi Toronto latviešu skolu (1986), ASV Rietumkrasta latviešu vasaras vidusskolu (1990) un Kloda Vatsona mākslas skolu (Claude Watson School for the Arts, 1991), kā arī studējusi Jorkas Universitātē (York University) (absolvēta 1996) un apguvusi Ienākumu pārvaldītāju programmu (Income Managers Program, IMP) programmu mārketinga un finanšu pārvaldības specialitātē (1996–1997).

    .

  • SkaidrīteDarius Skaidrīte Darius virsvadītājs|svētki pasaulē
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Skaidrīte Darius

    Skaidrīte Darius

    1927-2024
    Horeogrāfe

    Dzimusi 1927. gada 6. novembrī Balvu pagastā, skolotāju Arnolda un Olgas Skrīveru ģimenē. Aizpurves pamatskolā uzsāktās skolas gaitas turpina Balvu vidusskolā un tās pabeidz Vācijā, Saules ģimnāzijā. Pāris gadus S. Darius pavada Anglijā, bet 1950. gadā pārceļas uz dzīvi Austrālijā, Kanberā. Austrālijas Nacionālajā universitātē iegūst akadēmisko grādu humanitārajās zinātnēs (1960) un iesaistās darbā Universitātes datoru nodaļā. .

  • TaigaLudborža Taiga Ludborža virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Taiga Ludborža

    Taiga Ludborža

    1968
    Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja

    Jau no bērnu dienām dejojusi kolektīvā “Dzirkstelīte”, vēlāk meistarību kaldinājusi tautas deju ansamblī “Liesma” un tautas deju ansambļa “Daile” studijā..

  • TaisaAruma Taisa Aruma virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Taisa Aruma

    Taisa Aruma

    1940
    Pedagoģe, horeogrāfe, kultūras darbiniece

    Dzimusi 1940. gada 13. augustā Alūksnes rajona Pededzes pagastā. Jau bērnībā uzsākusi dejot Lejasciema pamatskolas deju kolektīvā. .

  • UldisŠteins Uldis Šteins virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Uldis Šteins

    Uldis Šteins

    1935-2023
    Horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators

    Dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas (1959) sācis strādāt Rīgas Kinostudijā kā galvenais inženieris (1968–1978), vēlāk kā direktora vietnieks (1978–1990) un direktors (1990–1998), pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā. .

  • VilnisBirnbaums Vilnis Birnbaums virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Vilnis Birnbaums

    Vilnis Birnbaums

    1962
    Horeogrāfs, dizainers

    Dzimis 1962. gada 5. aprīlī Sietlā, ASV. Bērnībā dejojis tautas dejas, apguvis baleta un džeza dejas pamatus. Bijis ilggadējs deju kolektīva “Trejdeksnītis” dejotājs Sietlā, vēlāk pārņēmis tā vadību (1986–1993). Pasniedzis latviešu dejas vasaras vidusskolā “Kursa” (1981, 1984, 1985)..

  • ZandaMūrniece Zanda Mūrniece virsvadītājs
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Zanda Mūrniece

    Zanda Mūrniece

    1970
    Horeogrāfe

    Dzimusi 1970. gada 15. augustā Saldū. Dejas pamatus apguvusi tautas deju ansambļa “Kursa” dejotāju rindās, skolotājas Veltas Lodiņas vadībā. Beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1988–1992), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1997) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti (2002). .

Uz augšu

 

