Dziesmu un Deju svētki

Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā un tajos piedalījās 1003 dziedātāji un 16 mūziķi. 1948. gadā dziesmai pievienojās deja. 145 gadu laikā kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem latviešu tautā ir iesakņojusies svētku tradīcija un izveidojusies Dziesmu svētku kustība. 2023. gadā Rīgā notiek jau XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kuros piedalās vairāk nekā 40 000 dalībnieku. To vidū ir gan kora dziedātāji un mūziķi, gan dejotāji, gan tautas lietišķās mākslas meistari un amatierteātru trupas.

Dziesmu un Deju svētki

Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki notika 1873. gadā un tajos piedalījās 1003 dziedātāji un 16 mūziķi. 1948. gadā dziesmai pievienojās deja. 145 gadu laikā kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem latviešu tautā ir iesakņojusies svētku tradīcija un izveidojusies Dziesmu svētku kustība. 2023. gadā Rīgā notiek jau XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kuros piedalās vairāk nekā 40 000 dalībnieku. To vidū ir gan kora dziedātāji un mūziķi, gan dejotāji, gan tautas lietišķās mākslas meistari un amatierteātru trupas.

Uz augšu

Dziesmu svētku mantojums

Dziesmu svētku mantojums

Dziesmu svētku krātuve ir digitālā kolekcija, kas veltīta Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku vēsturei un tradīcijām no to pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kolekcijā apkopotas vairāk nekā 6000 digitalizētas kultūras un atmiņas institūciju krājumu vienības – attēli, plakāti, fotogrāfijas, publikācijas, svētku organizācijas dokumenti, nošu izdevumi, skaņu ieraksti, virsdiriģentu un virsvadītāju atmiņu stāsti un citi materiāli.

Dziesmu svētku krātuve ir viena no Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas digitālajām kolekcijām. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu to izstrādājusi Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) – sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA), Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), Latvijas Radio, Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM), Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM), Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Etnogrāfisko materiālu krātuvi.

Kolekcijas saturu papildina materiāli no privātajām kolekcijām un arhīviem. Sirsnīgi pateicamies visiem Dziesmu un Deju svētku virsdiriģentiem un virsvadītājiem, kas dalījās savos atmiņu stāstos par pieredzi, veidojot Dziesmu un Deju svētkus, kā arī deva atļauju kolekcijā iekļaut materiālus no saviem privātajiem arhīviem. Sirsnīgi pateicamies Robertam Kulpem, kurš ļāva papildināt mūsu kolekciju ar viņa Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku nozīmīšu kolekcijas nozīmīšu fotogrāfijām. Pateicamies visiem fotogrāfiem un fotogrāfu mantiniekiem, kas deva atļauju kolekcijā izmantot savas fotogrāfijas. Īpašs paldies Gunāram Janaitim, Imantam Vilciņam, Leonam un Lidijai Baložiem, kā arī Borisam Koļesņikovam un Imantam Prēdelim, kas kolekciju papildināja ar fotogrāfijām no saviem arhīviem.

Vēlamies turpināt pilnveidot Dziesmu svētku krātuvi, tādēļ aicinām visus, kam ir unikāli materiāli par Dziesmu un Deju svētkiem, to veidošanu un tradīcijām gan Latvijā, gan ārzemēs, – ja vēlaties, lai šie materiāli tiktu iekļauti kolekcijā, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pastu dziesmusvetki@lnb.lv. Tālākai Dziesmu svētku krātuves attīstībai ļoti novērtēsim gan dāvinājumus, gan ziedojumus, kas mums palīdzēs bagātināt šīs kolekcijas saturu un padarīt to pieejamu plašai sabiedrībai.

Ja Dziesmu svētku krātuvē esat atpazinuši savu autordarbu un vēlaties, lai tiktu norādīts kā tā autors, ja vēlaties sniegt atļauju sava darba izmantošanai vai arī nevēlaties, lai Jūsu darbs tiktu izmantots šajā kolekcijā, lūdzu, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pastu dziesmusvetki@lnb.lv.

Autortiesības – Dziesmu svētku kolekcija ir no aizsargātiem un neaizsargātiem autoru darbiem, un kolekcijā ievietotā satura autortiesības pieder to autoriem vai tiesību turētājiem. Gadījumā, ja tiek izmantoti ar autortiesībām aizsargātie darbi no Dziesmu svētku kolekcijas, izmantotājam ir jāiegūst atļauja no konkrētā objekta autortiesību turētāja.  

