VIII Vispārējie
latviešu Dziesmu
svētki
1933

Nosaukums

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik – Astotie vispārējie dziesmu svētki) notiek 1933. gadā Rīgā, Esplanādē, no 17. līdz 19. jūnijam. Tos rīko Latviešu Dziesmu svētku biedrība, priekšsēdētājs Jāzeps Vītols.

Svētku ieskaņā – gājiens. To ieskandina Vecrīgas baznīcu zvanu skaņas un pūtēju orķestri, bet Dziesmu svētku gājiena priekšgalā – krāšņā senlatviešu apģērbā tērpti jātnieki. Svētku atklāšanas dienā redzama tautas tērpu parāde. Iepriekšējo svētku pūliņi vainagojušies panākumiem – lielākā daļa koru ieradušies autentiskos sava novada tērpos. Labākie tērpi tiek godalgoti.

Kopkora repertuārā ir tikai latviešu komponistu darbi un puse repertuāra atvēlēta vēl neatskaņotiem darbiem. Debitē tādi komponisti kā Pēteris Barisons un Volfgangs Dārziņš. Pēdējo reizi kopkori diriģē J. Vītols. Šajā gadā komponists svin savu 70 gadu jubileju un turpmāk kā diriģents vairs neuzstājas. 18. jūnija kopkora koncertā ierodas nesen no ASV pārbraukušais Alfrēds Kalniņš. Dalībnieki spontāni sveic apjūsmoto komponistu ar tās dienas programmā neparedzēto “Latvju himnu”. Klausītāju un dziedātāju gaviles un ziedu klēpji nebeidzas, un komponists, paklausot ļaužu aicinājumam, nodiriģē “Latvju himnas” atkārtojumu.

Koru kari nenotiek, bet tā vietā tiek godalgoti labākie tautas tērpi. Līdzās muzikālajiem sarīkojumiem Dailes teātrī noorganizēta Rakstnieku diena, bet Esplanādē apskatāma brīvdabas izrāde – Jāņa Akuratera “Viesturs”.

VIII Dziesmu svētku norise fragmentāri iemūžināta arī kino hronikā (lentes bez skaņas), dažādos rakursos rādot atsevišķu dziedātāju krāšņos tautas tērpus un koru kopskatus.

