The Gallery displays the photographs related to a particular Celebration or festival. Here you will also find photographs of festival souvenirs and items, such as chief conductors’ and chief choreographers’ pins, conductors’ batons, prizes and trophies of choir competition winners, and the commemorative coins, badges, bookmarks, pennants, decorative plates specially produced for each event, as well as entrance tickets, passes and posters.
From the very beginning of the Celebration, chief choir conductors have been particularly honoured, and since 1948, when the first grand dance performance was included in the Celebration programme, chief choreographers have been similarly honoured. The Honorary (Goda) title is bestowed on long-standing, highly respected chief conductors and chief choreographers. The Personalities section contains extended biographical profiles, photographs, video interviews and other materials relating to the respective event’s honorary chief conductors and chief choreographers.
The choice of repertoire has always been a particularly important issue at Celebrations – how many much-loved and familiar classics to include in the programme, how many new works to be given the opportunity? Should we perform only our national repertoire, or should we also include foreign repertoire? Programmes ought to consider the wishes and potential of both participants and organisers, but there are also the obligatory duties once demanded by the prevailing regime. In this section you can find digitised Celebration programmes with event and concert repertoires, as well as lists of the repertoire for the massed and combined choirs and grand dance performance repertoires.
|
Song title
|
Composer / Finisher
|
Text
|
|---|---|---|
| Mūsu Tēvs debesīs | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Mateja evanģ. 6: 9-14 |
| strauja upe tecēj'" | Vīgneru Ernests (1850-1933) | Tautasdziesma |
| Ej, bāliņi, lūkotiesi | Jānis Cimze (1814-1881) | Tautasdziesma |
| Mēness starus stīgo | Emīls Dārziņš (1875-1910) | Aspazija |
| Dievs, svētī Latviju! | Baumaņu Kārlis (1835-1905) | Baumaņu Kārlis |
| Gaismas pils | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Auseklis |
| Latvju himna | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Vilis Plūdonis |
| Brīvība | Alfrēds Kalniņš (1879-1951) | Auseklis |
| Biķeris miroņu salā | Jānis Zālītis (1884-1943) | Jānis Poruks |
| Gājēja dziesma naktī/ Tu, kas mīti debesīs | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Johans Volfgangs Gēte (atdzejojis Juris Alunāns) |
| Dāvida 19. dziesma | Emilis Melngailis (1874-1954) | Sv.rakstu vārdi |
| Bērnu dienas | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Vilis Plūdonis |
| Laimiņai pavaicāju | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Karaļmeita | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Rainis |
| Maldi | Jānis Cīrulis (1897-1962) | Kārlis Skalbe |
| Ceļš uz dzimteni | Jānis Zālītis (1884-1943) | Pēteris Blaus |
| Trīs meitiņas saderēja | Ādolfs Ābele (1889-1967) | Tautasdziesma |
| Kur gāji, puisīti | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Tautasdziesma |
| Dievs dod Latvju zemītei | Emilis Melngailis (1874-1954) | Dainu vārdi |
| Pilna upe baltu ziedu | Straumes Jānis (1861-1929) | Tautasdziesma |
| Cekulaina zīle (dzied) | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Es izkūlu kunga riju | Atis Kauliņš (1867-1944) | Tautasdziesma |
| Upe un cilvēka dzīve | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Krišjānis Barons |
| Redz, kur jāja div' bajāri | Jānis Kalniņš (1904-2000) | Tautasdziesma |
| Krēslā | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Fricis Bārda |
| Pie koklētāja kapa | Jānis Zālītis (1884-1943) | Antons Austriņš |
| Kā gulbji [balti padebeši iet] | Kārlis Kažociņš (1886-1920) | Eduards Veidenbaums |
| Incīti, kaķīti | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
| Kungi brauca Vāczemē | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Ganiņš | Paula Līcīte (1889-1966) | Rainis |
| Tautumeita, mellacītie | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Jāņuvakars | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesmas vārdi |
| Mežā vasarā | Jēkabs Poruks (1895-1963) | Vilis Plūdonis |
| Toli dzeivoj' | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Precēj' mani precinīki | Jurjānu Andrejs (1856-1922) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Pyuti, pyuti | Emilis Melngailis (1874-1954) | Latgaliešu tautasdziesma |
| Ver vārtus, Mēnesi | Emilis Melngailis (1874-1954) | Lietuviešu daina |
| Līksme | Marģers Zariņš (1910-1993) | Marģers Zariņš |
| Aiz upītes meitas dzied | Ādolfs Ābele (1889-1967) | Tautasdziesma |
| Prom pa ceļu | Emilis Melngailis (1874-1954) | Tautasdziesma |
| Saules svētki | Jāzeps Vītols (1863-1948) | Fricis Bārda |
| Dziesmu brīnums | Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) | Marta Grimma |
| Jauni puiši, jaunas meitas | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | apdziedāšanās dziesmas |
| Noslēguma koris no operas Kalevs un Linda | Mīna Herma (1864-1941) | F.Karlsons (atdz. A. Ķempe) |
| Trīcēj' kalni, skanēj' meži | Jēkabs Graubiņš (1886-1961) | Tautasdziesma |
|
Dance name
|
Choreographer
|
Musical Arrangement / Music
|
|---|
Parades have taken place at all Song Celebration and Dance Festivals (except 1926) and form the event’s most colorful presence in the city itself. Parades feature both organizers and participants dressed in folk costumes, with floral bouquets and wreaths. Spectators on overflowing pavements applaud and cheer, expressing their joy and gratitude to the organizers and participants. Parade routes have varied, but one of the most emotional highlights is now at the Freedom Monument. This section includes a description of parade routes, route maps, photographs and quotes from the memories of contemporaries.
