Pirmie novadu tērpi – pēdējie modernie tautastērpi
1926–1931
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas tautastērps “uzplaukst” novadu daudzveidībā, turpinot saglabāt modernā tērpa iezīmes. Pirmo reizi tautiskie tērpi – arī vīriešiem.
Dziesmu svētku Apģērbu komisija un A. Cīruļa zīmētie tērpu paraugi
1926. gadā – pirms VI Dziesmu svētkiem – notika visai aktīva koru un dziedāšanas biedrību sarakste ar Dziesmu svētku Rīcības komiteju (LVVA 6479.f., 1.apr., 64.l., 75.lp.; 151.lp.; 164.lp.; 167.lp.; 182.lp.; 198.lp.; 202.lp.). Kori gaidīja kārtējos ieteikumus tautiskā tērpa izskatam: “Ja tautisko kostīmu paraugi gatavi, tad lūdzu tos pēc iespējas drīzāki piesūtīt: manas koristes paliek nervosas, – nepaspēšot pagatavot.” (LVVA 6479.f.,1.a, 64.l., 75.lp.); “Laipni lūdzu, visu Zemgaliešu koru vārdā, – ziņot mums visā drīzumā, kā rīkoties ar tautas apģērbu gatavošanu? Bija paredzēts, ka sūtīšot 4 paraugus pēc apgabaliem, bet tā ka līdz šim nekādi paraugi nava piesūtīti un laiks steidzas ātri uz priekšu, gaidīt daudz vairs nevar, tad laipni lūdzam, vai vēl nogaidīt, jeb rīkoties pašiem uz savu roku? Laipni lūdzam ziņojumus izsūtīt visiem Zemgales koriem.” (LVVA 6479.f., 1.a., 64.l., 182.lp.)
Atbildes vēstules no Dziesmu svētku Rīcības komitejas bija līdzīgas kā Vietalvas korim rakstītā: “Uz Jūsu rakstu no š. g. 1. marta Rīcības komiteja pagodinas paziņot, ka izpildot diriģentu kongresa lēmumu attiecībā uz nacionaliem apģērbiem, tādi pēc iespējas būtu vēlami visām dziedātājām. Apģērbu paraugu zīmējumi šinīs dienās tiks izsūtīti visiem koriem, sadalot tos pēc novadiem. Pagatavojot nacionalos uzvalkus, būtu vēlams, ka to darinātājas pieturētos pie Rīcības komitejas izsūtītiem paraugiem, bet var ņemt arī citus paraugus.” (LVVA 6479.f., 1.apr., 64.l., 150.lp.)
1926. gadā par Dziesmu svētku tautiskajiem apģērbiem sprieda Rīcības komitejas izveidota Tērpu jeb Mākslas sekcija, kurā darbojās: Ansis Cīrulis, Marta Eše, Jānis Kuga, Ludolfs Liberts, Jūlijs Madernieks, Jānis Siliņš un Matīss Siliņš. (LVVA 6479.f., 1.apr., 54.l., 230.lp.) Vairums no viņiem bija mākslinieki, kas noteica to, ka tautiskā tērpa koptēlā galvenās bija mākslinieciskās, nevis vēsturiski etnogrāfiskās kvalitātes. 1926. gada pavasarī mākslinieks Ansis Cīrulis uzzīmēja 18 lapas ar dažādu Latvijas novadu tērpu paraugiem, kuras tikai martā (LVVA 6479.f., 1.a., 64.l. 163.lp., 166.lp.) publicēja atklātņu veidā (att. Apģērbu paraugs. Latgale) un nosūtīja koriem. Septiņpadsmit šo zīmējumu oriģināli glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumā un publicēti Anetes Karlsones izdevumā “Dziesmusvētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā” (Karlsone, 2013, 69–85).
