Kārlis Nunavs
1912–1970
Kordiriģents
Kārlis Nunavs dzimis 1912. gada 6. aprīlī, Liepājā. Skolas gados apguvis mūzikas teorijas pamatus un vijoļspēli. Trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados spēlējis dažādos vieglās mūzikas ansambļos un orķestros Liepājā, kā arī tos vadījis. Bijis viens no Latviešu karavīru palīdzības frontes teātra muzikālo ansambļu vadītājiem (no 1942).
Kara laikā emigrējis uz Vāciju. Bavārijā bijis “Latviešu baleta” trupas vadītājs (1945–1947). Pēc tam Kārlis Nunavs pārcēlies uz dzīvi Austrālijā. 1952. gadā uzņēmies Melburnas latviešu biedrības vīru kora “Kokle” vadību. Viņš ielika daudz pūļu un enerģijas kora attīstībā un saņēma arī cildinošas atsauksmes gan latviešu, gan austrāliešu periodiskajos izdevumos. Latviešu operdziedātājs Kārlis Nīcis pēc kāda kora “Kokle” koncerta rakstījis: “Diriģents Kārlis Nunavs ir ne tikai roku vicinātājs, bet mākslinieciski iedvesmīgs kora vadonis. Viņa žestos nav akrobātikas, bet katrs mājiens izteic diriģenta gribu. Dziesmu izpildījumā katrs sīkums, šķiet, izkopts līdz iespējamai pilnībai. Rezultātā – ļoti skaidra dikcija un dziesmu teksta pareiza frazēšana. Šīm tik svarīgajām īpašībām lielākā daļa mūsu koru diriģentu neveltī vajadzīgo vērību, galveno svaru liekot tikai uz balsu saskaņošanu un atstājot dziesmas pamatu – tekstu neizteiktu.” (Austrālijas Latvietis, 1956. gada 10. novembris).
Sākotnēji K. Nunavs Austrālijā pelnījis iztiku kā namdaris, bet 1959. gadā sāka strādāt Morningtonas ģimnāzijā (Mornington high school) par dziedāšanas skolotāju. Šeit ar panākumiem vadīja meiteņu kori, koncertprogrammās iekļaujot arī dziesmas latviešu valodā. Ar skolas kori sasniegti augsti profesionāli rezultāti – iestudētas sarežģītas programmas, konkursos iegūtas balvas un sniegti koncerti ABC raidorganizācijā. K. Nunavs sadarbojies arī ar Melburnas latviešu teātri, pārņemot muzikālo vadību Ādolfa Alunāna dziesmu spēlē “Mucenieks un muceniece” (1959). Pie viņa radošajām virsotnēm pieskaitāma dalība Austrālijas latviešu 3. kultūras dienās Adelaidē, kur viņš bija viens no vīru kopkora diriģentiem. Kārlis Nunavs aizgājis mūžībā 1970. gada 21. decembrī.Izmantotie informācijas avoti
Bērzkalns, V. Latviešu Dziesmu svētki trimdā: 1946-1965. [Izdošanas vieta nav zināma]: Grāmatu draugs, 1968. 60. lpp.
Klotiņš, A. (red.). Mūzika okupācijā. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2011, 298, 443. lpp.
Miris diriģents Kārlis Nunavs. (1971, 29. janvāris). Londonas Avīze, 1267, 7. Kārlis Nunavs (timenote.info)
Nīcis, K. (1956, 10. novembris). Ar uzņēmību un aizrautību. Austrālijas Latvietis, 361, 7. Austrālijas Latvietis, Nr.361 (10.11.1956) (periodika.lv)
Raits, R. (1946, 20. februāris). Latviešu balets Bavārijā. Jaunās Ziņas, 13, 2. Jaunās Ziņas: Latvian Newspaper, Nr.13 (20.02.1946) (periodika.lv)
Ro. (1946, 24. jūlijs). Ciemos pie Latviešu baleta. Jaunās Ziņas, 34, 2. Jaunās Ziņas: Latvian Newspaper, Nr.34 (24.07.1946) (periodika.lv)
Silkalns, E. (2001, 28. februāris). Dienu zaglis. Austrālijas Latvietis, 2543, 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2543 (28.02.2001) (periodika.lv)
andScaron;mits, A. (1959, 5. septembris). Nedēļas piezīmes. Austrālijas Latvietis, 502, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.502 (05.09.1959) (periodika.lv)
Mēs Austrālijas presē. (1957, 10. augusts). Austrālijas Latvietis, 398, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.398 (10.08.1957) (periodika.lv)
Mēs Austrālijas presē. (1964, 4. septembris). Austrālijas Latvietis, 750, 10. Austrālijas Latvietis, Nr.750 (04.09.1964) (periodika.lv)
Tiesnesim bijis žēlīgs prāts. (1964, 23. oktobris). Londonas Avīze, 952, 3. Londonas Avīze, Nr.952 (23.10.1964) (periodika.lv)
Aizsaulē aizgājušie mūzikas darbinieki. (1973, janvāris). Latvju Mūzika, 6, 556. Latvju Mūzika, Nr.6 (01.01.1973) (periodika.lv)