No 1944. gadā vēl dzīvajiem vispārējos dziesmu svētkos pārstāvētajiem 20 skaņražiem trimdā 1945. gadā bija puse: Ādolfs Ābele, Jānis Cīrulis, Volfgangs Dārziņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Harijs Ore, Valdemārs Ozoliņš, Jēkabs Poruks un Jāzeps Vītols. Kopā ar viņiem dzimteni atstāja arī Viktors Baštiks, Haralds Berino, Ērika Freimane, Tikla Ilstere, Alberts Jērums, Arnolds Kalnājs, Kārlis Lietiņš, Voldemārs Linde, Helmers Pavasars, Bruno Skulte, Leonīds Slaucītājs, Eduards Šēnfelds un Latvijā mūzikas studijas sākušais Tālivaldis Ķeniņš. Trimdinieku saimei piebiedrojās Zviedrijā patvērumu atradušais dziesmu svētku virsdiriģents Teodors Reiters, savukārt Argentīnā – radiofona diriģents Oļģerts Bištēviņš.

Tas, ka vienkopus pulcējās tik daudz mūziķu, deva iespēju attīstīties mūzikas dzīvei, tajā skaitā straujam koru uzplaukumam. Savukārt koru uzplaukums deva iespēju realizēt līdzpaņemtās atmiņas par brīvās Latvijas Dziesmu svētkiem.

“Cel mani, dziesma, cel aizmūžiem pāri, –
Tālu aiz jūrām dus dzintaru krasts.
Cel mani, dziesma, cel gadsimtiem pāri,
Kāpās, kur viršu zilganums vāri

Plīvo, svešumā neatrasts.”

(No Jāņa Kalniņa kantātes "Cel mani, dziesma". Teksts: Ingrīda Vīksna)

Uz augšu

Dziesmu dienas Vācijā, pārvietoto personu nometnēs. Pirmie dziesmu svētki Eslingenē

Franku novada latviešu 1. dziesmu diena Fišbahā 1946. gada 28.–30. jūnijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis.

Galvenais koru koncerts notika īpaši celtā estrādē Fišbahas nometnes priedulājā. Tajā piedalījās 650 dziedātāju, to noklausījās 5000 viesu. Koru gājiens šajos svētkos ir bijis īpaši nozīmīgs: “Jo neaizmirstams kļuva pirmais šāds gājiens trimdā cauri Fišbahai. Lai gan zem kājām šoreiz bija svešas zemes smiltis, svelmainajā Dienvidvācijas saulē un vējā plīvojošie nacionālie karogi, visās iespējamās krāsās mirdzošie tautas tērpi un dziedātāju lepni paceltās galvas rādīja, ka liktenim pamestie trimdinieki joprojām acu priekšā tur mūžīgās Latvijas tēlu un ka to tiem nespēs atņemt nedz ienaidnieki, nedz skauģi.” (Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētki trimdā. 1968. 30. lpp.) Galvenās norises: Mercfeldas latviešu nometnes sagatavotā teātra izrāde “Ķīnas vāze” (Mārtiņš Zīverts) un Fišbahas latviešu nometnes sagatavotā teātra izrāde “Ļaunais gars” (Rūdolfs Blaumanis), latviešu literatūras stunda, lietišķās mākslas izstāde, sporta priekšnesumi. “Latvieša dabā nav reibt līdz aizmirstībai raibā karnevālā, sajūsmināties milzu arēnās par vēršu cīņām un boksa sacīkstēm, bet vasarā ik Latvijas novadā birztalās šalca dziesmas, un latvietis klausījās šīs šalkšanas burvībā. Dziesmā viņš paņēma šo šalkoņu svešumā līdz savā sirdī. Pēc diviem trimdas gadiem šis ir pirmais mēģinājums miniatūrā sasaukties latviešiem viena novada robežās un kā mazā ilūzijā vienu dienu justies ne bezpersoniskiem, bet tautai ar savu personisko stāju, tradīcijām un vērtībām.” (Poruks, Jēkabs. Franku novada latviešu dziesmu diena Fišbachā pie Nirnbergas 1946. gada 28.–30. jūnijā. 1946. 3.–4. lpp.)

