• I pakāpes laureāta diploms – VEF Kultūras pils tautas deju ansamblis “Rotaļa” (A. Baumane), Latvijas Universitātes tautas deju ansamblis “Dancis” (R. Juraševskis), Salaspils pagasta deju kolektīvs (B. Čikste);
• II pakāpes laureāta diploms – Limbažu kultūras nama tautas deju ansamblis “Katvari” (T. Aruma), Siguldas 1. vidusskolas deju kolektīvs “Vizbulīte” (D. Štāla), Madonas kultūras nama tautas deju ansamblis “Vidzeme” (A. Ezeriņš), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas tautas deju ansamblis “Kalve” (G. Škapare-Skuja);
• III pakāpes laureāta diploms – kluba “Vecrīga” tautas deju ansamblis “Ivuška” (V. Laizāne), Talsu tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs (F. Utināne), Rēzeknes skolotāju institūta deju kopa “Dziga” (I. un E. Dreļi), paju sabiedrības “Lāčplēsis” tautas deju ansamblis “Lāčplēsis” (V. Ceimers)
Haralds Mednis
virsdiriģents
1906–2000
Diriģents, pedagogs, ērģelnieks
Dzimis 1906. gada 16. augustā Jaunlaicenes pagasta “Opekalnā”. Mācījies Lazdonas draudzes skolā un Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (1920–1924). Mūzikas pamatzināšanas ieguvis tēva, bet vēlāk pianista Arvīda Dauguļa vadībā. Īslaicīgi studējis matemātiku un astronomiju Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā (1924–1925). Mūziku mācījies Vīgneru Ernesta vadītajā Fonoloģijas institūtā, bet 32 gadu vecumā iestājies Latvijas Konservatorijā, kur padziļināti apguvis kompozīciju, diriģēšanu un ērģeļspēli (1938–1949).
Pirmās diriģenta gaitas aizsācis jau 19 gadu vecumā, kad pēc tēva nāves pārcēlies uz dzīvi Madonas apriņķī un pārņēmis tēva vadīto Lazdonas draudzes kori (1925–1940). Vēlāk uzņēmies diriģēt Madonas aizsargu pulka vīru kori, Madonas ģimnāzijas zēnu kori, kā arī Latvijas Skautu izlases kori.
Leonīds Vīgners
virsdiriģents
1906–2001
Diriģents, pedagogs, komponists
Viens no latviešu izcilākajiem 20. gadsimta kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.
Sigvards Kļava
virsdiriģents
1962
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1962. gada 29. novembrī Rīgā. Pirmie soļi mūzikā aizsākti Jāzepa Mediņa mūzikas skolas klavieru klasē, pēc tam – Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora klasē.
.
Aija Baumane
virsvadītājs
1932–2011
Horeogrāfe, pedagoģe, baleta māksliniece
Dzimusi 1932. gada 31. jūlijā Rīgā. Profesionālo izglītību guvusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, Helēnas Tangijevas-Birznieces klasē (1945–1953), pēc tam sākusi darbu kā Latvijas Operas un baleta teātra soliste.
.
Andris Ezeriņš
virsvadītājs
1947–2016
Horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1947. gada 30. decembrī Madonā. Mācījies Madonas 1. vidusskolā un Cesvaines internātskolā, kur pirmos deju soļus spēris skolotājas L. Maliņas vadītajā deju kolektīvā.
.
Astra Kronīte
virsdiriģents|svētki pasaulē
1952
Pianiste, kordiriģente, pedagoģe
Dzimusi 1952. gada 19. jūlijā Adelaidē, Austrālijā. Mūzikas teorijas un klavierspēles pamatus apguvusi pie pianistes Benitas Vembris. Jau pusaudzes gados sākusi muzicēt ansambļos kā dziedātāja un pianiste. Augstāko izglītību klavierspēlē ieguvusi Adelaides Universitātē (1973), kur pēc tam turpinājusi studēt muzikoloģiju..
