Lielā balva – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas "Ave sol" jauniešu koris "Kamēr...";
1. vieta – Babītes novada jauktais koris "Maska";
1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" jauniešu koris "Balsis";
2. vieta – Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sōla";
3. vieta – Latvijas Universitātes jauktais koris "Juventus";
3. vieta – Jauktais koris "Ventspils".
Lielā balva – Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris "Spīgo";
1. vieta – Latvijas Universitātes sieviešu koris "Balta";
1. vieta – Ventspils Kultūras centra sieviešu koris "Venda";
2. vieta – Latvijas Universitātes sieviešu koris "Minjona";
3. vieta – Liepājas Universitātes sieviešu koris "Atbalss".
Lielā balva – Latvijas Universitātes vīru koris "Dziedonis";
1. vieta - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" vīru koris "Tēvzeme";
1. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vīru kamerkoris "FRA-CHO-RI";
2. vieta – Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris "Forte";
3. vieta – Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris "Gaudeamus".
Lielā balva – Rīgas Latviešu biedrības senioru koris "Erelbe";
1. vieta – Ogres novada Kultūras centra senioru jauktais koris "Altera";
2. vieta – VEF Kultūras pils senioru sieviešu koris "Daugavas vanadzes";
3. vieta – Mārupes novada kultūras nama senioru sieviešu koris "Noktirne".
Lielā balva - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" deju ansamblis "Daiļrade";
1. vieta – Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblis "Dancis" un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas "Ave Sol" Tautas deju ansambļa "Teisma";
2. vieta - Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansamblis "Vektors, Rīgas kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" Tautas deju ansamblis "Līgo";
3. vieta - Rīgas Celtniecības koledžas jauniešu deju kolektīvs "Austris", Rīgas Stradiņa universitātes Tautas deju ansamblis "Ačkups".
Lielā balva - Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vidējās paaudzes deju kolektīvs "Daiļrade";
1. vieta – Latvijas Universitātes vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dancis" un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas "Ave Sol" Tautas deju ansambļa "Teiksma" vidējās paaudzes deju kolektīvs;
2. vieta – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" vidējās paaudzes deju kolektīvs "Līgo";
3. vieta – Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansambļa "Vektors" vidējās paaudzes deju kolektīvs.
1. vieta – Babītes Mūzikas skolas koklētāju ansamblis “Dzītariņi”;
2. vieta - Pāvula Jurjāna mūzikas skolas koklētāju ansambļa “Atbalsis” jaunākā grupa;
3. vieta - Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis “Skandīne”.
1. vieta – Pāvula Jurjāna mūzikas skolas vecāko klašu koklētāju ansamblis “Atbalsis”;
2. vieta - Juglas Mūzikas skolas koklētāju ansambļa “Zeltskariņi” vidējā grupa;
3. vieta - Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas koklētāju ansamblis “Tīne”.
1. vieta – Babītes novada Kultūrizglītības centra koklētāju ansamblis “Balti”;
2. vieta - Rīgas Kultūras un atpūtas centra "Imanta" koklētāju ansamblis “Raksti”;
3. vieta - Kultūras pils "Ziemeļblāzma" koklētāju ansamblis “Pūt vējiņi”.
1. vieta - Apvienotais Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā Ģilde", koklētāju ansamblis "Kokļu Klubs" un Grobiņas novada koklētāju ansamblis “Grobiņa”;
2. vieta - Jūrmalas Mūzikas vidusskolas absolventu ansamblis.
Lielā balva – Latvijas Universitātes Pūtēju orķestris
III grūtības pakāpe:
1. vieta – Gulbenes mūzikas skolas pūtēju orķestris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Rūjienas kultūras nama pūtēju orķestris "Tālavas taurētājs";
2. vieta – Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas pūtēju orķestris “Intermezzo”, Siguldas Mākslu skolas Baltais flīģelis un Siguldas Valsts Ģimnāzijas pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris;
3. vieta – Dobeles pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris “Dobele”, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, Limbažu kultūras nama pūtēju orķestris “Lemisele”, Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris, Salacgrīvas kultūras nama pūtēju orķestris “Enkurs”, Preiļu novada Jauniešu pūtēju orķestris.
