Emilis Melngailis
virsdiriģents
1874–1954
Diriģents, komponists, folkloras vācējs, mūzikas kritiķis
Ievērojams latviešu diriģents un komponists, devis milzīgu ieguldījumu tautas mūzikas materiālu vākšanā un apkopošanā..
Teodors Kalniņš
virsdiriģents
1890–1962
Diriģents, pedagogs
Dzimis 1890. gada 23. novembrī Tērbatā (tagadējā Tartu, Igaunijā). Mācījies vijoļspēli Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā (1904–1909) un Pēterburgas mūzikas skolā (1910), studējis Pēterburgas konservatorijā (1913–1916)..
Teodors Reiters
virsdiriģents|svētki pasaulē
1884–1956
Diriģents, ērģelnieks
Viens no izcilākajiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu kora, orķestra un operizrāžu diriģentiem..
|
Dziesmas nosaukums
|
Komponists / Apdares autors
|
Teksts
|
|---|---|---|
| Kas tie tādi, kas dziedāja | Dāvids Cimze (1822-1872) | Tautasdziesma |
| Balta puķe | Jānis Neilands (1831-1900) | Tautasdziesma |
| Latviski lai atskan dziesmas! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Lapas Mārtiņs |
| Rīga dimd | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Teci, teci, kumeliņi | Oskars Šepskis (1850-1915) | Tautas dziesma |
| strauja upe tecēj'" | Vīgneru Ernests (1850-1933) | Tautasdziesma |
| Kur tu augi, daiļa meita | Straumes Jānis (1861-1929) | Tautasdziesma |
| Bērzs tīrelī | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Vensku Edvarda atdzejojums |
| Dievs, dod mūsu tēvu zemei | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Jurjānu Andrejs |
| Dieva lūgums | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Augusts Kažoks |
| Stādīju ieviņu | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Tautiešami roku devu | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Imanta | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Andrejs Pumpurs |
| Dievs, svētī Latviju! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Baumaņu Kārlis |
| Ak, Jeruzaleme, mosties! | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Korālis |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Birztaliņa | Jānis Zālītis (1884-1943) | Kārlis Jekabsons |
| Bārenītes slavināšana | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Latvju himna | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Vilis Plūdonis |
| Beverīnas dziedonis | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Sapņu tālumā | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Aspazija |
| Pūt, vējiņi | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Kā gulbji [balti padebeši iet] | Kārlis Kažociņš (1886-1920) | Eduards Veidenbaums |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Aiz upītes meitas dzied | Ādolfs Ābele (1889-1967) | Tautasdziesma |
| Uz augšu | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Jānis Poruks |
| Pirmo dziesmu svētku piemiņai | Emilis Melngailis (1874-1954) | Emilis Melngailis |
| Varoņu dziesma | Jānis Zālītis (1884-1943) | Antons Austriņš |
| Dziesmas lielas lidotājas | Pēteris Barisons (1904-1947) | Jānis Akuraters |
| Saki jel, saulīte | Emilis Melngailis (1874-1954) | Mārtiņš Siliņš |
| Birzēm rotāts Gaiziņš | Volfgangs Dārziņš (1906-1962) | Kārlis Jēkabsons |
| Pavasara dziesma/ Ej projāme, ledutiņ | Jēkabs Poruks (1895-1963) | Tautasdziesmas vārdi |
| Trīs māsiņas/ Trīs māsiņas mežā gāja | Volfgangs Dārziņš (1906-1962) | Tautasdziesma |
| Švāģera meitiņa | Volfgangs Dārziņš (1906-1962) | Tautasdziesma |
| Kurš putniņš dzied tik koši? | Jānis Kalniņš (1904-2000) | Tautasdziesma |
| Es maza meitiņa | Volfgangs Dārziņš (1906-1962) | Tautasdziesma |
| Man sajāja trīs tautieši | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Lietuviešu tautasdziesmas vārdi (atdz. Vilis Plūdonis) |
| Kur, puisīti, tu tecēji | Marģers Zariņš (1910-1993) | Tautasdziesma |
| Lūk, roze zied!/ Līgaviņa, kā rozīte | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Ansis Līventāls |
|
Dejas nosaukums
|
Horeogrāfs
|
Muzikālā apdare / Mūzika
|
|---|
VIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1933)
17. jūnijs
No Andreja Pumpura ielas līdz Esplanādei
lasīt vairāk“Svētku gājiens, ko vadīja fiziskās audzināšanas inspektors Voldemārs Cekuls, sākās 17. jūnijā plkst. 16.00. Gājiena laikā pāris reizes uzsmidzināja lietus, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, laiks šoreiz visumā bija labvēlīgs. Gājienu ievadīja senlatvju jātnieki, kam sekoja svētku rīkotāji, virsdiriģenti un kaimiņvalstu kori, pēc kam nāca Vidzemes, Latgales, Rīgas, Kurzemes un Zemgales kori.
Pirmos atsaucīgākos aplausus izpelnījās valmierietes, bet ne mazāku sajūsmu skatītāji veltīja valcenietēm, dzērbenietēm, smiltenietēm, limbažniecēm, tāpat Latgales un Rīgas koriem. Pēdējie pārsteidza skatītājus ar lielo tērpu dažādību, īpatnajām galvas segām un krāšņajām rotām, tā apliecinot, ka tautas tērpu renesanse beidzot bija skārusi arī Rīgu. Visaugstāk sajūsmas vilnis tomēr uzsitās, parādoties lejaskurzemnieču košajiem tērpiem, kuru vidū daži bija jau tik seni, ka tika valkāti vairs vienīgi lielāko svinību reizēs.”
(Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965. 420. lpp.)