Ausma Derkēvica
virsdiriģents
1929–2011
Kordiriģente, pedagoģe
Izcila latviešu kordiriģente, kvalitatīvi jaunas sieviešu koru kustības aizsācēja un attīstītāja Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē. Pirmā sieviete, kas vadījusi Dziesmu svētku kopkori no virsdiriģentu tribīnes..
Edgars Račevskis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1936-2022
Kordiriģents, pedagogs, komponists
Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Mācījies Turlavas pamatskolā, mūziku padziļināti apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasē (1955–1960).
.
Eduards Grāvītis
virsdiriģents
1957
Diriģents, mūzikas skolotājs
Dzimis 1957. gada 14. jūlijā Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kora nodaļā (1964–1971) un Rīgas 36. vidusskolā (1971–1973). Absolvējis Rīgas pedagoģiskās skolas Mūzikas skolotāju nodaļu (1977) un Latvijas Valsts konservatorijas Pedagoģijas nodaļu Gido Kokara diriģēšanas klasē (1981), 2002. gadā ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā..
Ernests Brusubārdis III
virsdiriģents|svētki pasaulē
1963
Kordiriģents, pianists, pedagogs
Dzimis 1963. gada 17. aprīlī Milvoki, ASV. Pirmo muzikālo izglītību guvis tēva Ernesta Brusubārža II vadībā, zināšanas papildinājis Viskonsīnas konservatorijā un vēlāk – Viskonsīnas Universitātē, iegūstot bakalaura (2000) un maģistra (2005) grādu diriģēšanā un mūzikas pedagoģijā..
Gido Kokars
virsdiriģents
1921–2017
Diriģents, pedagogs
Ievērojams un iemīļots 20. gadsimta otrās puses latviešu diriģents.
.
Harijs Sūna
virsvadītājs
1923–1999
Horeogrāfs, zinātnieks, pedagogs
Viena no spilgtākajām un daudzpusīgākajām Latvijas personībām dejas žanrā 20. gadsimtā.
.
Ilze Mažāne
virsvadītājs
1954
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1954. gada 19. februārī Rīgā. Mācījusies Cēsu 1. vidusskolā. Pirmā interese par deju radusies dejojot I. Pūcīša vadītajā skolas deju kolektīvā. Profesionālo izglītību ieguvusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1976), zināšanas padziļinājusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1981–1986).
.
Imants Kokars
virsdiriģents|svētki pasaulē
1921–2011
Diriģents, pedagogs
Viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu kordiriģentiem..
Imants Magone
virsvadītājs
1936–2008
Horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1936. gada 18. aprīlī Balvu rajona “Taureskalnā”. Pamatizglītību guvis Balvu 1. vidusskolā, pirmos deju soļus spēris M. Aizpures vadībā. Mācības turpinājis Cēsu 1. vidusskolā (1953–1955), kļūstot par Cēsu jauniešu deju kolektīva dalībnieku, kur Mildas Letiņas vadībā nodejoti vidusskolas gadi. Pēc kādas veiksmīgas uzstāšanās, viņš saņēmis uzaicinājumu dejot Valsts deju ansamblī “Sakta”. Četrus gadus studējis Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (no 1955), tomēr dejas māksla ņēmusi virsroku, un visi tālākie mūža gadi veltīti dejai..
Ingrīda Edīte Saulīte
virsvadītājs
1935
Pedagoģe, horeogrāfe
Viena no Deju svētku spilgtākajām un aktīvākajām personībām.
Dzimusi 1935. gada 24. oktobrī Rīgā. Pirmo izglītību guvusi Rīgas 19. septiņgadīgajā skolā, paralēli apmeklējusi Beatrises Vīgneres plastikas skolu, pēc tam – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1946–1952).
.
Ivars Bērziņš
virsdiriģents
1954
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1954. gada 5. oktobrī Rīgā. Mūzikas teorijas un kordiriģēšanas pamatus mācījies Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļā, absolvējot Ludmilas Pismennajas kordiriģēšanas klasi (1978). Jaunais mūziķis zināšanas papildinājis Ļeņingradas Valsts konservatorijas aspirantūrā (1983–1985)..