1. vieta – Balvu kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestris “Balvi”, Madonas pūtēju orķestris;
2. vieta – Talsu pūtēju orķestris;
3. vieta – Cēsu kultūras un tūrisma centra pūtēju orķestris “Cēsis”, Siguldas Absolventu orķestris.
1. vieta – Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris;
2. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma jauniešu pūtēju orķestris “Auseklītis”, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu pūtēju orķestris SPO, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma pūtēju orķestris “Fanfara”, Ozolniekus novada orķestris “Zelmeri Pro”.
1. vieta – Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes „Kultūra” jauktais koris “Tik un tā”;
2. vieta – Salaspils Jauktais koris “Lōja”;
3. vieta – Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Jauktais koris “Pernigele”.
1. vieta – Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Bikstenieki”;
2. vieta – Alūksnes Kultūras centra Deju kopa “Jukums”;
3. vieta – Pāvilostas novads Vērgales kultūras nama Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte” un Īrijas latviešu Tautas deju kolektīvs “Varavīksne”.
1. vieta – Sievu kopa “Vilcenes”;
2. vieta – Otaņķu Tautas nama “Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis”;
3. vieta – Viļakas novada domes “Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis”.
1. vieta – Inese Zālīte;
2. vieta – Ausma Spalviņa, Vija Liepa;
3. vieta – Maija Kulakova, Inga Šreibere.
1. vieta – Inese Zālīte;
2. vieta – Ausma Spalviņa, Vija Liepa;
3. vieta – Maija Kulakova, Inga Šreibere.
1. vieta – IK “Pelestaka”;
2. vieta – IK aušanas darbnīca “Vēverīšas”;
3. vieta – SIA “Austras raksti”, tautas tērpu centrs “Senā klēts”.
1. vieta – Liepājas vokālais ansamblis "Gaismiņa";
2. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras un atpūtas centra "Imanta" sieviešu vokālais ansamblis "Fortuna";
2. vieta – Mazsalacas novada Kultūras centra vokālā grupa "Ēra";
3. vieta – Kuldīgas novada pašvaldības aģentūras "Kuldīgas kultūras centrs" sieviešu vokālais ansamblis "Karameles".
1. vieta – Latvijas Universitātes Kultūras centra vīru vokālais ansamblis "Dancis";
2. vieta – Preiļu novada Kultūras centra vīru vokālais ansamblis;
3. vieta – Stendes tautas nama vīru vokālais ansamblis "Stende".
1. vieta – Rēzeknes novada vokālais ansamblis "Skonai";
2. vieta – Ventspils pilsētas domes Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis "Mundus";
3. vieta – Jaunpils jauktais vokālais ansamblis "Vocalica".
1. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras centra "Iļģuciems" sieviešu vokālā ansambļa "Freska" senioru grupa "Krētas freska";
2. vieta – Ozolnieku tautas nama sieviešu vokālais ansamblis "Madara";
3. vieta – Mārupes kultūras nama senioru vokālais ansamblis "Pīlādzis".
Lielā balva – Ogres novada pašvaldības aģentūras "Ogres novada Kultūras centra" vokālā grupa "Anima Solla"; 3. vieta – Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas "Ave Sol" Rīgas vokālā džeza grupa "Assembly Singers".
 
 
Sigvards Kļava
virsdiriģents
1962
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1962. gada 29. novembrī Rīgā. Pirmie soļi mūzikā aizsākti Jāzepa Mediņa mūzikas skolas klavieru klasē, pēc tam – Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē.
.
Agita Rimšēviča
virsdiriģents|svētki pasaulē
1971
Kordiriģente
Dzimusi 1971. gada 9. decembrī Neretā. Mācījusies Jēkabpils 1. vidusskolā (1979–1987), Jēkabpils mūzikas skolā (1980–1987) un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1987–1991).
.