Uz augšu

No Dikļiem līdz UNESCO

No Dikļiem līdz UNESCO

Latviešu dziedāšanas tradīcijai, daudzbalsībai, kā arī bagātīgajam repertuāram, kas savu spilgtāko izteiksmi guvis vispārējo dziesmu svētku formā, ir saknes, kas dziļi ietiecas tautas pagātnē un latviešu tradicionālajā kultūrā. 19. gadsimta otrajā pusē, transformējot jaunā formā Eiropā populāro baznīcas koru dziedāšanu, radās ļoti spēcīga dziedāšanas tradīcija. Šodien šī tradīcija ar savu vērienīgumu un dziļumu pārsteidz pasauli un 2003. gadā tā tika atzīta par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. 2008. gadā iekļauta Latvijas kultūras kanonā! 19. gadsimtā bija notikusi strauja latviešu tautas izglītības attīstība, kurā liels uzsvars bija likts arī uz dziedāšanas prasmju un muzicēšanas attīstību. Dziedāšanas tradīcijas caur augošo latviešu izglītības līmeni bija kļuvušas par latviešu izglītības un līdz ar to nacionālās pašapziņas stūrakmeni, bet koru un dziedāšanas biedrību attīstība – par nozīmīgu tautas kopības formu, kurā dzima un attīstījās sabiedrības vienotība un pašapziņa. Koru kultūrai paplašinoties, radās doma par apvienotu koru koncertiem, kas Latvijā pirmo reizi īstenojās novadu dziesmu dienās Dikļos 1864. gadā, pulcējot latviešu dziedātājus no apkārtējiem Vidzemes pagastiem. Šie svētki deva pirmo organizatorisko pieredzi un palīdzēja izkopt kolektīvo dziedāšanas māku, kas veidoja ceļu uz I Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kas 1873. gadā notika Rīgā, tādējādi noslēdzot latviešu koru kopdziedāšanas tradīcijas attīstības priekšvēsturi.

Turpmākajos gados šī tradīcija ir dziļi iesakņojusies Latvijas kultūrā un vēsturiski cieši savijusies ar visu Baltijas valstu likteņstāstiem, kas atspoguļojas gan svētku attīstības gaitā, gan dalībnieku pieredzes stāstos, gan svētku programmā un repertuārā. Zīmīgi, ka dziesmu svētku tradīciju nav izdevies pārtraukt vai apturēt nevienam no vēstures līkločiem, tā vienmēr turpinājusi pastāvēt, tikai vairojot svētku izpausmes formas, dalībnieku skaitu, dažādojot svētkos notiekošos pasākumus un iegūstot arvien lielāku simbolisku spēku gan svētku starplaikā, gan piecgades cikla kulminācijas brīžos. Visos Latvijas valstij un nācijai izšķirīgajos brīžos dziesmu svētku spēks ir spējis mūs vienot, attīrīt un stiprināt. Dziesmas ar tajās apslēpto, svešām varām tieši nenolasāmo spēka kodu ir bijušas iekļautas dziesmu svētku oficiālajā repertuārā padomju okupācijas laikā, tādējādi palīdzot sabiedrībā uzturēt kopību un saglabāt nacionālā mantojuma kodolu. Dziesmas deva spēku arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija devušies trimdā, – pa visu pasauli izkaisītie latvieši turpināja turēties kopā, saglabājot dziedāšanas tradīciju un organizējot dziesmu svētkus savās mītnes zemēs.

UNESCO izceļ un apbrīno ne tikai svētku norisi reizi piecos gados, bet arī grandiozo svētku radīšanas procesu, milzīgo, visaptverošo mērogu, mākslinieciski unikālo un savdabo raksturu, augstvērtīgās izpausmes formas, kā arī tradīcijas dziļumu un simbolisko spēku, kur klātesošs mēs esam ikviens!

Uz augšu

Dziesmu svētku ģeogrāfija

Kopš 1946. gada latviešu dziesmu svētku tradīcija kopā ar dziedošajiem latviešiem ir aizceļojusi uz dažādām pasaules malām. Dziesmu svētku tradīcija ir svinēta vairāk nekā 20 vietās Eiropā, 14 vietās Ziemeļamerikā un 8 vietās Austrālijā. Tā turpina pastāvēt un attīstīties, reizi piecos gados sanākot kopā Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos Latvijā.

Dziesmu svētku ģeogrāfija

Kopš 1946. gada latviešu dziesmu svētku tradīcija kopā ar dziedošajiem latviešiem ir aizceļojusi uz dažādām pasaules malām. Dziesmu svētku tradīcija ir svinēta vairāk nekā 20 vietās Eiropā, 14 vietās Ziemeļamerikā un 8 vietās Austrālijā. Tā turpina pastāvēt un attīstīties, reizi piecos gados sanākot kopā Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos Latvijā.

Uz augšu