VII Vispārējie
latviešu Dziesmu
svētki
1931

Nosaukums

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik – Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki) notiek 1931. gadā Rīgā no 20. līdz 22. jūnijam. Svētkus rīko 1930. gadā dibinātā Latviešu Dziesmu svētku biedrība ar Jāzepu Vītolu priekšgalā.

Kopkoncerts noris īpaši svētkiem uzceltajā brīvdabas estrādē Rīgas Esplanādē. Nesavtīgi strādājuši svētku virsdiriģenti – Pauls Pēteris Jozuus, Teodors Kalniņš, Teodors Reiters un Emilis Melngailis. Šie svētki ir E. Melngaiļa zvaigžņu stunda – svētkos atskaņotās 7 tautasdziesmu apdares un 2 oriģināldziesmas raksturo viņa daiļrades būtību un parāda autoru kā vienu no visizcilākajiem latviešu kora dziesmas meistariem.

Kā autoru, tā arī darbu skaita ziņā šī ir visplašākā svētku programma svētku vēsturē. Sevišķi satura ziņā vērojama liela dažādība – dziesmas izceļas ar brīvu tematiku. Rīkotāju mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk parādīt visu toreizējās latviešu kora dziesmas ainu. “Viss plašais rīkotāju aparāts, čaklo dziedātāju pulki ar saviem diriģentiem un – paldies Dievam! – arī sabiedrības vairums neuzskata vis dziesmu svētkus par vienkāršu izdziedāšanos un izlustēšanos. Dziesmu svētki ir bijuši un būs tautas kultūras parāde, tautas vienību stiprinātāji un spēka avots. .. dziesmu svētku dižās sanāksmes vairāk nekā viss cits liek tautai sajusties vienotai kopējiem lieliem mērķiem un uzdevumiem,” 1931. gadā raksta Jēkabs Graubiņš. (Grauzdiņa, Ilma. Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. 2004. 42. lpp.)

Tautas tērpu komisija Riharda Zariņa vadībā laiž klajā 12 novadu tērpu paraugzīmējumus, un to kā informatīvu materiālu izsūta koriem. Tiek izsludinātas kora tērpu sacensības, godalgošanas komisiju vada Valsts prezidenta kundze Elza Kviese. Koru kari arī šajos svētkos nenotiek, jo dziedātājiem programmas sagatavošanai pietrūkst laika.

Nacionālajā operā un teātros skatāma Jāzepa Mediņa opera “Vaidelote”, Jāņa Raiņa lugas “Indulis un Ārija” un “Pūt, vējiņi!”, Aspazijas “Zalkša līgava” un citas.

Aizvērt

Virsdiriģenti

Uz augšu

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Mūsu Tēvs debesīs Jurjānu Andrejs (1856-1922) Mateja evanģ. 6: 9-14
Strauja upe/ Strauja, strauja upe tecēj' Vīgneru Ernests (1850-1933) Tautasdziesma
Ej, bāliņi, lūkotiesi Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Mēness starus stīgo Emīls Dārziņš (1875-1910) Aspazija
Dievs, svētī Latviju! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Baumaņu Kārlis
Gaismas pils Jāzeps Vītols (1863-1948) Auseklis
Latvju himna Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Vilis Plūdonis
Brīvība Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Auseklis
Biķeris miroņu salā Jānis Zālītis (1884-1943) Jānis Poruks
Gājēja dziesma naktī/ Tu, kas mīti debesīs Jāzeps Vītols (1863-1948) Johans Volfgangs Gēte (atdzejojis Juris Alunāns)
Dāvida 19. dziesma Emilis Melngailis (1874-1954) Sv.rakstu vārdi
Bērnu dienas Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Vilis Plūdonis
Laimiņai pavaicāju Jēkabs Graubiņš (1886-1961) Tautasdziesma
Karaļmeita Jāzeps Vītols (1863-1948) Rainis
Maldi Jānis Cīrulis (1897-1962) Kārlis Skalbe
Ceļš uz dzimteni Jānis Zālītis (1884-1943) Pēteris Blaus
Trīs meitiņas saderēja Ādolfs Ābele (1889-1967) Tautasdziesma
Kur gāji, puisīti Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Dievs dod Latvju zemītei Emilis Melngailis (1874-1954) Dainu vārdi
Pilna upe baltu ziedu Straumes Jānis (1861-1929) Tautasdziesma
Cekulaina zīle (dzied) Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Es izkūlu kunga riju Atis Kauliņš (1867-1944) Tautasdziesma
Upe un cilvēka dzīve Jāzeps Vītols (1863-1948) Krišjānis Barons
Redz, kur jāja div' bajāri Jānis Kalniņš (1904-2000) Tautasdziesma
Krēslā Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Fricis Bārda
Pie koklētāja kapa Jānis Zālītis (1884-1943) Antons Austriņš
Kā gulbji [balti padebeši iet] Kārlis Kažociņš (1886-1920) Eduards Veidenbaums
Incīti, kaķīti Jēkabs Graubiņš (1886-1961) Tautasdziesma
Kungi brauca Vāczemē Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Ganiņš Paula Līcīte (1889-1966) Rainis
Tautumeita, mellacītie Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Jāņuvakars Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesmas vārdi
Mežā vasarā Jēkabs Poruks (1895-1963) Vilis Plūdonis
Toli dzeivoj' Jurjānu Andrejs (1856-1922) Latgaliešu tautasdziesma
Precēj' mani precinīki Jurjānu Andrejs (1856-1922) Latgaliešu tautasdziesma
Pyuti, pyuti Emilis Melngailis (1874-1954) Latgaliešu tautasdziesma
Ver vārtus, Mēnesi Emilis Melngailis (1874-1954) Lietuviešu daina
Līksme Marģers Zariņš (1910-1993) Marģers Zariņš
Aiz upītes meitas dzied Ādolfs Ābele (1889-1967) Tautasdziesma
Prom pa ceļu Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Saules svētki Jāzeps Vītols (1863-1948) Fricis Bārda
Dziesmu brīnums Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Marta Grimma
Jauni puiši, jaunas meitas Jēkabs Graubiņš (1886-1961) apdziedāšanās dziesmas
Noslēguma koris no operas Kalevs un Linda Mīna Herma (1864-1941) F.Karlsons (atdz. A. Ķempe)
Trīcēj' kalni, skanēj' meži Jēkabs Graubiņš (1886-1961) Tautasdziesma