Agris Daņiļevičs
virsvadītājs
1963
Horeogrāfs, pedagogs, režisors
Dzimis 1963. gada 26. oktobrī Siguldā. Mācījies Siguldas vidusskolā, kur iepazinis tautas dejas, dejojot Dainas Štālas un Gunta Puķīša vadībā. 1985. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu Kultūrzinību darbinieku nodaļu deju specializācijā (1981–1985), un 2008. gadā ieguvis Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra grādu teātra režijā..
Aira Birziņa
virsdiriģents|svētki pasaulē
1968
Kordiriģente, pedagoģe
Dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā. Pirmo izglītību guvusi Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975–1983). Mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983–1987).
.
Andrejs Mūrnieks
virsdiriģents
1962
Kordiriģents, pedagogs, kultūras vēsturnieks
Dzimis 1962. gada 7. janvārī Rīgā. Mācījies Rīgas 6. vidusskolā, pēc tam Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, Paula Kveldes un Vitolda Rijnieka Kordiriģēšanas klasē (1981–1986). 2006. gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē, kur turpinājis studijas doktorantūrā..
Arvīds Platpers
virsdiriģents
1948
Diriģents, pedagogs, politiķis
Dzimis 1948. gada 1. decembrī Siguldā. Mācījies Rīgas 5. vidusskolā (1955–1966) un Pāvula Jurjāna mūzikas skolas akordeona klasē. Izglītību turpinājis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Alfrēda Tuča akordeona klasē (1966–1969).
.
Dagmāra Bārbale
virsvadītājs
1991
Horeogrāfe, dejas pedagoģe
Dagmāra Bārbale (Leja) dzimusi 1991. gada 23. janvārī Smiltenē. Dejotājas gaitas uzsākusi jau divarpus gadu vecumā Smiltenes kultūras centra bērnu deju kolektīvā, pēc tam turpinājusi dejot Tautas deju ansamblī “Ieviņa”.
.
Edgars Račevskis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1936-2022
Kordiriģents, pedagogs, komponists
Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Mācījies Turlavas pamatskolā, mūziku padziļināti apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasē (1955–1960).
.
Elga Drulle
virsvadītājs
1932
Baletmeistare, režisore
Dzimusi 1932. gada 24. martā Rīgā. Mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1959. gadā beigusi Maskavas Valsts Teātra mākslas institūtu. Darba gaitas sākusi Rīgas Operetes teātrī kā galvenā baletmeistare (1959–1964).
.
Gints Baumanis
virsvadītājs
1963-2019
Pedagogs, horeogrāfs
Studējis Latvijas Valsts konservatorijā. No 1994. gada – bērnu un jauniešu tautas deju kolektīva “Zelta sietiņš” pedagogs un horeogrāfs, vēlāk nodibinājis “Zelta sietiņa” dejotāju vecāku deju kolektīvu “Daugava”, lai kopā ar bērniem dejotu deju svētkos.
.
Gints Ceplenieks
virsdiriģents|svētki pasaulē
1976
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1976. gada 6. maijā Liepājā. Pēc Liepājas mūzikas skolas absolvēšanas turpinājis studijas Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā, iegūstot maģistra grādu kordiriģēšanā.
.
Gunta Skuja
virsvadītājs
1963
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Dzimusi 1963. gadā 8. maijā Saldū. Mācoties Saldus 2. vidusskolā, uzsāk dejot tautas deju ansamblī “Kursa” pie vadītājas Veltas Lodiņas. Šeit parādījusies mīlestība uz deju un likti pirmie soļi nākamās profesijas izvēlē.
.
Ieva Adāviča
virsvadītājs
1945
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Dzimusi 1945. gada 24. decembrī Liepājā. Dejas mākslas pamatus apguvusi Liepājas baleta studijā pie L. Bubera. Beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1963–1967), paralēli gūstot praktisku pieredzi tautas deju ansamblī “Liesma” pie Imanta Magones (1964–1966).
.
Ilmārs Dreļs
virsvadītājs
1966
Horeogrāfs, folklorists
Latgales novada folkloras kopējs un popularizētājs, tautas mūzikas instrumentu meistars.
