II Vispārējie
latviešu Dziesmu
svētki
1880

“Ap plkst. pieciem gājiens sākās no biedrības nama iziedams. Pa priekšu gāja kara mūzika, tad svētku jeb Līgo karogs, uz kura pirmais krīvs pie ziedokļa apakš kupla ozola stāvēdams paceltā rokā ozola zaru tura ar laipni nopietno vaigu it kā arī priekš šiem dziedāšanas svētkiem no Dieva labu izdevību lūdz. Šo Līgo karogu nes viens kurzemnieks, viens vidzemnieks un viens rīdzinieks, pavadīti no 6 svētku kārtībniekiem. Pēc šiem gāja svētku komiteja, tad abi svētku dziedāšanas vadoņi pēc kuriem nāca Rīgas Latviešu biedrības karogs, ko divi stalti karognesēj nesa un viens svētku kārtībnieks pavadīja. .. Pēc šī karoga gāja daiļās latviešu zeltenes dārgās baltās drēbēs tērpušās, izgreznojušās gan ar zilām, gan ar zaļām, gan ar sarkanām lentēm, kā lapiņas drebēdamas, kā rozītes ziedēdamas. Šīm nu piebiedrojās dziedātāju kori pa 6 dziedātājiem rindām, katrs koris ar savu karogu pa priekšu, kas saulē ar saviem jaukajiem izšuvumiem un izrakstiem laistīt laistījās, plivināt plivinājās – vadīts no sava kora vadoņa. Gājiena vidū spēlēja otrs kara mūzikas koris. Dziedātāju koru rinda bija alfabētiski sastādīti. Aiz visiem koriem nāca atkal svētku kārtībnieki. Nepārredzamā mīlīgā rindā tas vilkās, kā strauja upe tecēdama, no Latviešu biedrības nama projām pa Suvorova ielu, Troņmantinieku bulvāri, Aleksandra ielu, Basteja bulvāri, Smilšu un Jēkaba ielu.”