Rolands Juraševskis
1949
Horeogrāfs, kultūras dzīves organizators
Dzimis 1949. gada 30. oktobrī Rīgā. Pirmos deju soļus apguvis tautas deju kolektīvā “Dzintariņš” Zinaīdas Zeltmates vadībā un Skolotāju nama deju kolektīvā pie E. Jercumas.
Padziļināti dejas mākslu apguvis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, Jura Kaprāļa klasē (1958–1960). Beidzis Latvijas Universitātes juridisko fakultāti (1979). Paralēli smēlies zināšanas tautas deju jomā, dejojot tautas deju ansamblī “Dancis” Ulda Žagatas un Alfrēda Spuras vadībā (1964–1987), un uzņēmies vadīt Rīgas 1. vidusskolas deju kolektīvu (1967–1969). Pēc tam sācis strādāt tautas deju ansamblī “Kalve” kā repetitors (1969–1984), vēlāk kā vadītājs.
Piecpadsmit dzīves gadus mākslinieks saistījis ar tautas deju ansambli “Daile” – bijis dejotājs un organizators (1973–1986), vēlāk tā mākslinieciskais vadītājs (1991–1993). Pamazām viņš iesaistās Rīgas kultūras dzīves veidošanā kā Rīgas pilsētas Kultūras valdes speciālists (1993) un vēlāk tās vadītājs (kopš 1995). Kopš 1987. gada R. Juraševskis ir tautas deju ansambļa “Dancis” mākslinieciskais vadītājs. Pēdējo 20 gadu laikā deju kolektīvs R. Juraševska vadībā tikai retumis ļāvis kādam no citiem Latvijas ansambļiem iegūt augstāku vērtējumu deju skatēs. Tas uzstājies gandrīz visās Eiropas valstīs un arī tālākās zemēs, joprojām regulāri piedalās deju festivālos, ir vispasaules jaunatnes un studentu festivālu, kā arī starptautisko konkursu laureāts. Par to, kā iedvesmot dejotājus, R. Juraševskis saka: “Tas noteikti ir atkarīgs arī no tā, kā mēs, vadītāji, jūtam un reaģējam uz kolektīva vēlmēm. Ja tu viņiem dosi to, ko viņi grib, dejotāji dejos un pievilks arī citus dalībniekus. Ja liksi darīt to, kas neinteresē, tad arī nekas nebūs, un pazudīs arī tie dejotāji, kas mums ir. Šī ir reize, kad vēlos uzteikt savu dejotāju atdevi, aizrautību, atsaucību. Viņi mācās, strādā, bet savai sirdslietai – dejai, laiku nežēlo.” (Kalniņa, Samanta. TDA “Dancis” vadītājs: padomājiet, cik dejotāji ir izturīgi! Delfi.lv. 2016. g. 16. marts)
Horeogrāfs sacerējis vairākas jaundejas, kuras guvušas atzinību jaunrades deju konkursos un ieguvušas popularitāti dejotāju vidū, tostarp “Raiti, raiti rakstā dej”, “Aiz upītes jēri brēca” un “Ventiņu kadrilis”.
No 2004. gada R. Juraševskis ir Latvijas Kultūras akadēmijas administratīvais direktors. Viņš aktīvi iesaistās kultūras dzīves norišu sagatavošanā un organizēšanā. “Visi saka – mēs esam dziedātāju tauta. Bet es gribētu teikt, ka mēs esam dziedātāju un dejotāju tauta. Ja Deju svētkos piedalās 15 tūkstoši dejotāju, tad padomājiet, kas tas par skaitli! Nesen kādā intervijā man jautāja, vai dejošana esot atkarība. Es atbildēju, ka ļoti, ļoti, bet – pozitīvā nozīmē: ja cilvēks ir sācis [dejot], viņš nevar beigt.” (Kalniņa, Samanta. TDA “Dancis” vadītājs: padomājiet, cik dejotāji ir izturīgi! Delfi.lv. 2016. g. 16. marts)
12., 14. un 15. Deju svētku virsvadītājs un 17. Deju svētku Goda virsvadītājs, svētku “Rīgai-800” virsvadītājs un ģenerāldirektors, Baltijas studentu dziesmu svētku “Gaudeamus” (1991, 1995, 1999 un 2004) virsvadītājs, kā arī Rīgas pilsētas Centra rajona (1993-2021) un Jelgavas un Rīgas valstspilsētas (no 2021) deju kolektīvu virsvadītājs.