Dzimis 1966. gada 24. decembrī Viļānos. Beidzis Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1989), pēc tam izglītību turpinājis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, ko absolvējis 1998. gadā.
.
Ilze Mažāne
virsvadītājs
1954
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1954. gada 19. februārī Rīgā. Mācījusies Cēsu 1. vidusskolā. Pirmā interese par deju radusies dejojot I. Pūcīša vadītajā skolas deju kolektīvā. Profesionālo izglītību ieguvusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1976), zināšanas padziļinājusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1981–1986).
.
Ilze Valce
virsdiriģents
1964
Kordiriģente, pedagoģe
Ilze Valce (Džeriņa) dzimusi 1964. gada 31. martā Jelgavā. Izglītību mūzikā aizsākusi Aizputes mūzikas skolā un turpinājusi Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā. 1987. gadā beigusi Latvijas Valsts konservatoriju, tālāk studējusi Latvijas Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā, Kordiriģēšanas un orķestra diriģēšanas klasē (1993–1995) un doktorantūrā (no 2004).
.
Ingrīda Edīte Saulīte
virsvadītājs
1935
Pedagoģe, horeogrāfe
Viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām.
Dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Pirmo izglītību guvusi Rīgas 19. septiņgadīgajā skolā, paralēli apmeklējusi Beatrises Vīgneres plastikas skolu, pēc tam – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952).
.
Ints Teterovskis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1972
Diriģents, kultūras pasākumu organizators
Dzimis 1972. gada 7. maijā Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1979–1991). Studijas turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Jāņa Zirņa un Imanta Kokara (1991–2001). Stažējies Lielbritānijā un Vācijā, papildinot zināšanas baroka mūzikas interpretācijā.
.
Ivars Cinkuss
virsdiriģents|svētki pasaulē
1969
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1969. gada 15. jūlijā Rīgā. Pamatizglītību mūzikā ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolas kora klasē, kuru absolvējis 1987. gadā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļā pie profesora Edgara Račevska un zināšanas papildinājis Vestminsteras kora koledžā Prinstonā, ASV, ko absolvējis 1995. gadā, iegūstot maģistra grādu.
.
Iveta Pētersone-Lazdāne
virsvadītājs
1976
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1976. gada 12. februārī Rīgā. Pirmos deju soļus spērusi tautas deju ansamblī “Dzintariņš” (1978–1994) Zinaīdas Zeltmates un Olgas Freibergas vadībā.
.
Jānis Erenštreits
virsdiriģents
1942
Diriģents, pedagogs
Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.
Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, vēlāk - Ventspils mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, kuru absolvējis 1960. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, neklātienē.
.
Jānis Ērglis
virsvadītājs
1962
Dejotājs, horeogrāfs
Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā. Mācījies Valmieras 11. varoņu vidusskolā (1970–1981). Mīlestība uz deju radusies, dejojot Ievas Adāvičas vadītajā skolas deju kolektīvā un Vairas Kraukles (Dundures) deju kolektīvā “Gauja” (1977–1981).
.
Jānis Marcinkevičs
virsvadītājs
1964
Horeogrāfs
Dzimis 1964. gada 20. maijā Ogres rajona Tīnūžu pagastā. Pirmos deju soļus spēris 1. klasē Neredzīgo biedrības kultūras nama bērnu deju kolektīvā pie A. Gribules. Vēlāk padziļinājis praktisko pieredzi bijušā baletdejotāja Paula Toniga vadītajā tautas deju ansamblī “Vija” (1979–1985). Paralēli mācījies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1983–1986), iegūstot klubu darba un deju kolektīvu vadītāja izglītību. Vadījis klubu “Rāzna” Rēzeknes rajonā..
Jānis Purviņš
virsvadītājs
1971
Dejotājs, horeogrāfs, dejas pedagogs, organizators
Dzimis 1971. gada 4. jūnijā Rīgā. Pamatizglītību ieguvis Rīgas 4. vidusskolā (tagad – Rīgas Angļu ģimnāzija) (1977–1989). Pēc tam mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā, kuru pabeidza 1993. gadā. 1998. gadā sācis studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kur 2000. gadā aizstāvējis maģistra grādu pedagoģijā. 2006. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās.