Franku novada latviešu 2. dziesmu diena Baireitā 1946. gada 7. jūlijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Galvenais koncerts notika Vāgnera (Baireitas) festivāla ēkā (Richard Wagner Festspielhaus). Tajā piedalījās 400 dziedātāju, bet to noklausījās ap 1500 viesu.

Franku novada latviešu 3. dziesmu diena Ansbahā 1946. gada 20.–21. jūlijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Ansbahas latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ludvigs Rozentāls, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Romaševskis. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru vadītāja Ansbahas dziesmu dienā vēl diriģēja Velta Freivalde.

Galvenais koru koncerts notika brīvā dabā Pils parkā. Tajā piedalījās 600 dalībnieku, to noklausījās 5000 viesu. Kopkoru koncertu ievadīja gājiens, kas sākās vietējā latviešu nometnē Hindenburga kazarmās.

Galvenās norises: lietišķās mākslas, etnogrāfijas un gleznu izstāde, garīgās mūzikas koncerts, izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis), sporta sacensības.

Franku novada latviešu 4. dziesmu diena Eihštetē 1946. gada 4. augustā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Eihštetes latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ludvigs Rozentāls, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Romaševskis. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru vadītājs Eihštetē vēl diriģēja Jānis Puisēns.

Galvenajā koncertā piedalījās 700 dziedātāju, to noklausījās 7000 viesu. Kopkoru koncertu ievadīja gājiens. Galvenās norises: kvarteta “Dzimtene” koncerts, izrāde “Nebrauc tik dikti” (Jānis Lejiņš), sporta spēles.

Franku novada latviešu 5. dziesmu diena Augsburgā 1946. gada 24.–25. augustā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Augsburgas latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Oto Krolls, priekšsēdētāja biedri – Ž. Upīte, A. Šrāders. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru diriģenti Augsburgā vēl diriģēja Jānis Grebežs, Hansis Lespa un Alberts Linde.

Galvenais koru koncerts notika uz Augsburgas vecās pils brīvdabas skatuves (Freilichtspiel am Roten Tor). Tajā piedalījās 500 dziedātāju, to noklausījās 4000 viesu.

Galvenās norises: Baltijas pūtēju orķestra koncerts, izrāde “Labāki cilvēki” (Anšlavs Eglītis), Latviešu tautas augstskolas izstāde, sporta priekšnesumi un sporta spēles.

Elbas novada latviešu dziesmu diena Gēsthahtā pie Hamburgas 1946. gada 30. jūnijā

Rīcības komiteju veidoja Saules nometne ar komandantu Nikolaju Ošiņu. Svētku virsdiriģenti: Eduards Ramats, Daumants Vītols un Roberts Zuika. Galvenajā koru koncertā piedalījās 300 dziedātāju, to noklausījās 5000 viesu. Kopkora koncertu ievadīja dalībnieku gājiens. Šajās dziesmu dienās notika arī Saules nometnes latviešu gada darbu skate.

Lielhesenes apgabala latviešu dziesmu diena Hānavā pie Maincas (Hānavas novada latviešu dziesmu diena) 1946. gada 27. oktobrī

Hānavas dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdētājs bija A. Ogriņš. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis, Pauls Kunstmanis un Meta Krišjāne-Vīgnere. Galvenajā koru koncertā piedalījās 360 dziedātāju, savukārt koncertu noklausījās 2500 viesu. Šajos svētkos notika arī atsevišķs garīgās mūzikas koncerts un izstāde, kurā piedalījās ap 60 gleznotāju un daiļamatnieku.