Jānis Dūmiņš
virsdiriģents|svētki pasaulē
1922–2011
Diriģents, pedagogs
Viens no spilgtākajiem latviešu kordiriģentiem un pedagogiem.
Dzimis 1922. gada 30. martā Rīgā. Mācījies Krišjāņa Barona pamatskolā un Raiņa vakara vidusskolā, kuru absolvējis 1941. gadā. Zināšanas mūzikā ieguvis sākumā pie privātskolotājiem, tad Vīgneru Ernesta Rīgas Fonoloģijas institūtā.
.
Jānis Erenštreits
virsdiriģents
1942
Diriģents, pedagogs
Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.
Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, vēlāk - Ventspils mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, kuru absolvējis 1960. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, neklātienē.
.
Jānis Ērglis
virsvadītājs
1962
Dejotājs, horeogrāfs
Dzimis 1962. gada 17. novembrī Valmierā. Mācījies Valmieras 11. varoņu vidusskolā (1970–1981). Mīlestība uz deju radusies, dejojot Ievas Adāvičas vadītajā skolas deju kolektīvā un Vairas Kraukles (Dundures) deju kolektīvā “Gauja” (1977–1981).
.
Jānis Zirnis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1944-2023
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1944. gada 1. martā Staicelē. Mācījies Staiceles pamatskolā, pēc tam Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Jau tolaik jaunā mākslinieka intereses bija vispusīgas – mūziķis iemācījies spēlēt trompeti, klarneti, saksofonu, un Cēsu simfoniskajā orķestrī spēlējis sitaminstrumentus.
.
Jēkabs Ozoliņš
virsdiriģents
1945
Diriģents, pedagogs, aranžētājs
Dzimis 1945. gada 4. decembrī Liepājas apriņķa Grobiņā. Mācījies Grobiņas pamatskolā, absolvējis Liepājas mūzikas vidusskolu (1965) un studējis Ļeņingradas Valsts konservatorijā, kur beidzis Nikolaja Romanovska diriģēšanas klasi (1973).
.
Juris Kļaviņš
virsdiriģents|svētki pasaulē
1944
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1944. gada 22. aprīlī Rīgā. 1962. gadā beidzis Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas kordiriģentu klasi, mācības turpinājis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur Ludmilas Pismennajas vadībā absolvējis Kordiriģēšanas nodaļu (1967) un asistentūru (1974).
.
Lilija Zobens
virsdiriģents|svētki pasaulē
1950
Diriģente, etnomuzikoloģe, komponiste, dziedātāja, pedagoģe
Dzimusi 1950. gada 9. novembrī Halifaksā, Ziemeļanglijā. Pirmās muzikālās iemaņas gūtas klavieru un čella spēlē. Muzikoloģiju studējusi Londonas Universitātes Karaliskajā koledžā (1969–1972), iegūstot bakalaura grādu. Solodziedāšanu apguvusi Gildholla mūzikas un drāmas skolā. Kā izteiksmīgas soprāna balss īpašniece, sniegusi solokoncertus Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā.
.
Marga Apsīte
virsvadītājs
1945
Pedagoģe, repetitore
Dzimusi 1945. gada 23. martā Rīgā. Beigusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu (1964), mācoties pie tādiem izciliem skolotājiem kā Tamāras Vītiņas, Valentīna Bļinova, Helēnas Tangijevas-Birznieces un Bellas Matisones. Augstāko izglītību ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas kultūrizglītības darba fakultātē, deju specializācijā (1981–1986).
.
Osvalds Štrauss
virsvadītājs
1927–2014
Horeogrāfs, pedagogs
Dzimis 1927. gada 8. jūlijā Kalnciema pagastā. Mācījies Kalnciema pamatskolā, Valsts Bulduru dārzkopības-biškopības skolā, Bulduru dārzkopības tehnikumā, kā arī beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti (1967). Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pedagoģijas katedrā aizstāvējis un ieguvis pedagoģijas maģistra grādu par tēmu “Skolu jaunatnes sagatavošana deju svētkiem un to pedagoģiskais aspekts” (1997)..