.
Jānis Zirnis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1944-2023
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1944. gada 1. martā Staicelē. Mācījies Staiceles pamatskolā, pēc tam Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Jau tolaik jaunā mākslinieka intereses bija vispusīgas – mūziķis iemācījies spēlēt trompeti, klarneti, saksofonu, un Cēsu simfoniskajā orķestrī spēlējis sitaminstrumentus.
.
Jēkabs Ozoliņš
virsdiriģents
1945
Diriģents, pedagogs, aranžētājs
Dzimis 1945. gada 4. decembrī Liepājas apriņķa Grobiņā. Mācījies Grobiņas pamatskolā, absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolu (1965) un studējis Ļeņingradas Valsts konservatorijā, kur beidzis Nikolaja Romanovska diriģēšanas klasi (1973).
.
Juris Kļaviņš
virsdiriģents|svētki pasaulē
1944
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. 1962. gadā beidzis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasi, mācības turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur Ludmilas Pismennajas vadībā absolvējis Kordiriģēšanas nodaļu (1967) un asistentūru (1974).
.
Kaspars Ādamsons
virsdiriģents|svētki pasaulē
1985
Diriģents
Dzimis 1985. gada 21. februārī Rīgā. Mūzikas pamatus apguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā un Rīgas Doma kora skolā, pēc tam – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas nodaļā.
.
Māra Marnauza
virsdiriģents
1963
Diriģente, pedagoģe
Muzikālo izglītību uzsākusi Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā (1978–1982), mācības turpinājusi Latvijas Valsts konservatorijas Mendeļa Baša kordiriģēšanas klasē (1982–1987), Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Mūzikas fakultātes maģistrantūrā (1995–1996) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā (1996–2000).
.
Marga Apsīte
virsvadītājs
1945
Pedagoģe, repetitore
Dzimusi 1945. gada 23. martā Rīgā. Beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1964), mācoties pie tādiem izciliem skolotājiem kā Tamāras Vītiņas, Valentīna Bļinova, Helēnas Tangijevas-Birznieces un Bellas Matisones. Augstāko izglītību ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūrizglītības darba fakultātē, deju specializācijā (1981–1986).
.
Māris Sirmais
virsdiriģents|svētki pasaulē
1969
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1969. gada 27. jūnijā Rīgā. Mācījies Rīgas 1. mūzikas skolā un Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas skolā.
.
Mārtiņš Klišāns
virsdiriģents
1967
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1967. gada 30. novembrī Rīgā. Pirmo profesionālo muzikālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1975–1986).
.
Rita Spalva
virsvadītājs
1953-2025
Pedagoģe, horeogrāfe
Dzimusi 1953. gada 24. jūnijā Daugavpils rajona Šederē. Absolvējusi Daugavpils 1. vidusskolu (1970), pēc tam mācījusies Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (1972–1973) un Pēterburgas Kultūras akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1974–1978). Beigusi Pēterburgas Teātra akadēmijas skatuves kustību asistentūru (1982–1986) un studējusi Latvijas Universitātes doktorantūrā (1998–2002).
.
Rolands Juraševskis
virsvadītājs
1949
Horeogrāfs, kultūras dzīves organizators
Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Rīgā. Pirmos deju soļus apguvis tautas deju kolektīvā “Dzintariņš” Zinaīdas Zeltmates vadībā un Skolotāju nama deju kolektīvā pie E. Jercumas.
.
Romāns Vanags
virsdiriģents|svētki pasaulē
1960
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1978) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomu kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā, kā arī mūzikas pedagoģijā (1983). Maģistra grādu mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2003). Zināšanas papildinājis kordiriģentu kursos ASV un Baha akadēmijā, Vācijā, (1992–1993).
.
