Tautastērps Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas
1990 līdz mūsdienām
Tautisko tērpu paraugs – muzeju kolekcijās saglabātās etnogrāfiskās tradicionālā tērpa kolekcijas. Atjaunotās tautastērpu skates kā tērpu kvalitātes vadlīnijas.
Tautastērpu publikācijas
20. gadsimta 90. gados klajā nāca daudzu starpkaru laika Latvijas publikāciju faksimilizdevumi (“Novadu tērpi”, “Latvju Raksti”). Ar nelielām korekcijām 1991. gadā atkārtoti izdeva E. Siliņas grāmatu “Latviešu tautas tērpu valkāšanas tradīcijas” (Siliņa, 1991). Publicēja arī daudzus jaunus izdevumus. 1994. gadā tika izdota tautiskos tērpus popularizējoša septiņu atlokāmu bukletu sērija, kurā varēja iegūt informāciju par sieviešu tērpu darināšanu (Madre, 1994 a–g). Izdevums ietver vēsturiskās informācijas minimumu, kas tulkots arī angļu valodā. Laikā no 1995. līdz 2003. gadam Latvijas Vēstures muzejs publicēja izdevuma “Latviešu tautas tērpi” 3 sējumus (- Bremze u.c. 1995, 1997, 2003).
1995. gadā E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs publicēja metodisku izdevumu “Krustpils novada tautastērps” (Grasmane u. c., 1995). Šajā Marutas Grasmanes grāmatā sīki un detalizēti attēlota viena novada tērpa atsevišķu daļu gatavošana, rādot arī tā komplektācijas un valkāšanas variantus. Arī nākamā, bet jau daudz apjomīgākā M. Grasmanes publikācija “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana” (Grasmane, 2000) ir izteikti praktiska rakstura izdevums, kas izmantojams kā rokasgrāmata tērpu darinātājiem. Tematiskas sadaļas par tautastērpu un tā komplektācijas un valkāšanas nosacījumiem rodamas arī žurnāla “Dziesmusvētki” 1997. un 1998. gada laidienos (Jansone, 1997 a–e, Ābele, 1998, Ošleja, 1998 a–c). 2003.–2005. gadā tika izdotas trīs burtnīcas “Ieteikumi tautastērpu valkātājiem”, kuru izveidi rosināja tautastērpu skatēs vērotais. ( Jansone u.c. 2003-2005)
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā publicēti vēl citi izdevumi, kuros atrodama informācija par tautas tērpa atsevišķām daļām vai apģērba vēsturi noteiktos Latvijas apvidos 19. gadsimtā, bet to izveide nav tieši saistāma ar Dziesmu svētkiem.
1995. gadā E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs publicēja metodisku izdevumu “Krustpils novada tautastērps” (Grasmane u. c., 1995). Šajā Marutas Grasmanes grāmatā sīki un detalizēti attēlota viena novada tērpa atsevišķu daļu gatavošana, rādot arī tā komplektācijas un valkāšanas variantus. Arī nākamā, bet jau daudz apjomīgākā M. Grasmanes publikācija “Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana” (Grasmane, 2000) ir izteikti praktiska rakstura izdevums, kas izmantojams kā rokasgrāmata tērpu darinātājiem. Tematiskas sadaļas par tautastērpu un tā komplektācijas un valkāšanas nosacījumiem rodamas arī žurnāla “Dziesmusvētki” 1997. un 1998. gada laidienos (Jansone, 1997 a–e, Ābele, 1998, Ošleja, 1998 a–c). 2003.–2005. gadā tika izdotas trīs burtnīcas “Ieteikumi tautastērpu valkātājiem”, kuru izveidi rosināja tautastērpu skatēs vērotais. ( Jansone u.c. 2003-2005)
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā publicēti vēl citi izdevumi, kuros atrodama informācija par tautas tērpa atsevišķām daļām vai apģērba vēsturi noteiktos Latvijas apvidos 19. gadsimtā, bet to izveide nav tieši saistāma ar Dziesmu svētkiem.