“Svētki oficiāli sākās ar Līgo karoga pārņemšanas aktu Rīgas Latviešu biedrībā sestdien, 20. jūnijā, četros pēcpusdienā. Pēc tam, atjaunojot pirmskara tradīciju, notika svētku gājiens, kas izvērsās par tik grandiozu, kādu Rīga līdz tam vēl nekad nebija pieredzējusi. No Kalpaka bulvāra pa Valdemāra u. c. galvenajām ielām uz svētku laukumu plūstošā gājiena priekšgalā jāja trīs senlatvju kareivji, pēc kam, orķestra pavadīta, nāca liela valsts karoga nesēju grupa, kurai savukārt sekoja virsdiriģenti, goda kuratorija, Latviešu Dziesmu svētku biedrības padomes locekļi ar Līgo karogu un visbeidzot – turpat kilometru gara dziedātāju virkne.
Baltām kā sniega kupenām galvām un saliektiem stāviem, bet moži gājienā ierindojās “vecais dzelzs inventārs” – agrāko dziesmu svētku dalībnieki. Dažiem visu dziesmu svētku nozīmes pie krūtīm. Tad sākās viesu un koru tecējums. Pirmie zem savas valsts zili-melni-balta karoga soļoja apm. 300 igauņu viesu garais gājiens. Nākošie bija leiši zem dzelteni-zaļi-sarkana savas valsts karoga.
Tad kārta pašu dziedātājiem. Tie sadalīti pēc apgabaliem. Vispirms Vidzeme, kuras koru rindu ievadīja Ainažu dziedātāji. Lauku saulē brūni iedeguši, dažādu krāsu kombinētos tērpos koris seko korim. Pirmās no vidzemnieku ļaužu jūras aplausus izpelnās Umurgas zeltenes, kas tērpušās košos, bet visas vienādos apģērbos. Aplausi bira arī pār to koru dalībniekiem, kuru zeltenes darinājušas dzīvu ziedu vainadziņus un puiši greznojušies ozola lapām. Patīkami bija noraudzīties vidzemniecēs, kas bija darinājušas vienādus un košus tērpus, īpatnējām galvas segām. Aplausi pār tām bira jau lielām piedevām. Tāpat jauki zelteņu tautiskie tērpi bija siguldietēm, valcenietēm, valmierietēm u. c.
Spēcīgi nošalca aplausi un saucieni, kad parādījās Rīgas kori. Koši darinātos tērpos, skaistās villainēs, sudrabotās saktās un vainadziņiem galvā bija greznojušās galvas pilsētas koru zeltenes. Krietns pulks šos koros tautiskos tērpos bija arī vīrieši. Studentu prezidiju konventa koris bija tautiskos tērpos un dzīvu puķīšu vainadziņiem galvā. Tāpat īpatnējs bija arī Dziesmuvaras koris. Nebija šī suminājuma šalka aprimusies, kad suminājumi uzliesmoja par jaunu – Latgalei. Jo spēcīgi un sirsnīgi. Šim apgabalam koru priekšgalā karogu nesa sirms dziedātājs, pelēkā tautas tērpā, ar caunu cepuri galvā.
Visbagātākie un raksturīgākie tautu meitu tērpi tomēr bija Kurzemes un Zemgales apvidiem. Košās krāsās darinātos, bagātīgi saktām rotātos tērpos ar vainadziņiem galvās suitu dziedātājas suminātājiem meta ziedus. Raksturīgi un izteiksmīgi bija suitu vīriešu senie tērpi. Neaprakstāmā sajūsmā ļaužu jūra sumināja rucaviešus, nīceniešus, kandaviešus, tukumiešus, ventspilniekus un citus par viņu košiem, spilgti sarkanās, koši zilās, tumšās un iezilganās krāsās darinātiem tērpiem un īpatnējiem vainadziņiem.
Kā košiem brīnišķīgiem ziediem piemesta upe plūda plašā dziedātāju straume, kas gar skatītāju acīm slīdēja veselu stundu.”
(Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965. 370.–371. lpp.)
A wide variety of materials have always been printed for Celebrations and festivals – sheet music, books, booklets, programme books, event plans, dance descriptions, periodicals, notices, rules of order, entrance cards, invitations, flyers, thank-you notes. The section includes the above-mentioned material dedicated to each specific Celebration, as well as music history books covering both the specific Celebration and the history of the festivals in general.
Many different documents are produced during the process of organising evens. This section contains documents on developing Celebration concepts, minutes of organising committee meetings, financial documents, individual and inter-institutional correspondence, decisions taken, documentation relating to the construction of festival buildings, regulations and instructions for participation in festivals, documents relating to the running of competitions (lists of participants, repertoire, applications for participation). Documents are in Latvian and Russian.
Here you will find recordings of broadcasts from the Latvijas radio sound library, as well as audio recordings of songs performed at particular Song Celebration concerts.