Seventh
Nationwide
Song Celebration
1931

Nosaukums

The concert takes place on a specially designed open-air stage in Rīga’s Esplanāde. The celebration’s chief conductors – Pauls Pēteris Jozuus, Teodors Kalniņš, Teodors Reiters and Emilis Melngailis – have worked selflessly. This celebration is Melngailis’ finest hour – the seven folk-song arrangements and two original songs performed at the celebration characterise the essence of his creativity and confirm the composer as one of the outstanding masters of Latvian choral music.

In terms of both the number of composers and of works, this is the most extensive programme in celebration history. There is a great deal of diversity, particularly in terms of content – the songs stand out for their unrestricted range of subjects. The organisers’ objective is to present as wide a spectrum as possible of the Latvian choral song of that time. “The whole, diverse team of organisers, the throngs of diligent singers with their conductors and – thank God! – also, most of the general public, do not consider the song celebration as a mere singalong and party. The song celebration has been and will be a parade of national culture, a reinforcement of and source of strength for national unity. [...] the song celebrations’ grand gatherings, more than anything else, make the nation feel united in our major goals and tasks,” writes Jēkabs Graubiņš in 1931. (Grauzdiņa, Ilma, The Little Song-celebration Encyclopaedia, 2004, p 42)

Under the leadership of Rihards Zariņš, the National Costume Commission publishes sketches of 12 regional costumes and sends them to choirs for information. A costume competition for choirs is announced, and the judging commission is chaired by Latvia’s First Lady Mrs Elza Kviese. Once again, a choir competition is not held, because there is not enough time for singers to prepare for the concert programme.

Jāzeps Mediņš’ opera Vaidelote, Jānis Rainis’ plays Indulis and Ārija, and Pūt, vējiņi! (Blow, Wind, Blow), Aspazija’s Zalkša līgava (The Grass-snake’s Bride) and other productions are performed at the National Opera and Rīga’s theatres.

Close

The Gallery displays the photographs related to a particular Celebration or festival. Here you will also find photographs of festival souvenirs and items, such as chief conductors’ and chief choreographers’ pins, conductors’ batons, prizes and trophies of choir competition winners, and the commemorative coins, badges, bookmarks, pennants, decorative plates specially produced for each event, as well as entrance tickets, passes and posters.

From the very beginning of the Celebration, chief choir conductors have been particularly honoured, and since 1948, when the first grand dance performance was included in the Celebration programme, chief choreographers have been similarly honoured. The Honorary (Goda) title is bestowed on long-standing, highly respected chief conductors and chief choreographers. The Personalities section contains extended biographical profiles, photographs, video interviews and other materials relating to the respective event’s honorary chief conductors and chief choreographers.

Chief conductors

To top

The choice of repertoire has always been a particularly important issue at Celebrations – how many much-loved and familiar classics to include in the programme, how many new works to be given the opportunity? Should we perform only our national repertoire, or should we also include foreign repertoire? Programmes ought to consider the wishes and potential of both participants and organisers, but there are also the obligatory duties once demanded by the prevailing regime. In this section you can find digitised Celebration programmes with event and concert repertoires, as well as lists of the repertoire for the massed and combined choirs and grand dance performance repertoires.

