XX Vispārējie
latviešu Dziesmu
un X Deju
svētki
1990

XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki notiek Rīgā no 1990. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku norises vietās atkal plīvo Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Kopkori veido 20 399 dziedātāji. Svētkos piedalās arī apvienotais simfoniskais orķestris (300 mūziķi), apvienotais pūtēju orķestris (2062 mūziķi), ārzemju latviešu kori un deju kopas (841 dalībnieks).

Šie svētki ievieš jauninājumus dažādās jomās – gājienā svētku dalībnieki vairs nedodas rajonu nosaukumu alfabēta secībā, bet pēc novadiem. Būtiski mainījies arī gājiena noformējums – godā celti nacionālie simboli un atribūtika, gājiena dalībnieki noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, dziesmu svētku organizācijas komitejai ir savs preses izdevums – “Dziesma”. Pēc ilgiem laikiem atkal izdots svētku dalībnieku saraksts.

Pirmo reizi svētku vēsturē lielie koncerti tiek plānoti ar tematisku akcentu – koncerta “Tautasdziesma” programmā apkopotas dažādas tautas dziesmu apdares, koncertā “Likteņdziesma” atspoguļoti Latvijas un latviešu tautas dzīves līkloči. Virsdiriģentu debitantu rindas ir īpaši kuplas – kopkori pirmo reizi diriģē Ivars Bērziņš, Terēzija Broka, Jānis Erenštreits, Sigvards Kļava, Juris Kļaviņš un Jānis Zirnis, bet pūtējorķestru priekšā pirmo reizi stājas Jānis Ābols, Raimonds Igolnieks un Jānis Raslavs. Arī deju virsvadītāju debitantu sanācis krietns pulks – Ieva Adāviča, Taisa Aruma, Donāts Doniks, Ojārs Grasis, Zigurds Miezītis, Uldis Ozols, Uldis Rikmanis, Modris Gipmanis un Rita Spalva.

Deju svētku pūrs raženi pielocīts – divās svētku programmās redzami 46 priekšnesumi no vienkāršām rotaļām, līdz virtuozām skatuves dejām. Programmā ietvertas arī piecas trimdas latviešu veidotas kompozīcijas. Jaunums ir atgriešanās pie dzīvās mūzikas, kuru sākot no V Dziesmu svētkiem bija aizstājusi tehnika. Pūtēju orķestru parāde un uzstāšanās otrā deju koncerta programmā aizrauj visus – skatītāju rindas līgojas līdzi mūzikai un dejotāji, dzīvās mūzikas iedvesmoti, ar vēl lielāku sparu metas dejā. Interesants fakts – 10. Deju svētkos ir desmit reizes vairāk dalībnieku (10 000), nekā 1. Deju svētkos (920).

Dziesmu pirmatskaņojumu vidū ir tautā iemīļotā Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, kā arī Anitas Kuprisas tautas dziesmas apdare “Ģērbies, saule, sudrabota” un Romualda Jermaka tautas dziesmas apdare “Es karā’i aiziedams”. Pēc ilgiem gadu desmitiem beidzot ir bijis iespējams atbrīvoties no nekur nerakstītā, bet pieņemtā likuma, ka svētkos apmēram 1/3 repertuāra iedalīta latviešu klasiskajai mūzikai, 1/3 – latviešu komponistu jaunākajiem sacerējumiem un 1/3 – cittautu komponistu sacerējumiem. Beidzot pienācīgā gaismā celta latviešu tautas dziesmu apdare. Repertuārā atgriežas arī trimdas komponistu mūzika, kas gadu gaitā bija tikusi svītrota, jo autori Latviju pametuši, turklāt svētkos piedalās arī latviešu diasporas kori, dejotāji un diriģenti.

Kopkorī plecu pie pleca visi atkal vienoti kopš 1940. gada Latgales Dziesmu svētkiem dzied Baumaņu Kārļa Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju”. Noslēgumā mirgo vairāk nekā 20 tūkstoši sveču liesmiņu un skan Lūcijas Garūtas “Mūsu tēvs debesīs…”. “XX Vispārējie Dziesmu svētki 1990. gada vasarā kļuva par skaistākajiem godavārtiem ceļā uz Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu. .. Šie svētki ir neatkārtojami savā emocionālajā intensitātē. Tajos vainagojās visa līdzšinējā organizatoriskā, mākslinieciskā un dvēseliskā pieredze,” saviļņojumā teikusi rakstniece Māra Zālīte. (Grauzdiņa, Ilma. Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. 2004. 58. lpp.)