Pauls Kvelde
virsdiriģents|svētki pasaulē
1927–2017
Diriģents, komponists
Dzimis 1927. gada 23. februārī Priekuļos. Mācījies Auces pamatskolā un Rīgas 1. vidusskolā. Sākotnēji studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (1945–1951), tad Latvijas Konservatorijā, Jāņa Dūmiņa un Teodora Kalniņa kordiriģēšanas klasē (1950–1955)..
Roberts Zuika
virsdiriģents|svētki pasaulē
1913–2015
Diriģents, mūzikas kritiķis, publicists
Dzimis 1913. gada 20. janvārī Lubes pagasta “Ambātos”. Mācījies Rīgas Skolotāju institūtā (1930–1935), Valmieras mūzikas skolā un Liepājas mūzikas skolā. Pēc tam aizsācis skolotāja darba gaitas Kocēnu (toreiz – Kokmuižas) pagasta pamatskolā un ar lielu aizrautību vadījis korus Kocēnu, Liezēres, Liepājas un Valmieras apriņķos..
Romāns Vanags
virsdiriģents|svētki pasaulē
1960
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1960. gada 19. augustā Rīgā. Absolvējis Emīla Dārziņa speciālo mūzikas skolu (1978) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kora un orķestra diriģēšanas nodaļu, iegūstot diplomu kora un simfoniskā orķestra diriģēšanā, kā arī mūzikas pedagoģijā (1983). Maģistra grādu mūzikā ieguvis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (2003). Zināšanas papildinājis kordiriģentu kursos ASV un Baha akadēmijā, Vācijā, (1992–1993).
.
Taisa Aruma
virsvadītājs
1940
Pedagoģe, horeogrāfe, kultūras darbiniece
Dzimusi 1940. gada 13. augustā Alūksnes rajona Pededzes pagastā. Jau bērnībā uzsākusi dejot Lejasciema pamatskolas deju kolektīvā.
.
Terēzija Broka
virsdiriģents
1925-2018
Kordiriģente, pedagoģe
Ievērojama diriģente un kultūras darbiniece, aktīva Latgales reģiona mūzikas dzīves veicinātāja un organizatore..
Uldis Ozols
virsvadītājs
1954
Horeogrāfs
Dzimis 1954. gada 2. maijā Jelgavā. Dejot sācis jau agrā bērnībā. Latviešu tautas dejas pamatus apguvis sava tēva vadītajā Jelgavas kultūras nama tautas deju ansamblī “Diždancis” kā dejotājs (no 1976), vēlāk kā vadītāja asistents.
.
Uldis Šteins
virsvadītājs
1935-2023
Horeogrāfs, dejas pedagogs, inženieris, kino ražošanas organizators
Dzimis 1935. gada 28. jūlijā Rīgā. Pēc Rīgas Politehniskā institūta beigšanas (1959) sācis strādāt Rīgas Kinostudijā kā galvenais inženieris (1968–1978), vēlāk kā direktora vietnieks (1978–1990) un direktors (1990–1998), pasniedzis kinotehnoloģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
.
Uldis Žagata
virsvadītājs
1928–2015
Baleta mākslinieks, horeogrāfs
Dzimis 1928. gada 17. martā Jeru pagasta “Pērlēs”. Mācījies Rīgas Horeogrāfijas skolā (1944–1948). Pēc skolas beigšanas kļuvis par Operas un baleta teātra solistu (1948–1968), izcilu raksturlomu atveidotāju..
Viesturs Gailis
virsdiriģents
1955
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1955. gada 20. martā Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā.
.
Vilis Ozols
virsvadītājs
1923–2011
Horeogrāfs, kultūras darbinieks
Dzimis 1923. gada 20. martā Jelgavas apriņķa Valgundes pagasta “Mežgaiļos”. Mācījies Jelgavas skolotāju institūtā (1941–1943).
.
