1. prēmija – Cēsu skolotāju institūta jauktais koris (Imants Kokars);
2. prēmija – Talsu apriņķa Ārlavas pagasta Tiņģeres jauktais koris (Aleksandrs Saliņš), Ventspils arodbiedrību centrālā kluba jauktais koris (Hermanis Prūsis), Jēkabpils apriņķa kultūras nama jauktais koris (Aleksandrs Vasiļevskis);
1. prēmija – Poligrāfijas darbinieku arodbiedrības centrālā kluba vīru koris “Dziedonis” (Haralds Mednis);
2. prēmija – Talsu kultūras nama vīru koris (Arvīds Vainovskis);
1. prēmija – Talsu kultūras nama sieviešu koris (Arvīds Vainovskis);
• Bērnu koru grupā: 1. prēmija – Talsu 1. un 2. astoņgadīgās skolas apvienotais bērnu koris (Arvīds Vainovskis), Dobeles bērnu koris (Oļģerts Sevelis).
1. prēmija – Darba rezervju pārvaldes mācību iestāžu audzēkņu deju kolektīvs (A. Krasovskis, Z. Zeltmate), Aizputes apriņķa Basu pagasta tautas nama deju kolektīvs;
2. prēmija – Talsu rajona kultūras nama deju kolektīvs (Z. Sama), Rīgas poligrāfijas darbinieku arodbiedrības centrālā kluba deju kolektīvs “Jautrais pāris” (A. Donass), Tukuma vidusskolas deju kolektīvs (L. Āriņa), Liepājas “Sarkanā metalurga” deju kolektīvs.
Alfrēds Kalniņš
virsdiriģents
1879–1951
Komponists, diriģents, ērģelnieks, pianists, publicists
Izcils latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās atskaņotās latviešu nacionālās operas “Baņuta” autors.
Emilis Melngailis
virsdiriģents
1874–1954
Diriģents, komponists, folkloras vācējs, mūzikas kritiķis
Ievērojams latviešu diriģents un komponists, devis milzīgu ieguldījumu tautas mūzikas materiālu vākšanā un apkopošanā.
Bruno Priede
virsvadītājs
1918
Baletdejotājs, horeogrāfs
Dzimis 1918. gada 28. decembrī Rīgā. Pirmās iemaņas baletā guvis M. Štālas baleta studijā un Valsts Operas un baleta teātra baletskolā (1944–1950).
.
Helēna Tangijeva-Birzniece
virsvadītājs
1907–1965
Baletdejotāja, horeogrāfe, baletmeistare, pedagoģe
Viena no izcilākajām personībām Latvijas baleta vēsturē.
.
Jānis Ozoliņš
virsdiriģents
1908–1981
Diriģents, pedagogs, komponists
Dzimis 1908. gada 30. maijā Jelgavā. Mācījies Šķibes, tad Dobeles pamatskolā un vidusskolā (1923–1926), aktīvi darbojies skolas orķestrī un korī.
.
Jēkabs Mediņš
virsdiriģents
1885–1971
Komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis, ērģelnieks
Viens no spilgtākajiem unikālās Mediņu dzimtas pārstāvjiem latviešu mūzikā.
.
Leonīds Vīgners
virsdiriģents
1906–2001
Diriģents, pedagogs, komponists
Viens no latviešu izcilākajiem 20. gadsimta kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem.
.
Milda Lasmane
virsvadītājs
1890–1976
Horeogrāfe, pedagoģe, latviešu deju meistare
Dzimusi 1890. gada 19. augustā Rīgas apriņķa Plāteres pagasta “Upītēs”. Beigusi Natālijas Draudziņas ģimnāzijas pedagoģijas klasi (1909).
.
Teodors Kalniņš
virsdiriģents
1890–1962
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1890. gada 23. novembrī Tērbatā (tagadējā Tartu, Igaunijā). Mācījies vijoļspēli Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā (1904–1909) un Pēterburgas mūzikas skolā (1910), studējis Pēterburgas konservatorijā (1913–1916)..
Zinaīda Zeltmate
virsvadītājs
1920–1991
Baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe
Bērnu tautas deju ansambļu tradīciju iedibinātāja un attīstītāja Latvijā.
.