Tautastērpu skates
Gatavojoties 1998. gada Dziesmu un Deju svētkiem, tika nolemts pēc ilga pārtraukuma atkal rīkot tautastērpu skati – līdzīgu 20. gadsimta 30. gados notikušajām. Tautastērpu skates kopš to atjaunošanas 1998. gadā ir notikušas visos turpmākajos Dziesmu svētkos: 2003., 2008., 2013. un 2018. gadā. Tautastērpu skatēs pēc neatkarības atjaunošanas akcents tiek likts uz etnogrāfisko paraugu precizitāti, izpildījuma kvalitāti un kopīgajā atrasto daudzveidību.
“XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki.
Tautastērpu skates
Nolikums [fragments]
Gatavojoties XXII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XII Deju svētkiem, E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs atjauno latviešu tautas tērpu godalgošanas tradīciju Dziesmu svētkos un rīko svētku dalībnieku tautastērpu skati.
Skates mērķis – veicināt tradīcijām atbilstošu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, izvairīties no vienveidības; radīt interesi par sava novada tautastērpu un tā komplektēšanas iespējām. ..” (Nolikums 1997.)
Centienus atjaunot tautiskā tērpa tuvināšanos vēsturiskajiem paraugiem, masveidīgās vienveidības un stilizāciju noliegumu šajā laikā labi raksturo I. Ziņģītes rakstītais apcerējumā “Par dziesmu svētku vietu un nozīmi Latvijā 20. gs. izskaņā”, kas glabājas Latvijas Nacionālās kultūras centra arhīva materiālos: “Tautastērpu darinātājiem un valkātājiem der atgādināt, ka senāk katra lieta bija unikāla – savā ziņā vienīgā pasaulē. Starp daudzajām vienā pagastā un vienā laikā sastopamajām nebija divu vienādu, tāpēc, lai vienādi ģērbtu ļaužu grupas kopskats būtu patiesāks, iespēju robežās ieteicams atšķirties citam no cita – dažādojot tērpa papildinājumus, sastāvdaļas un to valkāšanas veidu. Dažādība palīdzēs izjust kolektīva kopību un vienlaikus katra tērpa vienreizību, palīdzēs tērpa valkātājam apzināties sevi kā vienīgo lielajā kopkorī. Taču, veidojot šo savu variantu, jāņem vērā, ka neko no jauna nav jāizdomā, tādēļ, lai būtu prasme panākt dažādību, ir vajadzīgas zināšanas. .. Tērps kopā ar valkātāju rada vizuālu tēlu. Visi kopā radām svētku krāšņo kopskatu, kas līdzās dziesmai un dejai piederas pie svētku vērtības. Vērtību ceļ sakoptība – tā atkarīga no mums pašiem.” (Ziņģīte, 1997;)
“XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki.
Tautastērpu skates
Nolikums [fragments]
Gatavojoties XXII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XII Deju svētkiem, E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs atjauno latviešu tautas tērpu godalgošanas tradīciju Dziesmu svētkos un rīko svētku dalībnieku tautastērpu skati.
Skates mērķis – veicināt tradīcijām atbilstošu tautastērpu darināšanu un valkāšanu, izvairīties no vienveidības; radīt interesi par sava novada tautastērpu un tā komplektēšanas iespējām. ..” (Nolikums 1997.)
Centienus atjaunot tautiskā tērpa tuvināšanos vēsturiskajiem paraugiem, masveidīgās vienveidības un stilizāciju noliegumu šajā laikā labi raksturo I. Ziņģītes rakstītais apcerējumā “Par dziesmu svētku vietu un nozīmi Latvijā 20. gs. izskaņā”, kas glabājas Latvijas Nacionālās kultūras centra arhīva materiālos: “Tautastērpu darinātājiem un valkātājiem der atgādināt, ka senāk katra lieta bija unikāla – savā ziņā vienīgā pasaulē. Starp daudzajām vienā pagastā un vienā laikā sastopamajām nebija divu vienādu, tāpēc, lai vienādi ģērbtu ļaužu grupas kopskats būtu patiesāks, iespēju robežās ieteicams atšķirties citam no cita – dažādojot tērpa papildinājumus, sastāvdaļas un to valkāšanas veidu. Dažādība palīdzēs izjust kolektīva kopību un vienlaikus katra tērpa vienreizību, palīdzēs tērpa valkātājam apzināties sevi kā vienīgo lielajā kopkorī. Taču, veidojot šo savu variantu, jāņem vērā, ka neko no jauna nav jāizdomā, tādēļ, lai būtu prasme panākt dažādību, ir vajadzīgas zināšanas. .. Tērps kopā ar valkātāju rada vizuālu tēlu. Visi kopā radām svētku krāšņo kopskatu, kas līdzās dziesmai un dejai piederas pie svētku vērtības. Vērtību ceļ sakoptība – tā atkarīga no mums pašiem.” (Ziņģīte, 1997;)
Tautastērpu skates laureāti
1998. gada skatē piedalījās 224 pieteikumi (36 no koriem, 61 no deju kolektīviem, 127 no individuālajiem dalībniekiem). Žūrijas komisija: Aina Alsupe, Aija Jansone, Aija Vistere, Daina Kraukle, Maruta Grasmane, Ilga Madre, Ilze Ziņģīte, Vita Bandere, Jānis Mikāns, Brigita Dimza, Dagmāra Prīberga, Māris Maniņš, Vija Ābele, Linda Ošleja.
