Edgars Kariks

1955–2020
Flautists, diriģents, komponists, mūzikas pedagogs, publicists, tulkotājs

Edgars Kariks dzimis 1955. gada 23. septembrī Rabaulā (Rabaul) Jaungvinejā. Sešu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Austrālijā, bet gadu vēlāk Brisbenā sācis apgūt flautas spēli pie Džeimsa Kārsona. Talantīgais mūziķis sešpadsmit gadu vecumā ieguvis National Training Orchestra stipendiju, flautas spēli turpinājis apgūt Kvīnslendas un Adelaides konservatorijā, iegūstot mūzikas bakalaura grādu.

1973. gadā kļuvis par Kvīnslendas operas orķestra flautistu, bet 1974. gadā sācis darbu Kvīnslendas filharmonijas orķestrī kā pirmais flautists. E. Kariks mācības turpinājis Sidnejas konservatorijā un vēlāk ieguvis mūzikas maģistra un doktora grādu Adelaides konservatorijā. Diriģēšanu apguvis pie Eljakuma Šapirras (Elyakum Shapirra) (1983).

E. Kariks pievērsies arī pedagoģiskajam darbam – strādājis par flautas pasniedzēju Tuvumbas (Toowoomb) luterāņu koledžā un 1990. gadā uzaicināts par flautas spēles profesoru Dienvidkvīnslendas Universitātē (University College of Southers Queensland). Mūziķis vadījis vairākus korus un orķestrus, piemēram, bijis diriģents orķestriem St. Peter's Concert Band Adelaidē un Brisbane Municipal Concert Band Brisbenā. Sidnejā izveidojis ansambli Masterplayers of Australia un Adelaidē – New Music Ensemble. Vairākkārt diriģējis Starptautisko latviešu jauniešu orķestri, sniedzot koncertus ASV (1989) un Latvijā (1990).

Līdztekus darbojies arī kamermūzikas laukā – sniedzis virkni koncertu vairākos kontinentos, tostarp duetā ar pianisti Māru Biezaiti ar lieliem panākumiem koncertējis ASV un Kanādā (1987). Vienlaikus E. Kariks pievērsies arī komponēšanai – viņa pūrā atrodami deviņi skaņdarbi klavierēm, septiņas kompozīcijas flautai, arfai un koka pūšamiem instrumentiem, viens koncerts stīgu orķestrim, kā arī divdesmit astoņas studijas flautai un divi darbi kameransamblim.

Deviņdesmitajos gados, saiknei ar Latviju pastiprinoties, E. Kariks vairākkārt muzicējis Latvijā – bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (1994) un Rēzeknes mūzikas vidusskolas simfoniskā orķestra viesdiriģents (1991, 1992), bet kā solists uzstājies ar Liepājas simfonisko orķestri (1991). Līdztekus aktīvai muzicēšanai svarīgu vietu E. Karika dzīvē ieņēmusi mūzikas pētniecība. Mūziķi īpaši ieinteresējusi Tālivalža Ķeniņa daiļrade, kurai veltīta disertācija. Viņš rakstījis arī recenzijas un rakstus periodikā, kā arī tulkojis dažādus tekstus no latviešu uz angļu valodu. Bijis Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības viceprezidents, darbojies Baltijas pētniecības veicināšanas apvienībā.

Edgars Kariks bija VI Latviešu jaunatnes dziesmu svētku Kanādā diriģents, Austrālijas latviešu 38. kultūras dienu (1988) kopkora diriģents, piedalījies kā flautists un diriģents daudzās citās kultūras dienās, dziesmu dienās un svētkos, kā arī neskaitāmos koncertos.

Edgars Kariks miris 2020. gada 12. februārī Rīgā.


Izmantotie informācijas avoti

Bondarenko, V. (1991, 13. jūlijs). Viesis no tālās Austrālijas. Darba Karogs (Rēzekne), 83, 3. Darba Karogs (Rēzekne), Nr.83 (13.07.1991) (periodika.lv)

Kariks, E. (2011, 26. janvāris). "Uz tilta" Latviešu komponistu kamermūzika flautai. Laikraksts Latvietis, 128. Laikraksts "Latvietis": "UZ TILTA" - Latviešu komponistu kamermūzika flautai

Laizāne, M. (1992, 25. septembris). Šodien pulksten 14. Jelgavas Ziņotājs, 147, 3. Jelgavas Ziņotājs, Nr.147 (25.09.1992) (periodika.lv)

Štrombergs, A. (1989, oktobris). Latviešu jaunatnes orķestra koncerts Toronto. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, 10, 12. Montreālas Latviešu Biedrības Ziņotājs, Nr.10 (01.10.1989) (periodika.lv)

V., L. (1995, 20. janvāris). Diriģē Daugavpilī. Austrālijas Latvietis, 2265, 8. Austrālijas Latvietis, Nr.2256 (20.01.1995) (periodika.lv)

Vilcāne, S. (1990, 11. augusts). "Es atstāju daļu no savas dvēseles šeit...". Literatūra un Māksla, 29, 15. Literatūra un Māksla, Nr.29 (11.08.1990) (periodika.lv)

Flautists Edgars Kariks. (1979, 4. maijs). Austrālijas Latvietis, 1476, 8. Austrālijas Latvietis, Nr.1476 (04.05.1979) (periodika.lv)

Latvijas Universitāte 1999-2003. (2004). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. (18. lpp.) 71807199.pdf (core.ac.uk)

Priedkalns, Jānis. (2007) Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība (LAMZA) - Latvijas Universitātes mācībspēku un zinātnieku vienotāja trimdā. No: Latvijas Universitātes raksti. Zinātņu vēsture un muzejniecība. 704. sēj. (33. lpp.) Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Untitled-2 (lu.lv)

Aizsaulē Edgars Kariks. (2020, 3. marts). Laikraksts Latvietis, 585, 14. Laikraksts "Latvietis" 585