Līdzīgi kā pirms iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, arī šie tērpu varianti jau to tapšanas laikā māksliniekam Rihardam Zariņam šķita nepieņemami: “Man nupat bija izdevība ieskatīties 10 A. Cīruļa zīmējumos, kurus svētku rīkotāji taisās izlaist kā paraugus, un diemžēl jāsaka, ka tie nu būs atkal tāda pat nejēdzība, kā savā laikā Madernieka “tautas uzvalku” paraugi uz pēdējiem priekškara dziesmu svētkiem. Tāpat kā toreiz ir iztaisīts – citādi to nu nevar nosaukt – pilnīgs tautas uzvalka izķēmojums acumirklīgā ārzemes modes garā. Visiem apgabaliem paredzēti tagadējās ārzemju modes īsie bruncīši, apkārtas kautkādas zaļas un baltas lupatiņas mūsu skaisto un tik dekoratīvo villaiņu vietā, mūsu dažādo apgabalu sieviešu kreklu piedurkņu raksturīgā piegriezuma vietā – krekliņi pat ar piedurknēm, kas beidzas jau virspus elkoņa; dažādo apgabalu izrakstījumu raksturīgie plankumi pilnīgi ignorēti un to vietā kaut kādi reti un šķidri krustiņi utt.” (Latvis. 1926. Nr. 1288.)
Garāka diskusija presē šoreiz neizvērsās, lai gan R. Zariņa teiktais tika pamanīts: “Dziesmu svētku rīcības komitejas sēdē vakar kā pirmo nolasīja svētku tērpu komisijas ziņojumu. Zīmējumus izgatavojis mākslinieks Cīrulis un vēlāk saskaņā ar M. Siliņa aizrādījumiem pārlabojis. Komitejas loc. Ārgals lūdza svētku komiteju rēķināties ar “Latvī” izteiktām domām kostīmu jautājumā un atrada par nepieņemamu, kad zābaku paraugi izstrādāti ar augstiem papēžiem. Svētku komiteja uzdeva tērpu komisijai noskaidrot jautājumu ar māksliniekiem un panākt ar tiem vienošanos.” (Latvis. 1926. Nr. 1291.)
Jaunie ieteikumi turpināja būt moderni tērpi ar latviskām iezīmēm, lai gan šoreiz tajos līdzība ar etnogrāfisko materiālu saskatāma daudz vairāk nekā iepriekš. Līdzīgi kā visos svētkos līdz šim, tērpu gatavošana pēc Rīcības komitejas apstiprinātajiem paraugiem bija tikai vēlama, nevis vispārēji obligāta prasība. “Rīcības komiteja neceļ iebildumus pret to, ja kori pagatavo nacionalos apģērbus, pieskaņojot tos vietējai izteiksmei, bet izsaka vēlēšanos – ja vien iespējams – pagatavot pēc viņas piesūtītiem paraugu zīmējumiem.” (LVVA 6479.f., 1.a., 64.l. 166.lp.)
Tērpu ieteikumu īstenojumi
Pirmās jaunajiem ieteikumiem atbilstošus tautiskos tērpus pat vēl pirms šo ieteikumu plašākas publiskošanas izgatavoja Latvju Sieviešu nacionālās līgas dalībnieces. ( Atputa. 1926. nr.61. ;
Atputa. 1926. nr.80 )
Viņu priekšzīmei sekoja arī kori. Lai arī atklātnes ar tērpu zīmējumiem tika izsūtītas tikai marta otrajā pusē, kad līdz svētkiem bija palikuši tikai daži mēneši, VI Dziesmu svētkos jau redzams visai daudz tērpu, kas gatavoti atbilstoši šiem ieteikumiem (Atputa. 1926. Nr.87. 16.lpp. ; Atputa. 1926. Nr.87. 17.lpp. ; Atputa.1926.Nr.87-I un Atputa.1926.Nr.87-II Tomēr visvairāk 1926. gada ieteikumiem atbilstoši tērpi bija redzami nākamajos – VII – Dziesmu svētkos 1931. gadā. (att. VII Latvju vispārējie dziesmu svētki)