Godalgotās vietas katrā nominācijā
Kori:
1. Madonas rajona Mētrienas pagasta sieviešu koris “Jūsma”;
2. Kuldīgas rajona patērētāju biedrības jauktais koris “Kurzeme”;
3. Jaunpiebalgas pagasta jauktais koris.
Deju kolektīvi: 1. Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums”;
2. Jaunpiebalgas pagasta deju kolektīvs;
3. Kuldīgas rajona patērētāju biedrības deju kopa “Bandava”.
Individuālo tērpu grupa
Labāk saglabātais iepriekšējo paaudžu tradicionālais apģērbs:
1. Kristīne Labarēviča;
2. Daila Petrovska;
3. Ērika Lūkina.
Precīzākais un rūpīgākais pašdarinātais tautastērps un tā piemērotība valkātājam:
1. Lilita Rašmane;
2. Lūcija Zelle;
3. Aija Ozola.
Pareizāk nokomplektētais tautastērps un tā piemērotība valkātājam:
1. Ingrīda Kaže;
2. Lia Ģibiete;
3. Ilga Balode.
(Latvijas Vēstnesis. Nr. 196/197. 03.07.1998.)
Tērpu skates noslēgums bija veidots kā gadskārtu svētku cikls. (Latvijas Vēstnesis. Nr. 196/197. 03.07.1998.)
2003. gada skatei iesniegti 52 koru un 63 deju kolektīvu pieteikumi, 52 individuālo pretendentu un 42 aušanas meistaru pieteikumi. Komisija: Aija Jansone, Vija Goba, Lia Ģibiete, Maruta Grasmane un citi eksperti.
Godalgotās vietas katrā nominācijā
Kori:
Lielā balva – jauktais koris “Atzele”;
1. Madonas rajona Kalsnavas pagasta sieviešu koris “Silvita”;
2. Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris “Aija”;
3. Daugavpils rajona Šederes pagasta “Lašu koris”.
Deju kolektīvi:
Lielā balva – Alūksnes rajona deju kopa “Jukums”;
1. Cēsu rajona Straupes pagasta vidējās paaudzes deju kopa “Straupe”;
2. Liepājas tautas deju ansamblis “Vaduguns”;
3. Alūksnes rajona Apes tautas nama vidējās paaudzes deju kopa “Metenis”.
Koklētāju ansambļi:
1. Rīgas rajona Baldones pilsētas domes koklētāju ansamblis “Dzītari”;
2. Madonas kultūras nama koklētāju ansamblis “Rasa”;
3. Alūksnes mūzikas skolas koklētāju ansamblis “Saulīte”.
Aušanas meistari:
1. Maija Kulakova;
2. Agita Pumpure;
3. Elza Blūma.
Jostu audēji: 1. –;
2. Rūta Strada;
3. Ineta Leja.
Pašdarinātie tērpi:
1. Līga Zēberga;
2. Terēzija Tropa;
3. Alma Sideļska.
Nokomplektētie tērpi:
1. Elīna Ģibiete;
2. Regīna Vambute;
3. Valentīna Zalāne.
(Delfi.lv. 02.07.2003.; Tvnet.lv. 02.07.2003.)
