Jānis Erenštreits
1942
Diriģents, pedagogs
Viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā.
Dzimis 1942. gada 17. jūnijā Ventspils apriņķa Ances pagasta Miķeļtornī. Mācījies Jūrkrastu un Mazirbes pamatskolā, vēlāk - Ventspils mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā, kuru absolvējis 1960. gadā. Mācības turpinājis Latvijas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, neklātienē.
Līdztekus strādājis par dziedāšanas skolotāju Ventspils 1. vidusskolā (1960–1964), līdz iesaukts padomju armijā (1964–1968). Pēc tam uzņēmies Rīgas pionieru pils kora “Rīga” kormeistara pienākumus (1968–1970) un atsācis studijas. Ludmilas Pismennajas vadībā 1970. gadā absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu, bet Jāņa Ozoliņa vadībā – asistentūru (1976).
1969. gadā, brāļu Kokaru uzaicināts, J. Erenštreits pārņēma E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora diriģenta pienākumus, paralēli būdams arī vidusskolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs (1969–1990). Šeit 25 gadu garumā diriģents guvis gandarījumu par zēna balss tembrālā skanējuma iespējām, iestudējot plašu repertuāru – neskaitāmas latviešu tautas dziesmu apdares un latviešu, un ārzemju komponistu oriģināldarbus. To skaitā izceļamas Jēkaba Mediņa, Aldoņa Kalniņa, Paula Dambja un Pētera Plakida dziesmas, kā arī lielas formas darbi – Romualda Kalsona kantāte “Šlopster – Klopsters” (1974), Ādolfa Skultes poēma “Lielīgie gaiļi” (1975), Pētera Vaska cikls zēnu korim, klarnetei un kontrabasam (1976), Ģederta Ramana kantātes “Meža pasaka” un “Mazā regate”(1979) un Egila Straumes “Mazas rokainiņas no Vinnija Pūka dzīves” (1980). 1982. gadā aizsākās radoša sadarbība ar komponistu Raimondu Paulu. Zēnu balsīm rakstītās dziesmas guva lielu popularitāti - koncerti pulcēja klausītāju simtus kā Latvijā, tā ārpus tās. R. Paula dziesmu cikls “Pērļu zvejnieks” (J. Petera dzeja) un latviešu tautas dziesmu apdares, kā arī citu komponistu oriģināldarbi ierakstīti vairākās skaņu platēs. Zēnu koris iesaistījies operizrāžu uzvedumos un citos vērienīgos muzikālos projektos. No E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora dziedātājiem izaugusi kupla Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentu plejāde: Romāns Vanags, Ārijs Šķepasts, Sigvards Kļava, Uldis Kokars, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Ozoliņš, Ints Teterovskis un Aigars Meri. Kopā ar domubiedriem, J. Erenštreits 1994. gadā nodibināja Rīgas Doma kora skolu, kļūstot par tās direktoru līdz 2010. gadam. Līdzās kordziedāšanai, skolā savu pirmo rūdījumu guvuši nākamie diriģenti, džeza mūziķi un dziedātāji. Viņu vidū izauguši arī divi XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti – Jānis Ozols un Jurģis Cābulis. Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā Jāņa Erenštreita vadībā Rīgas Doma zēnu koris kopā ar vīru grupu veicis neskaitāmas koncertturnejas uz Eiropu, ASV, Kanādu un Japānu. Kā viens no pirmajiem zēnu koru kustības pamatlicējiem Latvijā, J. Erenštreits iekopis zēnu koru muzicēšanas tradīcijas – organizējis Latvijas zēnu koru salidojumus (1971–2023) un piecus Starptautiskos zēnu koru festivālus “Rīgas Doms” (1992–2004).“Manā agrā jaunībā zēnu korus uz lielās skatuves nepulcināja,” atceras diriģents. “Es arī zināju, ka puiku balsis labi skan mazā, skanīgā zālītē, vislabāk – baznīcā. Bet priecājos, ka man izdevās pārliecināt, ka arī viņiem jābūt iesaistītiem visā koru kustībā. Jo tās taču ir vistiešākās vīru balsu saknes. Man pat liekas, ka tos zēnus svētkos uz lielās estrādes vajadzētu visus 15 tūkstošus! Lai īsti skanētu. Jo daba jau tā iekārtojusi, ka tās ir eņģeļu balsis, un eņģeļi dzied intīmāk – uzrunājot katru individuāli. Taču allaž, kad zēnu kopkoris ir uz estrādes, tie ir skaisti brīži.” (Grauzdiņa, Ilma. Izredzētie. 2008. 201. lpp.)
Mūža otro pusi mūziķis veltījis pētniecībai - sarakstījis grāmatu “Kroņu pinējs” (Rīga: Upe tuviem un tāliem, 2017, atkārtotā izdevumā 2020) par latviešu koru kultūras un latviskās izglītības celmlauža Jāņa Cimzes dzīvi, kas papildināta ar igauņu izcelsmes cimziešu devuma izvērtējumu. Vents Zvaigzne par grāmatu teicis: “Autoram veiksmīgi izdevies sasaistīt vienā veselumā varoņa un daudzu viņa laikabiedru teikto, rakstīto, atmiņās atstāto, veidojot vispusīgu un krāsainu tautas izglītotāja un mūzikas kultūras pamatlicēja tēlu.” (Erenštreits, Jānis. Kroņu pinējs. 2017.) Jānis Erenštreits ir arī viens no grāmatas “Dziesmu svētkiem – 150” (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2023) autoriem ar pētījumu “Vai kora dziedāšanai jābūt daiļai?”, kā arī iesaistījies pētniecības projektā ar tēmu “Ieskats latviešu skolu koru dziedāšanas (svētku) vēsturē”. J. Erenštreits ir XX–XXII un XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, XXV–XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku Goda virsdiriģents, IV–IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģents un X–XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģents. J. Erenštreits ir LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1982), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1997), Latvijas Mūzikas gada balvas par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā laureāts (2018).Izmantotie informācijas avoti
Grauzdiņa, Ilma. (2008). Izredzētie (199. –205. lpp.). Rīga: Tautas mākslas centrs.
Erenštreits, Jānis. (2023, 20. jūnijs). Biogrāfija. [Elektroniska vēstule Latvijas Nacionālajai bibliotēkai]
