Tenth
Nationwide
Song Celebration
1948

The Gallery displays the photographs related to a particular Celebration or festival. Here you will also find photographs of festival souvenirs and items, such as chief conductors’ and chief choreographers’ pins, conductors’ batons, prizes and trophies of choir competition winners, and the commemorative coins, badges, bookmarks, pennants, decorative plates specially produced for each event, as well as entrance tickets, passes and posters.

From the very beginning of the Celebration, chief choir conductors have been particularly honoured, and since 1948, when the first grand dance performance was included in the Celebration programme, chief choreographers have been similarly honoured. The Honorary (Goda) title is bestowed on long-standing, highly respected chief conductors and chief choreographers. The Personalities section contains extended biographical profiles, photographs, video interviews and other materials relating to the respective event’s honorary chief conductors and chief choreographers.

The choice of repertoire has always been a particularly important issue at Celebrations – how many much-loved and familiar classics to include in the programme, how many new works to be given the opportunity? Should we perform only our national repertoire, or should we also include foreign repertoire? Programmes ought to consider the wishes and potential of both participants and organisers, but there are also the obligatory duties once demanded by the prevailing regime. In this section you can find digitised Celebration programmes with event and concert repertoires, as well as lists of the repertoire for the massed and combined choirs and grand dance performance repertoires.

Parades have taken place at all Song Celebration and Dance Festivals (except 1926) and form the event’s most colorful presence in the city itself. Parades feature both organizers and participants dressed in folk costumes, with floral bouquets and wreaths. Spectators on overflowing pavements applaud and cheer, expressing their joy and gratitude to the organizers and participants. Parade routes have varied, but one of the most emotional highlights is now at the Freedom Monument. This section includes a description of parade routes, route maps, photographs and quotes from the memories of contemporaries.

Zoom

Close

X All-Latvian Song Celebration parade (1948)

Read more

“Vakar pēcpusdienā Pionieru laukumā sapulcējās Dziesmu svētku dalībnieki, lai kopējā gājienā dotos uz “Dinamo” stadionu, kurā notika Dziesmu svētku atklāšanas koncerts.

Rīgas ielas šai stundā šķiet uzziedējušas visās varavīksnes krāsās, vizmo un mirdz kā krāšņu ziedu piebirušas pļavas. Viz magoņu sarkanie Nīcas dziedātāju svārki, tiem līdzās rudzupuķu zilās rucavietes un raibu raibās aizputnieces.

Vakara saulē zibšņus met zeltā kaldinātās saktas un seģenes, vainagu zīles un sprādzes. Nekad vēl Rīga, šķiet, nav bijusi tik krāšņa kā šodien, kad šurp no visiem Latvijas novadiem sabraukuši dziedātāji savām dziesmām dimdināt sirmo Rīgu.

Gājiens sāk virzīties pa Valdemāra ielu. Priekšgalā sarkano karogu mežs, aiz tā milzīga piecstūraina sarkanā zvaigzne. Orķestri spēlē skanīgus maršus, slēgtās rindās soļojošo dziedātāju sejās mirdz prieks un smaidi.

Soļo dziedātāji no visiem Rīgas pilsētas rajoniem. Līdzās VEF koristiem te var redzēt “Boļševičkas” tekstilnieču kora dziedātājas, līdzās vagonu fabrikas ļaudīm soļo tautu meitas no “Rīgas auduma”.

Ar līksmu dziesmu aizsoļo “Darba rezervju” skolu audzēkņi. Arī viņi šodien zilos formas tērpus nomainījuši pret krāsās vizošiem tautas tērpiem.

Ielu malās drūzmējas rīdzinieki. Skaļiem aplausiem viņi izsaka savu prieku un atzinību koriem par dziedātāju gaumīgajiem tērpiem, labu stāju un skanīgu dziesmu.

Rīgas dziedātājiem seko novadu kori. Skultes dziedātāju kolonas priekšgalā plīvo sens dziesmu svētku karogs ar gadu skaitli 1880. Gājēju vidū soļo dziedātāji sudrabotiem matiem, bet līdzās tiem redzami arī tādi, kas citiem vēl tikai līdz plecam.

Orķestri spēlē vienā laidā. Novadu dziedātāji plūst nebeidzamā straumē. Kolonas rotā sarkanie karogi, biedra Staļina un citu partijas un valdības locekļu portreti. Tie apvīti ziediem, rudzu vainagiem un ozolu lapām.

Novadu dziedātāji nes arī plakātus, kas stāsta par viņu sekmēm darbā. Tā, piemēram, tukumnieki savos plakātos var rakstīt, ka laika posmā no 1945.–1948. gadam viņu apriņķī mājlopu skaits pieaudzis par 2800 galvām. Talsinieki var ziņot, ka viņu apriņķī tai pašā laikā sējumu platība no 49 000 ha pieaugusi līdz 55 000 hektāru.

Vēl un vēl nāk dziedātāji, vēl un vēl ielās skan mūzika un dziesmas.

Gājienu noslēdz fizkultūriešu kolonas. Taisni nolīdzinātās rindās, cieši cits pie cita soļo tūkstoši arodskolu un FRA skolu zēnu un meiteņu. Tiem saulē iedeguši ķermeņi, vingra stāja un ciets solis. Darba rezervēm seko sportisti no dažādām sporta biedrībām.

Pusotras stundas gar skatītāju acīm ņirb Dziesmu svētku dalībnieku gājiens. Un tad tie ir garām. Ielu malās stāvošie ļaudis priecīgiem skatieniem noskatās viņiem pakaļ.”

(Skrabis, Z. Svētku gājiens dodas pa Rīgas ielām. Padomju Jaunatne, Nr. 145. 1948. g. 20. jūl.)

(Padomju Jaunatne. 1948. Nr. 145.)

To top

A wide variety of materials have always been printed for Celebrations and festivals – sheet music, books, booklets, programme books, event plans, dance descriptions, periodicals, notices, rules of order, entrance cards, invitations, flyers, thank-you notes. The section includes the above-mentioned material dedicated to each specific Celebration, as well as music history books covering both the specific Celebration and the history of the festivals in general.

Many different documents are produced during the process of organising evens. This section contains documents on developing Celebration concepts, minutes of organising committee meetings, financial documents, individual and inter-institutional correspondence, decisions taken, documentation relating to the construction of festival buildings, regulations and instructions for participation in festivals, documents relating to the running of competitions (lists of participants, repertoire, applications for participation). Documents are in Latvian and Russian.