Tērpu skates noslēgums bija veidots kā latviešu kāzu norise. (Diva.lv. 12.07.2013.)
2008. gada skatei iesniegtie pieteikumi: 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi, 51 individuālais pretendents. Tērpus skates žūrijas komisija: Vija Goba, Lia Ģibiete, Inita Heinola, Aija Jansone, Ilze Ziņģīte.
Godalgotās vietas katrā nominācijā
Kori:
Īpašā balva (Grand prix) – Madonas rajona Ļaudonas pagasta jauktais koris “Lai top”;
1. Ogres novada kultūras centra jauktais koris “Ogre”;
2. A/S “Latvijas Finieris” jauktais koris “Trejkola”;
3. Alūksnes skolotāju koris “Atzele”;
4. Hansabankas koris.
Deju kolektīvi:
Īpašā balva (Grand prix) – Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums”;
1. Rīgas Kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”;
2. Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”;
3. Liepājas rajona Nīcas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Nīca”;
4. Brīvdabas muzeja dejotāju saime;
4. Daugavpils rajona Subates vidējās paaudzes deju kolektīvs.
Folkloras kopas, etnogrāfiskie un koklētāju ansambļi:
Īpašā balva (Grand prix) – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” folkloras kopa “Dimzēns”;
1. Nīcas etnogrāfiskais ansamblis;
2. Ventspils rajona Popes pagasta folkloras kopa “Pūnika”;
3. Rožu ģimene, folkloras kopas “Ore” dalībnieki.
Pašdarinātie tautas tērpi
Nokomplektētie tautas tērpi:
Īpašā balva – Agita Pumpure, Dagnija Kupča;
1. Inta Mūrniece, Šternu ģimene;
2. Maija Kulakova, Auzu ģimene, Dita Brūzīte;
3. Baiba Aleksejuka, Māra Eglīte.
Saglabātie tautas tērpi:
Biruta Celms; Dzidra Ambolte; Elfrīda Ezeriņa; Lūcija Gorbika; Maira Kate Klāsēna; Brita Lara Kurmis; Mirdza Pabērza; Ilga Prenclava; Alda Pakalne; Līga Reitere; Alvīna Škipere. (Latvijas Vēstnesis. Nr. 107. 15.07.2008.).
Skates noslēgums notika kā ceļojums tērpu vēsturē no dzelzs laikmeta līdz 20. gadsimta sākumam.
2013. gada skatei pieteiktie tērpi tika vērtēti līdzīgi kā iepriekš – sešās kategorijās. Skates žūrija: Ziedīte Muze, Aija Jansone, Linda Mona Ģibiete, Inita Heinola, Ilze Ziņģīte un Irita Žeire.
Lielā balva – Rīgas Kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”.
Kori:
1. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris “Tik un tā”;
2. Ogres kultūras centra Ogres skolotāju kamerkoris, Valmieras kultūras centra sieviešu koris “Jumara”, Salacgrīvas novada Liepupes tautas nama jauktais koris “Pernigele”;
3. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauktais koris, Jaunpiebalgas kultūras nama jauktais koris, Krustpils novada sieviešu koris “Luste”.
Deju kolektīvi:
1. Tukuma pilsētas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Svīta”, Dobeles kultūras biedrības vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzīpars”, Beverīnas novada Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzieti”;
2. Apes novada Apes pilsētas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Metenis”, senioru deju kopa “Ozolnieki”, Pāvilostas novada Vērgales pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte”;
3. Ādažu novada kultūrizglītības centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sprigulis”, Tukuma pilsētas kultūras nama deju kolektīvs “Vidums”, Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”.
Folkloras kopas, etnogrāfiskie un koklētāju ansambļi:
1. kultūras pils “Ziemeļblāzma” koklētāju ansamblis “Pūt, vējiņi”;
2. biedrības “Kursas vārti” folkloras kopa “Medainis”.
Pašdarinātie tautas tērpi:
1. Dagnija Pārupe, Una Dževečka, Māra Eglīte;
2. Vija Liepa, Elita Gailīte-Grauduma, Dagnija Kupče;
3. Iveta Gabrāne, Vēsma Bērziņa, Ruta Legzdiņa.
Nokomplektētie tautas tērpi:
1. Sabīne Petra, Sandijs Kūlainis;
2. Silga Čerpinska, Aija Spridzāne;
3. Ērika Leimane ar Justīni, Rukšānu ģimene, Vizuļu ģimene.