Vizma Māra Maksiņa
virsdiriģents|svētki pasaulē
1955
Diriģente, pedagoģe
Dzimusi 1955. gada 20. decembrī Toronto, Kanādā. Beigusi Toronto latviešu pamatskolu un ģimnāziju. Bērnībā apguvusi dziedāšanu, saksofona un klavierspēli Toronto Karaliskajā konservatorijā. Izglītību turpinājusi Rietumontario Universitātē, iegūstot bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā (1982)..
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Ej, saulīte, drīz pie Dieva | Alberts Jērums (1919-1978) | Tautasdziesma |
| Dievs, dod mūsu tēvu zemei | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Jurjānu Andrejs |
| Dievs, svētī Latviju! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Baumaņu Kārlis |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Bārenītes slavināšana | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Kā gulbji [balti padebeši iet] | Kārlis Kažociņš (1886-1920) | Eduards Veidenbaums |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Precēj' mani precinīki | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Birzēm rotāts Gaiziņš | Volfgangs Dārziņš (1906-1962) | Kārlis Jēkabsons |
| Dziesmai šodien liela diena | Pēteris Barisons (1904-1947) | Arvīds Skalbe |
| Mežezers | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Anete fon Droste-Hilshofa (atdzejojis Atis Ķēniņš) |
| Ziedi, ziedi, papuvīte! | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Mirdzi kā zvaigzne | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Kārlis Jēkabsons |
| Mūsu Tēvs debesīs no kantātes Dievs, tava zeme deg | Lūcija Garūta (1902-1977) | Mateja evanģ. 6: 9-14 |
| Mazs bij tēva novadiņis | Helmers Pavasars (1903-1998) | Tautasdziesma |
| Pastardiena | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Rainis |
| Ciānas bērni | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Aspazija |
| Zem viena Jāņu vainaga | Ilze Arne (1953) | Andrejs Eglītis |
| Arvien vēl sirds | Pēteris Barisons (1904-1947) | Nezināms |
| Brīnumzeme | Pēteris Barisons (1904-1947) | Jānis Akuraters |
| In memoriam, Latvija | Mārtiņš Brauns (1951-2021) | Andris Slapiņš |
| Puiši, puiši, rudens nāca | Romualds Jermaks (1931) | Tautasdziesma |
| Dziesma brīvai Latvijai/ Lai līgo lepna dziesma | Jānis Kalniņš (1904-2000) | Vilis Plūdonis |
| Līgo dziesma | Jānis Kalniņš (1904-2000) | Tautasdziesma |
| Sēju jauku rožu dārzu | Jānis Kalniņš (1904-2000) | Tautasdziesma |
| Kantāte Aglonas dievmātei | Jānis Mediņš (1890-1966) | Francis Murāns |
| Daugaviņa puto balti | Jānis Norvilis (1906-1994) | Tālis Matīss |
| Pacel galvu, baltā māt' | Raimonds Pauls (1936) | Jānis Peters |
| Aiz upītes jēri brēca | Raimonds Pauls (1936) | Tautasdziesma |
| Vasarai | Helmers Pavasars (1903-1998) | Vilis Plūdonis |
| Pērkons veda vedekliņu | Artūrs Salaks (1891-1984) | Tautasdziesma |
| Pie Baltijas jūras | Straumes Jānis (1861-1929) | Straumes Jānis |
| Aizlaida sauļeite | Juris Vaivods (1966) | Tautasdziesma |
| Sanctus | Pēteris Vasks (1946) | Sv.rakstu vārdi |
