Dziesmu spēles "Tas vakars Piektdienā" videolentas pasūtinājuma veidlapa

Annotation: 11. Rietumu Krasta latviešu Dziesmu svētkos Losandželosā, 1989. gadā notikušās dziesmu spēles "Tas vakars Piektdienā" VHS videolentas pasūtinājuma veidlapa. Lapa roza krāsā, satur pasūtītājam aizpildāmus laukus.

Dziesmu sv. Gotlandē. Radioraidījums

Annotation: 1.Dziesmu svētki Gotlandē: zviedru radio raidījums [komentāri zviedru val.] 1979.g. -- 1.Jāņu vakars (Emilis Melngailis); 2.Dziedot dzimu, dziedot augu; 3.Kas tā tāda.. 4.Uti var hage [zviedru t.dz., tulk. latv.val.]; 5.Svešāi zemē; 6.Pūt, vējiņi; 7.Lauztās priedes; 8.Tev mūžam dzīvot, Latvija! -- 2.puse. Stāstījums par Baltijas valstīm (zviedru val.), t.sk. par baznīcām, Doma baznīcu-koncertzāli ar Valkera ērģelēm, interjera izmaiņām padomju laikā Domā, James Dalton spēle Rēgera mūziku. Par t.s. sociālistisko reālismu mūzikā, Paula Dambja mūziku; [kamerkoris Ave Sol]: "Ik vakara dziedāt gāju". Mariss Jansons kā Ļeņingradas orķ. diriģents; Orķestris spēlē kādu no J.S.Baha koncertiem ar Gidonu Krēmeru, stāstījums par G.Krēmeru, kurš spēlē Alfrēdu Šnitki, u.c. moderniem komp., t.sk. Arvo Perta "Tabula rasa" un padomju cenzūras aizliegumiem; saruna ar Janu Rētsu [runā igauņu val.]: par t.s. avangarda mūziku. Par mūzikas funkcijām padomju sabiedrībā: t.sk. "harmoniska cilvēka" audzināšanā (skan J.Rētsa klav. sekstets). J.Rētss: Igauņu mūz. ir nacionāla. Jautājums: no kurienes nāk ietekmes ig. mūzikā? J.Rētss: ig. klasiskā mūzika veidojusies Pēterburgas kons. 19.gs. sākumā, to var sajust arī šodienas mūzikā, bet šodien ietekmes ir globālas. Igaunija un Latvija - mazākās PSRS republikas, īpaši Latvijā Krievijas ietekme ir liela. Stāsts par 1979.g. Dziesmu svētkiem Gotlandē. K-187

Dziesmu Sv. Rīcības Komitejai, šeit.

Kalniņš, Alfrēds, 1879-1951

Dziesmu svētki "Rīgai – 800"

Grāvītis, Oļģerts, 1926-2015

Annotation: Latvijas Radio raidījumu cikla "Dziesmu svētku pakāpieni" 20. raidījums.