1. vieta – “Juventus” (D. Gailis);
2. vieta – “Daile” (G. Kokars), “Beverīna” (I. Kokars);
3. vieta – “Rīga” (J. Dūmiņš), “Mūza” (L. Vīgners);
1. vieta – “Dzintars” (A. Derkēvica, I. Cepītis);
2. vieta – “Avots” (I. Radziņa), “Atbalss” (K. Kreicbergs);
3. vieta – “Līga” (J. Brants);
1. vieta – “Dziedonis” (I. Kokars);
2. vieta – “Gaudeamus” (E. Račevskis), “Absolventi” (P. Kvelde);
3. vieta – “Auseklis” (I. Matrozis);
1. vieta – Bauskas rajona skolotāju jauktais koris (G. Kokars), Daugavpils Pedagoģiskā institūta jauktais koris (E. Dreiblats);
2. vieta – Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīcas jauktais koris (I. Matrozis, J. Augustinovičs);
3. vieta – Republikāniskā izglītības augstskolu un zinātnisko darbinieku kultūras nama jauktais koris (H. Mednis);
1. vieta – “Ausma” (J. Zirnis), “Ieviņa” (A. Mežinska);
2. vieta – Rīgas Politehniskā institūta sieviešu koris (L. Amoliņš), Rēzeknes medicīnas darbinieču sieviešu koris (E. Slišāne);
3. vieta – “Rota” (I. Trubeckaja), Daugavpils Pedagoģiskā institūta sieviešu koris (H. Kraulis), “Lelde” (L. Lasmane);
1. vieta – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas vīru koris (V. Liepiņš);
2. vieta – “Imanta” (I. Jermaka), Ķekavas putnu fabrikas vīru koris (J. Grigalis);
3. vieta – Liepājas rajona Nīcas padomju saimniecības vīru koris (L. Leitis), “Dziedonis” (G. Šteins, P. Sarma).
I pakāpes festivāla laureāta diploms – “Liesma” (I. Magone);
II pakāpes festivāla laureāta diploms – “Dancis” (A. Spura), “Vektors” (U. Šteins), “Vija” (P. Tonigs);
III pakāpes festivāla laureāta diploms – “Kalve” (M. Sālzirne), “Vidzeme” (Dz. Rubene), “Rotaļa” (G. Libere), “Andžiņš” (R. Dzenis), “Gatve” (G. Rubenis), “Kursa” (V. Lodiņa), “Ritenītis” (Z. un O. Grasis), “Raitais solis” (R. Svile-Paulsone), “Gauja” (I. Adāviča).
Ausma Derkēvica
virsdiriģents
1929–2011
Kordiriģente, pedagoģe
Izcila latviešu kordiriģente, kvalitatīvi jaunas sieviešu koru kustības aizsācēja un attīstītāja Latvijā 20. gadsimta otrajā pusē. Pirmā sieviete, kas vadījusi Dziesmu svētku kopkori no virsdiriģentu tribīnes..
Daumants Gailis
virsdiriģents
1927–1991
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1927. gada 9. februārī Rāmuļu pagasta “Vidusķēsās”. Mācījies Rāmuļu (1935–1939) un Vaives pamatskolā (1939–1941), Cēsu 1. vidusskolā un vienlaicīgi Cēsu mūzikas skolā (1941–1946). Rīgā turpinājis mācības Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā (1946–1948) un Latvijas Konservatorijā, kur apguvis kora un simfoniskā orķestra diriģēšanu (1948–1953)..
Edgars Račevskis
virsdiriģents|svētki pasaulē
1936-2022
Kordiriģents, pedagogs, komponists
Dzimis 1936. gada 11. jūlijā Skrundas pagastā. Mācījies Turlavas pamatskolā, mūziku padziļināti apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studējis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģentu klasē (1955–1960).
.
Gido Kokars
virsdiriģents
1921–2017
Diriģents, pedagogs
Ievērojams un iemīļots 20. gadsimta otrās puses latviešu diriģents.
.
Haralds Mednis
virsdiriģents
1906–2000
Diriģents, pedagogs, ērģelnieks
Dzimis 1906. gada 16. augustā Jaunlaicenes pagasta “Opekalnā”. Mācījies Lazdonas draudzes skolā un Rīgas pilsētas 1. vidusskolā (1920–1924). Mūzikas pamatzināšanas ieguvis tēva, bet vēlāk pianista Arvīda Dauguļa vadībā. Īslaicīgi studējis matemātiku un astronomiju Latvijas Universitātes Dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā (1924–1925). Mūziku mācījies Vīgneru Ernesta vadītajā Fonoloģijas institūtā, bet 32 gadu vecumā iestājies Latvijas Konservatorijā, kur padziļināti apguvis kompozīciju, diriģēšanu un ērģeļspēli (1938–1949).
