VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki (tolaik - Sestie latvju vispārējie dziesmu un mūzikas svētki) notiek Rīgā no 1926. gada 19. līdz 21. jūnijam. Kopkorī veido 6526 dziedātāji.

Pirmos Dziesmu svētkus brīvajā Latvijā sagatavo svētku rīcības komiteja ar prof. J. Vītolu priekšgalā. Lai arī svētku degpunktā bija latviešu dziesma, tomēr tika izcelti arī citi, vispārīgāki mērķi. Tā, piemēram, profesors J. Vītols ievadrakstā „Latvim” uzsvēra, ka „...mūsu dziesmu svētkiem bijis liels vēsturisks uzdevums: modināt snaudošo tautas pašapziņu, radīt ticību uz kopdarba spēku un panākumiem, sargāt un vairot tautas gara mantu un īpatnības. ...dziesmu svētkiem paliek un vienmēr paliks savs stiprais morāliskais, savs neapšaubāms politiskais spēks; tiem piešķirts uzdevums paralizēt tautas skaldīšanas procesu: dziesmā visi satiekas uz vienas platformas, vienā idejiski apvienotā frontē. Tiem jāpilda vēl otrs vēsturisks uzdevums – vairot un novest līdz pilnīgumam to, ko mantojam no mūsu senčiem”.

Šie svētki izceļas ar vislielāko dalībnieku skaitu – vienīgi IX Dziesmu svētki ir vēl apjomīgāki.

Kā koru kopkoncerti, tā pārējie sarīkojumi diezgan raksturīgi parāda latviešu mūzikas pēckara ainu, kas jau manāmi atšķiras no agrākās un liecina, ka tā tuvojas savam briedumam. VI dziesmu svētku programma ir pirmā, kas sastāv vienīgi no latviešu darbiem un atšķiras ar lielāku oriģināldarbu skaitu. Pārējo lielo dziesmu svētku programmu vidū uzskatāma par vienu no izcilākām saturiskajā ziņā. Tā rādīja jaunu līmeni, kādā komponisti bija pacēluši kora dziesmu neatkarīgās Latvijas sākuma gados. Šie dziesmu svētki it kā šķērsgriezumā parādīja visu raksturīgāko, kas latviešu kora dziesmā līdz šim bija sasniegts.

VI dziesmu svētki ir pēdējie, kuros pārstāvēta vokāli - instrumentālā mūzika, jo turpmāko vispārējo dziesmu svētku programmās ietilpa vairs vienīgi kora darbi.

Atklātnes un fotogrāfijas


Plakāti


Grāmatas