Selga Apse
virsvadītājs|svētki pasaulē
1973Horeogrāfe
Dzimusi 1973. gada 18. novembrī Toronto, Kanādā. Pirmos deju soļus spērusi jau agrā bērnībā deju kopā “Mazais Diždancītis” un “Diždancītis”. Absolvējusi Toronto latviešu skolu (1986), ASV Rietumkrasta latviešu vasaras vidusskolu (1990) un Kloda Vatsona mākslas skolu (Claude Watson School for the Arts, 1991), kā arī studējusi Jorkas Universitātē (York University) (absolvēta 1996) un apguvusi Ienākumu pārvaldītāju programmu (Income Managers Program, IMP) programmu mārketinga un finanšu pārvaldības specialitātē (1996–1997).
.
Skaidrīte Darius
virsvadītājs|svētki pasaulē
1927-2024
Horeogrāfe
Dzimusi 1927. gada 6. novembrī Balvu pagastā, skolotāju Arnolda un Olgas Skrīveru ģimenē. Aizpurves pamatskolā uzsāktās skolas gaitas turpina Balvu vidusskolā un tās pabeidz Vācijā, Saules ģimnāzijā. Pāris gadus S. Darius pavada Anglijā, bet 1950. gadā pārceļas uz dzīvi Austrālijā, Kanberā. Austrālijas Nacionālajā universitātē iegūst akadēmisko grādu humanitārajās zinātnēs (1960) un iesaistās darbā Universitātes datoru nodaļā.
.
Taiga Ludborža
virsvadītājs
1968
Horeogrāfe, deju kolektīvu vadītāja
Jau no bērnu dienām dejojusi kolektīvā “Dzirkstelīte”, vēlāk meistarību kaldinājusi tautas deju ansamblī “Liesma” un tautas deju ansambļa “Daile” studijā..
Taisa Aruma
virsvadītājs
1940
Pedagoģe, horeogrāfe, kultūras darbiniece
Dzimusi 1940. gada 13. augustā Alūksnes rajona Pededzes pagastā. Jau bērnībā uzsākusi dejot Lejasciema pamatskolas deju kolektīvā.
.
Uldis Šteins
virsvadītājs
1935-2023
Horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators
Dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas (1959) sācis strādāt Rīgas Kinostudijā kā galvenais inženieris (1968–1978), vēlāk kā direktora vietnieks (1978–1990) un direktors (1990–1998), pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
.
Vilnis Birnbaums
virsvadītājs
1962
Horeogrāfs, dizainers
Dzimis 1962. gada 5. aprīlī Sietlā, ASV. Bērnībā dejojis tautas dejas, apguvis baleta un džeza dejas pamatus. Bijis ilggadējs deju kolektīva “Trejdeksnītis” dejotājs Sietlā, vēlāk pārņēmis tā vadību (1986–1993). Pasniedzis latviešu dejas vasaras vidusskolā “Kursa” (1981, 1984, 1985)..
Zanda Mūrniece
virsvadītājs
1970
Horeogrāfe
Dzimusi 1970. gada 15. augustā Saldū. Dejas pamatus apguvusi tautas deju ansambļa “Kursa” dejotāju rindās, skolotājas Veltas Lodiņas vadībā. Beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļu (1988–1992), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (1997) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultāti (2002).
.
