Iveta Rone

1962
Bibliotēku informācijas sistēmu speciāliste, deju kolektīva vadītāja, horeogrāfe, aktīva sabiedriska darbiniece

Iveta Rone dzimusi 1962. gada 18. aprīlī Sidnejā. Mācījusies Sidnejas latviešu biedrības pamatskolā, 1977. gadā absolvējusi Sidnejas latviešu biedrības vidusskolu, vēlāk uzņemoties skolotājas pienākumus (1981–2007). I. Rone absolvējusi arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē latviešu skolotāju kursus, apmeklējusi Flindersa Universitātes latviešu valodas studiju kursus, kā arī Annas Ziedares vasaras vidusskolu, kur no 1980. līdz 1986. gadam strādāja par audzinātāju, skolotāju un vadītājas vietnieci.

Jaundienvidvelsas Universitātē I. Rone ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, specializējoties psiholoģijā (1985), bet 1986. gadā – diplomu informācijas un bibliotēku zinībās (Diploma of Information Management). Pēc studiju beigšanas strādā Jaundienvidvelsas Tehniskās izglītības un tālākizglītības departamentā (TAFE NSW), kur kopš 1995. gada vada bibliotēku tehnoloģijas nodaļu.

Pirmos tautas deju soļus I. Rone spērusi deju kopā “Rota”. No 1983. gada dejojusi deju kopā “Jautrais pāris”, bet 1991. gadā pārņēmusi tā vadību kopīgi ar Juri Ruņģi (1991–2014) un Sarmu Strazdu (no 2016). Veidojusi arī deju horeogrāfijas.

Ar ansambli “Saules josta” piedalījusies sešos uzvedumos un XX Vispārējos latviešu dziesmu un X deju svētkos (1990), iesaistījusies krājuma “Saules jostas dejas, 2. sējums” redkolēģijas darbā. I. Rone ļoti aktīvi darbojusies dažādās sabiedriskajās organizācijās – bijusi Latviešu jaunatnes apvienības Austrālijā valdes, 20. Jaunatnes dienu (1982) un Jaunatnes kongresa (1985) rīcības komitejas locekle, Austrālijas latviešu tautas deju kopu sekretāre, LAAJ tautas deju nozares vadītāja, LAAJ Kultūras fonda sekretāre (2000–2002) un prezidija 1. sekretāre (2009–2011 un 2018–2020). Bijusi arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda (PBLA KF) Tautas un mākslas deju nozares referente, bet kopš 2012. gada – nozares priekšsēde, PBLA KF mājaslapas “Latviešu tautas deju kopas ārpus Latvijas” iniciatore un redaktore. Aktīvi darbojusies Sidnejas latviešu biedrībā un korporācijā “Spīdola”, iesaistījusies Dziesmu un deju svētku kustības vispasaules asociācijas darbā, kā arī spēlējusi Sidnejas latviešu teātra ansamblī.

I. Rone bijusi Austrālijas latviešu 42. (1992) un 52. kultūras dienu (2008) rīcības komitejas sekretāre, Austrālijas latviešu jaunatnes dienu, kā arī Austrālijas latviešu 46. (1997), 49. (2002), 52. un 55. (2014) kultūras dienu tautas deju uzvedumu vadītāja.

Par aktīvu darbošanos latviešu sabiedrībā, kultūras tradīciju saglabāšanā un jaunatnes audzināšanā ir saņēmusi Spodra Klauverta piemiņas balvu (2000), LAAJ Atzinības rakstu (2001), Sidnejas latviešu biedrības Atzinības rakstu (2006), Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Atzinības rakstu (2008), PBLA Kultūras fonda Atzinības rakstu (2009 un 2021) un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu (2011).


Izmantotie informācijas avoti

Austrālijas latviešu 51. kultūras dienas Adelaidē 2006. gadā : [programma]. [2006]. [Adelaida]: [Austrālijas latviešu 51. kultūras dienu rīcības komiteja].

Iveta Rone. (2024, 9. janvāris). Biogrāfija. [Elektroniska vēstule Latvijas Nacionālajai bibliotēkai].

Rodze-Ķīsele, E. (1982, jūnijs). 20. Jaunatnes dienas Austrālijā. Pa Dejas Ceļu, 64, 9. Pa Dejas Ceļu, Nr.64 (01.06.1982) (periodika.lv)

Rodze-Ķīsele, E. (2004, 17. jūlijs). Noela Kauarda Aušīgais gars Sidnejā. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 28, 9. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.28 (17.07.2004) (periodika.lv)

Rodze-Ķīsele, E. (2006, 11. novembris). Austrālijas latviešu 46. teātru festivāls. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 46, 5. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.46 (11.11.2006) (periodika.lv)

Rone, I. (1998, janvāris). Informācija - spēks vai lāsts? Universitas, 79, 42. Universitas, Nr.79 (01.01.1998) (periodika.lv)

Rone, I. (2015, 25. maijs). "Jautris pāris" - daļa no dzīves! Laikraksts Latvietis, 361. Laikraksts "Latvietis": "Jautrais pāris" - daļa no dzīves!

R., V. (2009, 8. aprīlis). Kanberas tautu dejas kopas Sprigulīša 55 gadu darbības atcere Kanberā. Austrālijas Latvietis, 2935, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.2935 (08.04.2009) (periodika.lv)

Timšāns, S. (1997, 30. decembris). Austrālija un mēs. Latvijas Vēstnesis, 342-346, 22. Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.342-346 (30.12.1997) (periodika.lv)

Vīksniņa, R. (2010, 2. jūnijs). Daudz baltu dieniņu "Jautrajam pārim"! Austrālijas Latvietis, 2991, 3. Austrālijas Latvietis, Nr.2991 (02.06.2010) (periodika.lv)

Zariņš, A. (1992, 15. maijs). Trešā paaudze strādā. Austrālijas Latvietis, 2126, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.2126 (15.05.1992) (periodika.lv)

Z. (1977, 19. augusts). Vairs nav jākautrējas, ka esam latvieši. Austrālijas Latvietis, 1391, 5. Austrālijas Latvietis, Nr.1391 (19.08.1977) (periodika.lv)