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Uz augšu

VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1931)

20. jūnijs

No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Esplanādei

“Svētki oficiāli sākās ar Līgo karoga pārņemšanas aktu Rīgas Latviešu biedrībā sestdien, 20. jūnijā, četros pēcpusdienā. Pēc tam, atjaunojot pirmskara tradīciju, notika svētku gājiens, kas izvērsās par tik grandiozu, kādu Rīga līdz tam vēl nekad nebija pieredzējusi. No Kalpaka bulvāra pa Valdemāra u. c. galvenajām ielām uz svētku laukumu plūstošā gājiena priekšgalā jāja trīs senlatvju kareivji, pēc kam, orķestra pavadīta, nāca liela valsts karoga nesēju grupa, kurai savukārt sekoja virsdiriģenti, goda kuratorija, Latviešu Dziesmu svētku biedrības padomes locekļi ar Līgo karogu un visbeidzot – turpat kilometru gara dziedātāju virkne.

Baltām kā sniega kupenām galvām un saliektiem stāviem, bet moži gājienā ierindojās “vecais dzelzs inventārs” – agrāko dziesmu svētku dalībnieki. Dažiem visu dziesmu svētku nozīmes pie krūtīm. Tad sākās viesu un koru tecējums. Pirmie zem savas valsts zili-melni-balta karoga soļoja apm. 300 igauņu viesu garais gājiens. Nākošie bija leiši zem dzelteni-zaļi-sarkana savas valsts karoga.

Tad kārta pašu dziedātājiem. Tie sadalīti pēc apgabaliem. Vispirms Vidzeme, kuras koru rindu ievadīja Ainažu dziedātāji. Lauku saulē brūni iedeguši, dažādu krāsu kombinētos tērpos koris seko korim. Pirmās no vidzemnieku ļaužu jūras aplausus izpelnās Umurgas zeltenes, kas tērpušās košos, bet visas vienādos apģērbos. Aplausi bira arī pār to koru dalībniekiem, kuru zeltenes darinājušas dzīvu ziedu vainadziņus un puiši greznojušies ozola lapām. Patīkami bija noraudzīties vidzemniecēs, kas bija darinājušas vienādus un košus tērpus, īpatnējām galvas segām. Aplausi pār tām bira jau lielām piedevām. Tāpat jauki zelteņu tautiskie tērpi bija siguldietēm, valcenietēm, valmierietēm u. c.

Spēcīgi nošalca aplausi un saucieni, kad parādījās Rīgas kori. Koši darinātos tērpos, skaistās villainēs, sudrabotās saktās un vainadziņiem galvā bija greznojušās galvas pilsētas koru zeltenes. Krietns pulks šos koros tautiskos tērpos bija arī vīrieši. Studentu prezidiju konventa koris bija tautiskos tērpos un dzīvu puķīšu vainadziņiem galvā. Tāpat īpatnējs bija arī Dziesmuvaras koris. Nebija šī suminājuma šalka aprimusies, kad suminājumi uzliesmoja par jaunu – Latgalei. Jo spēcīgi un sirsnīgi. Šim apgabalam koru priekšgalā karogu nesa sirms dziedātājs, pelēkā tautas tērpā, ar caunu cepuri galvā.

Visbagātākie un raksturīgākie tautu meitu tērpi tomēr bija Kurzemes un Zemgales apvidiem. Košās krāsās darinātos, bagātīgi saktām rotātos tērpos ar vainadziņiem galvās suitu dziedātājas suminātājiem meta ziedus. Raksturīgi un izteiksmīgi bija suitu vīriešu senie tērpi. Neaprakstāmā sajūsmā ļaužu jūra sumināja rucaviešus, nīceniešus, kandaviešus, tukumiešus, ventspilniekus un citus par viņu košiem, spilgti sarkanās, koši zilās, tumšās un iezilganās krāsās darinātiem tērpiem un īpatnējiem vainadziņiem.

Kā košiem brīnišķīgiem ziediem piemesta upe plūda plašā dziedātāju straume, kas gar skatītāju acīm slīdēja veselu stundu.”

(Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965. 370.–371. lpp.)

(Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965.)