Eslingenes Dziesmu svētki 1947. gada 23.–25. maijā

Eslingene jau no trimdas pirmsākumiem ir bijusi viens no aktīvākajiem latviešu kultūras centriem. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Labsvīrs. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Jānis Austrums, Pēteris Banders, Jānis Dūmiņš, Haralds Lindemanis. Noslēguma koncerts notika sporta laukumā Nekaras krastā, par estrādi izmantojot skatītāju tribīni. Galvenajā koru koncertā piedalījās 1000 dziedātāju. Noslēguma koncerts iesākās ar gājienu no tautas skolas. Galvenās norises: dubultkvarteta “Tēvija” koncerts, mākslinieku apvienības, daiļamatnieku apvienības, amatnieku biedrības un mājturības sekcijas izstāde, simfoniskais koncerts, rakstnieku rīts, Eslingenes latviešu teātra izrāde “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts).

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Bavārijas apgabalā, Fišbahā pie Nirnbergas, 1948. gada 25.–28. jūnijā

Atceres dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Ādolfs Ābele, Arnolds Kalnājs, Pēteris Banders. Galvenais koru koncerts notika speciāli celtā dziedātāju tribīnē. Tajā piedalījās 680 dziedātāju, to noklausījās 5000–6000 viesu.

Pirms atceres dziesmu svētkiem, šī paša gada februārī Bavārijas apgabala latviešu komiteja bija izsludinājusi komponistu sacensības kordziesmā. Trimdā šādas sacensības notika pirmo reizi – piedalījās 12 autori ar 42 darbiem. I godalgu piešķīra Jānim Kalniņam par jauktā kora dziesmu “Pirmā nakts” (teksta aut. Zinaīda Lazda) un vīru kora dziesmu “Pavasara dienas” (teksta aut. Jānis Rainis). II godalgu piešķīra Jānim Norvilim par jauktā kora dziesmu “Laiks” (teksta aut. Kārlis Skalbe) un III godalgu – Viktoram Baštikam par vīru kora dziesmu “Kā sniegi” (teksta aut. Jānis Jaunsudrabiņš). Kopumā tika godalgotas 14 dziesmas, kuras tika iespiestas krājumā “Četrpadsmit dziesmas”.

Galvenās norises: 25. jūnijā notika Jāzepa Vītola skaņdarbu stunda Valkas nometnes teātrī, godinot komponista mūža devumu latviešu mūzikas attīstībā (Jāzeps Vītols mūžībā aizgāja 1948. gada 24. aprīlī); Fišbahas, Vircburgas un Augsburgas teātra izrādes: “Vecais pilskungs” (Elīna Zālīte un Augusts Deglavs), “Ozolnieka meita” (Minna Dišlere), “Vilks Rīgā” (Teodors Zeltiņš), “Meitene ar raksturu” (Ģirts Salnais), “Kāds, kura nav” (Mārtiņš Zīverts); rakstnieku pēcpusdiena; tēlotāja mākslas izstāde un daiļamatnieku darbu skate; vairākas reizes tika demonstrēta bēgļu filma “Kas mēs esam”; futbola sacīkstes un sargu rotas “Viesturs” svētku parāde; tautas tērpu godalgošana.

Atceres dziesmu svētku centrālā prezidija priekšsēdis Jēkabs Poruks teicis: “Bet šo dienu mēs nevaram nesvinēt, izmantodami dziesmu svētku 75 gadu atceres datumu kā simbolu. Šos svētkus esam parādā savai cilvēcīgajai pašcieņai brīdī, kas tai spītē visskaudrāk. Šajā dienā gribam sasaukties savā aizmūžu sirmajā asiņu balsī, latviskajā dziesmā, kas sauc caur gadu simteņiem: stāvi un izturi, paliec, kas esi, tad uzvarēsi. Tā nav domāta ārienei, jo zinām, cik maz nozīmē tādas demonstrācijas. Kaut šī diena kļūtu mums pašiem par robežu, par iekšējas atdzimšanas slieksni, kaut modinātu tā nevien pagātnes atmiņas, bet patiesas cilvēcības spēkus jaunai dzīvei. Ja vecākajai paaudzei to nebūtu lemts pieredzēt, tad lai vismaz tai piekrīt nesavtīgā laime būt kā sēklai, kas krīt zemē, ziedodamās jaunajai audzei. Šī audze uzcels mūsu zemi un valsti, un šajā svētajā pārliecībā sakām: Dievs, svētī Latviju!” (Bērzkalns, Valentīns. Pirmo latviešu vispārējo dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Bavārijas apgabalā Fišbachas latviešu nometnē pie Nirnbergas 1948. gada 27. jūnijā. 1948. 5. lpp.)