Uzņēmēju, tautas lietišķās mākslas studiju, amatnieku biedrību tautas tērpi:
1. Tautas tērpu centrs “Senā klēts”, aušanas darbnīca “Vēverīšas”, Tautas lietišķās mākslas studija “Ērgļi”;
2. Tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze”;
3. Madara Briede, Uģis Drava, Ausma Spalviņa, Dagnija Pārupe, Agrita Krieviņa, Tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze”.
Īpaša atzinība:
Alūksnes pilsētas kultūras nama deju kopa “Jukums”.
(La.lv. 02.07.2013.)
Skates noslēgums bija veidots kā uzvedums astoņās ainās, kurās skates dalībnieki izdzīvoja vasaras saulgriežu, mājas darbu, kāzu godu, bērniņa piedzimšanas, pādes dīdīšanas un citas norises. (Tautas tērpu skate. Flickr.com; Ltv.lsm.lv. 01.07.2013.; MIX TV. 30.06.2013.)
Godalgotās vietas katrā nominācijā
Kori:
1. Madonas rajona Mētrienas pagasta sieviešu koris “Jūsma”;
2. Kuldīgas rajona patērētāju biedrības jauktais koris “Kurzeme”;
3. Jaunpiebalgas pagasta jauktais koris.
Deju kolektīvi: 1. Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums”;
2. Jaunpiebalgas pagasta deju kolektīvs;
3. Kuldīgas rajona patērētāju biedrības deju kopa “Bandava”.
Individuālo tērpu grupa
Labāk saglabātais iepriekšējo paaudžu tradicionālais apģērbs:
1. Kristīne Labarēviča;
2. Daila Petrovska;
3. Ērika Lūkina.
Precīzākais un rūpīgākais pašdarinātais tautastērps un tā piemērotība valkātājam:
1. Lilita Rašmane;
2. Lūcija Zelle;
3. Aija Ozola.
Pareizāk nokomplektētais tautastērps un tā piemērotība valkātājam:
1. Ingrīda Kaže;
2. Lia Ģibiete;
3. Ilga Balode.
(Latvijas Vēstnesis. Nr. 196/197. 03.07.1998.)
Tērpu skates noslēgums bija veidots kā gadskārtu svētku cikls. (Latvijas Vēstnesis. Nr. 196/197. 03.07.1998.)
2003. gada skatei iesniegti 52 koru un 63 deju kolektīvu pieteikumi, 52 individuālo pretendentu un 42 aušanas meistaru pieteikumi. Komisija: Aija Jansone, Vija Goba, Lia Ģibiete, Maruta Grasmane un citi eksperti.
Godalgotās vietas katrā nominācijā
Kori:
Lielā balva – jauktais koris “Atzele”;
1. Madonas rajona Kalsnavas pagasta sieviešu koris “Silvita”;
2. Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra sieviešu koris “Aija”;
3. Daugavpils rajona Šederes pagasta “Lašu koris”.
Deju kolektīvi:
Lielā balva – Alūksnes rajona deju kopa “Jukums”;
1. Cēsu rajona Straupes pagasta vidējās paaudzes deju kopa “Straupe”;
2. Liepājas tautas deju ansamblis “Vaduguns”;
3. Alūksnes rajona Apes tautas nama vidējās paaudzes deju kopa “Metenis”.
Koklētāju ansambļi:
1. Rīgas rajona Baldones pilsētas domes koklētāju ansamblis “Dzītari”;
2. Madonas kultūras nama koklētāju ansamblis “Rasa”;
3. Alūksnes mūzikas skolas koklētāju ansamblis “Saulīte”.
Aušanas meistari:
1. Maija Kulakova;
2. Agita Pumpure;
3. Elza Blūma.
Jostu audēji: 1. –;
2. Rūta Strada;
3. Ineta Leja.
Pašdarinātie tērpi:
1. Līga Zēberga;
2. Terēzija Tropa;
3. Alma Sideļska.
Nokomplektētie tērpi:
1. Elīna Ģibiete;
2. Regīna Vambute;
3. Valentīna Zalāne.
(Delfi.lv. 02.07.2003.; Tvnet.lv. 02.07.2003.)