 
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Kantāte Tēvijai | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Jurjānu Andrejs |
| Dievs, svētī Latviju! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Baumaņu Kārlis |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Pūt, vējiņi | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Lauztās priedes | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Rainis |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Birzēm rotāts Gaiziņš | Volfgangs Dārziņš (1906-1962) | Kārlis Jēkabsons |
| Lūk, roze zied!/ Līgaviņa, kā rozīte | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Ansis Līventāls |
| Dziedot dzimu, dziedot augu | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Tautasdziesma |
| Latgalē | Aldonis Kalniņš (1928) | Skaidrīte Kaldupe |
| Mirdzi kā zvaigzne | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Kārlis Jēkabsons |
| Kori no operas Baņuta | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Tautasdziesmas un Artūra Krūmiņa vārdi |
| Nāru dziesma | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Jānis Jaunsudrabiņš |
| Stāvēju, dziedāju | Jūlijs Rozītis (1880-1952) | Tautasdziesma |
| Mūžu mūžos būs dziesma | Valters Kaminskis (1929-1997) | Imants Ziedonis |
| Manai dzimtenei | Raimonds Pauls (1936) | Jānis Peters |
| Saule, Pērkons, Daugava | Mārtiņš Brauns (1951-2021) | Rainis |
| Pie tēvu zemes dārgās | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Fridrihs Šillers, atdzejojis Auseklis |
| Mūsu Tēvs debesīs no kantātes Dievs, tava zeme deg | Lūcija Garūta (1902-1977) | Mateja evanģ. 6: 9-14 |
| Es meitiņa kā rozīte | Tālivaldis Ķeniņš (1919-2008) | Tautasdziesma |
| Aiz upītes jēri brēca | Raimonds Pauls (1936) | Tautasdziesma |
| Ziedi, ziedi, rudzu vārpa | Dace Aperāne (1953) | Tautasdziesma |
| Noriet saule vakarā | Valentīns Bērzkalns (1914-1975) | Tautasdziesma |
| Dzied', māsiņa, tu pret mani | Romualds Jermaks (1931) | Tautasdziesma |
| Gaismeņa ausa, sauleite lēce | Valts Pūce (1962) | Latgaliešu tautas dziesmas vārdi |
| Esi sveicināta, saule! | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Rainis |
| Jumja dziesma | Ilona Rupaine (1966) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Es pārsviedu zelta zirni | Valdis Zilveris (1963) | Tautasdziesmas vārdi |
| Karoga dziesma | Jānis Lūsēns (1959) | Rainis |
| Lec, saulīte! | Raimonds Tiguls (1972) | Rasa Bugavičute-Pēce |
| Aiz ezera augsti kalni | Alfrēds Feils (1902-1942) | Tautasdziesma |
| Gara, gara šī naksniņa | Selga Mence (1953) | Tautasdziesma |
| Ūdens sauca, akmens vilka | Juris Karlsons (1948) | Tautasdziesma |
| Kas dziedāja Jāņu nakti | Uģis Prauliņš (1957) | Tautasdziesmas vārdi |
| Pa zvaigžņu ceļu | Pēteris Barisons (1904-1947) | Plūdonis |
| Brīvība | Ēriks Ešenvalds (1977) | Andrejs Eglītis |
| Tavas saknes tavā zemē | Pēteris Plakidis (1947-2017) | Vizma Belševica |
| Dievaines | Uģis Prauliņš (1957) | Tautasdziesmas vārdi |
| Sasala jūrīna | Raimonds Pauls (1936) | Tautasdziesma |
| Mīla ir kā uguns | Mārtiņš Brauns (1951-2021) | Jānis Peters |
| Fragmenti no rokoperas Lāčplēsis | Zigmārs Liepiņš (1952), Edgara Lindes pārlikums | Māra Zālīte |
| Virs galvas mūzīgs piena ceļš | Imants Kalniņš (1941), Riharda Dubras aranžējums | Māra Zālīte |
| Svētī debesīs šo zemi | Zigmārs Liepiņš (1952) | Kaspars Dimiters |
