Emilis Melngailis
virsdiriģents
1874–1954
Diriģents, komponists, folkloras vācējs, mūzikas kritiķis
Ievērojams latviešu diriģents un komponists, devis milzīgu ieguldījumu tautas mūzikas materiālu vākšanā un apkopošanā..
Pēteris Pauls Jozuus
virsdiriģents
1873–1937
Diriģents, ērģelnieks, pedagogs
Ievērojams un daudzpusīgs latviešu mūzikas dzīves darbinieks. Visa mūža garumā dalījis uzmanību starp divām mūzām – ērģeļspēli un kordiriģēšanu..
Teodors Kalniņš
virsdiriģents
1890–1962
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1890. gada 23. novembrī Tērbatā (tagadējā Tartu, Igaunijā). Mācījies vijoļspēli Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā (1904–1909) un Pēterburgas mūzikas skolā (1910), studējis Pēterburgas konservatorijā (1913–1916)..
Teodors Reiters
virsdiriģents|svētki pasaulē
1884–1956
Diriģents, ērģelnieks
Viens no izcilākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem..
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Mūsu Tēvs debesīs | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Mateja evanģ. 6: 9-14 |
| strauja upe tecēj'" | Vīgneru Ernests (1850-1933) | Tautasdziesma |
| Ej, bāliņi, lūkotiesi | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Mēness starus stīgo | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Aspazija |
| Dievs, svētī Latviju! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Baumaņu Kārlis |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Latvju himna | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Vilis Plūdonis |
| Brīvība | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Auseklis |
| Biķeris miroņu salā | Jānis Zālītis (1884-1943) | Jānis Poruks |
| Gājēja dziesma naktī/ Tu, kas mīti debesīs | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Johans Volfgangs Gēte (atdzejojis Juris Alunāns) |
| Dāvida 19. dziesma | Emilis Melngailis (1874-1954) | Sv.rakstu vārdi |
| Bērnu dienas | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Vilis Plūdonis |
| Laimiņai pavaicāju | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Karaļmeita | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Rainis |
| Maldi | Jānis Cīrulis (1897-1962) | Kārlis Skalbe |
| Ceļš uz dzimteni | Jānis Zālītis (1884-1943) | Pēteris Blaus |
| Trīs meitiņas saderēja | Ādolfs Ābele (1889-1967) | Tautasdziesma |
| Kur gāji, puisīti | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Dievs dod Latvju zemītei | Emilis Melngailis (1874-1954) | Dainu vārdi |
| Pilna upe baltu ziedu | Straumes Jānis (1861-1929) | Tautasdziesma |
| Cekulaina zīle (dzied) | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Es izkūlu kunga riju | Atis Kauliņš (1867-1944) | Tautasdziesma |
| Upe un cilvēka dzīve | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Krišjānis Barons |
| Redz, kur jāja div' bajāri | Jānis Kalniņš (1904-2000) | Tautasdziesma |
| Krēslā | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Fricis Bārda |
| Pie koklētāja kapa | Jānis Zālītis (1884-1943) | Antons Austriņš |
| Kā gulbji [balti padebeši iet] | Kārlis Kažociņš (1886-1920) | Eduards Veidenbaums |
| Incīti, kaķīti | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Kungi brauca Vāczemē | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Ganiņš | Paula Līcīte (1889-1966) | Rainis |
| Tautumeita, mellacītie | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Mežā vasarā | Jēkabs Poruks (1895-1963) | Vilis Plūdonis |
| Toli dzeivoj' | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Precēj' mani precinīki | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Pyuti, pyuti | Emilis Melngailis (1874-1954) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Ver vārtus, Mēnesi | Emilis Melngailis (1874-1954) | Lietuviešu daina |
| Līksme | Marģers Zariņš (1910-1993) | Marģers Zariņš |
| Aiz upītes meitas dzied | Ādolfs Ābele (1889-1967) | Tautasdziesma |
| Prom pa ceļu | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Saules svētki | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Fricis Bārda |
| Dziesmu brīnums | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Marta Grimma |
| Jauni puiši, jaunas meitas | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | apdziedāšanās dziesmas |
| Noslēguma koris no operas Kalevs un Linda | Mīna Herma (1864-1941) | F.Karlsons (atdz. A. Ķempe) |
| Trīcēj' kalni, skanēj' meži | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|
VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1931)
20. jūnijs
No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz Esplanādei
lasīt vairāk“Svētki oficiāli sākās ar Līgo karoga pārņemšanas aktu Rīgas Latviešu biedrībā sestdien, 20. jūnijā, četros pēcpusdienā. Pēc tam, atjaunojot pirmskara tradīciju, notika svētku gājiens, kas izvērsās par tik grandiozu, kādu Rīga līdz tam vēl nekad nebija pieredzējusi. No Kalpaka bulvāra pa Valdemāra u. c. galvenajām ielām uz svētku laukumu plūstošā gājiena priekšgalā jāja trīs senlatvju kareivji, pēc kam, orķestra pavadīta, nāca liela valsts karoga nesēju grupa, kurai savukārt sekoja virsdiriģenti, goda kuratorija, Latviešu Dziesmu svētku biedrības padomes locekļi ar Līgo karogu un visbeidzot – turpat kilometru gara dziedātāju virkne.