Tērpu skates noslēgums bija veidots kā latviešu kāzu norise. (Diva.lv. 12.07.2013.)
2008. gada skatei iesniegtie pieteikumi: 30 kori, 52 deju kolektīvi, 9 folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi un koklētāju ansambļi, 51 individuālais pretendents. Tērpus skates žūrijas komisija: Vija Goba, Lia Ģibiete, Inita Heinola, Aija Jansone, Ilze Ziņģīte.
Godalgotās vietas katrā nominācijā
Kori:
Īpašā balva (Grand prix) – Madonas rajona Ļaudonas pagasta jauktais koris “Lai top”;
1. Ogres novada kultūras centra jauktais koris “Ogre”;
2. A/S “Latvijas Finieris” jauktais koris “Trejkola”;
3. Alūksnes skolotāju koris “Atzele”;
4. Hansabankas koris.
Deju kolektīvi:
Īpašā balva (Grand prix) – Alūksnes tautas nama deju kopa “Jukums”;
1. Rīgas Kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”;
2. Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” tautas deju ansamblis “Lielupe”;
3. Liepājas rajona Nīcas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Nīca”;
4. Brīvdabas muzeja dejotāju saime;
4. Daugavpils rajona Subates vidējās paaudzes deju kolektīvs.
Folkloras kopas, etnogrāfiskie un koklētāju ansambļi:
Īpašā balva (Grand prix) – Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras “Kultūra” folkloras kopa “Dimzēns”;
1. Nīcas etnogrāfiskais ansamblis;
2. Ventspils rajona Popes pagasta folkloras kopa “Pūnika”;
3. Rožu ģimene, folkloras kopas “Ore” dalībnieki.
Pašdarinātie tautas tērpi
Nokomplektētie tautas tērpi:
Īpašā balva – Agita Pumpure, Dagnija Kupča;
1. Inta Mūrniece, Šternu ģimene;
2. Maija Kulakova, Auzu ģimene, Dita Brūzīte;
3. Baiba Aleksejuka, Māra Eglīte.
Saglabātie tautas tērpi:
Biruta Celms; Dzidra Ambolte; Elfrīda Ezeriņa; Lūcija Gorbika; Maira Kate Klāsēna; Brita Lara Kurmis; Mirdza Pabērza; Ilga Prenclava; Alda Pakalne; Līga Reitere; Alvīna Škipere. (Latvijas Vēstnesis. Nr. 107. 15.07.2008.).
Skates noslēgums notika kā ceļojums tērpu vēsturē no dzelzs laikmeta līdz 20. gadsimta sākumam.
2013. gada skatei pieteiktie tērpi tika vērtēti līdzīgi kā iepriekš – sešās kategorijās. Skates žūrija: Ziedīte Muze, Aija Jansone, Linda Mona Ģibiete, Inita Heinola, Ilze Ziņģīte un Irita Žeire.
Lielā balva – Rīgas Kultūras un mākslas centra “Mazā ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”.
Kori:
1. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” jauktais koris “Tik un tā”;
2. Ogres kultūras centra Ogres skolotāju kamerkoris, Valmieras kultūras centra sieviešu koris “Jumara”, Salacgrīvas novada Liepupes tautas nama jauktais koris “Pernigele”;
3. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauktais koris, Jaunpiebalgas kultūras nama jauktais koris, Krustpils novada sieviešu koris “Luste”.
Deju kolektīvi:
1. Tukuma pilsētas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Svīta”, Dobeles kultūras biedrības vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzīpars”, Beverīnas novada Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzieti”;
2. Apes novada Apes pilsētas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Metenis”, senioru deju kopa “Ozolnieki”, Pāvilostas novada Vērgales pagasta kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte”;
3. Ādažu novada kultūrizglītības centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sprigulis”, Tukuma pilsētas kultūras nama deju kolektīvs “Vidums”, Skrīveru kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”.
Folkloras kopas, etnogrāfiskie un koklētāju ansambļi:
1. kultūras pils “Ziemeļblāzma” koklētāju ansamblis “Pūt, vējiņi”;
2. biedrības “Kursas vārti” folkloras kopa “Medainis”.