| Kantāte Ziemeļblāzma | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Leons Paegle |
| Es bij' puika | Uģis Prauliņš (1957) | Tautasdziesmas vārdi |
| Krustiem zvaigznes debesīs | Ēriks Ešenvalds (1977) | Tautasdziesmas vārdi Uģa Brikmaņa virknējumā |
| Kantāte Pavasara vējos | Lūcija Garūta (1902-1977) | Vilis Plūdonis |
| Jūras sidrabs korim, trim koklēm un orķestrim | Ēriks Ešenvalds (1977) | Tautasdziesmas vārdi |
| Poēma Tēvzemei un Brīvībai | Zigmārs Liepiņš (1952) | Māra Zālīte |
| Fantāzija korim un orķestrim Rīgai | Arturs Maskats (1957) | Aleksandrs Čaks |
| Mūzika kinofilmai Pūt vējiņi | Imants Kalniņš (1941) | |
| Mana zeme | Valts Pūce (1962) | Igo |
| Es nāku no mazas tautas | Raimonds Pauls (1936) | Knuts Skujenieks |
| Lauku dancis | Māris Priede | Iveta Priede |
| Vai tā mana vaina bija | Romualds Jermaks (1931) | Tautasdziesma |
| Īstu vīru valsis | Jānis Rijnieks (1939) | Jānis Plotnieks |
| Jūriņ' prasa | Jānis Veismanis | Tautasdziesma |
| Paliec un neaizej | Uldis Stabulnieks (1945-2012) | Dagnija Dreika |
| Līgo dziesmas | Ēvalds Siliņš (1919-2015) | Tautasdziesma |
|
Dejas nosaukums
|
Horeogrāfs
|
Muzikālā apdare / Mūzika
|
|---|---|---|
| Lielais rits (Līgo mans augumiņš) | Agris Daņiļevičs | Kaspars Bārbals |
| Pa sauli, pret sauli pādīti dīdu | Agris Daņiļevičs | Kaspars Bārbals |
| Aug meitas kā liepas, puiši kā ozoli | Agris Daņiļevičs | Kaspars Bārbals |
| Cīrulītis (Virsaiša dēlus aizved Vāczemē) | Agris Daņiļevičs | Kaspars Bārbals |
| Es karā aiziedams | Agris Daņiļevičs | U. Brikmanis, Kaspars Bārbals |
| Veļu druva iļģu laiks | Agris Daņiļevičs | I. Tābergs |
| Bāra bērnu ganu rīti | Ilmārs Dreļs | Iļģi |
| Ienes Māras baznīcā | Ilmārs Dreļs | Juris Kulakovs |
| Saule atved latvjus | Jānis Ērglis | Mārtiņš Brauns, aranžējums Kaspars Bārbals |
| Pērkondēli | Jānis Ērglis | Juris Kulakovs |
| Dod man spēku, dod man laiku | Jānis Ērglis | Juris Kulakovs |
| Lūgsna meitenei | Jānis Ērglis | Juris Kulakovs |
| Dievs sargi dzimteni! | Jānis Ērglis | Juris Kulakovs |
| Pa zaru zariem, pa lapu lapām iet mūsu pādīte | Jānis Purviņš | Tautas mūzika, Mārtiņš Brauns, Kaspars Bārbals |
| Es meitiņa kā rozīte | Taiga Ludborža | Juris Kulakovs |
| Deju kolāža Visi ciema suņi rēja (iestudējums) | Inga Pulmane | Eduards Grīnvalds, T.Bērziņš, J. Vītoliņš, Juris Vaivods |
| Vanags un irbe rotājās | Jānis Purviņš | Iļģi |
| Aud māmiņa villainīti | Jānis Purviņš | Iļģi |
| Spīdi, vizi vainadziņi | Jānis Purviņš | Iļģi |
| Pats par savu naudu dzēru | Jānis Purviņš | Iļģi |
| Saimes galds | Jānis Purviņš | E. Mednis |
| Deju kolāža Ciemā teku meitas celt (iestudējums)" | Jānis Purviņš | Maija Vimbule, Georgs Dovgjallo un Dzintars Kļaviņš, aranžējums Juris Vaivods |
| Deju kolāža Es mācēju danci vest (iestudējums)" | Jānis Purviņš | Gunārs Ordelovskis, Marģers Zariņš, Rudolfs Šteins, aranžējums Juris Vaivods |
| Deju kolāža Dzintara zemē | dzintara ļaudis (iestudējums)" | Jānis Purviņš,Ilga Reizniece, Valts Pūce, Gunārs Igaunis, Raimonds Pauls, aranžējums Juris Vaivods |
| Kristī mazus, kristī lielus | Gunta Skuja | Iļģi |
| Kāzu deja | Gunta Skuja | Iļģi |
| Ir 1873. gads, dimd Rīga (Manai Dzimtenei) | Alfrēds Spura | Raimonds Pauls |
 
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku gājiens (2018)
1. jūlijs
No Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu līdz Skonto stadionam
lasīt vairāk