| Daugavas zvejnieku dziesma/ Daugviņa māmuliņa | Ādams Ore (1855-1927) | Fricis Brīvzemnieks |
| Div' pļaviņas es nopļāvu | Alfrēds Feils (1902-1942) | Tautasdziesma |
| Tavas saknes tavā zemē | Pēteris Plakidis (1947-2017) | Vizma Belševica |
| Kantāte Ziemeļblāzma | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Leons Paegle |
|
Dejas nosaukums
|
Horeogrāfs
|
Muzikālā apdare / Mūzika
|
|---|---|---|
| Maģais dancis | Jēkabs Stumbris | Neolīna Vārsberga |
| Ai, tēvu zeme (Cielaviņa) | Uldis Žagata | Raimonds Pauls |
| Jautrās dzirnavas | Uldis Žagata | Raimonds Pauls |
| Lustīgs dancotājs | Rita Spalva | Georgs Dovgjallo |
| Saulīte | Voldemārs Dzelme | Vilis Kokamegi |
| Saules vija | Skaidrīte Dariuss | Imants Līcis, Jānis Grigalis |
| Četri meti | Zigurds Miezītis | Jānis Grigalis |
| Ģērbies, saule sudrabota | Imants Magone | Anita Kuprisa |
| Uz dāldera rinķi griež | Vilnis Birnbaums | Valdis Alsviķis |
| Jautraviņa | Fredis Aigars | L. Apkalns |
| Dīdeklis | Ilze Mažāne | Valdis Drulle |
| Krustāmi dejama, krustāmi lecama | Jānis Ērglis | Ilze Reizniece |
| Saules deja | Andris Ezeriņš | Arturs Kloppe |
| Pērkondancis | Ilze Mažāne | Arturs Kloppe |
| Vana valtz (sens valsis) Līvu deja | Alfrēds Rūja | Dzintars Kļaviņš |
| Kurzemes danču virkne | Uldis Ozols | Jānis Porietis |
| Lielas mucas, mazas mucas | Vilis Ozols | Tautas mūzika |
| Kalējiņš | Dzintars Zeibots | Tautas mūzika |
| Apinītis | Vilis Ozols | Rūdolfs Šteins, tautas mūzika, S. Kaldupes vārdi |
| Lūznavas dancis | Ilmārs Dreļs | Ē. Daugulis |
| Latgaliešu dancis | Elmārs Belinskis | Ē. Daugulis |
| Tautas kadriļa | Uldis Ozols | Gunārs Ordelovskis |
| Talkas dancis | Harijs Sūna | Marģers Zariņš |
| Līgo laiva uz ūdeņa | Taisa Aruma | Tautas mūzika, Uģis Cālītis |
| Jūrmalnieks | Jānis Ērglis | A. Vinters |
| Zaļumballes polka | Agris Daņiļevičs | M. Ivanovs |
| Rūdolfa smaids | Aija Baumane | Raimonds Pauls |
| Pērkons veda vedekliņu | Zigurds Miezītis | Tautas dziesma, A. Salaka |
XXI Vispārējo latviešu Dziesmu un XI Deju svētku gājiens (1993)
3. jūlijs
No Dailes teātra līdz Brīvības piemineklim
lasīt vairāk“Šoreiz gājiena virziens ir pretējs iepriekšējām reizēm. Sākums gājienam kaut kur no Gaisa tilta pa Brīvības ielu pret pilsētas centru. Mūsu koris pievienojas Cēsu ielas galā pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas. Soļojam dziedādami, un tūkstoši gar abām ielas malām sniedz mums ziedus. Daži apskaujas, saskūpstās, norit pa prieka asarai. Atskan skaļi saucieni: “Esiet sveicināti dzimtenē! Palieciet šeit! Nebrauciet prom no Latvijas!” Tie visi nāk no patiesām sirdīm, un aizkustina mūs. Uz Brīvības pieminekļa kāpēm stāv svētku virsdiriģenti un sveicina mūs. Kaut kur esot stāvējusi arī valdība, bet to neredzējām. Sasniedzot Aspazijas bulvāri pie Bastejkalna, dziedātāji sadalās pa labi un pa kreisi un cauri Vecrīgai pamazām dodas uz Daugavmalu, kur sarindoti gaida mūsu autobusi, lai aizvestu pusdienās, jo ēšanas laiks jau garām.”
(Misiņš, Herberts. Lielie dziesmu svētki tēvzemē 1993. gadā. Treji Vārti, Nr. 155. 1993. g. 1. sept.)
