II Vispārējie
latviešu Dziesmu
svētki
1880

Nosaukums

II Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik – Otrie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) norisinās 1880. gadā Rīgā no 17. līdz 20. jūnijam. Tos rīko Rīgas Latviešu biedrība. Kopkori veido 69 kori (1624 dziedātāji), tos pavada 25 mūziķu pūtēju orķestris. Koru virsdiriģenti ir Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

Salīdzinot ar I Dziesmu svētkiem, nedaudz kuplāks ir kļuvis latviešu autoru skaits. Līdzās brāļiem Cimzēm un Baumaņu Kārlim stājas divi jauni mūziķi – Jurjānu Andrejs (1856–1922) un Oskars Šepskis (1850–1914).

Aizvērt

Virsdiriģenti

  • Indriķis Zīle Indriķis Zīle virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Indriķis Zīle

    Indriķis Zīle

    1841–1919
    Diriģents, ērģelnieks, komponists, pedagogs

    Dzimis 1841. gada 7. maijā Vīķu pagasta “Vecdreimaņos”. Mācījies Alojas draudzes skolā (1855–1858), vēlāk Vidzemes skolotāju seminārā Valkā (1859–1862), kur ticis pieņemts darbā par palīgskolotāju (1862–1867). Šeit arī notikusi nozīmīga satikšanās ar Jāni Cimzi, kurš ielicis dziļus idejiskus pamatus visai tālākajai I. Zīles dzīvei.
    .

  • Jānis Bētiņš Jānis Bētiņš virsdiriģents
    Aizvērt Iepriekšējā Nākamā
    Jānis Bētiņš

    Jānis Bētiņš

    1830–1912
    Diriģents, pedagogs, ērģelnieks, aranžētājs

    Ievērojams diriģents, ērģelnieks, ērģeļu būves meistars un mūzikas pedagogs, viens no nozīmīgākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem Kurzemes guberņā 19. gadsimta otrajā pusē. .

Uz augšu

Svētku programmas

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Ak Jeruzaleme, mosties Svante Gustavs Dīcs (1670-1723) Korālis
Gods Dievam augstībā Morics Hauptmanis (1792-1868) Sv.rakstu vārdi
Tas Kungs ir Dievs Vilhelms Bergners jun. (1837-1907)
Mūsu Tēvs debesīs Baumaņu Kārlis (1835-1905) Mateja evanģ. 6: 9-14
Neizsmeļams ir Kungs Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
Kas staigā Visaugstākā garīgā ceļus Bernhards H. Kleins (1793-1832)
Es teikšu to Kungu Ernsts Frīdrihs Gēblers
Dies irae no Rekviēma Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)
Tās debesis izteic no oratorijas Pasaules radīšana Jozefs Haidns (1732-1809)
Dievs, sargi ķeizaru cariskās Krievijas himna Aleksandrs Ļvovs (1798-1870) Vasilijs Žukovskis (atdz. Juris Caunītis)
Latviski lai atskan dziesmas! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Lapas Mārtiņs
Svētku maršs A. Trūbe
Ak puķīt', tavu noskumšan' Oskars Šepskis (1850-1915) Ziņģe
Rīga dimd Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Ej, saulīte, drīz pie Dieva! Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Ozolīti, zemzarīti Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
Div' dūjiņas gaisā skrēja Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
Teci, teci, kumeliņi Oskars Šepskis (1850-1915) Tautas dziesma
Tev, latvi, mirdzošs dziesmu rīts Johanness Bešnits (1825-1880) K.Kalniņš
Baltvaidzīte, sārtlūpīte Balduins Nūss Krievu tautasdziesma
Kūru vīri, latvju dēli A.Rubecs Fricis Brīvzemnieks
Nu nakti ceļā dosimies Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
Un kādā pavasar' naksniņā Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
Uz viņu kapa Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
Līgo dziesmas - 10 melodiju virkne/ Jāņu dziesmas Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Pavasara nakts Konradīns Kreicers (1780-1849) Lapas Mārtiņs
Trimpula Baumaņu Kārlis (1835-1905) Auseklis
Nu ar Dievu, Vidzemīte [Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte] Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Dieva gods/ Tā debess slavē 1873 Ludvigs van Bēthovens

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Uz augšu

II Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1880)

19. jūnijs

No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz II Dziesmu svētku ēkai Jēkaba laukumā

“Ap plkst. pieciem gājiens sākās no biedrības nama iziedams. Pa priekšu gāja kara mūzika, tad svētku jeb Līgo karogs, uz kura pirmais krīvs pie ziedokļa apakš kupla ozola stāvēdams paceltā rokā ozola zaru tura ar laipni nopietno vaigu it kā arī priekš šiem dziedāšanas svētkiem no Dieva labu izdevību lūdz. Šo Līgo karogu nes viens kurzemnieks, viens vidzemnieks un viens rīdzinieks, pavadīti no 6 svētku kārtībniekiem. Pēc šiem gāja svētku komiteja, tad abi svētku dziedāšanas vadoņi pēc kuriem nāca Rīgas Latviešu biedrības karogs, ko divi stalti karognesēj nesa un viens svētku kārtībnieks pavadīja. .. Pēc šī karoga gāja daiļās latviešu zeltenes dārgās baltās drēbēs tērpušās, izgreznojušās gan ar zilām, gan ar zaļām, gan ar sarkanām lentēm, kā lapiņas drebēdamas, kā rozītes ziedēdamas. Šīm nu piebiedrojās dziedātāju kori pa 6 dziedātājiem rindām, katrs koris ar savu karogu pa priekšu, kas saulē ar saviem jaukajiem izšuvumiem un izrakstiem laistīt laistījās, plivināt plivinājās – vadīts no sava kora vadoņa. Gājiena vidū spēlēja otrs kara mūzikas koris. Dziedātāju koru rinda bija alfabētiski sastādīti. Aiz visiem koriem nāca atkal svētku kārtībnieki. Nepārredzamā mīlīgā rindā tas vilkās, kā strauja upe tecēdama, no Latviešu biedrības nama projām pa Suvorova ielu, Troņmantinieku bulvāri, Aleksandra ielu, Basteja bulvāri, Smilšu un Jēkaba ielu.”

(Lautenbahs-Jūsmiņš, Jēkabs. Latweeschu otree wispahrigee dseedaschanas swehtki : Rigâ no 17. lihds 20. junijam 1880 : (zaur Rigas Latweeschu beedribu isrihkoti). 1880. 34.–35. lpp.)

(Latweeschu otree wispahrigee dseedaschanas swehtki : Rigâ no 17. lihds 20. junijam 1880 : (zaur Rigas Latweeschu beedribu isrihkoti). 1880.)

Uz augšu

Digitalizētie resursi

Uz augšu
Uz augšu
Uz augšu
Uz augšu
1802 Kauguru nemieri
1914 I Pasaules kara sākums
1918 I Pasaules kara beigas
1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1939 1939
1940 1940
1941 1941
Uz augšu