No 1944. gadā vēl dzīvajiem vispārējos dziesmu svētkos pārstāvētajiem 20 skaņražiem trimdā 1945. gadā bija puse: Ādolfs Ābele, Jānis Cīrulis, Volfgangs Dārziņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Harijs Ore, Valdemārs Ozoliņš, Jēkabs Poruks un Jāzeps Vītols. Kopā ar viņiem dzimteni atstāja arī Viktors Baštiks, Haralds Berino, Ērika Freimane, Tikla Ilstere, Alberts Jērums, Arnolds Kalnājs, Kārlis Lietiņš, Voldemārs Linde, Helmers Pavasars, Bruno Skulte, Leonīds Slaucītājs, Eduards Šēnfelds un Latvijā mūzikas studijas sākušais Tālivaldis Ķeniņš. Trimdinieku saimei piebiedrojās Zviedrijā patvērumu atradušais dziesmu svētku virsdiriģents Teodors Reiters, savukārt Argentīnā – radiofona diriģents Oļģerts Bištēviņš.

Tas, ka vienkopus pulcējās tik daudz mūziķu, deva iespēju attīstīties mūzikas dzīvei, tajā skaitā straujam koru uzplaukumam. Savukārt koru uzplaukums deva iespēju realizēt līdzpaņemtās atmiņas par brīvās Latvijas Dziesmu svētkiem.

“Cel mani, dziesma, cel aizmūžiem pāri, –
Tālu aiz jūrām dus dzintaru krasts.
Cel mani, dziesma, cel gadsimtiem pāri,
Kāpās, kur viršu zilganums vāri

Plīvo, svešumā neatrasts.”

(No Jāņa Kalniņa kantātes "Cel mani, dziesma". Teksts: Ingrīda Vīksna)

Uz augšu

Dziesmu dienas Vācijā, pārvietoto personu nometnēs. Pirmie dziesmu svētki Eslingenē