Pašdarinātie tautas tērpi:
1. Dagnija Pārupe, Una Dževečka, Māra Eglīte;
2. Vija Liepa, Elita Gailīte-Grauduma, Dagnija Kupče;
3. Iveta Gabrāne, Vēsma Bērziņa, Ruta Legzdiņa.
Nokomplektētie tautas tērpi:
1. Sabīne Petra, Sandijs Kūlainis;
2. Silga Čerpinska, Aija Spridzāne;
3. Ērika Leimane ar Justīni, Rukšānu ģimene, Vizuļu ģimene.
Uzņēmēju, tautas lietišķās mākslas studiju, amatnieku biedrību tautas tērpi:
1. Tautas tērpu centrs “Senā klēts”, aušanas darbnīca “Vēverīšas”, Tautas lietišķās mākslas studija “Ērgļi”;
2. Tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze”;
3. Madara Briede, Uģis Drava, Ausma Spalviņa, Dagnija Pārupe, Agrita Krieviņa, Tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze”.
Īpaša atzinība:
Alūksnes pilsētas kultūras nama deju kopa “Jukums”.
(La.lv. 02.07.2013.)
Skates noslēgums bija veidots kā uzvedums astoņās ainās, kurās skates dalībnieki izdzīvoja vasaras saulgriežu, mājas darbu, kāzu godu, bērniņa piedzimšanas, pādes dīdīšanas un citas norises. (Tautas tērpu skate. Flickr.com; Ltv.lsm.lv. 01.07.2013.; MIX TV. 30.06.2013.)
Tautastērpa estētika
Prasība pēc autentiskuma turpina būt atjaunotās tradīcijas izpausme. Tikai tie tautiskie tērpi, kas darināti pēc etnogrāfiskiem paraugiem, pretendē uz vērtības statusu. Ļoti godprātīgi un amatnieciski augstā līmenī darinātos tērpos izpaužas mūsdienu priekšstati par skaisto. Tautiskā tērpa komplektācijā brunču un jaku vai ņieburu krāsas tiek saskaņotas atbilstoši mūsdienu labas gaumes izpratnei. Valkāšanas veids un uz auguma šūto apģērba daļu (jaku, ņieburu, bikšu, vīriešu svārku) piegrieztnes arī tiek pielāgotas mūsdienu estētikai un kustību ērtībām. Tātad – vēl aizvien par galveno turpina būt “atbilstība sava laika daiļuma garšai”.
Izmantotie avoti:
Publikācijas:
- Ābele, V. (1998) [Vidzemes tērpu komplekts]. Dziesmusvētki. Nr. 1/2. 16.–17. lpp.
- Bremze, Z., Rozenberga, V., Ziņģīte, I. (sastād.) (1995) Latviešu tautas tērpi I : Vidzeme. Rīga: Latvijas vēstures muzejs.
- Bremze, Z., Rozenberga, V., Ziņģīte, I. (sastād.) (1997) Latviešu tautas tērpi II : Kurzeme. Rīga: Latvijas vēstures muzejs.
- Bremze, Z., Rozenberga, V., Ziņģīte, I. (sastād.) (2003) Latviešu tautas tērpi III : Zemgale, Augšzeme, Latgale. Rīga : Latvijas vēstures muzejs.
- Grasmane, M. (2000) Latviešu tautas tērpi. Raksti. Izšūšana. Rīga : Rasa ABC.
- Grasmane, M., Līdaka, L., Skujiņa, E. (1995) Krustpils novada tautastērps. Rīga : E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs.
- Jansone, A. (1997a) Vai galvassega ietekmē dziesmas skanīgumu? Dziesmusvētki. Nr. 3/4. 20.–21. lpp.
- Jansone, A. (1997b) Saglaudu galviņu Kā cielaviņa; Uzliku vizuļu Vainadziņu. Dziesmusvētki. Nr. 5. 12.–13.lpp.
- Jansone, A. (1997c) Pionieru kaklauti? Prievītes? Lakatiņi? Dziesmusvētki. Nr. 7. 15. lpp.
- Jansone, A. (1997d) Neģērbsim ziemas tērpu vasarā! Kā pareizi komplektēt tautastērpu. Dziesmusvētki. Nr. 9. 12.–13. lpp.