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Vācijas ziemeļu apgabalā, Lībekā, 1948. gada

24.–25. jūlijā Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jānis Rudzītis. Virsdiriģenti: Helmers Pavasars, Eduards Ramats, Roberts Zuika.

Galvenais koru koncerts notika Mēzenes nometnes sporta hallē. Tajā piedalījās 400 dziedātāju, to noklausījās 2000 viesu. Galvenās norises: Lībekas latviešu teātrī notika komponista Jāzepa Vītola 85. dzimšanas dienai veltīts koncerts (Jāzeps Vītols mūžībā aizgāja Lībekā 1948. gada 24. aprīlī); teātra izrāde “Brīnumzālīte” (Rūdolfs Blaumanis).

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu diena Glāzenbahā, Austrijā, 1948. gada 11. jūlijā

1948. gadā Austrijā bija palikuši tikai 2000 latviešu. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – O. Siktārs. Piedalījās 2 kori, kurus vadīja diriģenti A. Vasariņš un O. Liepa.

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atceres sarīkojums Hānavā 1948. gada 17. septembrī

Pasākumā piedalījās 4 kori, kurus vadīja diriģenti Ernests Brusubārdis, Juris Dzeguze, Tikla Ilstere un Meta Muižarāja-Vīgnere.

I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atceres sarīkojums Rotveilā 1948. gada 7. novembrī

Virsdiriģenti: Jānis Austrums, Jānis Dūmiņš, Tikla Ilstere. Galvenajā koncertā piedalījās 150 dziedātāju, to noklausījās 500 viesu.

Šo svētku laikā notika arī rakstnieku stunda un vietējā teātra iestudējums “Jaunsaimnieka līgava” (Evelīna Grāmatniece (Sibilla)).

I Vācijas latviešu dziesmu dienas Štutgartē 1976. gada 24.-26. septembrī

Dziesmu dienu galvenais organizators - mācītājs Elmārs Ernests Rozītis, muzikālās daļas vadītājs - komponists Longīns Apkalns. Galvenās norises vietas – Štutgartes “Hospitalhof” Lielā zāle un baznīca Stiftskirche.

Galvenās norises - Apvienoto koru koncerts, Folkloras vakars, Jaunatnes dziesmu un deju koncerts, ekumēniskais dievkalpojums un svētku balle.

The Folklore Evening gathered about 600 listeners, the joint concert about 800 listeners, but about 500 participants rejoiced at the closing ball. The festival was attended by choirs from the German cities of Frankfurt, Hamburg, Hanover, Cologne, Memmingen, Münster, Oldenburg, as well as participants from Australia.

Folkloras vakars pulcēja ap 600 klausītāju, kopkoncerts ap 800 klausītāju, bet noslēguma ballē līksmojās ap 500 dalībnieku. Svētkos piedalījās kori no Vācijas pilsētām Frankfurtes, Hamburgas, Hanoveras, Ķelnes, Memingenas, Minsteres, Oldenburgas, kā arī dalībnieki no Austrālijas. Svētku pacilājošo noskaņu atspoguļo izdevums Latvija nr. 36 (02.10.1976): Dievkalpojumam pacēlumu deva ekumeniskais spēks, solo un kora dziedājums. Kopkoncertā “Latvija” valsts himna skanēja kā tai jāskan, pats koncerts noslēdzās ar Alfrēda Kalniņa Mēs gribam būt kungi. Un ballē improvizētam mēģinājumam pēkšņi cēlās svētku drānās tērptās dāmas un kungi, lai dziedātu — Gaismas pili!

