Ilze Mažāne
1954
Horeogrāfe, pedagoģe
Dzimusi 1954. gada 19. februārī Rīgā. Mācījusies Cēsu 1. vidusskolā. Pirmā interese par deju radusies dejojot I. Pūcīša vadītajā skolas deju kolektīvā. Profesionālo izglītību ieguvusi Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1976), zināšanas padziļinājusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1981–1986).
Studējot Rīgā, kļuvusi par tautas deju ansambļa “Vektors” dejotāju pie Ulda Šteina un paralēli sākusi vadīt deju ansambli “Ritenītis” (kopš 1978). Pie iemīļotās pedagoģes dejot gribējuši gan mazi, gan lieli, tādēļ līdztekus izveidoti vēl divi jauni ansambļi – bērnu deju kolektīvs “Mazais ritenītis” (1983) un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Greizie rati” (1997). Vadītāja lepojas, ka “Greizajos ratos” dejo tie, kuri savulaik uzsāka dejotāju gaitas “Mazajā ritenītī”. Dejotāju rindas arvien papildina kādreizējo dejotāju bērni, tātad veidojas jau “Ritenīša” dejotāju paaudzes. “Ir tādi, kuri saka, ka esmu stingra, un ir tādi, kuri pārmet, ka man pietrūkst ambīciju. Man pašai šķiet, ka nav tik svarīgi, kādas ir iegūtās vietas, bet gan emocijas, ko sniedz dejošana un kopā būšana.” (Zelča, Ina. Būt virsvadītājai. Nra.lv. 2010. g. 30. jūn.)
Līdztekus māksliniece pasniegusi latviešu deju tērpu vēsturi un deju kolektīvu vadīšanas metodiku Rīgas Kultūras skolā (1991–1998), latviešu deju Rīgas Horeogrāfijas skolā (1990–1996) un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļā (1996–1997 un no 2000). Kopš 1996. gada I. Mažāne ir vecākā referente dejas mākslas jautājumos Valsts izglītības satura centrā.
Mākslinieces pūrā ir ap 40 jaundeju, kas nereti iekļautas deju svētku repertuārā, piemēram, 11. Deju svētku koncertos dejotās “Dīdeklis” un “Pērkoņdancis”. Horeogrāfes rokraksts balstīts latviešu dejas tradīcijās, viņa rūpīgi studējusi folkloras materiālus, lai deju kompozīcijās saglabātu latvisko garu.
I. Mažānei ir bagāta pieredze, veidojot dziesmu un deju svētku programmas. Jau 1989. gadā 6. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos viņa asistē virsvadītājam Harijam Sūnam un Intai Dimantei. 12. Deju svētkos viņa ir uzveduma “Vidzemes raksti” idejas autore un virsvadītāja. “Katrs deju kolektīva vadītājs kādreiz ir bijis dejotājs. Vienmēr saku, ka virsvadītājam ir jāņem vērā divas lietas – sev jāuzdod jautājums ko es gribu? un otrs – kā es to panākšu? Ja svētku virsvadītājs to zina, tad ar svētku dalībniekiem ir viegli strādāt. Ja viņš sāk par sevi šaubīties, tad cilvēku masa var kļūt nevadāma. Tam, protams, ir vajadzīga pieredze, jābūt arī labam diplomātam un tie tūkstoši cilvēku, kas atrodas uz laukuma, ir jāmīl.” (Zelča, Ina. Būt virsvadītājai. Nra.lv. 2010. g. 30. jūn.)
11. un 13.–17. Deju svētku virsvadītāja un Rīgas rajona deju kolektīvu virsvadītāja.
