No 1944. gadā vēl dzīvajiem vispārējos dziesmu svētkos pārstāvētajiem 20 skaņražiem trimdā 1945. gadā bija puse: Ādolfs Ābele, Jānis Cīrulis, Volfgangs Dārziņš, Jānis Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Norvilis, Harijs Ore, Valdemārs Ozoliņš, Jēkabs Poruks un Jāzeps Vītols. Kopā ar viņiem dzimteni atstāja arī Viktors Baštiks, Haralds Berino, Ērika Freimane, Tikla Ilstere, Alberts Jērums, Arnolds Kalnājs, Kārlis Lietiņš, Voldemārs Linde, Helmers Pavasars, Bruno Skulte, Leonīds Slaucītājs, Eduards Šēnfelds un Latvijā mūzikas studijas sākušais Tālivaldis Ķeniņš. Trimdinieku saimei piebiedrojās Zviedrijā patvērumu atradušais dziesmu svētku virsdiriģents Teodors Reiters, savukārt Argentīnā – radiofona diriģents Oļģerts Bištēviņš.

Tas, ka vienkopus pulcējās tik daudz mūziķu, deva iespēju attīstīties mūzikas dzīvei, tajā skaitā straujam koru uzplaukumam. Savukārt koru uzplaukums deva iespēju realizēt līdzpaņemtās atmiņas par brīvās Latvijas Dziesmu svētkiem.

“Cel mani, dziesma, cel aizmūžiem pāri, –
Tālu aiz jūrām dus dzintaru krasts.
Cel mani, dziesma, cel gadsimtiem pāri,
Kāpās, kur viršu zilganums vāri

Plīvo, svešumā neatrasts.”

(No Jāņa Kalniņa kantātes "Cel mani, dziesma". Teksts: Ingrīda Vīksna)

Uz augšu

Dziesmu dienas Vācijā, pārvietoto personu nometnēs. Pirmie dziesmu svētki Eslingenē

Franku novada latviešu 1. dziesmu diena Fišbahā 1946. gada 28.–30. jūnijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis.

Galvenais koru koncerts notika īpaši celtā estrādē Fišbahas nometnes priedulājā. Tajā piedalījās 650 dziedātāju, to noklausījās 5000 viesu. Koru gājiens šajos svētkos ir bijis īpaši nozīmīgs: “Jo neaizmirstams kļuva pirmais šāds gājiens trimdā cauri Fišbahai. Lai gan zem kājām šoreiz bija svešas zemes smiltis, svelmainajā Dienvidvācijas saulē un vējā plīvojošie nacionālie karogi, visās iespējamās krāsās mirdzošie tautas tērpi un dziedātāju lepni paceltās galvas rādīja, ka liktenim pamestie trimdinieki joprojām acu priekšā tur mūžīgās Latvijas tēlu un ka to tiem nespēs atņemt nedz ienaidnieki, nedz skauģi.” (Bērzkalns, Valentīns. Latviešu dziesmu svētki trimdā. 1968. 30. lpp.) Galvenās norises: Mercfeldas latviešu nometnes sagatavotā teātra izrāde “Ķīnas vāze” (Mārtiņš Zīverts) un Fišbahas latviešu nometnes sagatavotā teātra izrāde “Ļaunais gars” (Rūdolfs Blaumanis), latviešu literatūras stunda, lietišķās mākslas izstāde, sporta priekšnesumi. “Latvieša dabā nav reibt līdz aizmirstībai raibā karnevālā, sajūsmināties milzu arēnās par vēršu cīņām un boksa sacīkstēm, bet vasarā ik Latvijas novadā birztalās šalca dziesmas, un latvietis klausījās šīs šalkšanas burvībā. Dziesmā viņš paņēma šo šalkoņu svešumā līdz savā sirdī. Pēc diviem trimdas gadiem šis ir pirmais mēģinājums miniatūrā sasaukties latviešiem viena novada robežās un kā mazā ilūzijā vienu dienu justies ne bezpersoniskiem, bet tautai ar savu personisko stāju, tradīcijām un vērtībām.” (Poruks, Jēkabs. Franku novada latviešu dziesmu diena Fišbachā pie Nirnbergas 1946. gada 28.–30. jūnijā. 1946. 3.–4. lpp.)

Franku novada latviešu 2. dziesmu diena Baireitā 1946. gada 7. jūlijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Galvenais koncerts notika Vāgnera (Baireitas) festivāla ēkā (Richard Wagner Festspielhaus). Tajā piedalījās 400 dziedātāju, bet to noklausījās ap 1500 viesu.