Aizvērt

Virsdiriģenti

Uz augšu

Svētku programmas

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Kas tie tādi, kas dziedāja Dāvids Cimze (1822-1872) Tautasdziesma
Balta puķe Jānis Neilands (1831-1900) Tautasdziesma
Latviski lai atskan dziesmas! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Lapas Mārtiņs
Rīga dimd Jānis Cimze (1814-1881) Tautasdziesma
Teci, teci, kumeliņi Oskars Šepskis (1850-1915) Tautas dziesma
Strauja upe/ Strauja, strauja upe tecēj' Vīgneru Ernests (1850-1933) Tautasdziesma
Kur tu augi, daiļa meita Straumes Jānis (1861-1929) Tautasdziesma
Bērzs tīrelī Jāzeps Vītols (1863-1948) Vensku Edvarda atdzejojums
Dievs, dod mūsu tēvu zemei Jurjānu Andrejs (1856-1922) Jurjānu Andrejs
Dieva lūgums Jāzeps Vītols (1863-1948) Augusts Kažoks
Stādīju ieviņu Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Tautiešami roku devu Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Imanta Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Andrejs Pumpurs
Dievs, svētī Latviju! Baumaņu Kārlis (1835-1905) Baumaņu Kārlis
Ak, Jeruzaleme, mosties! Jurjānu Andrejs (1856-1922) Korālis
Gaismas pils Jāzeps Vītols (1863-1948) Auseklis
Birztaliņa Jānis Zālītis (1884-1943) Kārlis Jekabsons
Bārenītes slavināšana Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesma
Latvju himna Alfrēds Kalniņš (1879-1951) Vilis Plūdonis
Beverīnas dziedonis Jāzeps Vītols (1863-1948) Auseklis
Sapņu tālumā Emīls Dārziņš (1875-1910) Aspazija
Pūt, vējiņi Jurjānu Andrejs (1856-1922) Tautasdziesma
Kā gulbji [balti padebeši iet] Kārlis Kažociņš (1886-1920) Eduards Veidenbaums
Jāņuvakars Emilis Melngailis (1874-1954) Tautasdziesmas vārdi
Aiz upītes meitas dzied Ādolfs Ābele (1889-1967) Tautasdziesma
Uz augšu Jurjānu Andrejs (1856-1922) Jānis Poruks
Pirmo dziesmu svētku piemiņai Emilis Melngailis (1874-1954) Emilis Melngailis
Varoņu dziesma Jānis Zālītis (1884-1943) Antons Austriņš
Dziesmas lielas lidotājas Pēteris Barisons (1904-1947) Jānis Akuraters
Saki jel, saulīte Emilis Melngailis (1874-1954) Mārtiņš Siliņš
Birzēm rotāts Gaiziņš Volfgangs Dārziņš (1906-1962) Kārlis Jēkabsons
Pavasara dziesma/ Ej projāme, ledutiņ Jēkabs Poruks (1895-1963) Tautasdziesmas vārdi
Trīs māsiņas/ Trīs māsiņas mežā gāja Volfgangs Dārziņš (1906-1962) Tautasdziesma
Švāģera meitiņa Volfgangs Dārziņš (1906-1962) Tautasdziesma
Kurš putniņš dzied tik koši? Jānis Kalniņš (1904-2000) Tautasdziesma
Es maza meitiņa Volfgangs Dārziņš (1906-1962) Tautasdziesma
Man sajāja trīs tautieši Valdemārs Ozoliņš (1896-1973) Lietuviešu tautasdziesmas vārdi (atdz. Vilis Plūdonis)
Kur, puisīti, tu tecēji Marģers Zariņš (1910-1993) Tautasdziesma
Lūk, roze zied!/ Līgaviņa, kā rozīte Jurjānu Andrejs (1856-1922) Ansis Līventāls

Dziesmas nosaukums
Komponists / Apdares autors
Teksts
Uz augšu

VIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku gājiens (1933)

17. jūnijs

No Andreja Pumpura ielas līdz Esplanādei

“Svētku gājiens, ko vadīja fiziskās audzināšanas inspektors Voldemārs Cekuls, sākās 17. jūnijā plkst. 16.00. Gājiena laikā pāris reizes uzsmidzināja lietus, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, laiks šoreiz visumā bija labvēlīgs. Gājienu ievadīja senlatvju jātnieki, kam sekoja svētku rīkotāji, virsdiriģenti un kaimiņvalstu kori, pēc kam nāca Vidzemes, Latgales, Rīgas, Kurzemes un Zemgales kori.

Pirmos atsaucīgākos aplausus izpelnījās valmierietes, bet ne mazāku sajūsmu skatītāji veltīja valcenietēm, dzērbenietēm, smiltenietēm, limbažniecēm, tāpat Latgales un Rīgas koriem. Pēdējie pārsteidza skatītājus ar lielo tērpu dažādību, īpatnajām galvas segām un krāšņajām rotām, tā apliecinot, ka tautas tērpu renesanse beidzot bija skārusi arī Rīgu. Visaugstāk sajūsmas vilnis tomēr uzsitās, parādoties lejaskurzemnieču košajiem tērpiem, kuru vidū daži bija jau tik seni, ka tika valkāti vairs vienīgi lielāko svinību reizēs.”

(Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965. 420. lpp.)

(Latviešu dziesmu svētku vēsture, 1864–1940. 1965.)

Uz augšu

Digitalizētie resursi

Uz augšu
Uz augšu
Uz augšu
Uz augšu
1802 Kauguru nemieri
1914 I Pasaules kara sākums
1918 I Pasaules kara beigas
1931 VII Vispārējie latvieši Dziesmu svētki
1933 VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1934 Kārļa Ulmana valsts apvērsums
1938 IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki
1939 1939
1940 1940
1941 1941
Uz augšu