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Kantāte Tēvijai Jurjānu Andrejs (1856-1922) Jurjānu Andrejs
Dievs, svētī Latviju! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Baumaņu Kārlis
Gaismas pils Jāzeps Vītols (1863-1948) Auseklis
Pūt, vējiņi Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Lauztās priedes Emīls Dārziņš (1875-1910) Rainis
Jāņuvakars Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesmas vārdi
Birzēm rotāts Gaiziņš Volfgangs Dārziņš (1906-1962) Kārlis Jēkabsons
Lūk, roze zied!/ Līgaviņa, kā rozīte Jurjānu Andrejs (1856-1922) Ansis Līventāls
Dziedot dzimu, dziedot augu Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Tautasdziesma
Latgalē Aldonis Kalniņš (1928) Skaidrīte Kaldupe
Mirdzi kā zvaigzne Emīls Dārziņš (1875-1910) Kārlis Jēkabsons
Kori no operas Baņuta Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Tautasdziesmas un Artūra Krūmiņa vārdi
Nāru dziesma Emīls Dārziņš (1875-1910) Jānis Jaunsudrabiņš
Stāvēju, dziedāju Jūlijs Rozītis (1880-1952) Tautasdziesma
Mūžu mūžos būs dziesma Valters Kaminskis (1929-1997) Imants Ziedonis
Manai dzimtenei Raimonds Pauls (1936) Jānis Peters
Saule, Pērkons, Daugava Mārtiņš Brauns (1951-2021) Rainis
Pie tēvu zemes dārgās Emīls Dārziņš (1875-1910) Fridrihs Šillers, atdzejojis Auseklis
Mūsu Tēvs debesīs no kantātes Dievs, tava zeme deg Lūcija Garūta (1902-1977) Mateja evanģ. 6: 9-14
Es meitiņa kā rozīte Tālivaldis Ķeniņš (1919-2008) Tautasdziesma
Aiz upītes jēri brēca Raimonds Pauls (1936) Tautasdziesma
Ziedi, ziedi, rudzu vārpa Dace Aperāne (1953) Tautasdziesma
Noriet saule vakarā Valentīns Bērzkalns (1914-1975) Tautasdziesma
Dzied', māsiņa, tu pret mani Romualds Jermaks (1931) Tautasdziesma
Gaismeņa ausa, sauleite lēce Valts Pūce (1962) Latgaliešu tautas dziesmas vārdi
Esi sveicināta, saule! Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Rainis
Jumja dziesma Ilona Rupaine (1966) Latgaliešu tautasdziesma
Es pārsviedu zelta zirni Valdis Zilveris (1963) Tautasdziesmas vārdi
Karoga dziesma Jānis Lūsēns (1959) Rainis
Lec, saulīte! Raimonds Tiguls (1972) Rasa Bugavičute-Pēce
Aiz ezera augsti kalni Alfrēds Feils (1902-1942) Tautasdziesma
Gara, gara šī naksniņa Selga Mence (1953) Tautasdziesma
Ūdens sauca, akmens vilka Juris Karlsons (1948) Tautasdziesma
Kas dziedāja Jāņu nakti Uģis Prauliņš (1957) Tautasdziesmas vārdi
Pa zvaigžņu ceļu Pēteris Barisons (1904-1947) Plūdonis
Brīvība Ēriks Ešenvalds (1977) Andrejs Eglītis
Tavas saknes tavā zemē Pēteris Plakidis (1947-2017) Vizma Belševica
Dievaines Uģis Prauliņš (1957) Tautasdziesmas vārdi
Sasala jūrīna Raimonds Pauls (1936) Tautasdziesma
Mīla ir kā uguns Mārtiņš Brauns (1951-2021) Jānis Peters
Fragmenti no rokoperas Lāčplēsis Zigmārs Liepiņš (1952), Edgara Lindes pārlikums Māra Zālīte
Virs galvas mūzīgs piena ceļš Imants Kalniņš (1941), Riharda Dubras aranžējums Māra Zālīte
Svētī debesīs šo zemi Zigmārs Liepiņš (1952) Kaspars Dimiters
Kantāte Ziemeļblāzma Jāzeps Vītols (1863-1948) Leons Paegle
Es bij' puika Uģis Prauliņš (1957) Tautasdziesmas vārdi
Krustiem zvaigznes debesīs Ēriks Ešenvalds (1977) Tautasdziesmas vārdi Uģa Brikmaņa virknējumā
Kantāte Pavasara vējos Lūcija Garūta (1902-1977) Vilis Plūdonis
Jūras sidrabs korim, trim koklēm un orķestrim Ēriks Ešenvalds (1977) Tautasdziesmas vārdi
Poēma Tēvzemei un Brīvībai Zigmārs Liepiņš (1952) Māra Zālīte
Fantāzija korim un orķestrim Rīgai Arturs Maskats (1957) Aleksandrs Čaks
Mūzika kinofilmai Pūt vējiņi Imants Kalniņš (1941)
Mana zeme Valts Pūce (1962) Igo
Es nāku no mazas tautas Raimonds Pauls (1936) Knuts Skujenieks
Lauku dancis Māris Priede Iveta Priede
Vai tā mana vaina bija Romualds Jermaks (1931) Tautasdziesma
Īstu vīru valsis Jānis Rijnieks (1939) Jānis Plotnieks
Jūriņ' prasa Jānis Veismanis Tautasdziesma
Paliec un neaizej Uldis Stabulnieks (1945-2012) Dagnija Dreika
Līgo dziesmas Ēvalds Siliņš (1919-2015) Tautasdziesma