- Jansone, A. (1997e) Kā un kad sievietēm nēsāt jostas pie tautas apģērba? Dziesmusvētki. Nr. 10. 12.–13. lpp.
- Jansone, A. (1999) Tautas tērpa krekli Vidzemē 19. gs. Rīga : Zinātne.
- Jansone, A., Prīberga. D. (sastād.) (2003-2005) Ieteikumi latviešu tautas tērpu valkātājiem I-III. [Rīga] : Valsts tautas mākslas centrs
- Madre, I. (1994a) Latviešu tautastērpi : Jasmuiža. Jaunavas tērps / Maiden’s Costume. Jasmuiža. Rīga : Preses nams.
- Madre, I. (1994b) Latviešu tautastērpi : Kuldīga. Sievas tērps / Woman’s Costume. Kuldīga. Rīga : Preses nams.
- Madre, I. (1994c) Latviešu tautastērpi : Preiļu apkaime. Sievas tērps / Woman’s Costume. Preiļi. Rīga : Preses nams.
- Madre, I. (1994d) Latviešu tautastērpi : Rīgas apkaime. Sievas tērps / Woman’s Costume. Riga Vicinity. Rīga : Preses nams.
- Madre, I. (1994e) Latviešu tautastērpi : Talsi. Jaunavas tērps / Maiden’s Costume. Talsi. Rīga : Preses nams.
- Madre, I. (1994f) Latviešu tautastērpi : Vidzemes Vidiene (Virāne). Sievas tērps / Maiden’s Costume. Vidzeme (Virāne). Rīga : Preses nams.
- Madre, I. (1994g) Latviešu tautastērpi : Zemgale. Jaunavas tērps / Woman’s Costume. Riga Vicinity. Rīga : Preses nams.
- Niedre, J. (1946) Latvju Raksti, I–III. Rīga : VAPP.
- Ošleja, R. (1998a) Kurzeme. Dziesmusvētki. Nr. 3. 16.–17. lpp.
- Ošleja, R. (1998b) [Latgale, Augšzeme un Krustpils]. Dziesmusvētki. Nr. 4. 12.–13. lpp.
- Ošleja, R. (1998c) Zemgale. Dziesmusvētki. Nr. 5. 12.–13. lpp.
- Siliņa, E. (1991) Latviešu tautas tērpu valkāšanas tradīcijas. Rīga : E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs.
- BNS. Zināmi Tautas tērpu skates uzvarētāji. Delfi.lv. 02.07.2003.
- Kad jūtam piederību savai tautai un savai kultūrai. Latvijas Vēstnesis. Nr. 100. 04.07.2003.
- Kad jūtam piederību savai tautai. Latvijas Vēstnesis. Nr. 101. 08.07.2003.
- Kokareviča, Dace. Tautas tērpu skatē Ķīpsalā kupls laureātu pulks. La.lv. 02.07.2013.
- Pilsētniece, Liena. Kad jūtam piederību savai tautai un savai kultūrai. Latvijas Vēstnesis. Nr 99. 03.07.2003.
- Rozniece, Aina. “Stalta tēva meita biju, Stalti nesu vainadziņu”. Latvijas Vēstnesis. Nr. 196/197. 03.07.1998.
- Tautas tērpu skate – uzvedums “Latviešu kāzas” – Dziesmu svētki 2003. Diva.lv. 12.07.2013. [pieejams Gaismas tīkla bibliotēkās]
- Tautas tērpu skate Ķīpsalā un jaunākā Dziesmu svētku dalībniece! MIX TV. 30.06.2013.
- Tautas tērpu skate. Flickr.com.
- Tautas tērpu skates noslēguma uzvedums. Ltv.lsm.lv. 01.07.2013.
- Tautastērpu skates rezultāti. Latvijas Vēstnesis. Nr. 196/197. 03.07.1998.
- Un lielie Latvijas 24. dziedāšanas un 14. dejošanas svētki Rīgā ir izdziedāti, izdejoti, izdzīvoti, izgavilēti. Latvijas Vēstnesis. Nr. 107. 15.07.2008.
- Zināmi dziesmu svētku Tautas tērpu skates uzvarētāji. Tvnet.lv. 02.07.2003.