Song title
Composer / Finisher
Text
Mūsu Tēvs debesīs Jurjānu Andrejs (1856-1922) Mateja evanģ. 6: 9-14
strauja upe tecēj'" Vīgneru Ernests (1850-1933) Tautasdziesma
Ej, bāliņi, lūkotiesi Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Mēness starus stīgo Emīls Dārziņš (1875-1910) Aspazija
Dievs, svētī Latviju! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Baumaņu Kārlis
Gaismas pils Jāzeps Vītols (1863-1948) Auseklis
Latvju himna Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Vilis Plūdonis
Brīvība Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Auseklis
Biķeris miroņu salā Jānis Zālītis (1884-1943) Jānis Poruks
Gājēja dziesma naktī/ Tu, kas mīti debesīs Jāzeps Vītols (1863-1948) Johans Volfgangs Gēte (atdzejojis Juris Alunāns)
Dāvida 19. dziesma Emilis Melngailis (1874-1954) Sv.rakstu vārdi
Bērnu dienas Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Vilis Plūdonis
Laimiņai pavaicāju Jēkabs Graubiņš (1886-1961) Tautasdziesma
Karaļmeita Jāzeps Vītols (1863-1948) Rainis
Maldi Jānis Cīrulis (1897-1962) Kārlis Skalbe
Ceļš uz dzimteni Jānis Zālītis (1884-1943) Pēteris Blaus
Trīs meitiņas saderēja Ādolfs Ābele (1889-1967) Tautasdziesma
Kur gāji, puisīti Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Dievs dod Latvju zemītei Emilis Melngailis (1874-1954) Dainu vārdi
Pilna upe baltu ziedu Straumes Jānis (1861-1929) Tautasdziesma
Cekulaina zīle (dzied) Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Es izkūlu kunga riju Atis Kauliņš (1867-1944) Tautasdziesma
Upe un cilvēka dzīve Jāzeps Vītols (1863-1948) Krišjānis Barons
Redz, kur jāja div' bajāri Jānis Kalniņš (1904-2000) Tautasdziesma
Krēslā Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Fricis Bārda
Pie koklētāja kapa Jānis Zālītis (1884-1943) Antons Austriņš
Kā gulbji [balti padebeši iet] Kārlis Kažociņš (1886-1920) Eduards Veidenbaums
Incīti, kaķīti Jēkabs Graubiņš (1886-1961) Tautasdziesma
Kungi brauca Vāczemē Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Ganiņš Paula Līcīte (1889-1966) Rainis
Tautumeita, mellacītie Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Jāņuvakars Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesmas vārdi
Mežā vasarā Jēkabs Poruks (1895-1963) Vilis Plūdonis
Toli dzeivoj' Jurjānu Andrejs (1856-1922) Latgaliešu tautasdziesma
Precēj' mani precinīki Jurjānu Andrejs (1856-1922) Latgaliešu tautasdziesma
Pyuti, pyuti Emilis Melngailis (1874-1954) Latgaliešu tautasdziesma
Ver vārtus, Mēnesi Emilis Melngailis (1874-1954) Lietuviešu daina
Līksme Marģers Zariņš (1910-1993) Marģers Zariņš
Aiz upītes meitas dzied Ādolfs Ābele (1889-1967) Tautasdziesma
Prom pa ceļu Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Saules svētki Jāzeps Vītols (1863-1948) Fricis Bārda
Dziesmu brīnums Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Marta Grimma
Jauni puiši, jaunas meitas Jēkabs Graubiņš (1886-1961) apdziedāšanās dziesmas
Noslēguma koris no operas Kalevs un Linda Mīna Herma (1864-1941) F.Karlsons (atdz. A. Ķempe)
Trīcēj' kalni, skanēj' meži Jēkabs Graubiņš (1886-1961) Tautasdziesma

Dance name
Choreographer
Musical Arrangement / Music
To top

Parades have taken place at all Song Celebration and Dance Festivals (except 1926) and form the event’s most colorful presence in the city itself. Parades feature both organizers and participants dressed in folk costumes, with floral bouquets and wreaths. Spectators on overflowing pavements applaud and cheer, expressing their joy and gratitude to the organizers and participants. Parade routes have varied, but one of the most emotional highlights is now at the Freedom Monument. This section includes a description of parade routes, route maps, photographs and quotes from the memories of contemporaries.

VII All-Latvian Song Celebration parade (1931)

“Svētki oficiāli sākās ar Līgo karoga pārņemšanas aktu Rīgas Latviešu biedrībā sestdien, 20. jūnijā, četros pēcpusdienā. Pēc tam, atjaunojot pirmskara tradīciju, notika svētku gājiens, kas izvērsās par tik grandiozu, kādu Rīga līdz tam vēl nekad nebija pieredzējusi. No Kalpaka bulvāra pa Valdemāra u. c. galvenajām ielām uz svētku laukumu plūstošā gājiena priekšgalā jāja trīs senlatvju kareivji, pēc kam, orķestra pavadīta, nāca liela valsts karoga nesēju grupa, kurai savukārt sekoja virsdiriģenti, goda kuratorija, Latviešu Dziesmu svētku biedrības padomes locekļi ar Līgo karogu un visbeidzot – turpat kilometru gara dziedātāju virkne.