Pirmās diriģenta gaitas aizsācis jau 19 gadu vecumā, kad pēc tēva nāves pārcēlies uz dzīvi Madonas apriņķī un pārņēmis tēva vadīto Lazdonas draudzes kori (1925–1940). Vēlāk uzņēmies diriģēt Madonas aizsargu pulka vīru kori, Madonas ģimnāzijas zēnu kori, kā arī Latvijas Skautu izlases kori..
Imants Cepītis
virsdiriģents
1933–1993
Kordiriģents, pedagogs
Dzimis 1933. gada 9. janvārī Gulbenē. Mācījies Gulbenes vidusskolā un vēlāk Cēsu mūzikas vidusskolā. Muzikālo izglītību padziļinājis Latvijas Valsts konservatorijā, Jāņa Ozoliņa kordiriģēšanas klasē (1954–1959)..
Imants Kokars
virsdiriģents|svētki pasaulē
1921–2011
Diriģents, pedagogs
Viens no izcilākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu kordiriģentiem..
Jānis Dūmiņš
virsdiriģents|svētki pasaulē
1922–2011
Diriģents, pedagogs
Viens no spilgtākajiem latviešu kordiriģentiem un pedagogiem.
Dzimis 1922. gada 30. martā Rīgā. Mācījies Krišjāņa Barona pamatskolā un Raiņa vakara vidusskolā, kuru absolvējis 1941. gadā. Zināšanas mūzikā ieguvis sākumā pie privātskolotājiem, tad Vīgneru Ernesta Rīgas Fonoloģijas institūtā.
.
Jānis Ozoliņš
virsdiriģents
1908–1981
Diriģents, pedagogs, komponists
Dzimis 1908. gada 30. maijā Jelgavā. Mācījies Šķibes, tad Dobeles pamatskolā un vidusskolā (1923–1926), aktīvi darbojies skolas orķestrī un korī.
.
Leonīds Vīgners
virsdiriģents
1906–2001
Diriģents, pedagogs, komponists
Viens no latviešu izcilākajiem 20. gadsimta kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.
.
Staņislavs Broks
virsdiriģents
1926–1977
Diriģents, pedagogs, komponists
Ievērojams diriģents, mūzikas pedagogs un nozīmīgs Latgales mūzikas dzīves vadītājs..
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Rīga dimd | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Trimpula | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Auseklis |
| strauja upe tecēj'" | Vīgneru Ernests (1850-1933) | Tautasdziesma |
| Aiz upītes es uzaugu | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Mēness starus stīgo | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Aspazija |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Mūžam zili | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Kārlis Skalbe |
| Pūt, vējiņi | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Ai, tu, zaļā līdaciņa | Arvīds Žilinskis (1905-1993) | Tautasdziesma |
| Lauztās priedes | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Rainis |
| Kā gulbji [balti padebeši iet] | Kārlis Kažociņš (1886-1920) | Eduards Veidenbaums |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Lūk, roze zied!/ Līgaviņa, kā rozīte | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Ansis Līventāls |
| Rīgā pirku sirmu zirgu | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Tautasdziesmas vārdi |
| Sveiciens Padomju Latvijai | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Jānis Sudrabkalns |
| Dziesmai šodien liela diena | Pēteris Barisons (1904-1947) | Arvīds Skalbe |
| Ziedi, mana linu druva | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Jānis Grots |
| Trīcēj' kalni, skanēj' meži | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Tēvu zemei | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Bernhards Kasars |
| Baltā ieva | Aleksandrs Svešņikovs (1890-1980) | Krievu tautasdziesma |
| Tumša nakte, zaļa zāle | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Ar kaujas saucieniem uz lūpām | Marģers Zariņš (1910-1993) | Jānis Akuraters |
| Mežezers | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Anete fon Droste-Hilshofa (atdzejojis Atis Ķēniņš) |
| Migla, migla/ Partizānu dziesma | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Jūlijs Vanags |
| Uz jauno krastu - koris no operas Uz jauno krastu | Marģers Zariņš (1910-1993) | Fricis Rokpelnis |
| Kādi augsti kalni | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Rainis |
| Latgalē | Aldonis Kalniņš (1928) | Skaidrīte Kaldupe |
| Beidzamās rozes | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Meitas gūla dābolē [ābolā] | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Priedes | Valters Kaminskis (1929-1997) | Arvīds Skalbe |
| Ilmeņezers | Marians Kovaļs (1907-1971) | M. Matusovskis |