Baltām kā sniega kupenām galvām un saliektiem stāviem, bet moži gājienā ierindojās “vecais dzelzs inventārs” – agrāko dziesmu svētku dalībnieki. Dažiem visu dziesmu svētku nozīmes pie krūtīm. Tad sākās viesu un koru tecējums. Pirmie zem savas valsts zili-melni-balta karoga soļoja apm. 300 igauņu viesu garais gājiens. Nākošie bija leiši zem dzelteni-zaļi-sarkana savas valsts karoga.
Tad kārta pašu dziedātājiem. Tie sadalīti pēc apgabaliem. Vispirms Vidzeme, kuras koru rindu ievadīja Ainažu dziedātāji. Lauku saulē brūni iedeguši, dažādu krāsu kombinētos tērpos koris seko korim. Pirmās no vidzemnieku ļaužu jūras aplausus izpelnās Umurgas zeltenes, kas tērpušās košos, bet visas vienādos apģērbos. Aplausi bira arī pār to koru dalībniekiem, kuru zeltenes darinājušas dzīvu ziedu vainadziņus un puiši greznojušies ozola lapām. Patīkami bija noraudzīties vidzemniecēs, kas bija darinājušas vienādus un košus tērpus, īpatnējām galvas segām. Aplausi pār tām bira jau lielām piedevām. Tāpat jauki zelteņu tautiskie tērpi bija siguldietēm, valcenietēm, valmierietēm u. c.
Spēcīgi nošalca aplausi un saucieni, kad parādījās Rīgas kori. Koši darinātos tērpos, skaistās villainēs, sudrabotās saktās un vainadziņiem galvā bija greznojušās galvas pilsētas koru zeltenes. Krietns pulks šos koros tautiskos tērpos bija arī vīrieši. Studentu prezidiju konventa koris bija tautiskos tērpos un dzīvu puķīšu vainadziņiem galvā. Tāpat īpatnējs bija arī Dziesmuvaras koris. Nebija šī suminājuma šalka aprimusies, kad suminājumi uzliesmoja par jaunu – Latgalei. Jo spēcīgi un sirsnīgi. Šim apgabalam koru priekšgalā karogu nesa sirms dziedātājs, pelēkā tautas tērpā, ar caunu cepuri galvā.
Visbagātākie un raksturīgākie tautu meitu tērpi tomēr bija Kurzemes un Zemgales apvidiem. Košās krāsās darinātos, bagātīgi saktām rotātos tērpos ar vainadziņiem galvās suitu dziedātājas suminātājiem meta ziedus. Raksturīgi un izteiksmīgi bija suitu vīriešu senie tērpi. Neaprakstāmā sajūsmā ļaužu jūra sumināja rucaviešus, nīceniešus, kandaviešus, tukumiešus, ventspilniekus un citus par viņu košiem, spilgti sarkanās, koši zilās, tumšās un iezilganās krāsās darinātiem tērpiem un īpatnējiem vainadziņiem.
Kā košiem brīnišķīgiem ziediem piemesta upe plūda plašā dziedātāju straume, kas gar skatītāju acīm slīdēja veselu stundu.”
(Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965. 370.–371. lpp.)
