Priekšvēsture
līdz 1888

Parādās pirmie mēģinājumi apģērbu izmantot kā vizuālu etniskās, nacionālās piederības izpausmi. Tomēr tie ir tikai atsevišķi gadījumi dažu koru priekšnesumos.

Līdz 1880. gadiem latviešu valkātais apģērbs bija sociālā stāvokļa un turības izpausme. Tas nebija veids, kā rādīt savu etnisko, nacionālo piederību. Ja arī zemnieku tradicionālais apģērbs tika saistīts ar konkrētu apvidu un latviešiem kā zemnieku kārtu, tam nebija vispārnacionāla rakstura.

Latviešu koru kustības pirmsākumos vispirms bija svarīgi latviski dziedāt latviešu dziesmas. Ārēji bija svarīgi līdzināties sabiedrības virsslānim – tērpties laikmetīgajai jeb tā saucamajai pilsētas modei atbilstošos tērpos. Abos pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos – 1873. un 1880. gadā – vēl nebija radusies nepieciešamība ar apģērba palīdzību rādīt savu piederību latviešu tautai. Ja nu vienīgi Tirzas koris atļāvās ierasties Rīgā uz Dziesmu svētkiem pašaustās pelēkās laucinieku drēbēs: “Ļoti patīkamu iespaidu uz klausītājiem padarīja Tirzas jauktais koris. .. Arī tanī ziņā bija šis koris ievērojams, ka visi viņa dziedātāji un dziedātājas bija tautiskā apģērbā ģērbušies, vienkārši un jauki, pašu austās drēbēs, bez visa lieka raibuma.” (Lautenbahs, 1880, 56. lpp.) Ar vārdu “tautiski” šeit domāts vienkāršajai tautai raksturīgs apģērbs, kas šūts no mājās austa auduma. Tas bija izaicinājums pilsētas publikai. Zemnieki un laucinieki skaitījās zemāks sabiedrības slānis, tāpēc, ja vien rocība to atļāva, goda reizēs arī viņi centās līdzināties turīgākajiem pilsoņiem. Tirzas jauktais koris atļāvās to apzināti pārkāpt un ar lepnumu rādīt savas laucinieku drānas, tādējādi radot aizsākumu latviskuma vizuālajai saistībai ar lauciniecisko.

Pirmais šobrīd zināmais gadījums, kad korim tika izgatavoti īpaši latviski tērpi, bija 1882. gadā. (att. Diriģents Jūlijs Purāts) Tie bija dziedātāju tērpi diriģenta Jūlija Pūrata izveidotajam korim, lai piedalītos Krievijas vispārīgajā amatniecību un mākslu izstādē Maskavā. Arī žurnālisti pievērsa sabiedrības uzmanību šo tērpu izskatam: “Tautiskais apģērbs priekš dziedātājiem ir pelēkas bikses un kamzoļi, ar platu atlokāmu apkakli un raibiem kaklautiem; priekš dāmām sarkani vai zili svārki, melna, baltām šņorēm savilkta korsete, balts priekšauts un puķu vaiņags galvā. (Balss. 1882. Nr. 32.)

Uz augšu