Līdzās modernizētajiem latviskajiem tērpiem VI Dziesmu svētkos varēja redzēt arī tradicionālo tautastērpu. Galvenokārt tie bija Dienvidkurzemes jeb Lejaskurzemes, Ventspils apkārtnes un Alsungas novada koru dalībnieki. (Atputa.1926.Nr.87-IV un Atputa.1926.Nr.87-V)
Ar 1926. gada tautisko tērpu zīmējumiem beidzas modernā latviskā tērpa kā oficiālā Dziesmu svētku dalībnieku ietērpa izveides mēģinājumi. Tomēr 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tapušie ieteikumi guva ļoti dzīvu atbalsi latviešu sabiedrībā. Tērpu darinātāji radoši apvienoja gan Jūlija Madernieka, gan Anša Cīruļa piedāvātās idejas latviskā tērpa modernizācijai un veidoja savus, izteikti individuālus tautiskos tērpus. (att. Lazdonas draudzes koris ar dziesmu karā izcīnīto I godalgu 9.dziesmu svētkos 1938.gada 16.jūnijā Rīgā); (att. 1926. gada ieteikumiem atbilstošs tautiskais tērps no Talsu muzeja krājuma)
Viņu priekšzīmei sekoja arī kori. Lai arī atklātnes ar tērpu zīmējumiem tika izsūtītas tikai marta otrajā pusē, kad līdz svētkiem bija palikuši tikai daži mēneši, VI Dziesmu svētkos jau redzams visai daudz tērpu, kas gatavoti atbilstoši šiem ieteikumiem (Atputa. 1926. Nr.87. 16.lpp. ; Atputa. 1926. Nr.87. 17.lpp. ; Atputa.1926.Nr.87-I un Atputa.1926.Nr.87-II Tomēr visvairāk 1926. gada ieteikumiem atbilstoši tērpi bija redzami nākamajos – VII – Dziesmu svētkos 1931. gadā. (att. VII Latvju vispārējie dziesmu svētki)
Līdzās modernizētajiem latviskajiem tērpiem VI Dziesmu svētkos varēja redzēt arī tradicionālo tautastērpu. Galvenokārt tie bija Dienvidkurzemes jeb Lejaskurzemes, Ventspils apkārtnes un Alsungas novada koru dalībnieki. (Atputa.1926.Nr.87-IV un Atputa.1926.Nr.87-V)
Ar 1926. gada tautisko tērpu zīmējumiem beidzas modernā latviskā tērpa kā oficiālā Dziesmu svētku dalībnieku ietērpa izveides mēģinājumi. Tomēr 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tapušie ieteikumi guva ļoti dzīvu atbalsi latviešu sabiedrībā. Tērpu darinātāji radoši apvienoja gan Jūlija Madernieka, gan Anša Cīruļa piedāvātās idejas latviskā tērpa modernizācijai un veidoja savus, izteikti individuālus tautiskos tērpus. (att. Lazdonas draudzes koris ar dziesmu karā izcīnīto I godalgu 9.dziesmu svētkos 1938.gada 16.jūnijā Rīgā); (att. 1926. gada ieteikumiem atbilstošs tautiskais tērps no Talsu muzeja krājuma)
Izmantotie avoti:
Publikācijas:
- Karlsone, A. (2013) Dziesmusvētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā. Rīga : Zinātne.
- [Anonīms] S. Dziesmu svētku rīcības komitejas sēdē. Latvis. 21.02.1926. Nr. 1291.
- Zariņš, R. Ko gatavo uz šā gada dziesmu svētkiem? Latvis. 17.01.1926. Nr. 1288.
- (LVVA 6479.f., 1.apr., 64.l., 75.lp.; 151.lp.; 164.lp.; 167.lp.; 182.lp.; 198.lp.; 202.lp.)
- (LVVA 6479.f.,1.a, 64.l., 75.lp.)
- (LVVA 6479.f., 1.a., 64.l., 182.lp.)
- (LVVA 6479.f., 1.apr., 64.l., 150.lp.)
- (LVVA 6479.f., 1.apr., 54.l., 230.lp.)
- (LVVA 6479.f., 1.a., 64.l. 163.lp., 166.lp.)
