IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik - Devītie latvju vispārējie dziesmu svētki) notiek Rīgā no 1938. gada 16. līdz 19. jūnijam Pārdaugavā, Uzvaras laukumā, kur šim nolūkam tiek uzcelta jauna pagaidu estrāde.

Parlamentāro republiku starpsvētku laikā bija nomainījis Ulmaņa režīms. IX Dziesmu svētku gatavošanas iesākumā Ulmaņa valdība bija neitrāla, atstājot agrāko svētku rīkotājiem brīvas rokas, bet vēlāk tās nostāja mainījās, nonākot pat tiktāl, ka IX vispārējie dziesmu svētki jau notika kā valdības sarīkojums, kurā Latviešu dziesmu svētku biedrībai bija vairs tikai daļēja loma. Valdības vēlme bija, ka jauno svētku programmai jābūt „diženai, patriotiskai, ar lieliem tautas vienības svētkiem piemērotām dziesmām”. Latviešu dziesmu svētku biedrības izsludinātā kora jaundarbu konkursā godalgotas tika Helmera Pavasara un Emīļa Melngaiļa kora dziesmas un Pētera Barisona kantāte „Dzimtenei”.

Repertuāra izvēli un norises laiku tāds stāvoklis ne vienmēr ietekmēja pozitīvi, bet saimnieciskā ziņā organizatoriem bija daudz mazāk rūpju, tādēļ šie svētki varēja izvērsties par visgrandiozākajiem visā līdzšinējo dziesmu svētku vēsturē – kopumā piedalījās 16.000 dziedātāju un 380 kori, klausītāju rindās bija ap 100.000 personu.

Svētku sagatavošanas posmā tika iespiesti 5 Dziesmu svētku krājumi ar 27 komponistu darbiem, labākai programmas sagatavošanai organizēti diriģentu kursi.

Rakstu krājumu, kas domāts dalībniekiem un svētku apmeklētājiem, šoreiz nesauca par vadoni, lai nerastos pārpratumi.

Līdzās vecmeistaru Melngaiļa, Vītola u.c. darbiem tika dziedātas arī svētku debitantu A.Feila, Jāņa Mediņa, J. Norviļa un Ā.Skultes dziesmas un tautasdziesmu apdares.

Plaša bija IX Dziesmu svētku blakus sarīkojumu programma- Nacionālajā operā notika trīs latviešu operu un divu baletu izrādes, kā arī simfoniskās mūzikas koncerts. Rīgas pilsētas vēsturiskais muzejs piedāvāja plašu dziesmu svētku piemiņas izstādi.

Atklātnes un fotogrāfijas


Plakāti


Grāmatas