Franku novada latviešu 3. dziesmu diena Ansbahā 1946. gada 20.–21. jūlijā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Ansbahas latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ludvigs Rozentāls, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Romaševskis. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru vadītāja Ansbahas dziesmu dienā vēl diriģēja Velta Freivalde.

Galvenais koru koncerts notika brīvā dabā Pils parkā. Tajā piedalījās 600 dalībnieku, to noklausījās 5000 viesu. Kopkoru koncertu ievadīja gājiens, kas sākās vietējā latviešu nometnē Hindenburga kazarmās.

Galvenās norises: lietišķās mākslas, etnogrāfijas un gleznu izstāde, garīgās mūzikas koncerts, izrāde “Trīnes grēki” (Rūdolfs Blaumanis), sporta sacensības.

Franku novada latviešu 4. dziesmu diena Eihštetē 1946. gada 4. augustā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Eihštetes latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Ludvigs Rozentāls, priekšsēdētāja vietnieks – Kārlis Romaševskis. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru vadītājs Eihštetē vēl diriģēja Jānis Puisēns.

Galvenajā koncertā piedalījās 700 dziedātāju, to noklausījās 7000 viesu. Kopkoru koncertu ievadīja gājiens. Galvenās norises: kvarteta “Dzimtene” koncerts, izrāde “Nebrauc tik dikti” (Jānis Lejiņš), sporta spēles.

Franku novada latviešu 5. dziesmu diena Augsburgā 1946. gada 24.–25. augustā

Franku novada dziesmu dienu svētku rīcības komitejas priekšsēdētājs – Jēkabs Poruks. Augsburgas latviešu dziesmu dienas rīcības komitejas priekšsēdētājs – Oto Krolls, priekšsēdētāja biedri – Ž. Upīte, A. Šrāders. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Arnolds Kalnājs, Jānis Ūdris, Ferdinands Valdmanis. Kā vietējo koru diriģenti Augsburgā vēl diriģēja Jānis Grebežs, Hansis Lespa un Alberts Linde.

Galvenais koru koncerts notika uz Augsburgas vecās pils brīvdabas skatuves (Freilichtspiel am Roten Tor). Tajā piedalījās 500 dziedātāju, to noklausījās 4000 viesu.

Galvenās norises: Baltijas pūtēju orķestra koncerts, izrāde “Labāki cilvēki” (Anšlavs Eglītis), Latviešu tautas augstskolas izstāde, sporta priekšnesumi un sporta spēles.

Elbas novada latviešu dziesmu diena Gēsthahtā pie Hamburgas 1946. gada 30. jūnijā

Rīcības komiteju veidoja Saules nometne ar komandantu Nikolaju Ošiņu. Svētku virsdiriģenti: Eduards Ramats, Daumants Vītols un Roberts Zuika. Galvenajā koru koncertā piedalījās 300 dziedātāju, to noklausījās 5000 viesu. Kopkora koncertu ievadīja dalībnieku gājiens. Šajās dziesmu dienās notika arī Saules nometnes latviešu gada darbu skate.

Lielhesenes apgabala latviešu dziesmu diena Hānavā pie Maincas (Hānavas novada latviešu dziesmu diena) 1946. gada 27. oktobrī

Hānavas dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdētājs bija A. Ogriņš. Virsdiriģenti: Ernests Brusubārdis, Pauls Kunstmanis un Meta Krišjāne-Vīgnere. Galvenajā koru koncertā piedalījās 360 dziedātāju, savukārt koncertu noklausījās 2500 viesu. Šajos svētkos notika arī atsevišķs garīgās mūzikas koncerts un izstāde, kurā piedalījās ap 60 gleznotāju un daiļamatnieku.

Eslingenes Dziesmu svētki 1947. gada 23.–25. maijā

Eslingene jau no trimdas pirmsākumiem ir bijusi viens no aktīvākajiem latviešu kultūras centriem. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis – Jānis Labsvīrs. Goda virsdiriģents – Ādolfs Ābele. Virsdiriģenti: Jānis Austrums, Pēteris Banders, Jānis Dūmiņš, Haralds Lindemanis. Noslēguma koncerts notika sporta laukumā Nekaras krastā, par estrādi izmantojot skatītāju tribīni. Galvenajā koru koncertā piedalījās 1000 dziedātāju. Noslēguma koncerts iesākās ar gājienu no tautas skolas. Galvenās norises: dubultkvarteta “Tēvija” koncerts, mākslinieku apvienības, daiļamatnieku apvienības, amatnieku biedrības un mājturības sekcijas izstāde, simfoniskais koncerts, rakstnieku rīts, Eslingenes latviešu teātra izrāde “Minhauzena precības” (Mārtiņš Zīverts).