II Vācijas latviešu dziesmu dienas Minhenē 1981. gada 5.-7. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis P. Biezais. Galvenās norises vietas – Minhenes Mākslinieku māja un Sv. Mateja baznīca.

Galvenās norises – Rakstnieku cēliens, R. Blaumaņa lugas “Zagļi” iestudējums, jaunatnes koncerts “Raibais vakars”, svētku dievkalpojums, Kopkoru koncerts, G. Graudiņa Latviešu kultūrvēsturisko objektu izstāde, A. Spurdziņa fotogrāfiju izstāde, noslēguma balle.

Kopkoru koncerts noritēja virsdiriģentu M. Opeskina, Z. Āboliņa, M. Zandberga un M. Dreimaņa vadībā, piedaloties 120 dziedātājiem no Vācijas pilsētām Minhenes, Hamburgas, Hanoveras, Ķelnes, Minsteres, Oldenburgas, kā arī viesiem no Londonas. Pasākumos kopumā piedalījās 650 dalībnieki, tos apmeklēja pusotrs tūkstotis cilvēku.

Eslingenes Dziesmu svētku 70 gadu atcere 2017. gada 16.–18. jūnijā

Atceres pasākuma galvenā koordinatore – Laura Putāne, koordinatores asistente – Karīna Cīglere. Plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenes pilsētas iedzīvotāji un tās viesi tāpat kā pirms 70 gadiem varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību – dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus. Pirms svētku atklāšanas koncerta notika svētku gājiens, kas, plīvojot Latvijas karogiem un skanot dziesmām, vijās caur Eslingenes ielām, kurās savulaik dzīvojuši un strādājuši latvieši. Svētku gājiens noslēdzās pilsētas tirgus laukumā.

Galvenās norises: Gaujienas radošās grupas uzvedums “Tikšanās ar Jāzepu Vītolu”; deju kolektīvu uzstāšanās dažādās pilsētas vietās; koru kopkoncerts; deju lieluzvedums; Ligitas Kovtunas grāmatas “Atmiņas par Eslingenu” atklāšana; svētku balli spēlēja grupa “Dzelzs Vilks”, “Liepupes vīru ansamblis” un Londonas latviešu grupa “Austrumkalns”; skatītājus priecēja latviešu folkloras kopas gan no Latvijas, gan citām valstīm, kā arī uz kopīgu koncertu aicināja vīru kori “Dziedonis” un “Gaudeamus”; koncerta izskaņā, pie klavierēm esot komponistam Mārtiņam Braunam, kori un skatītāji vēlreiz vienojās aizkustinošā “Saule, Pērkons, Daugava” dziedājumā. Tāpat svētku programmā, satiekot režisori, varēja noskatīties Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Dieva putniņi” seansu; darbojās latviešu amatnieku darinājumu tirdziņš un vakaros uz kopā būšanu aicināja īpašais svētku krodziņš “Rīgas Runcis”. Eslingenes pilsētas muzejā bija skatāma izstāde “Latvieši Eslingenā 1947” par latviešu dzīvi šajā pilsētā 20. gadsimta 40. gados. Izstāde tapusi, izmantojot Latvijas Nacionālā arhīva materiālus. Svētku kulminācija – mūzikla, trimdas latviešu stāsta “Eslingena” izrāde, kuru vairāk nekā deviņu mēnešu ilgumā režisora Jāņa Mūrnieka vadībā gatavoja 60 latvieši no septiņām valstīm. Mūzikla ievadvārdus teica mūzikas autore, ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, bet pirms izrādes vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzāle godināja “Eslingenas” idejas autora Alberta Legzdiņa piemiņu.

