• II Vispārējie
    latviešu Dziesmu
    svētki
    1880

    Nosaukums

    II Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik – Otrie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) norisinās 1880. gadā Rīgā no 17. līdz 20. jūnijam. Tos rīko Rīgas Latviešu biedrība. Kopkori veido 69 kori (1624 dziedātāji), tos pavada 25 mūziķu pūtēju orķestris. Koru virsdiriģenti ir Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

    Salīdzinot ar I Dziesmu svētkiem, nedaudz kuplāks ir kļuvis latviešu autoru skaits. Līdzās brāļiem Cimzēm un Baumaņu Kārlim stājas divi jauni mūziķi – Jurjānu Andrejs (1856–1922) un Oskars Šepskis (1850–1914).

    Aizvērt

    Virsdiriģenti

    Uz augšu

    Svētku programmas

    Dziesmas nosaukums
    Komponists / Apdares autors
    Teksts
    Ak Jeruzaleme, mosties Svante Gustavs Dīcs (1670-1723) Korālis
    Gods Dievam augstībā Morics Hauptmanis (1792-1868) Sv.rakstu vārdi
    Tas Kungs ir Dievs Vilhelms Bergners jun. (1837-1907)
    Mūsu Tēvs debesīs Baumaņu Kārlis (1835-1905) Mateja evanģ. 6: 9-14
    Neizsmeļams ir Kungs Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
    Kas staigā Visaugstākā garīgā ceļus Bernhards H. Kleins (1793-1832)
    Es teikšu to Kungu Ernsts Frīdrihs Gēblers
    Dies irae no Rekviēma Volfgangs Amadejs Mocarts (1756-1791)
    Tās debesis izteic no oratorijas Pasaules radīšana Jozefs Haidns (1732-1809)
    Dievs, sargi ķeizaru cariskās Krievijas himna Aleksandrs Ļvovs (1798-1870) Vasilijs Žukovskis (atdz. Juris Caunītis)
    Latviski lai atskan dziesmas! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Lapas Mārtiņs
    Svētku maršs A. Trūbe
    Ak puķīt', tavu noskumšan' Oskars Šepskis (1850-1915) Ziņģe
    Rīga dimd Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Ej, saulīte, drīz pie Dieva! Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
    Ozolīti, zemzarīti Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
    Div' dūjiņas gaisā skrēja Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
    Teci, teci, kumeliņi Oskars Šepskis (1850-1915) Tautas dziesma
    Tev, latvi, mirdzošs dziesmu rīts Johanness Bešnits (1825-1880) K.Kalniņš
    Baltvaidzīte, sārtlūpīte Balduins Nūss Krievu tautasdziesma
    Kūru vīri, latvju dēli A.Rubecs Fricis Brīvzemnieks
    Nu nakti ceļā dosimies Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
    Un kādā pavasar' naksniņā Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
    Uz viņu kapa Fēlikss Mendelszons-Bartoldi (1809-1847)
    Līgo dziesmas - 10 melodiju virkne/ Jāņu dziesmas Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Pavasara nakts Konradīns Kreicers (1780-1849) Lapas Mārtiņs
    Trimpula Baumaņu Kārlis (1835-1905) Auseklis
    Nu ar Dievu, Vidzemīte [Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte] Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
    Dieva gods/ Tā debess slavē 1873 Ludvigs van Bēthovens

    Dziesmas nosaukums
    Komponists / Apdares autors
    Teksts
    Uz augšu

    II Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1880)

    19. jūnijs

    No Rīgas Latviešu biedrības nama līdz II Dziesmu svētku ēkai Jēkaba laukumā

    “Ap plkst. pieciem gājiens sākās no biedrības nama iziedams. Pa priekšu gāja kara mūzika, tad svētku jeb Līgo karogs, uz kura pirmais krīvs pie ziedokļa apakš kupla ozola stāvēdams paceltā rokā ozola zaru tura ar laipni nopietno vaigu it kā arī priekš šiem dziedāšanas svētkiem no Dieva labu izdevību lūdz. Šo Līgo karogu nes viens kurzemnieks, viens vidzemnieks un viens rīdzinieks, pavadīti no 6 svētku kārtībniekiem. Pēc šiem gāja svētku komiteja, tad abi svētku dziedāšanas vadoņi pēc kuriem nāca Rīgas Latviešu biedrības karogs, ko divi stalti karognesēj nesa un viens svētku kārtībnieks pavadīja. .. Pēc šī karoga gāja daiļās latviešu zeltenes dārgās baltās drēbēs tērpušās, izgreznojušās gan ar zilām, gan ar zaļām, gan ar sarkanām lentēm, kā lapiņas drebēdamas, kā rozītes ziedēdamas. Šīm nu piebiedrojās dziedātāju kori pa 6 dziedātājiem rindām, katrs koris ar savu karogu pa priekšu, kas saulē ar saviem jaukajiem izšuvumiem un izrakstiem laistīt laistījās, plivināt plivinājās – vadīts no sava kora vadoņa. Gājiena vidū spēlēja otrs kara mūzikas koris. Dziedātāju koru rinda bija alfabētiski sastādīti. Aiz visiem koriem nāca atkal svētku kārtībnieki. Nepārredzamā mīlīgā rindā tas vilkās, kā strauja upe tecēdama, no Latviešu biedrības nama projām pa Suvorova ielu, Troņmantinieku bulvāri, Aleksandra ielu, Basteja bulvāri, Smilšu un Jēkaba ielu.”

    (Lautenbahs-Jūsmiņš, Jēkabs. Latweeschu otree wispahrigee dseedaschanas swehtki : Rigâ no 17. lihds 20. junijam 1880 : (zaur Rigas Latweeschu beedribu isrihkoti). 1880. 34.–35. lpp.)

    (Latweeschu otree wispahrigee dseedaschanas swehtki : Rigâ no 17. lihds 20. junijam 1880 : (zaur Rigas Latweeschu beedribu isrihkoti). 1880.)

    Uz augšu

    Digitalizētie resursi

    Uz augšu
    Uz augšu
    Uz augšu
    Uz augšu
    1802 Kauguru nemieri
    1914 I Pasaules kara sākums
    1918 I Pasaules kara beigas
    1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
    1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
    1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
    1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
    1939 1939
    1940 1940
    1941 1941
    Uz augšu