Dejas nosaukums
Horeogrāfs
Muzikālā apdare / Mūzika
Lielais rits (Līgo mans augumiņš) Agris Daņiļevičs Kaspars Bārbals
Pa sauli, pret sauli pādīti dīdu Agris Daņiļevičs Kaspars Bārbals
Aug meitas kā liepas, puiši kā ozoli Agris Daņiļevičs Kaspars Bārbals
Cīrulītis (Virsaiša dēlus aizved Vāczemē) Agris Daņiļevičs Kaspars Bārbals
Es karā aiziedams Agris Daņiļevičs U. Brikmanis, Kaspars Bārbals
Veļu druva iļģu laiks Agris Daņiļevičs I. Tābergs
Bāra bērnu ganu rīti Ilmārs Dreļs Iļģi
Ienes Māras baznīcā Ilmārs Dreļs Juris Kulakovs
Saule atved latvjus Jānis Ērglis Mārtiņš Brauns, aranžējums Kaspars Bārbals
Pērkondēli Jānis Ērglis Juris Kulakovs
Dod man spēku, dod man laiku Jānis Ērglis Juris Kulakovs
Lūgsna meitenei Jānis Ērglis Juris Kulakovs
Dievs sargi dzimteni! Jānis Ērglis Juris Kulakovs
Pa zaru zariem, pa lapu lapām iet mūsu pādīte Jānis Purviņš Tautas mūzika, Mārtiņš Brauns, Kaspars Bārbals
Es meitiņa kā rozīte Taiga Ludborža Juris Kulakovs
Deju kolāža Visi ciema suņi rēja (iestudējums) Inga Pulmane Eduards Grīnvalds, T.Bērziņš, J. Vītoliņš, Juris Vaivods
Vanags un irbe rotājās Jānis Purviņš Iļģi
Aud māmiņa villainīti Jānis Purviņš Iļģi
Spīdi, vizi vainadziņi Jānis Purviņš Iļģi
Pats par savu naudu dzēru Jānis Purviņš Iļģi
Saimes galds Jānis Purviņš E. Mednis
Deju kolāža Ciemā teku meitas celt (iestudējums)" Jānis Purviņš Maija Vimbule, Georgs Dovgjallo un Dzintars Kļaviņš, aranžējums Juris Vaivods
Deju kolāža Es mācēju danci vest (iestudējums)" Jānis Purviņš Gunārs Ordelovskis, Marģers Zariņš, Rudolfs Šteins, aranžējums Juris Vaivods
Deju kolāža Dzintara zemē dzintara ļaudis (iestudējums)" Jānis Purviņš,Ilga Reizniece, Valts Pūce, Gunārs Igaunis, Raimonds Pauls, aranžējums Juris Vaivods
Kristī mazus, kristī lielus Gunta Skuja Iļģi
Kāzu deja Gunta Skuja Iļģi
Ir 1873. gads, dimd Rīga (Manai Dzimtenei) Alfrēds Spura Raimonds Pauls
Uz augšu

 

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku gājiens (2018)

1. jūlijs

No Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu līdz Skonto stadionam

Uz augšu

 

Digitalizētie resursi

Uz augšu

 

Uz augšu

 

Uz augšu
Uz augšu
1802 Kauguru nemieri
1914 I Pasaules kara sākums
1918 I Pasaules kara beigas
1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1939 1939
1940 1940
1941 1941
Uz augšu