Avots: Ar vērienīgu programmu Vācijā izskanējuši latviešu dziesmu un deju svētki “Eslingenas Dziesmu svētkiem 70”. Eslingenas radošā komanda. 2017–2018. https://www.esslingen2017.de

Līdz ar Rietumu Sabiedroto ienākšanu Vācijā latviešu bēgļu nometnēs atplauka līdz tam apslāpētā kultūras un sabiedriskā rosība. Vairs nebija to, kam katra brīva doma un vārds bija neiedomājams noziegums. Latvietis iespēju robežās atkal varēja brīvi domāt, runāt un veidot savu dzīvi.

Sāka veidoties dažādi kultūras pasākumi. Daudzās nometnēs nodibinājās kori vai ansambļi. Jau 1945. gada 18. novembrī Rietumvācijā nebija gandrīz neviena latviešu centra, kur neskanētu latviešu dziesma.

Pirmās trimdas dziesmu dienas notika angļu, amerikāņu un franču okupētajās zonās Vācijā 1946. gadā. Šīs dziesmu dienas pēc reģioniem var dalīt trīs grupās – Franku novada latviešu dziesmu dienas, Elbas novada latviešu dziesmu diena un Lielhesenes apgabala dziesmu diena. Tām sekoja Eslingenes Dziesmu svētki un I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku atceres pasākumi dažādās pilsētās. Kopumā Vācijā trīs pēckara gados (1946–1948) notikuši aptuveni 13 latviešu kopkoru sarīkojumi. Lalitas Muižnieces atmiņas par pirmajiem trimdas dziesmu svētkiem Fišbahā: “Nu, ko tais nometnēs? Ko darīt neko daudz nebija. Nebija darba [bēgļiem nebija regulāri jāstrādā, vien jāpalīdz nometnes virtuvē, uzkopšanas darbos u. tml.], un cilvēkiem bija gan laiks, gan vēlēšanās nodarboties ar kultūru, dziedāt un spēlēt. Spēlēt teātrī. Ar rokdarbiem darboties. Visās nometnēs bija daiļamatniecības pulciņi, grupas, apmācības. Un skolas nodibināja tūliņ visur, tā kā bērni nedabūja slinkot.” (Dziesma. Svētki. Dzīve. Stāsti par latviešu dziesmu svētkiem ārzemēs. “Latvieši pasaulē” muzejs un pētniecības centrs, 2015. 55. lpp.)

Vācijas reģionā pēdējais sarīkojums notika 2017. gadā, kad Eslingenē ar vērienīgu pasākumu atzīmēja Eslingenes Dziesmu svētku 70 gadu atceri.

Anglijas latviešu dziesmu dienas

I Anglijas latviešu dziesmu dienas Londonā 1949. gada 17.–19. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, priekšsēdis – Alberts Jērums. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Viktors Baštiks un Daumants Vītols.

Galvenais koru koncerts notika Kingsveja zālē. Kopkorī bija 400 dziedātāju, savukārt klausītāju rindās – 2000 viesu.

Galvenās norises: Jāzepa Vītola darbu vakars Čelsejas zālē; Bredfordas dramatiskās kopas sagatavotā komēdija “Bīstamais vecums” (Elīna Zālīte); filmas “Kas mēs esam” seansi.

Latvijas sūtnis un rīcības komitejas goda priekšsēdis Kārlis Zariņš: “Latviešu tautas sensenā un visstiprākā tradīcija ir allaž bijusi dziesma. “Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju” ir mums jau no bērnu dienām pazīstams teiciens, un tas tiešām arī ir patiess. Latvieši savus priekus un savas bēdas ir izteikuši dziesmā. Arī tagad, trimdā dzīvojot, mēs neaizmirstam šo tradīciju un pulcējamies vienotā dziesmu saimē, lai ar latviskām dziesmām cits citu sauktu uz dzimteni – uz Brīvo Latviju.” (Latviešu dziesmu dienas Anglijā: 1949, Londonā, 17., 18., 19. jūn., Līdsā, 23., 24. jūl. 1949. 3. lpp.)