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Rīga dimd | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Līgo dziesmas - 10 melodiju virkne/ Jāņu dziesmas | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Mēness starus stīgo | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Aspazija |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Pūt, vējiņi | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Man māmiņa piesacīja | Emilis Melngailis (1874-1954) | dainu vārdi |
| Lokatiesi, mežu gali | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Senatne | Emilis Melngailis (1874-1954) | Rainis |
| Lai Padomju valstij ir slava | Boriss Aleksandrovs (1905-1994) | A.Šilovs (atdz. M.Vinogradovs) |
| Latvieši gavilē Staļinam | Anatols Liepiņš (1907-1984) | Meinhards Rudzītis |
| Sveiciens Padomju Latvijai | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Jānis Sudrabkalns |
| Dziesmai šodien liela diena | Pēteris Barisons (1904-1947) | Arvīds Skalbe |
| Dziesma Rīgai | Jāzeps Mediņš (1877-1947) | Valdis Lukss |
| Meža meita | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Auseklis |
| Demokrātiskās jaunatnes himna | Anatolijs Novikovs (1896-1984) | Ļevs Ošaņins (atdz. Paula Līcīte) |
| Skaista mūsu zeme dzimtā | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Anna Brodele |
| Auž māsa zvaigzni karogā | Paula Līcīte (1889-1966) | Fricis Rokpelnis |
| Labi dzīvot Padomju zemē | Isaaks Dunajevskis (1900-1955) | V.Šmitovs |
| Sidrabiņa upi bridu | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Tautasdziesma |
| Man dziesmiņu nepietrūka | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Tautasdziesma |
| Kantāte par Staļinu | Aleksandrs Aleksandrovs (1883-1946) | M.Iņuškins |
| Zied zeme | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Valdis Lukss |
| Atmaksas diena | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Vilis Plūdonis |
| Lai vētra krāc! | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Pāvils Lasmanis |
| Padomju Latvijai | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Aleksandrs Čaks |
| Rozīte | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Rainis |
| Kārsēju, vērpēju un audēju dziesma | Jānis Zālītis (1884-1943) | Rainis |
| Ziedi, mana linu druva | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Jānis Grots |
| Zaļā peonija | Stašs Šimkus | Lietuviešu tautasdziesma |
| Bārkstis | Edgars Arro (1911-1978) | Igauņu tautasdziesma |
| Lejup pa māmuļu Volgu (krievu valodā) | Anatolijs Novikovs (1896-1984) | Krievu tautasdziesma |
| Trīcēj' kalni, skanēj' meži | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Kur tu skriesi, vanadziņi | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Rīgas torņa gala zīle | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Mūs ved Staļina griba | Vano Muradeli (1908-1970) | A. Surkovs |
| Arājiņi, ecētāji | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Zēnu dziesma | Jānis Ozoliņš (1908-1981) | Valdis Lukss |
| Tēvu zemei | Jēkabs Mediņš (1885-1971) | Bernhards Kasars |
| Kalējiņi, bāleliņi | Leonīds Vīgners (1906-2001) | Rūdolfs Blaumanis |
| Latvijas PSR himna | Anatols Liepiņš (1907-1984) | Fricis Rokpelnis, Jūlijs Vanags |
| PSRS himna | Aleksandrs Aleksandrovs (1883-1946) | Sergejs Mihalkovs, El-Registans |
|
Dejas nosaukums
|
Horeogrāfs
|
Muzikālā apdare / Mūzika
|
|---|---|---|
| Rucavietis (Latviešu tautas deja) | Grupu deja | Eduards Grīnvalds |
| Jautrais pāris | Jēkabs Stumbris | Tautas mūzika |
| Ritenītis (Latviešu tautas deja) | Grupu deja | S. Krasnopjorovs |
| Diždancis (Latviešu tautas deja) | Grupu deja | Eduards Grīnvalds |
| Tuljaks (Igauņu tautas deja) | Tautas mūzika | |
| Dzirnaviņas (Lietuviešu tautas deja) | Tautas mūzika | |
| Kurpnieku polka (Igauņu tautas deja) | Tautas mūzika | |
| Krievu tautas deja | ||
| Jautrā polka (Igauņu deja) | R. Rods | Tautas mūzika |
| Ukraiņu tautas deja | ||
| Moldaveņaska (Moldāvu tautas deja) | G. Ošurko | Tautas mūzika |
| Sudmaliņas (Latviešu tautas deja) | Grupu deja | Eduards Grīnvalds |
| Andžiņš (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Neolīna Vārsberga |
| Brālītis un māsiņa (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Eduards Grīnvalds |
| Alsunģietis (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Neolīna Vārsberga,Gunārs Ordelovskis |
| Jandāliņš (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Eduards Grīnvalds |
| Mugurdancis (latviešu tautas deja) | Pāru deja | Tautas mūzika |
| Litenietis (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Tautas mūzika |
| Mazais kamoliņš (Latviešu tautas deja) | Tautas mūzika | |
| Metieniņš (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Tautas mūzika |
| Plaukstiņpolka (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Tautas mūzika |
| Rupumdeja (Latviešu tautas deja) | Pāru deja | Tautas mūzika |
| 10 latviešu tautas deju virkne | Milda Lasmane |
X Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1948)
19. jūlijs
No Pionieru laukuma līdz Dinamo stadionam
lasīt vairāk“Vakar pēcpusdienā Pionieru laukumā sapulcējās Dziesmu svētku dalībnieki, lai kopējā gājienā dotos uz “Dinamo” stadionu, kurā notika Dziesmu svētku atklāšanas koncerts.