Baltām kā sniega kupenām galvām un saliektiem stāviem, bet moži gājienā ierindojās “vecais dzelzs inventārs” – agrāko dziesmu svētku dalībnieki. Dažiem visu dziesmu svētku nozīmes pie krūtīm. Tad sākās viesu un koru tecējums. Pirmie zem savas valsts zili-melni-balta karoga soļoja apm. 300 igauņu viesu garais gājiens. Nākošie bija leiši zem dzelteni-zaļi-sarkana savas valsts karoga.

Tad kārta pašu dziedātājiem. Tie sadalīti pēc apgabaliem. Vispirms Vidzeme, kuras koru rindu ievadīja Ainažu dziedātāji. Lauku saulē brūni iedeguši, dažādu krāsu kombinētos tērpos koris seko korim. Pirmās no vidzemnieku ļaužu jūras aplausus izpelnās Umurgas zeltenes, kas tērpušās košos, bet visas vienādos apģērbos. Aplausi bira arī pār to koru dalībniekiem, kuru zeltenes darinājušas dzīvu ziedu vainadziņus un puiši greznojušies ozola lapām. Patīkami bija noraudzīties vidzemniecēs, kas bija darinājušas vienādus un košus tērpus, īpatnējām galvas segām. Aplausi pār tām bira jau lielām piedevām. Tāpat jauki zelteņu tautiskie tērpi bija siguldietēm, valcenietēm, valmierietēm u. c.

Spēcīgi nošalca aplausi un saucieni, kad parādījās Rīgas kori. Koši darinātos tērpos, skaistās villainēs, sudrabotās saktās un vainadziņiem galvā bija greznojušās galvas pilsētas koru zeltenes. Krietns pulks šos koros tautiskos tērpos bija arī vīrieši. Studentu prezidiju konventa koris bija tautiskos tērpos un dzīvu puķīšu vainadziņiem galvā. Tāpat īpatnējs bija arī Dziesmuvaras koris. Nebija šī suminājuma šalka aprimusies, kad suminājumi uzliesmoja par jaunu – Latgalei. Jo spēcīgi un sirsnīgi. Šim apgabalam koru priekšgalā karogu nesa sirms dziedātājs, pelēkā tautas tērpā, ar caunu cepuri galvā.

Visbagātākie un raksturīgākie tautu meitu tērpi tomēr bija Kurzemes un Zemgales apvidiem. Košās krāsās darinātos, bagātīgi saktām rotātos tērpos ar vainadziņiem galvās suitu dziedātājas suminātājiem meta ziedus. Raksturīgi un izteiksmīgi bija suitu vīriešu senie tērpi. Neaprakstāmā sajūsmā ļaužu jūra sumināja rucaviešus, nīceniešus, kandaviešus, tukumiešus, ventspilniekus un citus par viņu košiem, spilgti sarkanās, koši zilās, tumšās un iezilganās krāsās darinātiem tērpiem un īpatnējiem vainadziņiem.

Kā košiem brīnišķīgiem ziediem piemesta upe plūda plašā dziedātāju straume, kas gar skatītāju acīm slīdēja veselu stundu.”

(Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965. 370.–371. lpp.)

(Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965.)

To top

A wide variety of materials have always been printed for Celebrations and festivals – sheet music, books, booklets, programme books, event plans, dance descriptions, periodicals, notices, rules of order, entrance cards, invitations, flyers, thank-you notes. The section includes the above-mentioned material dedicated to each specific Celebration, as well as music history books covering both the specific Celebration and the history of the festivals in general.

Digitised resources

To top

Many different documents are produced during the process of organising evens. This section contains documents on developing Celebration concepts, minutes of organising committee meetings, financial documents, individual and inter-institutional correspondence, decisions taken, documentation relating to the construction of festival buildings, regulations and instructions for participation in festivals, documents relating to the running of competitions (lists of participants, repertoire, applications for participation). Documents are in Latvian and Russian.

To top

Here you will find recordings of broadcasts from the Latvijas radio sound library, as well as audio recordings of songs performed at particular Song Celebration concerts.

To top
Uz augšu
1802 Kauguru nemieri
1914 I Pasaules kara sākums
1918 I Pasaules kara beigas
1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1939 1939
1940 1940
1941 1941
To top