Londonas dziesmu dienām šī paša gada 23.–24. jūlijā Līdsā notika atskaņu koncerts. Pamatojums bija tāds, ka Londona Vidusanglijas un Ziemeļanglijas latviešiem ir bijusi pārāk tālu. Šīs dziesmu dienas sauc par I Anglijas latviešu dziesmu dienu atkārtojumu. Šajos svētkos piedalījās tie paši dalībnieki ar tādu pašu programmu kā Londonā. Galvenais koru koncerts notika Līdsas pilsētas namā, to noklausījās 2000 viesu. Dziesmu dienu laikā tika izrādīta Bredfordas dramatiskās kopas sagatavotā izrāde “Zagļi” (Rūdolfs Blaumanis).

II Anglijas latviešu dziesmu dienas Lesterā 1950. gada 17.–18. jūnijā

Dziesmu dienu rīcības komitejas goda priekšsēdis – Kārlis Zariņš, komitejas prezidija priekšsēde – Ērika Sarkanbārde. Virsdiriģenti: Alberts Jērums, Viktors Baštiks, Daumants Vītols un Alma Skudra-Kārkliņa.

Lestera ir bijusi ģeogrāfiski izdevīga visiem Anglijā dzīvojošiem latviešiem, jo tā atrodas pa vidu starp Londonu un Līdsu. Galvenais koru koncerts notika Demontforta aulā, tajā piedalījās 400 dziedātāju.

Galvenās norises: baleta pēcpusdiena; jaundarbu koncerts un latviešu mūzikas koncerts, kura noslēgumā piedalās Lesteras tautas deju kopa.

Latvju sūtnis un rīcības komitejas goda priekšsēdis Kārlis Zariņš ir uzrunājis Anglijas latviešu aktīvistus ar šādu uzrunu: “Mīļš sveiciens dziesmotai saimei, kā tiem, kas ritinās vaļā mūsu košo dziesmu kamolu, tā arī tiem, kas no visām Britānijas malām Leičesterā sabraukuši, atritinātos pavedienus uztvers un atkal satīs kamolā, ko sirdīs paglabāt. Tā no paaudzes uz paaudzi ritinādamies, šis latvju dziesmu kamols ir bijusi tā dzīvā saite, kas mūs sasējusi vienā vienotā ģimenē. Dziesma ir bijusi latvju tautas uzticamais pavadonis, kā baltās, tā nebaltās dienās. Tagad jau desmito gadu mēs staigājam trimdas nelīdzenos ceļus. Daudz esam zaudējuši, tik savu latvisko sirdi un dziesmu nē.” (Anglijas latviešu dziesmu dienu rīcības komiteja. Anglijas latviešu dziesmu dienas:1950. g. 17.–18. jūn. Lesterā. 1950.)

Lesteras dziesmu dienām šī paša gada 22.–23. jūlijā Londonā sekoja dziesmu dienu atskaņas. Tās organizēja Latvju biedrība Lielbritānijā kopā ar Londonas latviešu kori. Kora koncerts notika Bromptonas Sv. Trīsvienības baznīcā. Kopkori veidoja 140 dziedātāju un to noklausījās 1000 viesu. Kā kora koncerta diriģenti darbojās: Alberts Jērums, Alma Skudra-Kārkliņa un Roberts Zuika.

Galvenās norises: jaundarbu vakars; izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis); literāts Jānis Zanders nolasīja referātu par trimdas psiholoģiju; Hamersmita aulā notika noslēguma pasākums, kura ietvaros bija koru koncerts un ar deviņām latviešu tautas dejām piedalījās Londonas nodaļas tautas deju kopa.