Dalībnieki
Vārds “dziesma” latviešu valodā ir ļoti ietilpīgs. Tas saistās ar vārdiem “dzimt” un “dzīvot”. To lieto arī kā sinonīmu vārdam “kultūra”.
Tāpēc simboliski caur dziesmu, pieņemot šī jēdziena visplašāko semantisko nozīmi, ikviens dziesmu svētku klātbūtnē kļūst par to dalībnieku un daļu. Šīs sajūtas, šķiet, ir skārušas katru, kas bijis klāt vai palīdzējis svētkiem notikt!
Tomēr pamatu pamatos dziesmu svētkus veido to dalībnieki – cilvēki, kas ir iesaistīti dziesmu un deju svētku kustībā ar mērķi piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Dziesmu svētku tradīcijas piecgades ciklā tās dalībnieku skaits ir mainīgs, visvairāk tam pieaugot gadu pirms svētkiem. Tomēr vidēji ik gadu gandrīz 10 % Latvijas sabiedrības regulāri velta savu brīvo laiku, enerģiju un spēku šīs tradīcijas stiprināšanā, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju un simfoniskajos orķestros, folkloras un tautas mūzikas kopās, lauku kapelās, koklētāju ansambļos, lietišķās un tēlotājas mākslas studijās, vokālajos ansambļos, amatierteātros un citos amatiermākslas kolektīvos gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kā arī rīkojot un plānojot mēģinājumus, skates, koncertus vai radot jaundarbus, veltītus šai kustībai, diriģentu, kolektīvu un ansambļu vadītāju, komponistu, pašvaldības darbinieku, kultūras namu vadītāju, skolotāju, svētku nodrošinātāju un citās lomās.
Dalībnieku daudzveidību gadu gaitā būtiski ir ļāvusi paplašināt unikālā dziesmu svētku tradīcijas īpašība augt un mainīties, vienlaikus saglabājot augstvērtīgā mākslinieciskā kvalitātē vērtības no tradīcijas pirmsākumiem. Dziesmu svētki ir dzīvs māksliniecisks rituāls, kurā tradīcijas spēks virza tā dalībniekus, bet dalībnieki virza tradīciju, svētkos iekļaujot plašu jaunradi mūzikas, mākslas, dejas formā, kā arī citos cilvēka radošā gara izpausmes veidos. No sākotnējās koru kopā sadziedāšanās ir izauguši svētki, kuros dalību ņem vokālie ansambļi (kopš 2003. gada), amatierteātri (kopš 2008. gada), notiek tautas tērpu skates (kopš 1931. gada), deju lielkoncerti (kopš 1948. gada), ielu mākslas parādes (kopš 2001. gada), jaundarbu konkursi (kopš 1926. gada) un simfonisko orķestru koncerti (kopš 1998. gada).