| Dziesma par Ļeņinu | Aleksandrs Holminovs (1925) | J.Kameņeckis |
| Klusajā vakarā | Jons Šveds | Lietuviešu tautasdziesma (atdz. M.Vintere) |
| Cik tu esi skaista | Eugens Suhoņs (1908-1993) | Atdz. M. Leja-Krūmiņa |
| Brinzu rītā čigāns ēd | Zoltans Kodājs (1882-1967) | Ungāru tautasdziesma |
| Maza biju, bet jau gudra | Oļģerts Grāvītis (1926-2015) | Tautasdziesma |
| Ieviņa | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Gunārs Selga |
| Visskaistākā meitene | D. Dinevs | Bulgāru tautasdziesma |
| Mednieku koris no operas Burvju strēlnieks | Karls Marija fon Vēbers (1786-1826) | |
| Ziedi, dzimtā zeme | Boriss Aleksandrovs (1905-1994), Arno Babadžanjans | Sergejs Mihalkovs |
| Himna dzimtenei | Valters Kaminskis (1929-1997) | Ojārs Vācietis |
| Ļeņinam | Imants Kalniņš (1941) | Imants Ziedonis |
| Kantāte Dzīves dziesma | Valters Kaminskis (1929-1997) | Ojārs Vācietis |
| Krāc, viļņus veļot, Dņepra plašā (ukraiņu valodā) | Boriss Ļatošinskis | Ukraiņu tautasdziesma |
| Alagjaza kalns | Komitass | Armēņu tautasdziesma |
| Mana zvaigzne | Bedržihs Smetana (1824-1884) | B.Peška |
| Latviešu sarkano strēlnieku laukumā | Romualds Jermaks (1931) | Jānis Peters |
| Riet saule vakarā | F. Ribickis | Poļu tautasdziesma |
| Straujā Aragva | Otars Taktakišvili | Gruzīnu tautasdziesma |
| Bildinājums | Mīna Herma (1864-1941) | Igauņu tautasdziesma (atdz. A. Goba) |
| Kas to Rīgu dimdināja | Ģederts Ramans (1927-1999) | Laimonis Kamara |
| Sveika, dziesma! | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Jāzeps Osmanis |
| Nakts dziesma | T. Flondors | M. Eminesku |
| Nāru dziesma | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Jānis Jaunsudrabiņš |
| Manai pilsētai | Raimonds Pauls (1936) | Ziedonis Purvs |
| Precinieks | P. Šerbans | Moldāvu tautasdziesma |
| Sāksim nu, zēni, mājup iet | Gustavs Ernesakss (1908-1993) | Igauņu tautasdziesmas vārdi |
| Cauri dārzam upe tek | V. Terauskis | Baltkrievu tautasdziesma |
|
Dejas nosaukums
|
Horeogrāfs
|
Muzikālā apdare / Mūzika
|
|---|
XVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1973)
21. jūlijs
No Komjaunatnes laukuma pa Gorkija ielu līdz Komunāra bulvārim, tālāk sadalās, viena kolonna – pa Sverdlova un Hanzas ielu uz Viesturdārzu, otra – pa Komunāra bulvāri un Ļeņina ielu līdz Ļeņina piemineklim. Vēlreiz sazarojas – viena pa Frīdriha Engelsa un Pētera Stučkas ielu, otra nogriežas uz Gorkija ielu, trešā – turpina pa Ļeņina ielu līdz Sarkanarmijas ielai
lasīt vairāk“Jau agrā rīta stundā svētku dalībnieki pulcējās Komjaunatnes krastmalā. Vējā plīvoja 1873. gadā Rīgā notikušo Latviešu pirmo vispārējo dziesmu svētku karogs. Trīs reizes pāri Daugavai izskanēja taurētāju aicinājums. Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Dziesmu svētku komisijas priekšsēdētājs Vilis Krūmiņš pasniedza 1973. gada Dziesmu svētku karogu tā dalībniekiem. Pa Rīgas ielām sākās Dziesmu svētku dalībnieku svinīgais gājiens. Karognesēji nesa mūsu zemes 15 brālīgo republiku karogus. Gājiena rindās bija Dziesmu svētku komisijas locekļi un virsdiriģenti. Aiz viņiem gāja Tautas kori. Bērni tautas tērpos pasniedza sarkanas neļķes Padomju Latvijas partijas un valdības vadītājiem un Dziesmu svētku goda viesiem. Koristu un dejotāju kolektīvi, pūtēju orķestru un koklētāju ansambļu dalībnieki, mūsu viesi no brālīgajām republikām un sociālistiskajām valstīm sumināja Padomju Savienības Komunistisko partiju un skandēja: “Slava – partijai!”, “Slava – Ļeņinam!”, “Draudzība! Draudzība!”. Dziesmu svētku dalībnieku kolonnas tuvojās Vladimira Iļjiča Ļeņina piemineklim. Darba cilvēku rokas, mākslas pārstāvju rokas svinīgi nolika ziedus pie postamenta. Dziesmu svētku gājiens tālāk virzījās uz Dziesmu svētku parku, kā par godu svētkiem tagad nosaukts bijušais Viesturdārzs. Uz skatuves, ko rotā Latvijas PSR ģerbonis un PSRS nodibināšanas 50. gadadienai un Latvijas dziesmu svētku simtgadei veltīto Dziesmu svētku emblēma, – Latvijas apvienotie Tautas kori. Nopelniem bagātie kolektīvi – kori “Dzintars”, “Dziedonis”, “Juventus” un tautas koris “Daile”. Viņu izpildījumā izskan fragments no Marģera Zariņa operas “Uz Jauno krastu”.”
(Dimd Rīga Dziesmu svētku solī. Dzimtenes Balss, Nr. 30. 1973. g. 26. jūl.)
