I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Koru kustība, kas Vidzemē bija sākusies pirms dažiem desmitiem gadu un tai sekojošās dziesmu dienas Dikļos (1864), kā arī citviet Vidzemē un pirmās dziesmu dienas Kurzemē Dobelē (1870), vainagojas ar I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tolaik — Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki) no 1873. gada 26. līdz 29. jūnijam, ko rīko Rīgas Latviešu biedrība. Šie svētki iedibina tradīcijas, kas nav zudušas līdz mūsdienām — svētku gājiens, karogi, virsdiriģentu institūts, diriģentu zižļi, kopkora koncerts, koru kari, dziesmu svētku dalībnieku nozīmītes, svētku blakus sarīkojumi, goda mielasti un balles.

Kori nāk galvenokārt no Vidzemes un tajos dominē vīru balsis. Kopkori veido 1003 dziedātāji. Problēma ir latviešu kora literatūras trūkums – šajos Dziesmu svētkos ir tikai divas latviešu komponistu oriģināldziesmas. Viena no tām ir Baumaņu Kārļa „Dievs svētī Latviju” , kas, nodibinoties neatkarīgajai Latvijai, tiek izraudzīta par valsts himnu. Koru virsdiriģenti ir Jānis Bētiņš un Indriķis zīle.

Plakāti


Grāmatas