Rīgas ielas šai stundā šķiet uzziedējušas visās varavīksnes krāsās, vizmo un mirdz kā krāšņu ziedu piebirušas pļavas. Viz magoņu sarkanie Nīcas dziedātāju svārki, tiem līdzās rudzupuķu zilās rucavietes un raibu raibās aizputnieces.
Vakara saulē zibšņus met zeltā kaldinātās saktas un seģenes, vainagu zīles un sprādzes. Nekad vēl Rīga, šķiet, nav bijusi tik krāšņa kā šodien, kad šurp no visiem Latvijas novadiem sabraukuši dziedātāji savām dziesmām dimdināt sirmo Rīgu.
Gājiens sāk virzīties pa Valdemāra ielu. Priekšgalā sarkano karogu mežs, aiz tā milzīga piecstūraina sarkanā zvaigzne. Orķestri spēlē skanīgus maršus, slēgtās rindās soļojošo dziedātāju sejās mirdz prieks un smaidi.
Soļo dziedātāji no visiem Rīgas pilsētas rajoniem. Līdzās VEF koristiem te var redzēt “Boļševičkas” tekstilnieču kora dziedātājas, līdzās vagonu fabrikas ļaudīm soļo tautu meitas no “Rīgas auduma”.
Ar līksmu dziesmu aizsoļo “Darba rezervju” skolu audzēkņi. Arī viņi šodien zilos formas tērpus nomainījuši pret krāsās vizošiem tautas tērpiem.
Ielu malās drūzmējas rīdzinieki. Skaļiem aplausiem viņi izsaka savu prieku un atzinību koriem par dziedātāju gaumīgajiem tērpiem, labu stāju un skanīgu dziesmu.
Rīgas dziedātājiem seko novadu kori. Skultes dziedātāju kolonas priekšgalā plīvo sens dziesmu svētku karogs ar gadu skaitli 1880. Gājēju vidū soļo dziedātāji sudrabotiem matiem, bet līdzās tiem redzami arī tādi, kas citiem vēl tikai līdz plecam.
Orķestri spēlē vienā laidā. Novadu dziedātāji plūst nebeidzamā straumē. Kolonas rotā sarkanie karogi, biedra Staļina un citu partijas un valdības locekļu portreti. Tie apvīti ziediem, rudzu vainagiem un ozolu lapām.
Novadu dziedātāji nes arī plakātus, kas stāsta par viņu sekmēm darbā. Tā, piemēram, tukumnieki savos plakātos var rakstīt, ka laika posmā no 1945.–1948. gadam viņu apriņķī mājlopu skaits pieaudzis par 2800 galvām. Talsinieki var ziņot, ka viņu apriņķī tai pašā laikā sējumu platība no 49 000 ha pieaugusi līdz 55 000 hektāru.
Vēl un vēl nāk dziedātāji, vēl un vēl ielās skan mūzika un dziesmas.
Gājienu noslēdz fizkultūriešu kolonas. Taisni nolīdzinātās rindās, cieši cits pie cita soļo tūkstoši arodskolu un FRA skolu zēnu un meiteņu. Tiem saulē iedeguši ķermeņi, vingra stāja un ciets solis. Darba rezervēm seko sportisti no dažādām sporta biedrībām.
Pusotras stundas gar skatītāju acīm ņirb Dziesmu svētku dalībnieku gājiens. Un tad tie ir garām. Ielu malās stāvošie ļaudis priecīgiem skatieniem noskatās viņiem pakaļ.”
(Skrabis, Z. Svētku gājiens dodas pa Rīgas ielām. Padomju Jaunatne, Nr. 145. 1948. g. 20. jūl.)
